— Skaties! Tavā priekšā ir elektroniskā skaitļošanas mašīna. Jeb elektroniskais skaitļotājs. Vari sacīt pavisam īsi — skaitļotājs. Šo mašīnu sauc par «SM-4». Uz mašīnas rakstīts «CM-4» — tie ir krievu burti. Tas ir gluži tāds pats nosaukums, kāds, piemēram, automašīnai ir Žiguļi vai Moskvičs. Diemžēl, skaitļotājiem ir daudz vairāk tipu nekā vieglajām automašīnām, un, ja cilvēks ir apguvis vienu skaitļotāju, tad tas vēl nenozīmē, ka viņš tūdaļ bez raizēm varēs strādāt arī ar citu.

Skaitļotāji ir daždažādi

— Pē! Tad jau nav vērts ķerties pie mācīšanās, pirms cilvēks nezina, ar kādu skaitļotāju būs jāstrādā.

— Tik traki nav. Būtībā tie visi ir vienādi, un, ja tu pratīsi programmēt ar vienu skaitļotāju, tad apgūt citu būs daudz vieglāk. Vajadzēs iegaumēt pārdesmit jaunu vārdu un varbūt apgūt dažus jaunus jēdzienus.

— Tas nu būtu sīkums.

— Kā man stāstīja, ir arī citas atšķirības. Piemēram, skaitļotāja iespējas. Cits skaitļotājs var izdarīt vairāk, cits mazāk.

— Tas ir skaidrs. Jo lielāka mašīna, jo tai jābūt labākai. Šī mašīna ir daudz mazāka nekā citas. Televīzijas raidījumos esmu redzējusi pavisam lielas — aizņem veselu zāli.

— Gluži tā vis nevajadzētu spriest. Teiksim, lielajām mašīnām ir liela atmiņa — daudz lielāka, nekā tev vajag. Kāds tad tev no tā labums? Arī darbības ātrums jeb ātrdarbīgums dažādām mašīnām ir dažāds. Lielākas mašīnas, atšķirībā no mazajām, parasti izpilda daudz vairāk aritmētisko darbību sekundē, piemēram, dažus miljonus. Bet ja tev vajag izpildīt tikai simttūkstoš darbību? Lielajai mašīnai tas prasīs desmitdaļu sekundes, šai mašīnai — apmēram sekundi. Kāda starpība, gaidīt veselu sekundi vai desmitdaļu?

— Simttūkstoš darbību sekundē... Simttūkstoš... Tas nu gan ir liels skaitlis. Vai kaut kur būtu vajadzīgs izpildīt tik daudz aritmētisko darbību?

— Jā gan. Un vēl vairāk. Parasti jau visādos aprēķinos šeit, Skaitļošanas centrā, ar vienu sekundi nepietiek, rēķināts tiek stundām ilgi. Vēl gan jāņem vērā, ka jāizpilda ne tikai aritmētiskās darbības. Ir arī citas. Piemēram, dažādu datu pārsūtīšana no vienas vietas uz citu.

— To tu man acīmredzot nevarēsi, kā nākas, izskaidrot, tāpēc labāk saki: kas kur atrodas šajā mašīnā?

No kā sastāv skaitļotājs

— Nu... Šajā mašīnā — un, manuprāt, arī visās citās — pamatsastāvdaļas ir atmiņa un procesors. Atmiņā glabājas visi dati, ar kuriem mašīnai būs jāstrādā, un visi tie darba rezultāti, kuri vēl būs vajadzīgi. Procesors ir iekārta, kas ar šiem datiem strādā un šos rezultātus iegūst. Strādāt — tas nozīmē izpildīt aritmētiskās vai arī citas operācijas, piemēram, kā jau es teicu, datu pārsūtīšanu. Datus pārsūtīt nākas diezgan daudz. Teiksim, saskaitīšanā saskaitāmie jāpārsūta no atmiņas uz procesoru un, kad summa ir gatava, tā jāpārsūta atpakaļ uz atmiņu. Un vēl! Pati programma arī glabājas atmiņā un, lai tiktu izpildīta, jāpārsūta uz procesoru.

— Un tas viss notiek šajos skapjos?

12OPERATĪVĀ ATMIŅAMAGNĒTISKIE DISKI— Jā. Un palūkojies, lūdzu, uz šejieni. Te ir svarīga iekārta. Šeit informācija tiek ierakstīta magnētiskajos diskos un no tiem arī nolasīta. Un tik svarīgi tas ir, lūk, kāpēc. Mašīnas atmiņu — to pašu, no kurienes procesors dabū datus un kur noglabā rezultātus, — sauc par operatīvo atmiņu, jo ir vēl arī citas atmiņas. Operatīvā atmiņa strādā ļoti ātri, bet, kad mašīnu izslēdz, tad viss, kas šajā atmiņā glabājies, izzūd. Un tas, tu saproti, ir slikti. Tāpēc ir izgudroti šie magnētiskie diski — tāda atmiņa, kurā ierakstītā informācija saglabājas arī tad, kad disku no mašīnas izņem un noliek plauktā. Toties rakstīšana uz diskiem un nolasīšana no tiem velkas samērā ilgi.

— Cik nojaušu, informācija šajos magnētiskajos diskos tiek rakstīta gluži tāpat kā maģī uz lentes.

— Jā, princips ir tāds pats, tikai magnētiskās lentes vietā ir ciets, skaņuplatei līdzīgs disks, kas visu laiku griežas drausmīgā ātrumā. Visu laiku tāpēc, ka nevar jau zināt, kad tev iegribēsies tajā kaut ko ierakstīt. Kamēr iekustēsies, var zaudēt pat veselu sekundes desmitdaļu! Bet drausmīgā ātrumā disks griežas tādēļ, lai ātrāk varētu informāciju nolasīt vai pierakstīt. Tiesa, tik un tā ar diskiem iet daudz lēnāk nekā ar operatīvo atmiņu. Starp citu, skaitļotāji raksta arī magnētiskajā lentē, un, dabiski, var no tās nolasīt. Tas iet vēl lēnāk.

— Kāpēc tad nevar iztikt ar diskiem vien?

— Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka magnētiskā lente maksā lētāk nekā magnētiskais disks.

— Labi, liksim lentes mierā. Pagaidām es neko tajās negribu rakstīt. Bet kas tas?

— Tā ir drukas iekārta. Ar to var izdrukāt programmu tekstus un programmu darba rezultātus. Redzi, šeit kaut kas ir izdrukāts.

ABCDEFGHIJKLMNOPRSTUVWXYZ0123456789

— Izskatās tīri labi. Gan burtus, gan ciparus veido simpātiski punktiņi.

— Tāpēc šādas iekārtas sauc par mozaīkas drukas iekārtām. Punktiņi, kuri veido gan burtus, gan ciparus, gan speciālās zīmes jeb, vienā vārdā, simbolus, tiek paņemti no 35 punktiņiem, kas izvietoti taisnstūrī 7×5.

Displejs — skaitļotāja saite ar pasauli

— Bet šis televizors laikam ir pats galvenais?

— Jā, tā ir svarīga manta. To sauc par ekrānpulti jeb displeju. Displeja priekšā tu redzi ievades tastatūru. Nospiedīsi tastatūras taustiņu, un uz ekrāna parādīsies simbols — arī izveidots no punktiņiem. Nospiedīsi citu taustiņu, parādīsies cits. Gluži tāpat, kā strādājot ar rakstāmmašīnu. Tikai burti netiek drukāti uz papīra, bet gan parādās uz ekrāna. Pats galvenais taustiņš ir ievades taustiņš — šeit, pa labi, vai redzi —, uz tā krieviski rakstīts ВВОД. Ja to nospiež, viss, kas redzams pēdējā ekrāna rindā, nonāk mašīnas operatīvajā atmiņā, un mašīna šo informāciju sāk pētīt. Īsāk to var pateikt tā: notiek rindas ievade no displeja. Kamēr ievades taustiņš nav nospiests, mašīnai ir pilnīgi vienalga, ko tu pēdējā rindā esi sarakstījusi. Bet ievade ir tikai puse no tā, ko var darīt ar displeju. Vēl mašīna pati uz ekrāna var izvadīt aprēķinu rezultātus vai ziņojumus programmistam. Piedod! Kad mani mācīja, tad dikti bāra par tādiem izteikumiem kā «mašīnai ir vienalga», «mašīna sāk pētīt informāciju», «mašīna pati var izvadīt», jo tie elektroniskajam skaitļotājam piedēvējot cilvēka īpašības. Pareizāk tiešām būtu sacīt: var noprogrammēt informācijas izvadi uz ekrāna.

— Jā? Tas taču ir tas pats, un nav tur ko piekasīties.

Skaitļotājam savas galvas nav!

— Gluži tas pats vis nav. Svarīgi ir saprast, ka elektroniskais skaitļotājs pats neko nevar izlemt. Viņš dara tikai to, ko grib programmists. Brīžiem skaitļotājs, protams, izskatās tīri saprātīgs, bet pats — es saku pats! — nevar vairāk kā traktors vai kā... kā, teiksim, veļas mazgājamā mašīna.

— Bet saka taču: traktors ar, veļas mazgājamā mašīna mazgā.

— Jā... Tā tiešām saka, bet tu taču nešaubies, ka visas mašīnas vada cilvēks. Patiesībā tas «arājs» ir traktorists: viņam izsniedz televīzijas vimpeli par labu darbu, nevis traktoram. Tāpat arī veļas mazgājamo mašīnu un elektronisko skaitļošanas mašīnu vada cilvēks. Un tāpēc, kaut arī liekas, ka ESM kaut ko dara pati, īstenībā to dara programmists, kurš kādreiz ir sastādījis programmu. Mēs šo programmu tad nu laižam, brīnāmies, cik lieliski tā strādā, bet programmistu, tās autoru, savā mūžā neesam redzējuši, un arī pats programmists neko par mums nav dzirdējis. Un tomēr tieši viņš ir izlēmis, ko mūsu ESM tagad darīs. Nu, varbūt pēc kādiem simt gadiem mašīna arī kļūs kaut nedaudz patstāvīga.

— Labi, es skatos, ka tu sāc baigi filozofēt. Lūdzu, konkrētāk!

Šis un tas par rakstāmmašīnām un burtiem

TASTATŪRA— Tad sēdies pie displeja un papēti tastatūru. Taustiņi ar burtiem šeit ir izvietoti gluži tāpat kā parastai 15rakstāmmašīnai ar krievu burtiem. Es ceru, ka rakstāmmašīnu tu esi redzējusi.

— Rakstāmmašīnu redzējusi gan esmu, bet to, kā tur burti izvietoti, neatceros. Atklāti sakot, es nemaz nezināju, ka visām rakstāmmašīnām burti izvietoti vienādi.

— Tas nu ir droši! Burtu izvietojums atšķiras vienīgi rakstāmmašīnām ar krievu un latviešu burtiem. Lai uz displeja varētu rakstīt krievu burtus, jābūt nospiestam šim taustiņam ar bultu virsū. Paskaties, uz katra taustiņa ir gan krievu, gan attiecīgs latīņu alfabēta burts. Ir arī nelieli izņēmumi. Redzi: krievu А un latīņu A, krievu Б un latīņu B, bet šeit krievu Ж un latīņu V. Kā tu saproti, lai varētu rakstīt latviešu valodā, trūkst garumzīmju, mīkstinājuma zīmju un burtu š, č un ž. Un katrs programmists izlīdzas, kā prot. Es, piemēram, garumzīmi apzīmēju ar burtu H aiz attiecīgā patskaņa. Kādreiz latviešu valodā tā darīja. Piemēram, «jērs» man būs JEHRS. Kā jau visiem pareizrakstības likumiem, arī šim ir izņēmums: ja garais patskanis ir vārda beigās, tad garumu apzīmēju ar apostrofu «'». Piemēram, «rītā» man būs RIHTA'.

— Tas vēl nav tik briesmīgi. Vai tu man varētu pateikt, ko tavā «ģeniālajā» pareizrakstībā nozīmē KRAHS? «Krahs» vai «krās»?

— Protams, ar viena vārda uzrakstīšanu vien nepietiek. Bet, ja šis vārds tev būs teikumā, tad es uzreiz sapratīšu, vai tur runa ir par krahu, 16vai par krāšanu. Ar līdzskaņiem š, ž un č es izrīkojos līdzīgi — to apzīmēšanai izmantoju burtu H: SH, ZH un CH. Bet līdzskaņus n, l, k, g mīkstinu ar burtu J. Jocīgi jau nu tāds teksts izskatās, piemēram, «ķīši» te būs jāraksta kā KJIHSHI, bet pierast pie tādas mašīnpareizrakstības nav grūti.

Varbūt tagad paspaidi taustiņus.

Maija jau sāk darboties

— Jā, taustiņus spaidīt ir viegli un patīkami. Ņemšu un uzrakstīšu kādu vārdu. Mašīnpareizrakstībā.

>MULJKJIS

— Kāpēc noteikti jāraksta tieši «muļķis»?

— Nepiekasies. Ja nepatīk, varu uzrakstīt tā:

>MULJKJISINTELIGJENTS

— Tas jau ir daudz labāk!

— Paklau, bet es gribēju, lai «inteliģents» būtu nākamajā rindā.

KURSORS— Ar gribēšanu vien ir par maz, vajag arī visu pareizi izdarīt. Paskaties uz rindas beigām. Vai tu redzi mazu horizontālu svītriņu nedaudz zemāk par pašu rindiņu? Tas ir kursors. Tur, kur atrodas kursors, nospiežot taustiņu, arī parādīsies simbols. Kad tu uzdrukāji pirmo vārdu, kursors palika vārda beigās, tāpēc nav nekāds brīnums, ka otrais vārds novietojies tūlīt aiz 17pirmā. Ja gribi pāriet uz jaunu rindiņu, vari, piemēram, nospiest ievades taustiņu.

MCR -- TASK NOT IN SYSTEM
>

— Ai! Es laikam kaut ko sabojāju.

— Nebaidies. Spaidot taustiņus, tu varētu tikai sabojāt informāciju uz diska, pašu mašīnu šādi salauzt nevar.

— Bet kas tad īsti notika?

— Vai pirms kursora redzi zīmi «lielāks» — «>»? Ja rindas sākumā ir tikai šī zīme, tad tas nozīmē, ka mašīna gaida komandu, ko darīt. Tādas komandas pašreiz varētu ievadīt vairākas, bet ņem vērā: ja kaut viens simbols ir nepareizs, tad arī visa komanda ir nepareiza un mašīna — ja tā var teikt — neko nesaprot. Ar tādu pašu zīmi sākās arī rinda, kuru tu ievadīji mašīnā.

— Tiesa gan! Uzreiz nepamanīju.

— Nu tad klausies. Tas «muļķisinteliģents», ko tu ievadīji mašīnā, nav nekāda komanda. To tu pati labi saproti. Un mašīna uz ekrāna izvadīja ziņojumu, ka ievads ir nepareizs.

Ko vēl var redzēt uz tastatūras

Turpini vien iepazīties ar tastatūru. Iegaumē, kur atrodas punkts un komats, uz rakstāmmašīnu tastatūrām tie ir izvietoti citās vietās. Ai, es gandrīz 18piemirsu speciālās zīmes! Rakstāmmašīnām to parasti nav. Redzi, procenta zīme «%», to jau visi zina.

— Bet kas tas ragainais tai blakus?

— Šī zīme «¤» ir naudas vienības simbols, bet programmisti to sauc par saulīti. Tā mums būs vajadzīga. Bet šī zīme «#» ir numura simbols. Tiesa, tā mums būs mazāk vajadzīga.

— Izskatās, ka visas zīmes esmu redzējusi. Tikai šo «&» ne.

— Tā, tā... Liekas, esmu aizmirsis. Man šī zīme vēl nav bijusi vajadzīga. Tu nebūsi redzējusi arī citas zīmes, piemēram, «\», ko sauc par otrādo slīpsvītru, jo ir arī parastā slīpsvītra «/», ar kuru apzīmē dalīšanu. Savukārt reizināšanu apzīmē ar zvaigznīti «*». Bet diez vai tas tevi interesē.

Maijai sāk gribēties programmēt

— Stāsti vien. Man sāk likties, ka to programmēšanu tomēr vajadzētu pamācīties. Gluži veltīga laika nosišana tā vis nebūtu. Ja tikai varētu tikt pie mašīnas.

— Es domāju, ka vajadzētu varēt, bet par to jāparunā ar Algoritmu.

— Ar ko, ar ko?

— Ar mūsu programmēšanas pulciņa vadītāju. Tagad, kad mēs esam apguvuši programmēšanu un darbojamies patstāvīgi, Algoritms vairs tikai dod vadošus norādījumus. Bet par Algoritmu mēs viņu iesaucām tāpēc, ka viņš visu laiku par algoritmiem vien runā: galvenais ir algoritms, izdomājiet algoritmu, neredzu algoritmu, labs algoritms, slikts algoritms.

— Nu tad aprunāsimies ar Algoritmu. Šodien pat. Kad būsim beiguši. Bet tagad turpini.

— Šodienai pietiks. Par displeja tastatūru jau ir gandrīz viss. Vēl tikai jāpastāsta par cipariem. Skaties, tie ir pamattastatūras pašā augšējā rindā, un, lai tos ievadītu, vajag pārslēgties uz krievu burtiem. Tā kā programmisti galvenokārt strādā ar latīņu alfabētu un cipariem, tad, lai visu laiku nevajadzētu pārslēgties no vieniem burtiem uz otriem, ir arī atsevišķa tastatūriņa cipariem. Runājot par cipariem, jāteic, ka nulle uz ekrāna parādās un uz 19papīra izdrukājas pārsvītrota — «Ø». Lai to varētu droši atšķirt no burta «O». Nu gan ir viss.

— Ē-ē! Pagaidi! Vēl taču kaut kas jāizdara. Ar vispārīgu iepazīšanos vien ir par maz.

— Vairāk es gan nestāstīšu. Vari ar mašīnu jeb, pareizāk sakot, ar programmu kaut ko paspēlēt. Piemēram, trīsdimensiju desas. Tev kā iesācējai tas var būt interesanti. Man gan tās spēles jau sen ir apnikušas.

— Nezinu, kā spēles var apnikt. Uz priekšu!