9600 bodi un visi-visi-visi…


«« index »» |  (nav komentāru)

Nodaļa septītā, kurā visu noveļ uz absolūti nevainīgo Bubuli

   Vinnijs Pūx ieconektējās Crolic's Nightmare BBSkā un ieraudzīja, ka havojās privāta mesāge no Kristophera Robinza.

   "Čtota tu sen neesi dzejoļus rakstījis," - rakstīja KR.

   Vinnijs pakasīja ar ķepeli pakausi un pateica FrondD, ka grib atbildēt.

   "Kliedzamais", - uzklabināja Pūx. Un aizdomājās. Domāja viņš ilgi - četrdesmit trīs sekundes. Viltīgais Trusīc domāja, ka Vinnijs aizdevies atvieglot dvēseli, parunāt ar rūķīšiem, uzlikt ēdienu šefam (kā nu kur to procesu sauc), un sagribēja uzdownloadot viņam savējo Listu. Bet Pūx viņam visu gribēšanu atsita, atklabinot pretim - "nu-nu! nelecies!". Beidzot Vinnijs Pūx saprata, ka viņam apnicis domāt un nospieda taustiņu A. Un turēja. Retu reizi nospiežot taustiņu O. Lūk, kāds dzejolis sanāca:

"Kliedzamais.
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAA OOOOOOOOO AAAAAAAAAOOAAAAAAAAAAAAAAAA OOOOOAAAAAAAAAOA OOOOOOOOOOOOAAAAAAAAA OOOOOOOOOAAA AAAAAAAAAAAAAA OOOOOOOOOOOAOA AAAAAAAAAAAAOOOAOAO AOOAOAOAAAAOOOOOOO OOOOOOOO"

   "Viss", - noštukoja Vinnijs un viss. Un nākamais padomājums bija par tēmu, ja tas kretīns - moderātors Trusīc, izsadomās iemaukt kaut vienu plusiņu tekstā, tad nu sorry...

   Parādījās uzraksts, ka Trusīc grib čatu.

   "#$@% tevi", - uzsita Pūx un Trusīc izbīlī atslēdzās.

   Viņš skumīgi pavandījās Trusīča failu ārijās un mesāgēs, neatrada neko sevi incējošu un uztaisīja LogOffu, atstājot Trusīcim zīmīti, ka par katru plusiņu noraus viņam pa vienai ausij.

   Pēc tam parādījās sysmana paziņojums, ka trusīc atvēris jaunu BBS ar nosaukumu "Iron Ears". Vinnijs Pūx pabrīnījās, bet uzgrieza atbilstošo numuru. Momentāni piekonektējās.

   "Sveiks, All!" - vēstīja uzraksts splašskrīnā, kurš attēloja ne tādas kā bronzas ausis, ne gluži pa vertikāli izstieptu krūšturi. "Šamais ir Trusīča jaunais BBS, kuramais strādā uz viņa paša systēmas Front Bewkan Door v1.0. Versija pagaidām tiek testēta, tāpēc jūs, iespējams, pakārsities"

   Vinnijs izbrīnījās vēl vairāk un nospieda pirmo taustiņu, kas pagadījās.

   "Tagad mēs uzzināsim, kas tu esi. Vai tu esi Trusīc?"

   Vinnijs nospieda N.

   "Kristophers Robinz?"

   N - Vinnijs nospieda.

   "Tīģerīc?"

   N - gandrīz sāka kliegt Pūx.

   "Sivnz?"

   N - Pūx dusmīgi un no liela augstuma uzkrāva pa klavieri.

   "Jūs ko, sarakstā neesat?", - pavaicāja BBS.

   Vinnijs ar milzīgu baudu nospieda "Y".

   "Tad nu ievadiet sava vārda pirmo burtu"

   "A"?

   Vinnijs tika līdz burtam P.

   Pēc tam viņam viss apnika un viņš iezvanījās vēlreiz. Ar Sivnza loginu. Parole visur bija vienāda: vai nu "OZZOLZIILE" vai arī "HRUHRU". Lai uzrakstītu "OZZOLZIILE", viņam aptrūkās, bet "HRUHRU" viņš uzrakstīja pietiekoši fiksi. BBS gandrīz atviegloti nopūtās un paziņoja:

   "MAIN MENU

   Failus sūksim?"

   "N" - atbildēja Pūx

   "A virsū nemetīsim?" - cerīgi parādījās uz ekrāna

   "N" - atkārtoja Vinnijs.

   "Messāgu āriju skatīsimies?"

   "N"

   "Moš statistiku parādīt?"

   "N"

   "Ko? Iziet v nature?"

   "Y", ar atvieglojumu nospieda Vinnijs.

   Paziņojumu SysOpam viņš atstāt nezkāpēc nesagribēja.

   "Uztrīt viņam bi ausis metālistiskās", - nodomāja Vinnijs par Trusīci. "Ņirgāšanās kaut kāda."

   Un viņš piezvanīja Īyā.

   Īyā telefons atsaucās ar telefaksa šņākoņu. Acīmredzami, muļķa ēzelīc sagribēja viņu iepriecināt ar kaut kādu baitus plosošu skatu.

   Vinnijs Pūx nospļāvās uz monitora un tūliņ pat notīrīja to ar kreiso ķepu.

   Tad viņš piezvanīja sev no cita telefona, pārliecinājās, ka AONs telefona numuru neuzrāda un sāka zvanīties uz Tuvīno Mežu.

   Nekā incanta tur nebija. Lai vismaz kaut ko darītu viņš nokačāja Turbo Pascal 7.21 Beta Release (arīdzan dēvēts par Release Candidate 1) un ielīda leckapī pēc ledus. Modems nu jau bija kūpošs un vārošs no pacietīgas datu sūtīšanas šurpu turpu.

   Tai pašā laikā KR (Kristopherz Robinz) nebija nomierinājies - pazudušās naudas meklējumi panākumus nebija devuši. Pēc tam, kad viņš privātās vizītēs bija apskraidījis visu Mežu, viņš sāka turēt aizdomās visus un ik vienu. Īyā - pirmām kārtām.

   Ar Kristopheru Robinzu sāka norisināties dīvainākās leitas: tad pēkšņi printeris pāruzbudinājās un sāka drukāt maksājuma uzdevumu no Kristophera Robinza Ristopheram Robinzam. Pie kam KR paraksts bija tik perfekts, ka, ja viņš šos papīrus būtu nesis uz banku, nevis metis papīrgrozā, tur tos nemitīgi bi izpildītu.

   Acīmredzami, ka ļaunojās zinātnei vēl nezināms vīruss. Tā kā KR pats nemācēja ārstēt un antivīrusu programmas nelietoja, jo neticēja tām (kā arī neticēja vīrusiem), tad bija jāiztiek ar to, kas ir.

   Infekcija tai pašā laikā dzīvoja un vairojās - te pēkšņi bootojoties kompim parādījās visnotaļ nepieklājīga animācija - KR virs Kengas vai Pūtses attiecīgā veidā, vai arī, rakstot ciparus, to vietā tika ievietots skaitlis pī kvadrātā, nereti pat kubā. KR tas viss pilnīgi noteikti apnika un beidzot viņš piegrieza Vinnijam Pūxam.

   Trīsdesmit viens telefons bija aizņemts, bet trīsdesmit otrais ilgi neatbildēja, līdz, beidzot, trubiņā atskanēja piedzēruša Pūxa balss: "Aļē...".

- Sveiks, Vinnij! - pateica KR priecīgi. - Nu kā, nolēji?

- Nolēju, - pateica Pūx ne šīs pasaules balsī. - Un ša aiziešu un vēlreiz noliešu... Ai...

- Da nē, Vinnij, es prasu Space Quest VIII nosūci?

- Pie Tsūka paņem. - atcirta Vinnijs.

- Pie kāda vēl Tsūka? - nesaprata KR.

- Pie vepra tā... Kurš trešo debageri pi... ar domu moka.

- Pasaki man Vinnij, - uzmanīgi iesāka KR - Tikai godīgi!

- Jā es! Jā man! Jā pie manis! - KR sadzirdēja otrā vada galā.

- Jā, sapratu, Vinnij, ko es te runāju... Pasaki man taisnību, Pūx, tu gadījienā, nu pavisam netīšām, neesi informēts, kas man četrdesmit miljonus nofenderēja?

   Otrā vada galā atskanēja šņācieni: Vinnijs, kura pīšu galvā, kura pildīta ar skaidām, no kurām dažas bija atbildīgas par sirdsapziņu, sajutās neērti.

- Kas lai to zina... - pēc pauzes pateica Vinnijs.

- A kā tu domā, kuru es turu aizdomās?

- Kuru? - ar aizdomām pavaicāja Pūx, sākdams atiet no reibuma.

- A vot uzmini.

- Lielo Milzu Lempi, īsāk sakot - Bubuli moš? - Pavaicāja Pūx ar cerībām

   KR sāka šaubīties par savas domas par Īyā vainu pareizību. Ar Bubuli viņš ticies nav, uzskatīja to par savas fantāzijas augli un satikties nemaz nealka.

- Bubuli? - pārvaicāja KR ar šaubām balsī un sirdī un prātā. Viņam parādījās vīzija, kurā milzīgs zvērs uz milzīgas klavieres piemeklē paroli, kā pārkačājās KR atmazgātā naudiņa un kā Bubulis šausmīgi baismīgi sāk smiet. Viņam pār muguru, kur nu muguru - visu ķermeni šausmīgās tirpas pārskrēja.

- Var jau būt, ka arī Bubuli

- Var, var, visu var! - ieķērcās Pūx. - Pirms trijām dienām zini kā viņš visus vadus apcirpa! ar snuķi!

- Jā... - nopūtās KR. - Ja Bubulis, tad pazudis piķis...

- Kas pazudis? - notēloja muļķi (grūti nenācās) Pūx.

- Da nekas, izteiciens tāds... Nu labi... Tu zvani, ja noliesi Space Quest VIII... Vai arī saki, ka pie Sivnza?

- Nu takš. - atteica Pūx. - Nu labi, hangup fiksāk, neaizņem līniju... - un nolicis klausuli, Pūx priecīgi sāka berzēt ķepas (visas četras pārmaiņus)

«« index »» |  (nav komentāru)

http://laacz.lv/9600/