Bites bija apjukušas. Kaut kāda infekcija, kuru pēc aģentūras datiem iraid radījis Vinnijs la Pūx, un kuru labākie Ozola hakeri nekādi nespēja noķert, darīja šausmu lietas. Pašā Nepiedienīgākajā Brīdī šamā infekcija ņēma un zvanīja Sivnzam un meta viņam Pašus Nepieciešamākos Failus no Bišu datubāzes par pilnīgāko visa medus apjomu un dzēsa šos Pašus Nepieciešamākos Failus nafig ārā no to pašu Bišu cietņa.
Sivnz, acīmredzami, šai lietā iejaukts nebija. Pats Vinnijs von Pūx noliedza jebkādu apsūdzību, kuru Bites viņam katru mīļu brīdi ziņoja pa telefonu nikni žžžžžžžžžinot un atrunājās, ka dotajā momentā ir aizņemts ar instrukcijas rakstīšanu negaidītu popularitāti guvušajam spēļukam Indiana Jones and the Fate of Atlantis.
Patiesībā Vinnijs de Pūx nodarbojās ar viltīgas komunikacionālās progzas izstrādi, kurā taisījās ievies noslēpumainu, ar domu slepenu fīču personīgajām vajadzībām. Šī nodarbe atņēma viņam visu brīvo kā arī aizņemto laiku, un Bites uz laiku nomierinājās.
Neviens neturēja melanholisko Īyā par labāko Meža hakeri, bet neskatoties uz to, tas tā tomēr bija. Īyā nodarbojās ar to, ka lauza visu pēc kārtas un bez izvēles. Lauza nortonu, lai Link ierubītos pēc viena tausta nospiešanas, lauza Turbo C tā, lai tas beigtu līdzināties turbo c, bet sāktu līdzināties turbo paskālam, lauza command com, lai DOSa komanda dir pēc datņu saraksta izvadītu XXXXXXXXXX dadzis(-dži) XXXXX bytes free.
Reiz sers Vinnijs Pūx, esdams stipri aizņemts ar savas komunikacionālās progzeles SmartMetus izgatavošanu ļauns par akal pakārušos tačku pacēla zvanošo telefona trubu un sadzirdēja, kā tā atskaņo ēzelisku ņurdoņu.
"Bites akal plosās," - loģiski padomāja misters Vinnijs Pūx un sagribēja nolidināt trubiņu tā paspēcīgāk uz grīdas starp benčikiem, tukšām un pilnām aluspudelēm un tukšām medus burkām, lai Ozola iemītnieki (un -ces) paliktu kurli vismaz uz kādu brīdi, bet pēkšņi sasadzirdēja pazšitamu, gandrīz raudošo Īyā balsi, skumīgi runājošo apmēram šadu tekstu: "Baitus plosošs skats... lūk, kas tas ir... baitus plosošs skats - lūk tā tas saucās!"
- Sveiks Īyā! - pateica mis Vinnijs Pūx trubiņai.
- Sveiks lācīti Pūx, - atteica Īyā gandrīz jau raudādams
- Ko bubini? - painteresējās Pūx
- Ak... Tā pat vien... - visādas nožēlojamas un niecīgas programmeles, - paziņoja Īyā. - Tūliņ vot uztaisīšu lai SpaceQuest VIII paroli neprasa un izdzēsīšu šo baitus plosošo skatu.
- Stop, stop!!! - ieaurojās Pūx, nikni dauzot ar trubiņu pa sava galda virsmu. - Kur tu to dabūji???!!!
- Dabūju? Ko? AFD? - filozofiski pavaicāja Īyā, gatavojoties tūdaļ tūdaļ raudāt.
- Kādu tev vēl dirsā AFD!!! Kur speisu astoto izraki???
- Pie Sivnza, protams.
- Kā tā protams???! Kut ta viņš to dabūja???
- Viņš teica, ka tu jau esot redzējis... Un ka tu viņam esi apsolījis spraitus pielabot, lai tur ruksītis figurētu... hei, Pūx - ja vēlies, es tev pateikšu, ka spraiti tur ir otrajā RESOURCĒ. A RESOURCE ar 03h nokodēts... Ar domu - noXORots... Lūk... Bet spraiti tur ar nobīdi 047AEh vispār, katram spraitam sākumā ir jamā izmērs, tad caurspīdīgā krās...
Bet karalis Vinnijs Pūx jau sen kā neklausījās ēzelīti. Nometis trubu uz grīdas (tieši tukšā medus burkā), ar citu telefonu viņš uzgrieza Sivnzam. Tam tlf bija aizņemts.
Vinnijs paķēra sava Merša atslēgas un izlidoja ārā no mājeles.
Viņš ilgi nevarēja trāpīt atslēga caurumā, bet pēc tam, pa ceļam pie Sivnza, divjoslu ceļā gandrīz nostūma no ceļa pašizgāzēju, kurš veda metāllūžņus uz vietējo izgāztuvi - smagā vadītājs tika cauri ar vieglu infarktu un peitaisītām biksēm.
Vinnijs de Pūx piebrauca pie mājas, uz kuras bija uzrakstīts "DO NOT ENT..." un uztaisīja krutu apgriezienu pa 180, nomētādāms Sivnza mītnes durvis ar sausām un ne tik sausām lapām un ne tikai lapām.
Viņam par milzonīgāko pārsteigumu Sivnz neizskrēja viņu sagaidīt.
"Pierijies akal tur, vai kā?" - padomāja Pūx, sajuzdams vieglu niknumu.
Viņš iespēra pa durvīm ar pakaļējo ķepu un iegāja iekšā.
Sivnz, veidojot dūmus ruksīšu izskatā no ārmežu cigāra un mazliet klepojot no tiem pašiem dūmiem, svarīgi sēdēja krēslā un slinki klimta pa klavieri.
Pūx pastījās uz moņas un viņa acis sāka lēnām bet neatlaidīgi bīdīties uz pieres pusi: ekrānā bija Turbo Debuggeris...
- Sveiks, Sivnz! - nočukstēja Pūx. Vīnnijs Pūx.
- Hi, Pūx! - atteica Sivnz. - Ša, pagaidi, es pāris breikpointus iemetīšu un pabazarēsim par dzīvi, - un viņš pameta ar galvu uz portvīna pudeles pusi. - Lūk te... - sāka skaļi komentēt Sivnz, tuvojoties ar kursoru par kāršanos aizdomās turamajam CALLam. - ... un tad te, - un viņš pāris reizes žiperīgi uzmauca pa taustiņiem Ctrl+F8.
- Ko laužam? - izbrīnījās Pūx.
- Windozi ceturto. - atbildēja Sivnz, nobirdinot pelnus pelnutraukā-skulptūrā-"Sivnz-plēš-Tīģerīča-Rīkli", kuru uz dzimeni viņam uzdāvināja Pūtse.
- u... uu.. uun... uuunnn.. kā?
- Kā... Un man to jautā tu? Da tas kretīns protected modē jākļojās. Kā Debuggeris uz to uzraujās, karoče skaiti, ka vari stumt Reset.
- Kur tad tu to visu iehavoji? - paincējās Pūx.
- Da tā... Fakar ar Īyā visu nakti notusēju... Nu ta sūksi protvīnu vai ne?
Atgriezies mājās, Vinnijs-Pūx-san nožagojās un piestreipuļoja pie pamestās klausules, kura vēl aizvien atradās burkā un no kuras tikpat aizvien vēl atskanēja šausmonīgi raudošas balss radīti šņuksti: "Lūk tāds baitus plosošs skats"
Vinnijs Pūx Kristopherovičs pacēla klausuli un pateica tai:
- Īyā, es klausos klausos. Hallo! Nafig tu vispār zvanīji? Ko gribēji?
- Da tā, skats taču baitus plosošs... - noteica Īyā, tīrot, ausīmdzirdami, pilošās milzonīgās asaras ar savu kāju.
- Tu vēl varētu alus bāru atvērt, vai BBS... Es tev pat nosaukumu esmu izdomājis... Elītu tādu... - Pūx uz brīdi aizdomājās. - "Osel House BBS"
- Kāds baitus plosošs charu salikums. - Nenomierinājās Īyā un truba sāka gandrīz vai pilēt.
- Nu labi... - noteica Vinnijs Pūxman, slaukot plecu ar kabatslakatiņu. Ēzelīša raudulība sāka viņu dusmot. - Es šonedēl kaut kā kaut kad pie tevis piekāpšu. Moš kādu wordus plosošu skatu atstiepšu.