Nākamajā dienā KR mazajā bankā bija skandāls: 40 miljoni aizpeldēja no bankas kopējā konta uz blakus esošo mežu pateicoties kaut kāda hackerīša spējām aizgājušās brīvdienas pulksten trijos, to biš - vakar.
Spriežo pēc telefona zvanu protokola ļaundaris, kā raksta kriminālhronikās, "iekļuvis dzīvoklī ar atslēgu pielaikošanas metodi", tas ir - uzminēja paroli ar trešo reizi, pēc kārtas iezvanoties ar dažādiem lietotāju vārdiem.
Automātiskais telefona numura noteicējs (AON) iezvanījušos abonentu visas trīs reizes nekļūdīgi noraksturoja ar vienu un to pašu telefona numuru (68 976) 2 423 324. KR nodomāja izvest privātu izmeklēšanu, tā kā nozagtā nauda bija tā, kura atmazgājās pēc viņa operācijas ar narkotikām no bišu šūnām, un devās uz Meža Sakaru Mezglu, kur viņš kopā ar Tīģerīci četras stundas (400 minūtes; rēķināja KR) meklēja striķīti, kurš ved iet abonentam (68 976) 2 423 324. Striķīti drīz (pēc 400 minūtēm jeb 4 stundām pēc KR saprašanas) atrada, bet abonenta (fiziskās personas) meklējumu nevainagojās panākumiem. Otrs va.. to biš striķīša gals noveda KR līdz visnotaļ prozaiskam krūmam, kurā pateicoties šam pašam striķītim karājās alus pudele ar pie tās piekarinātu lapiņu. Kad viņš paskatījās, kas uz lapiņas, tad nolēma skaļā balsī to visu nolasīt:
- (68 976) 2 423 324
Blakus krūmam mētājās cigarešu "Mežboro" benčiks, trīs sērkociņi un žurnāls "Playruksīši", kuru līdz masām noveda izdevniecība "Sivnza Cīņa".
"Vai tik ne Sivnz ierāvis nāsīs manu naudiņu?" - nodomāja KR, bet tūdaļ ar riebumu atmeta šo ģeniālo domu. Viss, uz ko Sivnz
bija spējīgs bija ieraut nāsīs kādā Īyā Dzimšanas Dienas Kodienā ēzeļa mīļotā izmēra baloniņu.Tūdaļ nāca secīgā KR doma par Īyā iespējamo līdzdalību šaušalīgajā noziegumā. Bet arī šī doma ātri devās iepriekšējās virzienā - Īyā nespēja pabeigt iesākto domu, kur nu vēl pacelt pekas un uzklabināt uz klavieres vismaz vienu no parolēm.
Un nu palicis ir tikai viens Meža iemītnieks, kurš bija uz kaut ko tādu spējīgs: Pazīstamais Hakeris Vinnijs Pūx.
Bet Pūxam KR arī ticēja kā pats sev, bez tam, pēc baumām, kuras izplatīja Sivnz, Mazais Plīša Lācīcic dotajā brīdī bija aizņemts ar geima izgatavošanu, kurā galvenais varonis būs ruksis, kurš kolekcionē ozolzīles.
KR iesēdās savā "Fordā" un novicināja ar pātagu...
Ārmežu sponsors bi uzdāvinājis Trusīcim modemu, kurš vilka savus 14400 bodus, pēc kura iegūšanas Trusīc iezvanījās Amerikas Savienotajos Mežos, kur no vienas BBS, kura atradās vienā no daudzajiem Kalifonijas mežiem nosūca pamācību par medus izgatavošanu no sausām 256 dienas vecām lapām. Pa vienu nakti Trusīc šamo pamācību pārtulkoja vietējā Meža dialektā un, piezvanījis Pūxam, nokliedzās, ka ir iepriekšmnētās lietas īpašnieks.
Vinnijs pieprasīja nekavējoties dot šo vērtīgo stuffu nosūknēt, bet Trusīc izmisīgi sāka gruzīt virsū, līdz ar ko Vinnijs par atmaksu katru dienu uz Trusīca BBS (sauktu par "Crolic's Nightmare") uzgrūda milzonīgus un bezjēdzīgus failus, kopējā izmērā uz megiem trīsdesmit, nosauktus dažādos intriģējošos nosaukumos. Var jau būt arī, ka biš mazāk nekā 30 metrus, bet nu Pūxam visi mudēmi bija tiešām ātri, bet Trusīcim uz cietņa vairāk par 5 metriem brīvas vietas nebija (pat pēc visu lieko Vinnija sapūsto failu noskrubināšanas).
Pēc trīs dienām Trusīc padevās, un Pūx, nolicis LaserJet IV drukāt dokumentu par otrreizējo izejvielu (to biš - lapu) pārstrādi par medu, devās uz Meža Sakaru mezglu pabazarēt ar savu veco paziņu Tīģerīci.
Tīģerīc sēdēja pie moņas un pašaizliedzīgi spēlēja Double Tetris par diviem. Abas ķepas bija aizņemtas, bet pats viņš šūpojās taktī mūzikai un no baudas rūca.
- Heya, Tīģerīc! - noteica Pūx, cenšoties pieklusināt muzonu.
- Heya, Pūx! - ierūcās Tīģerīc - Pačoli, kāds elīts geims!
- Tu man jau reizi sesto to rādi - noteica Vinnijs un pie sevis nomurmināja: "Tas kaut ko nozīmē. Jā gan."
Tīģerīc meta pie malas geimošanu un sāka demonstrēt Pūxam savus beidzamos sasniegumus iekš simtkilobaitīgā muzona radīšanas ģeniālajā progzā Scream Trackerī.
Visa Tīģerīča mūzika bija pilna ar daudz-dažādiem efektiem ar bungām, un fonā vienmēr bija žžžžžžošana.
- Tas žžžžžž nav vienkārši tāpat... - nodomāja Pūx, atcerēdamies, laikam, kritienu no Ozola un mazliet kļuva uzmanīgāks.
Tīģerīc kļuva uzmanīgāks un izrubīja muzonu.
- Nu gādi elīti geimi tev ir? - ierūcās viņš vaicājoši.
- Lēkātājspēļuks ir. "Bumpy" saucās.
- A vienkārša?
- Še ņem, pac pasties, - teica Pūx, velkot ārā disketi.
Tīģerīc nikni ieķērās disketē un drīz geima kopija mētājās uz viņa cietņa, bet Vinnijs kļuva par laimīgu apsiekalotas un sakošļātas disketes īpašnieku.
Sākummūzika Tīģerīci iepriecēja.
Pēc tam sākās problēmas.
- Grūta. - žēlabaini ierūcās Tīģerīc - Man dzīvībiņas tā kā pavairāk vaidzētu.
- Uzcrackos. Iesūtīšu Sankt-Mežburgā vai tepat uz Ogres Mežu. Tur pastīsies un uzreizi salauzīs.
- UGi visu māk! - priecīgi iekliedzās Tīģerīc.
- UGi nesalauzīs, UGi sabojās. - noziņoja Vinnijs pārliecinātā balsī. - A MCL salauzīs.
- Ko ta tu pac nelauz? - pavaicāja Tīģerīc vaicājoši, sapratis, ka cerēt nav uz ko.
- Nav laika, Tīģerīc. A pasaki man, slabo tā izdarīt, lai kad es kādam zvanu, viņa AONs uzrādītu kakas kaut kādas? Nu ne manu telefona numuru?
- Kam slabo? Man slabo? - Tīģerīc piepacēlās uz visiem trijiem bitiem. - Takš astes galiņu apurinēt. Ša es tev
Tīģerīc ielīda sadales skapī, atskanēja kaut kādas ar elektrību un tīģeriem saistītas skaņas, mazliet padzirksteļoja; drīz no kūpošās kastes parādījās Tīģerīc ar šādu tādu nenoteiktas krāsas un karuma vadu gabaliem mutē.
- Tafad fiss, neviens AONs nenofers, - norūca viņš priecīgs.
- Nu paldies, Tīģerīc...- Pūx izplūda paldiesos. - No manis geims, - pateica viņš uz atvadām...