kodera sievas pieziimes


«« index »» |  (2 komentāri)
[=- Kodera sievas pieziimes ------------------------=]
[=--- Pt. XII g, Izstaade (nobeigums) --------------=]
[=--- orig: http://www.exler.ru/ezhe/21-04-00.htm --=]
[=--- this: http://laacz.lv/wife/ ------------------=]
[=- (c) Aleks Exler --------------------------------=]
[=- (t) laacz 2000-2003 (http://laacz.lv) ----------=]

- Redzeeji? - maigi veerdamies tajaa puulja vietaa, kur
Gabins-Bocharofs izzuda acu skatam. - Pats Bocharovs! Tu taksh saviem
beerniem to vareesi staastiit, ka ar vinju esi runaajusi!

- Nez nez... kaut kaads ne paaraak iespaidiigs tas tavs literaats, -
sakljaavusi luupas peec iespeejas cieshaak, noteicu.

- Ira, - vinjsh izskatiijaas visnotalj izbriinits, - tu ko? Nu no kaa,
no kaa, bet nu no tevis shaadas bleenjas negaidiiju. Tavupraat, ja
kaads ir labs rakstnieks, tad vinjam jaabuut ir kaa minimums
divmetriigam ambaalim un jaasver nieka divsimt kilo?

- Nee, protams, - logjiski atcirtu, - bet kaapeec vinjam mati sarkanaa
kraasaa?

- Vinjam taa patiik, taapeec arii sarkani, - kaa ar nazi nogrieza
Sergejs. - Radoshiem cilveekiem savas diivainiibas.

- Nestriidos, - piekritu, mazliet nopeetot vinju, - bet kaapeec vinjsh
man staadiijaas priekshaa kaa kaut kaads Romaans Gabins?

- O-o-o-o-o, - nopriecaajaas Sergejs. - Tas vispaar ir atsevishkjs
staasts. "Romaans Gabins" ir Olega Bocharova virtuaalais vaards.
Tiiklaa vispaar biezhi vien ir sastopami taa sauktie virtuaalji, t.i.
- cilveeki, kuri reaalajaa dziivee nemaz i neeksistee, bet tos teelo
citi cilveeki.

- Aaaa, - novilku. - Cik tas ir romantiski! Un kur kaifs?

- Kaifa ir pa pilnam! - Sergejs pavisam atdziivojaas. - Iedomaajies,
piemeeram, ka tu kljuusti par Andreju Petrovu. Ar shaadu vaardu raksti
konferencees un visi domaa, ka tu esi vecis. Super, ne? - vinjsh
pavaicaaja un saaka kratiities bezskanjas smieklos.

- Nuuu... kaa lai tev pasaka... - neizleemiigi novilku. - Un kaa,
patieshaam smiekliigi?

- Protams! - Paarliecinaati iespiedzaas Sergejs. - Skat, es piemeeram
vienreiz panjeemu sev sievietes pseidoniimu, un gandriiz veselu
pusgadu ar to arii novazaajos. Neviens taa arii neiedomaajaas, ka esmu
viirietis. Viirieshi lipa - nu kaa bites uz medu. Visu laiku randinjus
gribeeja, - un vinjsh atkal saaka kratiities.

- Un kaa? - mazliet aizdomiigi piemiedzu acis. - Tu uz tiem randinjiem
arii gaaji? Varbuut tas Vovchiks nemaz nav tik dumsh? Tieshaam -
izvirtulju tiikls.

- Tu ko? - vinjsh apvainojaas. - Es biju, bet tikai vienu pashu
reiziiti, lai piedurtos.

- Un kaa pieduuries? - paintereseejos.

- Superiigi! - te Sergejs saaka smieties pilnaa balsii. - Iedomaajies,
tas puisis, kas mani uz randinju uzaicinaaja, izraadiijaas ne gluzhi
puisis, bet gan meitene, kura vienkaarshi gribeeja pasmieties par
kaadu citu meiteni (mani)! Bet izraadiijaas, ka taa meitene esmu es!

- Un kaa tev tas dzheks nee, bet meitene?

- Nu praatiiga meitene, - Sergejs saaka, ashi apraavaas, paskatiijaas
uz mani un sausi nobeera. - bet peec sejas - shausmas, krokodiils,
nesmuka.

Es demonstratiivi aizgriezos.

- Ira, - viņš sāka dīkt, - nu no tiesas! Man nekas ar vinju nebija!

- Es ceru, - indiigi noteicu, - ka vinjai no tevis beerns nebija?
Labaak uzreiz atziisties.

- Ira! - Vinjsh turpinaaja iideet, - nu ko tu? Tas viss taksh ir
pieduuriena peec. Buut par virtuaali tu zini, cik jautri? Kad
Bocharovs uz laiku kljuva par Gabinu, vinju gandriiz nosita, - un
Sergejs atkal saaka irgot.

- Njaaa, prieka pilnas bikses...

- A taapeec, ka vinju atmaskoja. Preciizaak sakot - vinjsh pats sevi
atmaskoja. Bet ir virtuaalji, kuri veel aizvien nav atmaskoti.

- Es taa arii neiecirtu, kaads no taa prieks, - atzinos.

- Veel iecirtiisi, - Sergejs mani mierina, - tev viss veel priekshaa.

- Shaubos.

- Labi, - noteic Sergejs. - Iesim. Es tevi sapaziistinaashu ar dazhiem
draugiem, bet peecaak leeniiteem dosimies maajup. Jau taa divas
stundas te vazaajamies.

Vinjsh mani ievilka visaa tajaa baraa un saaka iepaziistinaat ar
saviem draugiem. Par laimi, shie bija daudz maz normaali un pat
dazhbriid jauki puishi un meitenes, liidz ar ko mazliet agraak
radusies nepatiikamaa sajuuta norima. Visus vaardus un uzvaardus es
neatceros, jo iepaziishanaas notika apmeeram sekojoshi:

- Mikjelis.

- Ira.

- Sveta.

- Ira.

- Pitjeks.

- Ira.

- Sfai.

- Ira.

- Feda.

- Ira.

- Nadja.

- Ira.

- Valjka.

- Ira.

Un taa taalaak, bet ieksh to visu bija vainiigs Sergejs, kuram tik
ljoti gribeejaas mani izraadiit visiem visiem, ka nevareeju ne ar
vienu vairaak par teikumu paarmiit...

Mees jau taisiijaamies uz ieshanu, kad es pamaniiju, ka daudziem pie
kruutiim ir shiltiite ar uzrakstu "Exler" (tulk. piez.: Shii staasta
autors).

- Klau, - nenocietos un uzvaicaaju Sergejam. - A kaapeec dazhiem ir
viens un tas pats vaards?

- Ai, - atmeta ar roku mans miiljotais, - Tas ir taads pieduuriens.
"Exler" ir vispopulaaraakais virtuaalis ieksh visa Fido. Vinjsh kaadus
piecus gadus sleepaas zem shii vaarda, un neviens taa arii nezinaaja,
kas vinjsh ir. Bet gauzhi nesen vinju atkoda. Shitais virtuaalis taksh
koordinaatoros liida, iedomaajies?

- Un kas izraadiijaas? - paintereseejos. - Kas ta vinju teeloja, a?

- Visaadi dazhaadi veseli pieci cilveeki, - Sergejs atbildeeja. - Es
pat uzvaardus neatceros. Un kaada starpiiba, ja jau vinju ir
atklaajushi? Atklaaja un vairs nav interesanti.

- Jums tur kaut kaa viss ir baisi sarezhgjiiti...

- A tu kaa domaaji? - Sergejs nez kaapeec nopriecaajaas. - Viss ir ne
gluzhi vienkaarshi. Tas tev nav kaut kaads drankjiigs Internets!

- Nuja, nuja, - piekritu. - Logjiski.

- A veel mums... - Sergejs jau atkal saaka.

- Klau, Serjozh, dzi, - nekauniigi vinju paartraucu, - braucam ka
maajaas. Es jau esmu nogurusi no shii puulja, speeka vairs nav.

Sergejs uzputuaas, bet panjeema mani aiz rokas un veda uz izejas pusi.
Pa celjam, protams, runaajaam par Fido un to prieku, kaadu dod
komuniceeshanaas ar shii tiikla starpnieciibu. Preciizaak sakot,
runaaja vinjsh, laiku pa laikam ar patosu paceldams rokai pieaugusho
alus pudeli.

- Klau, Serjoga, - negaidiiti pavaicaaju. - A cik tu laika pateeree
shajaa tiiklaa?

- Nu, - vinjsh aizdomaajaas. - Stundu divas ikdienaa.

Tad veel mazliet padomaaja.

- Bet nekad vairaak par trim, chetraam stundaam.

Tad atkal aizdomaajaas. Peec tam atzinaas.

- Piecas ir griesti.

- Njaaaaa, - novilku. - Tev uz to tik daudz laika aiziet..
Interesanti, ko tu dabon apmainjaa pret izteereetajaam stundaam?

- Kaa ko? - izbriiniitas acis un Sergejs. - Cilveeciigas sazinjas
prieku!

- A sazinja ar maniim, - maigi paintereseejos, - tev prieku nesniedz?

- Protams, ka sniedz! - vinjsh sashuta. - Kursh teica, ka nesniedz?

- Serjoga, a kas tev vairaak prieka sniedz, - provokatiivi pavaicaaju,
- komuniceeshanaas ar maniim vai ar tiem tur no taa tava Fido?

Vinjsh uz ilgu laiku aizdomaajaas. Es gandariita gaidiiju.

- Ira, - beidzot vinjsh ierunaajaas. - A kas tev dara gandariijumu
vairaak - sleeposhana vai video skatiishanaas?

- Nu, to taksh nevar saliidzinaat. Divas dazhaadas lietas.

- Luuk arii manaa gadiijumaa, - prieciigi atbildeeja Sergejs. -
Vienkaarshi dazhaadas lietas.

- Starp citu, - vinjsh piebilda, pamaniidams, ka naakamajaa pieturaa
jaakaapj aaraa, - naac pie manis par sievu.

- Kooaaaaa???

- Naac pie manis par sievu, - vinjsh atkaartoja, saglabaadams
nevainiigu sejas izteiksmi. - Es esmu naacis pie secinaajuma, ka tevi
miilu. Tiesa, tu veel neceert pilniigi visu, bet zem manas veeriigaas
virsvadiibas visu var labot.

Es satriekta kluseeju.

- Nav obligaati uzreizi dot atbildi, - Sergejs pazinjoja. - Vari
padomaat liidz naakamajai pieturai. Bet tev ar mani buus labi, par to
neshaubies. Taapeec, ka es esmu talantiigs. Visi mani pazinjas taa
saka.

Vairaak laika domaat nebija.

- Jaatziist, - saaku runaat, - shii nav taa sirds un rokas
piedaavaashanas forma, kaadu es gaidiiju, bet labi, ka vismaz no
sirds. Bet tomeer atbildi es tev veel nesniegshu.

- Es arii nepieprasu... - vinjsh saaka.

- Un arii naakamajaa pieturaa nesniegshu. - nobeidzu. - Man vajag
padomaat vismaz paaris dienas. Bez tam, mees viens otru tik labi veel
nezinaam.

- Nesapratu, - draudiigi noteica Sergejs. - Tu ko, atsakies?

- Nee, miiljais - iisi noteicu. - Bet man vajag padomaat.

- Labi, - vinjsh svariigi pazinjoja, - es tev dodu divas dienas laika.
Pietiks?

- Pilniibaa. 

- Sarunaajushi.

Taa man shii diena beidzaas. Tagad gulju un domaaju, ko vinjam
atbildeet. Protams, dveeseles dziljumos manii ir piekrishana. Vai tad
nu velti es uz vinju tik daudz laika esmu izniekojusi? Bet vinjsh
velti cer, ka mans jaa-vaards buus bez jelkaadiem noteikumiem.
Noteikumi buus. Kaudze. Ja mums lauliibu liigumi nav pienjemti,
naaksies iziet uz dzhentlmeniskiem soliijumiem. Un lai tik paprovee
kaut vienu no shiem noteikumiem paarkaapt. Vinjsh mani patieshaam veel
slikti zin...

[to be cont'ed]

--
lcz
«« index »» |  (2 komentāri)

http://laacz.lv/wife/