Mazais un drosmīgais ruksītis Sivnz gaidīja Ļoti Viltīgajā Slēpnī apmēram divas stundas, līdz parādījās putekļu mākonis un atskanēja motora pukšķēšana.
"Vot ša es jūs " - nodomāja Sivnz un nospieda uz raķetes sagatavošanas lidojumam pogas.
Viņš pavērsa to pret putekļu mākoni un nospieda "Pusk".
"Zināsit, - nodomāja atkal viņš, - kā Bubuļus apbižot. Malumednieki nedzemdētie!"
Kad mākonis pietuvojās, Sivnz ar šausmām pamanīja, ka Bubulis pa ceļu stumj autotransportlīdzekli, badot to ar savu degunu.
Sivnz sajuta, kā spalva sacēlās stāvus, bet pogas "Stop", lai arī cik viņš cītīgi meklētu, uz palaižamās iekārtas nebija..
Pēdējais, ko Sivnz ievēroja, bija pāri viņam lidojoši milzīgi akmeņi.
Sivnz, elsojot, tupēja kalnā blakus BTR un dziļai, vēl kūpošai bedrei. Blakus tai pašai bedrei auga (bija jau beidzis augt) apdedzis koks, kurā karājās pārogļojušās sanitāru autotransportlīdzekļa atliekas. uz BTR bija gramatiski pareizi (dīvaini) uzrakstīts: "I LOVE BORLAND & OZOLZEELES".
Viscaur Lielum Lielajā Mežā bija nakts un klusums. Visi gulēja.
Vinnijs Pūx sūca no Blakusesošā Federatīvā Meža jaunu komunikacionālo progzu ar afigennāko datu apmaiņas protokolu; Tīģerīc miegā rūca un vicināja ķepu: viņam sapnī rādījās kā viņš spēlē OutRun bet aiz viņa nesās Bubulis; Kristopheram Robinam sapnis, savukārt, vēstīja par to, kā Bubulis nēsājās aiz viņa un bārsta kaudzi ar banknotēm.
A pats Bubulis tikko kā piezemējās Blakusesošajā Federatīvajā Mežā. Viņam sapnī likās, ka visu Mežu iemītnieki kļuvuši labi un raksta tikai iekš Turbo Paskāla.