Kenga atbrauca pir Trusīča pēc izsaukuma par Zyxeļa garantijas remontu.
- Modems nefuričī? - viņa maigi pavaicāja. - Roo, mīļumiņ, paskaties.
Mazulīc Roo izsaņēma no suomiņas skrūvgriezni un nepārliecināti piešļūca pie modema.
- No rozetes izvelc elektrības vadu, - atkal maigi deva padomu Kenga. Mazulīc Roo norāva vadu no kontaktdakšas, jo tā rozetē bija kā iesalusi.
- Tā jau bija, - pārliecinātā balsī izspļāva Roo.
- Jā, mīļumiņ, - noteica Kenga mīļi. - Un no tās kakas, no tās infekcijas arī atslēdz.
Roo izrāva vadu arī no ECkas.
- Un tagad vāciņu noņem, - ieteica Kenga. - Ar skrūvgriezni nevis ar zoniem. Zobiņu sabojāsi. Ko, atvēri jau?
Roo apstiprināja, ka vāciņš jau noņemts.
- Pastīsimies, pastīsimies... - domīgi noteica Kenga, un no nelaimīgā Zyxeļa uz visām pusēm sāka ārā līst vadi un kaut kādas tur ogles, kas nezkāpēc Trusīcim likās ļoti līdzīgas apdegušiem kauliem.
Trusīc sāka raustīties panikā.
- Vot, kāpēc tas nestrādā! - kareizīgi iekliedzās Trusīc un iedūra ar skrūvgriezni procesorā.
Trusīc paģība.
Kad viņš attapās, Kenga un Roo nodarbojās ar mēģinājumiem uzbāzt atpakaļ piebriedušajam un nomocītajam modemam viņa paša vāciņu.
- Nu, kā? - pavaicāja Trusīc aizsmakušā balsī.
- Strādā! - maigi noteica Kenga.
- Par MNP nekad vairs nedzirdēsi, - priecīgi paziņoja Roo. - Pareizi, mam, a?
- Pareizi, zaķī.. to biš mīļumiņ. - Pateica Kenga. - A nafig Trusīcim MNP? Viņam jau tā ausis vo kādas.
- Kad es izaugšu, man arī būs tādas!
- Ne par ko! - Kenga sagrāva Roo cerības. - Savādāk būsi tāc pac idioc kā onkulis Trusīc. Un kurš tad tevi mīlēs?
Mazulīc Roo bija spiests piekrist, ka ar tādām ausīm viņu tiešām neviens nekad nemīlēs, un laimīgā ģimene atstāja Trusīča alas viesmīlīgo platību, atstājot Trusīci vienu pašu pa vidu neiedomājamai Zyxeļa detaļu kaudzei, kuras remonta gaitā izrādījās nevajadzīgas.
Kad Trusīc attapās pēc šoka, viņš atklāja, ka MNP viņa jaunsalabotajā modemā vispār nepastāv. Trusīc sadusmojās uz visu Mežu un nozvērējās izvest kaut kādu teroristisku aktu.
Vēlā nakts stundā netālu no Pūka Priedēm, kur naidīgi žužžēja Meža Apakšstacija, parādījās melna trīsoša ēna ar garām ausīm un cirvi.
Tikusi cauri biezi savītām dzeloņstieplēm, kura no augstsprieguma mēreni dūca, ēna parādījās cieši pie miglainajiem, vāji apgaismotajiem Pūxa mājas logiem un nometa no galvas vecu un saplēstu melnu lietusmēteli.
Trusīc (a tas bij tieši viņš) sāka briesmīgi un šašalīgi griezt zobus un tad ieskatījās pa Pūxa mājas logu.
Tur Vinnijs Pūx bija atlaidies savā plīša krēslā, lēnām malkojot alu un velkot cigāru, slinki vērās uz monitora, kurš šovakar rādīja kā lēnām skrollējās bildītes iekš BBS "Pleeshu Bear (4 lines)" un lēma, ko lai vēl tādu elītu nosūc.
Trusīc vēlreiz pagrieza zobus, lai Vinnijs Pūx zinātu, ar ko ir darīšana un pavērās apkārt.
Tieši no Pūxa savrupmājas tiecās tumsā resns kabelis, uz kura bija sadrukāts Starpmežu Telekom.
Trusīc pagrieza zobus vēl pēdējo reizi un atvēzējās ar cirīti...
Vinnijs Pūx beidzot bija izdomājis un nolēma noliet pēdējo "Pleesha Bear" BBS failu sarakstu un nospieda podzēli "D", bet negaidīti ārpusē atskanēja tāda kā zobu griešana, palidoja dzirksteles, uz ekrāna parādījās kaut kas jauns un daudzkrāsains, pārtrūka bazars pa telefonu ar Kengu par jaunā modema piegādi, ieķērcās apsardzes signalizācija, un Vinnijs Pūks paspēja ievērot kā ar milzīgu ātrumu pār dzeloņdrātīm pārlidoja kāda apdzedzināta figūra (ne pārāk slaida).
- @#$%! - noteica Pūx, nikni nomezdams trubu zemē. Ja bazars ar Kengu nebūtu pārtrūcis, viņa noteikti būtu apkurlusi un viņai būtu mazliet novītušas ausis.
Vinnijs nocēla no sienas veco labo divstobreni, kuru iemainīja Sivnzam pret Lexand modemu (kurš tam absolūti nav vaidzīgs), pielādēja to ar vakarapēstās tortes atliekām un vēlkautkādiem mēsliem un devās ārā. (tulk. - prikoļiķe, kā izskatās mazs plīšu lācīc V. Pūx, kurš izgājis ārā baismā tumsā un nikni tēmē kaut kur ar divstobreni:)
Pirmo šāvienu viņš veica gaisā.
Viņam par lielu izbrīnu neviens neiekliedzās un nesāka aurot "nešaujiet" vai "es padodos" vai arī "nešaujiet, es padodos".
Vinnijs izšāva vēlreiz virzienā no sevis un nezkāpēc trāpījā Īyā.
Ēzelītis drausmīgi iekaucās, sameta gaisā visas savas četras un fiksi aizpi.. ar domu - aizlidoja ar reaktīvās lidmašīnas ātrumu.
- Īyā - tas nav uz labu, - nolēma Vinnijs un devās mājās.
No rīta viņš iesēdās savā Mercedecā un devās lamāties ar Kengu par tēmu, kāpēc nenostrādāja signalizācija un pie Pūtses par tēmu - vadi (diegi/striķīši) nav pietiekami izturīgi.
Kenga uz Pūxa ziņojumu atbildēja visai vienaldzīgi.
- Vot mīļais Roo atnāks no tenisa un visu momentā salabos, zini, mans mīļas Roo...
Tālāk Pūx neklausījās.
Mašīnā viņš izcēla no paciņas nenopīpētu benčiku, aizpīpēja to un sajuta milzīgu laimi.
Viņš iespieda akseli grīdā un devās pie Pūtses.
- Čau, Pūtse! - nokliedzās viņš no lieveņa.
Pūtse sēdēja pie rakstāmgalda ar 386-to Compaq un saspringti domāja, kur uz klavieres ir burts Ņ, kaut arī burts Ņ viņai vispār nebija nepieciešams.
- Svecināti, Vinnija Pūxa k-gs. - noteica Pūtse visai diplomātiski.
- Čau, vecā karātava, - apsveicinājās vēlreiz Pūx. - Kaut tu trīs reizes minūtē kārtos. Man telefons pavisam nestrādā.
- Ko? Visas četrdesmit sešas līnijas? - neticībā pavaicāja Pūtse.
- Visas četrdesmit sešas, - apstiprināja Pūx, sēžoties krēslā un bīdot sev tuvāk pelnu trauku.
- A par tām ir samaksāts?
- Samaksāts, samaksāts, - nomierināja viņu Vinnijs. Viņš nekad nav Pūtsei maksājis ne kapeiku un tikai tāpēc, ka Pūtse naudu skaitīt neprata, un Pūx iekš tā nebija vainīgs. - Telefons nestrādā nejau tāpēc, ka es nebūtu kaut ko nomaksājis, tu spalvainā fekālija. Tur vads ir pārcirsts. Kautkāds vepris ar cirīti paizklaidējās.
- VEPRIS, - centīgi uz klaviatūras uzklabināja Pūtse. - Nu labi, Vinnij Pūx, es paziņošu Tīģerīcim un viņš tur noskaidros...
- Lai pēc četrdesmit minūtēm viss būtu pilnīgā kārtībā, - Vinnijs pieteica ultimātu. - Es tagad izbraukāšu visus savus pazīstamos, un ja tad, kad es atgriezīšos, kaut viena līnija nestrādās, es tev... es tevi... es pat nezinu, kādā sulā ceptu cāli no tevis uztaisīšu.