#021

Vārds ir par īsu,
Lai to liktu virsrakstā.
Tam nozīmi nosaka konteksts,
Kurš virsrakstā,
Ja tas sastāv tikai no viena paša vārda,
Izpaliek.
Vienu pašu vārdu
Liek virsrakstā
Tie,
Kas nezin, par ko raksta.
Tie parasti to dara,
Jo vēlāk meklēs nozīmi.
Virsrakstam.
Vārdam.
Jau balstoties uz uzrakstītā.

Citāts ir pārāk ierobežots.
Labs citāts.
Tas parasti ierobežo,
Tas liek
Vai nu rakstīt cita autora
        domu gaitu,
        domu atstāstījumu,
Vai arī izplūst,
Sākt rastīt to,
Kā citātā nemaz nav.
Vismaz sākumā nebija.
Līdz ar to,
Piekarinot autoram savas domas
Lasītāja acīs.
Vai arī visu noliegt.

Virsrakstā jābūt jautājumam
Bez jautājuma zīmes.
Virsrakstam jābūt neviennozīmīgam,
Bet ne plašam.
Virsrakstam jārada.
Virsrakstam nav jāierobežo.
Un nav jāapjucina
Ar savu īsumu, garumu
        vai muļķīgumu.

#022

Nā ču
Es Tev parādīšu
Kā sirds pukst

Nā ču
Es Tev pastāstīšu
Kā sirds tvīkst

Nā ču
Es Tev pačukstēšu
Ko sirds mana jūt

Nā ču
Es Tevi apskaušu
Lai justu Tavējo sirdi

#023

Viņa teica Tev - "Zini, mums nesanāks,"
Un Tu, pasmaidot, pateici viņai: "Paldies".
Kaut gaidīji Tu "nē", cerēji uz "jā",
Tu pēkšņi sajuties šausmīgi viens.

Tev ir draugs. Var būt vēl viens. Kas par to?
Tev ir vieglāk, bet tomēr Tu mīli vēl aizvien.
Lai gan "nē" laikam vajadzēja to aizskalot,
Bet par spīti, uz priekšu, nevis prom mīla skrien.

#024

Vakar norietēja Saule
Un es sāku smaidīt
Man pretim ņirdza pasaule
Kas domāja, ka ausīs tā atkal rīt

#025

Nebrīnieties, brāļi,
        jo pasaule mūs ienīst.
Ik dienas kādam no Jums
        kaut kas vienmēr izlīst
Vai asaras
Vai asinis
Vai pēdējā ūdens lāse
Vai dusmas
Riebums
Pretīgums
Vai retāk - mīlestība

#026

Eņģelis,
Es jūtos kā eņģelis.
Es neesmu ķeceris,
Es esmu eņģelis.
Kritušais;
Nomestais;
Nosviestais;
Aiz-;
No-;
Iz-;
Pa-;
At-
mestais.
Man bija Dievs.
Mans Dievs biji Tu.
Tu smaidīji,
Raudāji,
Mīlēji,
Skūpstīji,
Pļaukāji
Mani.
Es
Neredzēju,
Negribēju,
Gribēju,
Mīlēju,
Ticēju,
Skūpstīju
Tev
Tevi.
Tikko kā es ieraudzīju,
Saskatīju,
Ievēroju
Tevi.
Un tad es kritu
Zemu,
Tālu,
Ātri,
Spēcīgi(,)
Prom.

#027

Aizveries
un paklusēsim
klusēsim
pa vidu troksnim
saliņa
miera un tukšuma saliņa
sāpes saliņa
kaut arī
pat putns nelido klusumā
klusumā nelido nekas

lai
klusēsim
aizvērsimies
lai
viņi kliedz
raud, dzied, melo
mēs klusēsim
un viss
jo klusumā nelido
ne meli
ne raudas
ne vārds
nekas
viņi nesaprot
nekad nav sapratuši
klusuma mūziku
gaismu kas nāk
no tumsas
es arī varbūt nedzirdu
neredzu
bet vismaz cenšos
ceru
ka ir

līdzjūtība?
izpratne?

iekāre!
pašlabums!
vienmērīgais fons
visumā pelēkais

un klusuma saliņas

#028

neraudi pēc manis latvija
kaut zinu tu to nedarīsi
tu neesi raudājusi ne pēc viena no tūkstošiem
un arī tagad neraudāsi
vai esi tu maz vai tu zini
cik daudzi tevi nīst šādu
cik daudzi tevi grib
kāda tu reiz biji
cek nicinu es tevi
cik nemīlu
cik nesaprotu tevi
un necienu
tad kāpēc tu esi
kāpēc tu dzīvo
ja nav neviena
kas mīlētu

lai arī kā tomēr gribētos man tevi mīlēt...

#029

Saule noriet kaut kā par ātru
Tā uzlec kamēr es guļu
Saule aiziet par nemanāmu
Un uzaust par agru
Šie divi, it kā ikdienišķumi
Ikrītumi
Bet vai tad cilvēki nealkst
Pēc saullēkta?
Ja kāds no rīta mostās tikai Saules dēl,
Ausmas dēl,
Ikrītuma dēl.
Un jūtās apburts,
Un ar to lielās,
Jo ir ar ko,
Jo ir par ko, -
Viņš redzējis nākam Sauli,
Dzimstam dienu,
Aizmiegam nakti.

Bet, vai ir daudz tādu,
        kas redzējuši dzimstam nakti
        vai rietam Mēnesi?
Vai Mēness maz aust un riet?

#030

aizver durvis
pagātnes rēgiem.
aizver logus
nākotnes ēnām.
neklausies
pasaules auros.
izvairies
no tumsas ķetnām.

un tu būsi viens.
bet vai laimīgs?