/=-- Vēstules bez atbildes --=/
/=-- Vai vērts? --=/
031-040 | 041-050 | 051-060

#041

Dzimis adaptēts (intro version)

Nemīz, čuom,
Nav, ko, čuom,
Kaut arī netīrs, čuom,
Es tāda pati, čuom.
Es redzu tevi, čuom,
Cool, čuom,
Tu esi liels, čuom.
Smaidi, čuom,
Kā smaidu es, čuom.


Lai jūtas mainās, čuom,
Bet savu masku liec mierā, čuom.

#042

Mironis ir mironis
ir mironis ir mironis
viņs ir mironis
beigts
viņu var dievināt
un pielūgt
var skumt pēc viņa
bet mironi nevar
        mīlēt

#043

ģitāra...
tu spēlēt māki?
skrejceļš...
tu to noskriesi?
ūdens...
tu to izdzersi?
meitene...
tu viņu iegūsi?
caurums...
tu to aizpildīsi?
nāve...
tu nomirsi? (...)

#044

ieelpo! izelpo!
un atkal
turpini!
kā pirms tam
stop!
redzi?
saule
koki
tuksnesis
ieelpo! izelpo!
skrien!
sāp?
bet redzi?
jūra
upe
vulkāns
vētra
ieelpo! izelpo!
tu to esi pelnījis
uz priekšu!
davai!
mašīnas drāž garām
ātrāk!
nebremzē!
stop!
izelpo! izelpo!
gaiss
skābeklis
asinis
tavējās
skrien!
joz!
ieelpo! ieelpo!
skrienot
ieelp! ieelpo! ieelpo!
stop!
neelpo!
skrien!
ieelpo!
Saule
ūdens
gaiss
paradīze?
jā!
tu skrien cauri paradīzei,
un tā ir tava elle!

#045

es gribu būt zvērs
es gribu būt kruts
es esmu liels mēsls
un sauc mani - muļķis

man ar to nepietiek
nē, tas nu ir skaidrs
man neko vairs nesasniegt
šai jomā ar viņu - es baidos

nekad nekas nav bijis
un laikam nebūs ar
mans pašlepnums ir miris
un acīmredzams "nē"man ausīs skan

#046

es apēdu nakti
nav vairs nakts
ir tikai diena
kā bezgalīga iela
mēs mīlam dzīvot
bet nedzīvojam mīlot
ej, vari iet prom
bet ko tas Tev dos?

#047

kādu laiku atpakaļ
tas nemaz nebija tik sen
es pazinu tevi
man tā likās vismaz
tāpat kā liekās daudziem
vēl aizvien
un liksies vēl daudz jo daudz dienas
gadus
gadsimtus
es tev ticēju kā mazais nazītis
man sāpēja, bet kāda šķirba
tik, mīlot tevi, varēju tikt glābts
es zināju - tu melo
es zināju - tu moki
es zināju - tu nīsti
es zināju - tevis nav
bet es tev ticēju
es uz tevi cerēju
lai būtu lamīgāks
kaut tevis nebija
dieva nebija
es mīlēju neko!

#048

- Lec!
Un tu lec.

- Lec!
- Cik augstu?
Un tu lec.

- Lec!
- Nē!
Un tu lec, kad viņa aiziet.

- Lec!
- Kāpēc?
Un tu nelec...

#049

Nē!


Bet ūdens tur lejā
                tik dziļš
                tik auksts.
Kaut arī dzīve ir tikpat
                dziļa
                un auksta.
Bet vai tik tā nav
                dziļāka?
Vai arī -
                aukstāka?
Dzīve tur lejā būs klusa,
Te tā tik vien kā "būs".
Bet,
Būtībā,
Tur lejā dzīves
                nebūs,
Tur būs
                klusums
Bet nebūs vairs dzīves
                ar tās aukstumu
Un neatkārtojamo
                dziļumu.
Varbūt vajadzēja to darīt no rīta?
Kad saule aust,
Kad tumsa mirst.
Nē...
                es nespētu,
                nevarētu.
es nespēju arī tagad.
Nevaru.
Nemāku.
negribu.
Nespēju.
Nejūtu.
Nē!

#050

Es rakstu Tev.
Nez vai Tu lasi?
Es nejautāju Tev neko,
Jo nedrīkstu neko vairs prasīt.
Tu varbūt smejies,
Varbūt ne,
Varbūt domā kā par cirvi,
Bet tāda ir dzīve.
Es neprasu nekā.
Tas smieklīgi būtu.
Pat nezinu, vai Tu saņem ko,
Bet vēl aizvien es rakstu.
Es līstu ārā kā nekad vēl,
Es varu raudāt,
Bet tāds ir liktenis
                vēstulēm bez atbildes...

031-040 | 041-050 | 051-060
LAACZ@SOMETIMES.GOOD.LV