kodera sievas pieziimes


«« index »» |  (1 komentārs)
[=- Kodera sievas pieziimes -------------------------=]
[=--- Pt. X b, Alternatiivs precinieks (turpinajums) =]
[=--- orig: http://www.exler.ru/ezhe/16-03-00.htm ---=]
[=--- this: http://laacz.lv/wife/ -------------------=]
[=- (c) Aleks Exler ---------------------------------=]
[=- (t) laacz (http://laacz.lv) ---------------------=]

Naakamajaa dienaa es necentos sevishkji kraasoties, puceeties un
visaadi citaadi izraadiit savu ieintereseetiibu pieliist jauneeklim,
ar kuru teetuks mani taisiiijaas savest. Lai arii papucis reizes
piecas bez tuk-tuka skreeja iekshaa manaa istabaa, taisiija milziigas
acis un auroja pa visu maaju:

- A pagories, ta meitinj! Tu man te taa kaa miesaas pienjeemusies
buusi!

Peec tam vinjsh guva pretim ar diivaana spiuvenu pa galvu un muka prom
pie savaam dariishanaam virtuvee, kur vish radiija sviniigaas
vakarinjas taa, it kaa buutu braucis shurp raudziibaas Velsas princis,
vai vismaz kaadas mazinjas, bet naftas pilnas valsts karalskaa tronja
mantinieks. Maamulinja taisiija kaadu fantastisku zivi (mums vinja ir
liels speciaalists zivju jautaajumos), bet papinjsh magjiski rosiijaas
ap savu extra plovu.

Kad es iegaaju virtuvee, darbs bija pashaa apogejaa. Teetuks ar
mammuku viesuljveidiigi neesaajaas no vienas virtuves sienas pie otras
un ne paaraak skalji lamaaja viens otru, kad vinju intereses
jautaajumaa - kursh kuram ir uzskreejis virsuu, nesakrita.

- A kas jums te par aarpraatiigu njemtni virtuvee? - nevainiigaa
balstinjaa pavaicaaju. - Taada sajuuta, it kaa oficiaals precinieks
brauc luugt jums manu roku un juus veelaties tieshi vinjam mani
iesmeereet, lai kaada es buutu. Vai tikai juus no tiesas to
netaisaties dariit?

- Ejprom, meitinj, netraucee, - noteiktaa baritonaa noseecaas teetuks.
- Neviens tevi pie viira nav izdevis, bet jauno cilveeku vaidzetu
taakaa apsatikt peec pilnas programmas. Vinjsh i jauneeklis ne paaraak
vienkaarshs, bet mees jau arii ar seju tais nepieklaajiibas un
visaados citos dubljos neiesim krist.

- Starp citu, - peekshnji sarosijaas mammucis. - Viirinja kungs, vai
tu torti, kaa es luudzu, iegaadaajies?

- Uj, - atbildeeja teetuks.

- Kas uj? - ieaurojaas maaminja. - Ko mees tagad taadu vinjam
priekshaa liksim, a? Margariinmaiziites, vaj?!

Teetuks aizdomaajaas. Peec tam viedi noteica:

- A jemsim ka izdariisim veiklu gaajienu ar zirgu. Saldaa vietaa
sariikosim mazmaziitinju maajas koncertu. Irka nolasiis kaut ko,
nodziedaas galu galaa. Varbuut pat, uz savaam klaviereem kauch kaadu
Mendelshtamu nospeelees...

- Papuciit, kas ar jums? - es pat muti biju valjaa atstaajusi no
izbriina. - Es uz taas uzpariktes peedejo reizi sestajaa klasee
speeleeju. Nee, protams, ja puisis izraadiisies shausmiigaaks par
iespeejamo atomkaru, es esmu gatava bez pierunaashanas un luugshanas
un pat pret jebkaadiem luugumiem izpildiit ne tikai Mendelsonu, bet
arii ebreju tautasdziesmas, lai vinjsh pazuud kaa veeja briize... Bet
ja vinjsh tomeet buus daudz maz okei, es neriskeeshu taa idiotiskaa
taustinjinstrumenta vaaku pat atveert.

- A kopsh kura laika vish ir idiotisks? - sashuta papucis. - Es par
jamo kaudzi naudas atdevu.

Maamulinja noirgojaas, bik nomierinaajaas un saaka klusinjaam
reekuljot.

- Mam, kas tev? - pavaicaaju.

Teetuks uzmeta maaminjai visus savus iespeejami niknaakos acu skatus,
ceriibaa kaut ko pateikt, bet tikai atveert muti paspeeja, kad
mamainja noteica:

- Nu labi, beidz taksh. Meitinja ir gana izaugusi un vinjai nu jau var
pateikt, ka klavieres iegaadaajies par 50 rubljiem no vinjas skolas
sarga. Vinjsh gandriiz bruku dabuuja, nabadzinjsh, kad viens pats
stiepa sho instrumentu uz muusu septiito staavu.

- Aj... - noteicu. - Tad ekaapeec mums dziedaashanas stundas chella
pavadiijumaa bija? A es ta domaaju, ka taa esot kaut kaada jauna
progresiiva metodika...

Papuciits staaveeja kjeekja viduu un izskats vinjam bija gana apjucis.
Bet tai briidii atdziivojaas durvju zvans.

- Tas ir VINJSH! - ieaurojaas teetuks, sapriecaajies, ka var nomainiit
sarunas tematu. - Frizuuru pielabo, - stingri noteica vish un
aizljepatoja atveert durvis.

Es katram gadiijienam paveeros spogulii, censhoties saprast, kas tad
man tai savaa matu sakaartojumaa ir taads, kas varbuut buutu
jaapiekaarto. Njemsim veeraa to, ka pirms paaris dienaam es nogriezu
visus savus matus nafig un paliku par "eziiti". Bet tuulinj arii
sapratu, ka teetuks izteicaas alegoriskaa noziimee, taapeec devos
koridora virzienaa, paveerties uz to ceriibas viesosho kjiimikji.

Ak dievs! Kas vinjsh ir? Kaadu taadu dabas briinumu teetuks ir
ievilcis muusu maajaa?!?!? Jauneeklis izskatiijaas taa, it kaa
gjeerbshanaas stilam buutu maaciijies no amerikaanju bojevikiem.
Neiespeejami sudrabaina zhakete, ziida krekls [taadus manupraat
neneesaa jau vismaz 10 gadus], melnas bikses un mokasiini, kaadi
parasti filmaas ir obzerveejami suteneru kaajaas. Veel vinjsh ir
iespeejis savus melnos matus ciitiigi pielaiziit ar matu zheleju uz
aizmuguri, kam pateicoties kljuva liidziigs bulterjeram, kursh
nodzeeris visu naudu peec sausaa likuma atcelshanas. Un arii seja
nespeeja manii radiit jel kaadu gaishu iespaidu. Viltiigs, uz priekshu
izstiepts purninjsh ar melnu achelju podzinjaam. Es ta domaaju, ka tas
buus zinaatnes cilveeks, kura aciis atspiidees augstais domu lidojums,
bet shim hljupikam aciis atspiideeja tikai mans dziljais dekoltee.

- Labbdddddd... - noteicu.

Kjiimiskais hljupiks izpluuda smaidaa un uzreizi kljuva par kaartu
pretiigaaks.

- Labdien, ceelaa jaunkundze! - nospiedzaas vinjsh un devaas siekalot
manu roku.

Necieshu tos augstmaniigos skuupstus. Jau gandriiz simts gadus shii
dumaa maniere "skuupstiit daaminjaam rocinjas" ir atcelta, taksh
atrodaas vele idioti, kuri domaa, ka speej taadaa veidaa radiit
iespaidu.

- Iepaziisties, meita, - sviniigi ierunaajaas teevs. - Tas ir Igors
Borisovichs. Straadaa kjiimiskajaa ruupnieciibaa. Visnotalj ceriibas
attaisnojoshs jauns cilveeks.

- Es, patiesiibaa, - teica hljupiks un piepuutaas no lepnuma, - visas
ceriibas jau sen esmu attaisnojis. Tagad njemu atpakalj, - un vinjsh
sastinga vaajpraatiigu smieklu juuru gaidot.

- Hi-hi, - delikaati noteica teetuks, bet mana suuraa acu skatiena
iespaidaa ashi apklusa.

- Izolde, - pieteicu es sevi.

Teetuks no paarsteiguma nozhagojaas, bet labot mani nesaaka.

- Ljoti patiikami, - hljupiks, mazliet apmulsis, izdvesa. - A kaa,
atvainojiet, buus pamazinoshaa forma no Izolda?

"Nu neko sev hljupiks", - nodomaaju un mieriigi atbildeeju:

- Izja. Pamazinoshi-miiljvaardinjsh no Izoldes buus Izja.

Iestaajaas neveikls klusums.

- Nu, draugi, - ausiimdzirdami uzspeeleeti jautraa tonii ieteicaas
papucis, - ja jau esam sapazinushies, varbuut luugtum pie galda.

Teetuks aizvadiija hljupiku liidz galdam, bet es devos uz virtuvi pie
maaminjas, lai vinjai uz pleca paraudaatu. Maaminja mani uzmaniigi
uzklausiija, bet ieteica nesteigties ar secinaajumiem.

- Ja tu buutu redzeejusi savu daargo teetuku jaunaiibaa, - mieriigi
noteica vinja. - Es vinju appreceeju tikai tamdeelj, ka visu skolas
laiku vinu veeroju un zinaaju vinja sleepto potenciaalu. A savos 20-25
gados vinjsh izskatiijaas kaa pilniigs jampampinjsh. Bet naudu
pelniija jau tad nebuut ne sliktu.

- Tad tu vinju naudas deelj? - viilusies pavaicaaju.

- Nu luuk tev, - iespurdzaas maaminja. - Man apkaart perspektiivu
precinieku bija vagoniem un mazs brunjuvilciens. Vienkaarshi teetuks,
atshkjiriibaa no vinjiem, bija pilns pavisam neatnjemamas veelmas
darboties un energjijas. Bez tam, tu taksh neiesi iebilst tam, ka ar
vinju ir ljoti jautri un ar vinju nav iespeejams garlaikoties?

- Njaaa, - apstiprinaaju. - Lai ar muusu teetuku saaktu garlaikoties,
vaig ljoti pacensties.

- Taatad labi, - pamaaja maaminja. - Taakaa tu pagaidi steigties ar
nepamatotiem spriedumiem. Es ar Borju esmu vienpraatis, ka tev vaig
izveeles iespeeju. Citaati iekjeerusies savaa datorikjii Sergejaa un
nevienam uzmaniibu nepieveers. Tu tikai nesaac domaat velnszin ko, -
mazliet attapaas maaminja, - man pret vinju absoluuti nekaa nav.
Puisieties praatiigs, aizrautiigs, arii profesija vinjam visnotalj
muusdieniiga un pieprasiita. Bet mums ar teetuku gribaas lai tu
nesteigtos ar leemumiem. Kaut vismaz aiz cienjas pret teevu, noturies
shiis vakarinjas. Nepatiks, taatad nav lemts. Bet nevaig ureizi taa.
Ieskaties vinjaa. Varbuu nemaz tik slikts ari nau. Padomaa, mati uz
aizmuguri sakjemmeeti un dreebes ne paaraak jaukas. Varbuut tas
vienkaarshi no mulsuma.

- Labi, - atbildeeju. - Tad redzees. Bet ja vinjsh vele kaadu
stulbiibu nomuldiiesies, es par sevi neatbildu. Un lai teetuks mani
savaam aciim kaut cauri urbj.

- Sarunaats, - noteica maaminja, pakjeera kaut kaadu kaarteejo eedamaa
shkjiivi un mees ar vijnu devaamies uz istabu.

[to be cont'ed]
«« index »» |  (1 komentārs)

http://laacz.lv/wife/