laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Rīgas atvērtie dati un ceļa zīmes Rīgā

Savulaik par pamatu ņemot PMLP publiski pieejamo informāciju, centrālās statistikas pārvaldes datus un internetā atrodamo kartēšanas informāciju (Vikipēdijas SVG pārveide par WGS84 bija piedzīvojums pats par sevi) par pagastiem, novadiem un visu pārējo izveidoju regulāri atjaunotu biznesa karti/atskaiti, ar kuru varēja atsekot mārketinga aktivitāšu efektivitāti noteiktos reģionos pēc fakta, nevis aptaujām, kā arī vēl ļoti daudz interesantas lietiņas uzzināt.

Es tolaik pat nenojautu, ka kādreiz tā būs liela lieta, un iespējas sakombinēt kopā it kā pilnīgi dažādus, bet tai pat laikā sevi papildinošus datus ir daudz kur citur. Vajag tik paskatīties :)

Rīgas pilotprojekta ietvaros jau labu laiku ir pieejama tāda kā “atvērto datu” krātuve. Teorijā tas nozīmē, ka tur tiek izvietotas dažādu datu kaudzītes, piedāvājot iespēju jebkuram interesentam šīs čupiņas vienkārši paņemt un pētīt vai izmantot sazin kur.

Piemēram, satiksmes sadaļā, ir visu Rīgā uzstādīto ceļa zīmju reģistrs. Tā kā mazliet piedalos arī Waze kartes redaktoru kopienā, tad šis šķita diezgan interesants veids, kā atsekot daudz lietu, kuras citkārt vajadzētu vērot klātienē vai klikšķināt caur Google Streetview.

Tehniski tas ir elementāri. Kā saka – čik, čik un gatavs. Lai gan dokumentācijas nekādas, šo to var noprast. Datu struktūra satur zīmju atrašanās vietas, to kodus (pēc Latvijas valsts standarta, kas, domājams, ir tas pats, kas iekš Ceļu satiksmes noteikumiem), īpaši neizprotamu MAP_DRAW_LINE lauku, datumu, kad zīme izvietota, attēlu un adresi, kas patiesībā ir vienkārši ielas nosaukums. Ā, ir arī zīmes savērsuma leņķis, kas ir jau forši.

Papildus tam, ir iespējams novilkt arī zīmju attēlus. Pie kam, lai gan dažas ir atzīmētas kā SVG, tās nemaz nav pieejamas.

Visus datus ielādējam datubāzītē, paņemam Leaflet, uztaisām nelielu API, kurš pēc pieprasītā koordināšu “loga” atgriež GeoJSON ar zīmēm. Ātrdarbībai sagrupējam ar klāsterēšanu, paņemam arī rtree indeksēšanu klāt, lai nav baisa bremze. Un, tadā, – nelielā figņa gatava.

Te nu tā ir visā savā spozmē. Precizitāte ir patīkama, jo tur tiešām tās zīmes ir tieši tā arī izvietotas.
Te nu tā ir visā savā spozmē. Precizitāte ir patīkama, jo tur tiešām tās zīmes ir tieši tā arī izvietotas.

It kā viss ir skaisti un superīgi, bet ir daži “bet”.

Diemžēl, šie dati īsti nav nekam no iecerētā noderīgi. Varbūt mazliet, bet ne tik spoži, kā es gribētu (piemēram, Waze karšu redaktorā automātiski uzlikt visas Rīgas ātrumu vai kādus manevrus ierobežojošās zīmes).

Kāpēc? Tāpēc, ka ātruma ierobežojumi ir nepilnīgi. Dati nekādi nesatur informāciju par to – kāds tieši ir ātruma ierobežojums. Tieši tāda pati situācija ir ar papildzīmēm – ir to numurs, bet ne teksts.

Vēl bija interesants aspekts, kad skatījos uz dzīvojamajām zonām (tur ir 20 km/h). Mainoties ceļu satiksmes likumam, mainījās arī lielas daļas ceļa zīmju numuri. Viņu reģistrā zīmju klasifikācija ir pēc vecās numerācijas (528. un 529. zīmes). Taču, ja mēs esam piekasīgi, tad pa jaunam ne tikai ir mainījies zīmes izskats, bet arī numuri. Jaunās dzīvojamās zonas ir 533. un 534., kamēr vecās ir paturētas, bet ir ar numuriem 533A un 534A. Attiecīgi, ja ticēt Rīgas ceļa zīmju datiem, tad tanīs vietās ir atrodamas gājēju zonas beigas un stāvvietu zonas sākuma zīmes. Lai gan, jāpiebilst, veselai gūzmai zīmju šajos datos ar visu nepareizo kodu ir pareizais attēls.

Mēģinot savilkt kopā ceļa zīmju kodus ar to aprakstiem, saskāros ar Rīgas izdomātu iepriekšējos noteikumos neeksistējošu ceļa zīmi ar kodu 850, kamēr jaunajos tāda jau ir (lai gan zem cita koda) – velomaršruta apzīmējumi. Diemžēl, tā kā manas dzimtenes standarti (LVS) ir pieejami tikai par maksu, tad salāgot šo zīmju eksistenci ar tiem nevaru.

Starp citu, veselu čupiņu zīmju pēc Google Streetview nemaz neatradu, lai gan pēc datiem spriežot, tā ir izvietota vēl pirms Google tur ir sabildējusi.

850. zīme, kas patiesībā ir 857. zīme
850. zīme, kas patiesībā ir 857. zīme

Ir jau vēl citi pielietojumi. Torētiski, ja datu kopā nav kādas ceļa zīmes, to varētu uzskatīt par nelikumīgi uzstādītu. Bet, kā jau noprotams, garantiju neviens nedod. Varbūt apzināts iztrūkums :)

Nu, re. Apmēram šādi man gāja ar atvērtajiem datiem.

Līdzīga pieredze bija ar ielu viduslīnijām. Tās ir ļoti neprecīzas.

Diemžēl, rādās, ka Rīgas atvērto datu pilotprojekts paliks tur, kur tas ir. Tas tāpēc, ka kūrēšana notiek no nepareizās puses. Patreizējais mērķis ir “lai ir vismaz kaut kādi dati”, nevis “kamōn, vai tad tie ir dati?!”. Nepieciešams viennozīmīgs menedžmenta atbalsts, līdz kuram, kā rādās, ir vēl tāls ceļš ejams. Nebrīnīšos, ja to nekad neiegūsim, jo dati, visticamākais, ir ļoti fragmentēti, to kvalitāte ir apšaubāma, kā arī pastāv milzīgs risks tajos atklāt kādas ne pārāk smukas lietiņas. Es ļoti ceru, ka kļūdos un, ka Agris spēs lietu novest līdz spozmei.

Bieži vien izolētu datu kopu atvēršana rada iespaidu, ka tas ir lieki. Bet galu galā informāciju apvienojot ar kaut ko pavisam citu, tā kļūst noderīga un dažkārt arī zelta vērtībā. Piemērs ir tālu jāmeklē – par Londonas notekūdeņu sistēmas izveidi jāpateicas ir kādam ārstam Snovam (epidemioloģijas pamatlicējam), kurš atrada sakarību starp nāvi no holeras un ūdens ņemšanas vietu atrašanos.

Ja interesē papētīt citu pašvaldību piedāvātos atvērtos datus, tad te ir ASV pilsētu atvērtie dati.

CSNg uz Latvijas ceļiem

Visi Latvijas CSNg uz vienas kartes.

Vidējais laacz.lv ieraksts

Par ģimeni, kondicionieri un visu. Visu. To. Labāko.

Krosfiteris ienāk bārā…

Diezgan garš stāsts par to, kā civēki maksā par savām mocībām.

Tas nolādētais 23. februāris

Ja jums nav grūti un patreiz nav ko citu darīt, tad ejiet dillēs ar to savu 23. februāri, lūdzu.

Rokaspulkstenis

Rokaspulksteņa izvēle. Padomi, vēsture, idejas. :)

Vrumm vrumm trīsdesmitajos

Par to, ko lasīja Latvijas auto, moto, avio un kuģu entuziasti tālajos divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Kā ātri apgūt grūti apgūstamas lietas?

Nekā.

Elektriskā auto zelta laikmets

Elektromobiļu zelta laikmets, izrādās, ir 18. gadsimta beigas un 19. gadsimta sākums.

Plankalkül

Pirmā augsta līmeņa programmēšanas valoda. Pa ceļam pieminēsim vēl Adu Lavleisu un to, cik kruta ir zināt mateni.