Vinnijz uz mirkli atrāva savas rokas no klavieres, lai notīrītu ar savu tizlo ķepeli sasvīdušo pieri. Šodien viņam reti veicās.
Dažas dienas atpakaļ par tukšu medus burciņu ar diviem vadiņiem un lampiņu uz vāciņa, kuru Trusīc sava iedzimtā akluma dēļ noturēja par Superātro Modemu, viņš pielauza Trusīci parakāties ar lauzni iekš starpautiskās telefonlīnijas "PUCE-International" sadales skapja. Trusīci ietupināja uz piecpadsmit sutkām, bet tagad visi rēķini par zvaniem pāri kalnam, uz Tuvīno Mežu nonāca uz Ozolu, pie Bitēm, kā dēļ tās ļaunojās un nu jau ir apsolījušas nākamajā gadā pacelt medus vairumtirdzniecības cenas aš trīs reizes.
Vinnijz Pūx pa šo laiku bija iezvanījies pat veselos divos Tuvīnajos un vienā Tālīnajā mežā un ar Sivnza lietotāja vārdu un paroli "VEPRIS" nokačājis jaunu un apjomīgu gāmi. Kā viņam patika šī terminoloģija - pat agrāk nesasniedzamais Tālais Aizokeāna Mežs nu ir kļuvis par vienu no Tuvīnajiem mežiem. Jā, tehnoloģijas nestāv uz vietas.
Pēc tam viņš ņēmās apzvanīt visus lokālos BBS (to biš - Brevno Board System).
Dotajā brīdī firmas "Kenga un K56RooFLEX Communications Industries" ražotais modems pa bišķiņam centās atsadzist, kopš tapa apliets ar ūdeni no trīs sutkas dzisušā čaiņika.
Te kā gadījās kā ne, visnotaļ pēkšņi no aizmugures Pūxu kāds pasauca
"Kristopherz Robinz atkāpis", padomāja Pūx, negribīgi lienot Fārā. Dažu īslaicīgu pārdomu rezultātā viņš nevēlējās dalīties ar KR viņa paša no Tālā Aizokeāna Meža nosūktajā spēlītē, kā arī KR tik bieži atgādināja Pūxam par zāģu skaidām tā galvā, ka laipns viņš nu pat gribēdams nevarēja būt.
- Sveiks, Vinnij! - ne pārāk laipni (tā izlikās mūsu varonim) un ar pārspīlētu laipnību (uzminiet, kam izlikās arī šis fakts?) ieķērcās KR.
- Tas kaut ko nozīmē tas nevar nenozīmēt neko - klusiņām pie sevis nobubināja Pūx, ķepurojoties ārā no DOWNLOAD direktorijas uz kaut kurieni, kas atrodas tuvāk saknei.
- Trusīci jau izlaiduši - KR sāka stumt ausīs apkārtesošajiem newsus
- A ko tas bi izdarījis? - vienaldzīgi painteresējās Pūx. Bet KR neatbildēja
- Nu, kā Vinnij, esi nosūcis astoto Space Quest? - ar skaidri saklausāmu cerību pavaicāja visiemjau apnikušais KR.
- Ja es viņu neesmu atpumpējis, tātad es viņu neesmu arī nosūcis, - izvairīgi atbildēja Pūx - man liekās, ka tā, ne?- Nu da labi, tev labāk zināms. Mājup man laiks. Pie vece vecmāmiņas. Kā nosūksi, dialo Jo tiesa nezinu, kad atkal atkāpšu līdz tevīm. Kamēr to filozofu iejūgs
- Kādu filozofu? - negaidīti uzbudinājās mūsu Pūx.
- Nu ēzeli to, Īyā, Īyā Ko ta vēl? Tačka ta nešancē, ko vēl padarīsi
Vinnijs kā plēsts pieleca pie loga. Blakus viņa Mersim, kurš, starp citu skaistuma labad apšūts ar plīšu, stāvēja diezgan īpatnējais KR fordiņš, kurā bija iejūgts ēzeļuks Pazīstamais filozofs izskatījās garlaikots, kā vienmēr. Viņš vēroja Pūxa a/m valsts reģistrācijas numura zīmi, uz kuras zeltītiem burtiem bija uzrakstīts - SUX 666 - un domāja laikam par kaut ko, ko varētu plosīt šis skats.
- Ģeniālo filozofu Mūslaiku lielāko programmētāju Un iejūgt vilkt smagu mašīnu!
Vinnijs Pūx sērās ķēra pēc savas klavieres, lai ar to slaidā lidojumā iedragātu KR galvaskausu, bet tas tālredzīgi jau bija atstājis tiešā trāpījuma zonu. Pa logu pavērās sirdu plosošs skats - KR piegāja pie sava Fordiņa, iespēra tam pa riepu, nolamājās, piegāja pie Īyā un veca tādas pašas izdarības.
"Barbars " - padomāja Pūx - "man liekās, ka tā "
Viņš izdzēra no tējkannas mazliet H2O un pārējo izlēja uz izmisīgi kūpošā modema. Ūdens sāka kā jau tam lemts atkal vārīties un Pūx biš nobijies atļepatoja kādus pāris metrus uz aizmuguri. Viņš pakasīja pakausi (kur jau bija no biežās kasīšanas izveidojusies omulīga bedrīte) un nolēma uz modema uzcept olu.
Iezvanījās telefons, kurš bija pievienots vienpadsmitajai līnijai. Vinnijs nocēla trubiņu un bailīgi ieklausījās - Bitēm parādījās ļauna Mode_Ļauns_Joks_Vērsts_Pret_Mīļo_Lācīci: no sākuma trubiņā bija kapa klusums, bet pēc tam lēnām uzfādējās pretīga žžžžžžžžžžžžžžžošana.
Šoreiz Vinnijam zvanīja Trusīc.
- Hei, Vinnij, tev līnija blīva?!?!?! - milzonīgā izbrīnā, kuru pavadīja dzirdama ausu plaukšķināšana, iespiedzās Trusīc. - Negaidīju Saki, ka man lūdzu, modems, kulu tu man ustāvināji, viņš ir Hayes savietojams?
- Protams, - atbildēja Vinnijs, pilnībā nododoties kādas vēl netukšas medus burkas meklējumiem.
- A kāpē vinu Telmineits nesaplot?
- Kāds Terlmineits??? - pretīgi izbrīnījās Pūx. - Nazinu tādu it nemaz Moš tas ir Lexand ražojums?
- Ne-ne-ne-ne, - ātrrunāšanas sacensībās pirmo vietu ieguvušais Trusīc sāka spiegt, - Visu ko vēlies, tikai ne Lexand!!!
- vai arī CM1200
- CM? - Trusīc aizdomājās. - Nezinu jāpālbauda. A pasaki ka man, Vinnij, tev nav palicis tas, kā vinju tul, telekomunnunecikoinālais paketis ķipa Telix? Nu lai viņš
"Inteliģents nolādētais", - nodomāja Pūx, neklausoties Trusīci. Viņš ērti iegrābās laicīgi atrastajā burciņā ar medu un lēnām stūma to mutē, kā dēļ nespēja vairs nodarboties ar pie lietas nepiederošām nodarbēm. Pūx lēnām uzņēma toni un sāka kliegt trubiņā:
- Jā, Jā, Jā! Man ir. Viss man ir. Un tas kas man nav, tas nav nevienam!!! Neaizņem līniju!!! Aiznesīšu kādreiz (vēlāk, I mean). Kretīns ausainais! - viņš nometa trubiņu.
Cienot inteliģenci, Pūx pēdējos divus vārdus izkliedza tikai tad, kad pārliecinājās par biežiem pīkstienim līnijā.
Tad piezvanīja Pūtse, kura nodarbojās ar to, ka pārī ar Tīģerīci vilka no viena Meža gala uz otru visādus diezdziņus un šņorītes, kuras abi ar kompanjonu dēvēja par Sakaru Līnijām. Telefons arī bez viņiem labi strādāja.
- Pasakiet, Pūxa kungs, - diplomātiski iesāka Pūtse. - Jūs vēlaties egūt vēl divas izdalītās līnijas izmantojot mūsu vienreizējo atlaižu sistēmu?
- Klau, Pūtse, beidz šito pielīšanu, - lietišķi partrauca viņu Pūx. - Tu jau zini, ka jau trīs mēnešus atpakaļ iesniedzu ziņojumu par šo tēmu!
- Atvaino, Pūx, - izteicās Pūtse, - Tīģerīc nokošļāja visus vadus uz pasta servahu, tā kā pasts nefuričīja
"Vadus ", - nodomāja Pūx, - "Sieriņus ar tādiem vadiem tamborēt "
- un to visu apsmadzeņojot, beigās iznāk, ka Jums būs četrdesmit astoņas līnijas, - turpināja Pūtse. - Lai abas papildus līnijas tiktu uzstādītas četru tuvāko darba dienu laikā (Pūx ta zināja, ka darba laiks un dienas viņiem ir absolūti neregulāras), nepieciešams iemaksāt
Vinnijs Pūx tālāk neklausījās, bet trubiņu nolidināja uz zemes, tieši pa vidu kaudzei no cigarešu benčikiem, alus pudelēm, korķiem, medus šūnām un papīrīšiem, kas aprakstīti ar tekstiem ķipa "xor ax, ax". Kad klausulē atskanēja īsi pī-pī-pī-pī , tā tika neuzmanīgi nomesta uz skumstošā aparāta un Vinnijs devās pakaļ jau sen piedegušajai olai, kura residējās uz modema.
Tad Vinnijs, ar karājošos olu no šaurās strīpiņas, ko dēvē par muti, piesēdās pie savas kastes un uzklabināja maģisko rindiņu "telix".