kodera sievas pieziimes


«« index »» |  (2 komentāri)
[=- Kodera sievas pieziimes ------------------------=]
[=--- Pt. XII, Izstaade ----------------------------=]
[=--- orig: http://www.exler.ru/ezhe/11-04-00.htm --=]
[=--- this: http://laacz.lv/wife/ ------------------=]
[=- (c) Aleks Exler --------------------------------=]
[=- (t) laacz 2001 (http://laacz.lv) ---------------=]

Beidzot! Beidzot TAS notika! Sergejs oficiaali piedaavaaja man savu
sirdi un roku! Jautaasit, kaa tas viss notika? Ticiet, vai ne, bet
viss notikaas tieshi taa, kaa tam bija jaanotiekas.

Sergejs vakaraa piezvaniija un iezinjoja tekstu, ka riit mees dodamies
uz ljoti labu restoraanu. Es paintereseejos, ko vilkt kaajaas -
kurpes, vai kedas? Taapeec, ka tas visnotalj atkariigs ir no veida,
kaa mees tur nokljuusim. Ja ar tramvaju, tad var arii ieksh kurpeem
iekaapt, bet ja ar kaajminamo metoodi, tad ljepatot eertaak ir kedaas.
Sergejs apvainojaas uz manu aizvainojosho jautaajumu un pazinjoja, ka
piebrauks man pakalj ar taksi... Noziimeetajaa laikaa es dailjaa jo
dailjaa vakarkleitaa biju gatava skriet un dariities. Kad atskaneeja
zvans pie durviim, es zhigli jamaas atveeru un paliku valjaa muti
turpat uz sliekshnja... Aiz mineetaa sliekshnja atradaas jauns
viirietis smokingaa un ar milziigu pukju pushkji, kas, kaa veelaak,
peec iislaiciiga apmulsima, izraadiijaas, bija pats Sergejs. Lejaa,
kaa izraadiijaas, leeta taksha vietaa muus gaidiija lepns limuziins,
ar kuru mees aizbraucaam liidz restoraanam "Santa Fe". A tur... Tur
bija kaut kas praatu aptumshojoshs! Atsevishkjsh galdinjsh, kursh
atradaas pashaa labaakajaa vietaa, chetri oficianti, kuri muus
apkalpoja. Bagaatiiga eedienkarte, virtuve un viss, kaa naakas:
saakumaa aperitiivs, tad restoraana lepnums - cuuku ribinju baarbekjuu
ar vienreizeeju sarkano viinu, peec siltaa eediena - lepns konjaks un
desertaa - saldaas pankuukas ar karstu siirupu. Kad mees dzeeraam
kapuchiinu, Sergejs uzsita knipi gaisaa un pie muusu galdinja uzradaas
orkjestris, kursh saaka izpildiit "Bessa me mucho". A shiis dziesmas
laikaa Sergejs pazinjoja veelmi savu sirdi un roku daavaat man.
Protams, es nespeeju atteikt, muusu luupas sakljaavaas un mees
sastingaam ilgaa skuupstaa, kuru cieniigi veeroja chetri oficianti,
kuru netaalu atradaas...

Tieshi par to es sapnjoju, liidz tam briidim, kad vinjsh mani
bildinaaja patiesiibaa... Reaalajaa dziivee, protams, viss bija
pavisam ne taa.

Sergejs no tiesas piezvaniija man ieprieksheejaa vakaraa,pie kam gana
jautraa noskanjojumaa. Trubinju (to, kas telefonam) paceela papucis.

- Alje, - tur atskaneeja, pirms teevs pavaicaaja kas un kaa. - Tu taa
esi, mana disketiite?

- Nee, - delikaati atbildeeja teetuks. - Te runaa dishkeshu iekaarta.
A disketiite virtuvee atrodas formateeshanas procesa pashaa viduu. Uz
taas ir jaaieraksta piiraagu gatavoshanas recepte. Bet es varu tuudalj
vinju pasaukt, - un shos vaardus sakot teetuks aitnesa man telefonu...

- Jaa, - atbildeeju, atnjemdama papucim diske.. tpfu - telefona
klausuli.

- Es patiesiibaa zinu, ka tu jau jaa, - mazliet nepieklaajiiti
atbildeeja Sergejs.

- Nesapratu joku! - saaku bozties.

- Ai, nepieveers i ne uzmaniibu, - shis atbildeeja. - Mani vienkaarshi
tavs teetuks no sliedeem izsite.

- A ko ta vish tev taadu sastaastiija? - ieintereseejos.

- Nu, tevi nosauca par disketiiti, bet sevi par diskeshu iekaartu.

- Gadaas, - noteicu. - Teetuks par ko vien grib var nosaukt. Tevi ta
vinjsh nekaa nenosauca? Jo, teetim tagadinjaas miiljaakais lamuvaards
ir "fucking pentium".

- It kaa nee. Nepaspeeja. Vai arii nesadzirdeeju.

- Labi, - saku. - Kaalab zvani?

- Tavu briinishkjo balsi izsadzirdeet, - komplimentus saak shis
negjeelis baarstiit.

- Taa nu es tev uzreiz noticeeshu!

- Kaa taa?

- Taapeec, ka tu nekad taapat vien nezvani, - paskaidroju. Tikai tad,
kad tev no manis ko vaig.

- Vajadziibas ir dazhaadas, - miglaini turpina vinjsh. - Luuk, pasaki,
tev tiik visvisaadas izstaades?

- Vienkaarshi dievinu! - nopriecaajos. - It iipashi maakslas.
Visvisaada tur muusdienu maaksla, konceptuaalisms un primitiivisms.

- Tie ir tie, kas ziimee visvisaadu tuftu, a ljaudis apkaart
gruustaas, teeldoami no sevis baisi gudros un auro, kaa aizkauti:
"Kaada ekspresija! Kaada iedziljinaashanaas lietu buutiibaa!:..

- Nu... apmeeram, - piekritu es. - Tikai lieta nav ieksh taa, ko kursh
auro, bet ieksh taa, ko kursh redz tais darbos.

- Tad kaalab taadeelj visu maksimizeet? - intereseejas Sergejs. -
Visvisaadas izstaades un tamliidziigas lietas? Panjem spaini ar
kraasu, izlej uz griidas, bet peechaak veries uz griidas un kraasas
kombinaaciju liidz peliiteem. Vai ariidzan tie maakslinieki kaut kaadu
speciaalu kraasu lieto?

- Luuk, tu, Sergej, - saku, - neesi ne kaads bitiit matos
humanitaarais tips. Tu esi absoluuti ekzakts.

- Neesmu nekaads fizikjis, - vish saak ljaunoties. - Es esmu
programmeetaajs, admins un nu jau mazlietinj uzdevumu radiitaajs.

- Tas ir kaa taa - uzdevumu radiitaajs? Man ieksh Windows ariidzan ir
uzdevumu radiitaajs, - lepojos ar savaam zinaashanaam.

- Ira, tu nu gan! - beidzot pa riktiigam sadusmojaas Sergejs. - Tavos
nolaapiitajos Windowsos ir uzdevumu plaanotaajs nevis radiitaajs!

- A-a-a-a, - novelku. - Sapratu! Teetukam armijaa bija serzhants
Pilipenko - iistens uzdevumu radiitaajs! Ja kaut ko vaidzeeja
izdariit, tad nostaadiija uzdevumu - izpildiit liidz pusdienlaikam, a
ja neizpildiija..

- Klau, Ira, - vinjsh kaut kaadaa cherkstoshaa balshelee pazinjo. - Es
nesapratu - tu uz izstaadi ar maniim dosies, vai arii turpinaasi man
galvot par kaut kaadiem nolaapiitiem serzhantiem?

- Ieshu, - atbildu. - Tad kas par izstaadi? Kaads maakslinieks?

- Kaalab uzreizi maakslinieks? - shis izbriinaas. - Izstaades
dazhaadas meedz buut. Shii, piemeeram, notiek tikai reizi gadaa.

- Nu taksh beidz mani mociit, - es arii saaku nervozeet. - Saki, ko ta
tur izstaada? Automashiinas?

- Tu ko, nekad automashiinas neiri redzeejusi? Taksh ej uz shoseju un
baudi taas no riita liidz veelam vakaram.

- Nu bet ko tad tur raada? - saaku mineet. - Vai no tiesas tavus
miiljotos kompjuuterus?

- Beidzot! - shis sapriecaajas. - Uzmineeji! I ne gads nepagaaja!

- Buusi rupjsh, - mieriigi nosaku, - riit dosies uz izstaadi kopaa ar
saviem tantukiem, kuri tev ziloniishus uz monitora nolika [lasiit xix
dalju; tulk.piez.].

- Ai, - sabiistaas miiljotais. - Nevaig tantukus. Visu, ko vien
veelies, tikai ne tantukus! Tur krutaakais kompju tusinjsh buus! Es
ariidzan gribeeju tevi ar vechiem iepaziistinaat.

- Aha, - nobilstu. - Tu mani taa kaa ... smalkajaas tautaas vediisi?

- Nu, apmeeram - nenoteikti atbild Sergejs.

- Un kaa man gjeerbties uz kopmjuuterismu? - paintereseejos.

- Jo dailjaak, jo labaak. - cieshi nosaka Sergejs. - Tev jaarada
iespaids. Es tur cieniijams cilveeks iru, taa kaa skaties - nevaig
mani dubljos.

- Tad noskaidrosim. Peec kura gaumes "dailjaak"? Taapeec, ka tev
liktos visdailjaakaa Irochka ar maicinju, kuru rotaa uzraksts "Windoze
- sucks", dzhinsas, kuraas pogu vietaa ir kompja skruuves un
tamliidziigi. Bet manaa gaumee buutu vakarkleita ar kurpeem.

- Pirmaamkaartaam, nevaig iesliigt galeejiibaas. Neviens tevi maiku
vilkt nespiezh. Kaut arii... vakarkleta, protams, buutu lieka.

- Aha! - sapriecaajos. Taatad es uzmineeju!

- Neko tu neesi uzmineejusi, - atkal vish saak dusmoties. -
Vienkaarshi kleitaa buus neeerti defileet pa izstaazhu zaali. Taa
galgalaa nav oficiaala pienjemshana. Mees tur pusdienu vazaasimies.
Taa kaa gjeerbies gaumiigi, bet taa, lai dreebes netrauceetu
kustiibas.

- OK, - atbildu. - Velku halaatu un kedas.

- Tevi ka tik pajokot, - saka shis. - Es domaaju, ka t-krekls ar
dzhinsiem buus gana labi.

- A uz krekla "Windoze - sucks" uzrakstiit? - nevainiigi apvaicaajos.

- Aiz kam taadas galeejiibas, - atkal sausi atbild Sergejs. -
Pilniibaa gana labi buus "Linux - rulez!" un viss.

- Labi, - saku. - Gan jau kaut ko izdomaashu.

- Ira... - shis saak.

- Nekaadus "ira", - cieti nosaku. - Pati tikshu galaa. Bet nu tu
nebaidies, es neaptraipiishu tevi tavu datorikju priekshaa. Man pashai
ir jauki interesanti uzmest acheli vinjiem. Kaadaas sabiedriibaas es
izklaideejos, tu jau esi redzeejis. Taa kaa tagad mana kaarta
uzzinaat, kuraa sabiedriibas kaktaa mans uzticiigais varonis diidaas.

- Uzticiigais varonis?

- Ja uzticiigais, tad, protama lieta, prieks, - sausi nosaku. - Bet ja
nu peekshnji ne ljoti uzticiigais, tad dzhoistiku noraushu.

- Mums pienjemts teikt - procesoru, - uzjautrojaas shis.

- Velti jautrojies, - saku. - Slikti buus gan dzhoistikam gan
procesoram.

- Labi, Irka, - saka Sergejs. - Man laiks beigt programmu. Bet tev,
cik saprotu, vaig beigt piiraaga razhoshanas apmaaciibas procesu
beigt. Tu dafaj, maacies. Tas ir nepiecieshams un vajadziigs.

- Taksh bez tevis zinu, kas ir noderiigs. Pasveicini savas
blondiiniites Internetaa, - piebilstu.

Sergejs akal saak dusmoties, bet es, neklausoties vinju, lieku nost
trubinju. Njaa-a-a. Ko ta riitu vilkt? Vakarkleita, protams, nav
variants, bet vinja "interneta draudzeneem" es negribu liidzinaaties.
Labi, riit redzees...

[to be cont'ed]

-- 
lcz
«« index »» |  (2 komentāri)

http://laacz.lv/wife/