kodera sievas pieziimes


«« index »» |  (1 komentārs)
[=- Kodera sievas pieziimes ------------------------=]
[=--- Pt. XII b, Izstaade (turpinaajums) -----------=]
[=--- orig: http://www.exler.ru/ezhe/12-04-00.htm --=]
[=--- this: http://laacz.lv/wife/ ------------------=]
[=- (c) Aleks Exler --------------------------------=]
[=- (t) laacz 2002 (http://laacz.lv) ---------------=]

Es pirms celjojuma uz izstaadi pat liidz universitaatei netiku. Kaut
kaa ne taa kaa gribeejaas, sanaaca. Visu riitu kravaajos, pakojos, pat
savu universitaates somu sakaartoju (t.i. - izmetu aaraa visu, kas tur
bija), lai celjsh uz universitaati buutu vieglaaks. Bet tur atradaas
viens zhurnaala "Atpuuties" numurs, es saaku lasiit, lai noskaidrotu,
vai sho numuru atstaat somaa, vai nee. Bet kad attapos - jau biju
nokaveejusi. Ai, nu i labi. Tachu, uz izstaadi sapuceeties paspeeju.
Nedriikst tachu ar gjiimi dubljos ielikties. Galu galaa pirmo reizi
'programmeetaaju gaisho acu priekshaa' mani taisaas izraadiit.

Kaut kur ap vienpadsmitiem atskaneeja telefona zvans. Otraa vada galaa
bija riktiigi uzbudinaats Sergejs (es domaaju balsi).

- Haaalllllloooooo, Iiiiiirrrraaaaaaaa! - shaadi vinjsh saaka savu
sarunu, aurojot halo un manu vaardu.

- Sveiks, Serjozha, - pieklaajiigi atteicu. - Tu ko, ellee rataa
pielacies esi?

- Nee, - logjiska atbilde no vinja puses. - Pagaidaam veel ne.
Pagaidaam veel laikam simts punkti nee. Piedzeries buushu tuvaak
vakaram. Jo Komtekaa piedzerties ir sveeta lieta (tulk. piez. - Komtek
ir ikgadeeja tehnologjiju izstaade Krievijaa).

- Pieklaajiigi ljaudis dzer vai nu maajaas, vai arii restoraanos,
nevis atrodoties kaut kaados tur 'kamtekos', - stingri noteicu. -
Starp citu, kas ir 'kamteks'?

- Komteks, Ira, tas ir Komteks! - paskaidroja Sergejs aizvien
taipashaa uzbudinaatajaa balsii.

- Serjozha, - uzmaniigi paintereseejos. - Tu gadiijienaa narkotikas
nelieto? Halucinogeenus.

- Nee, - shoreiz bija vinja kaarta noteikt stingri. - Jau sen ir
pieraadiits, ka Linux nav narkotikas, kaut arii rada speeciigu
atkariibu.

- Taadaa gadiijumaa, kaalab tu muti dzesee jau vairaakas minuutes, bet
neko sakariigu un man domaatu nespeej pateikt? - paintereseejos. -
Cikos izstaade, kur vinja notiek, kur un cikos tiksimies?

- Ira, taksh atslaabsti, - vinjsh saak attapties. - Vienkaarshi mums,
programmeetaajiem, shii izstaade noris reizi gadaa. Taapeec es nevaru
nomierinaaties. Bet 'Komtek' ir izstaades nosaukums.

- Skaidrs, - atbildu. - A ko noziimee 'kom-tek'? Komjuuteru 'teks'? Kas ir 'teks'?

Otraa vada galaa kaads apklusa. Un kluseeja labu briitinju.

- Halo, - iespiedzos. - Tu tur neesi nomiris?

- Nee, - beidzot atskan atbilde. - Es domaaju, kas ir 'teks'. Es jau
piecus gadus uz sho izstaadi eju, bet ne reizi neesmu domaajis par sho
jautaajumu..

- Nure, visi juus viirieshi vienaadi, - apmierinaati saaku uzbrukumu.
- Neveeriigi un nespeejoshi aizdomaaties par buutiskiem jautaajumiem.
Kaa tikai mees juus ciesham?

- A, paluugshu muus, viirieshus, neaiztikt ar savu mazo aso meeliiti,
- ne paaraak apmierinaats iebilst Sergejs. - No saakuma iemaacies
Exceli, bet peec tam jau saac braukt virsuu programmeetaajiem! Es
programmeetaajus neljaushu apbizhot, - peekshnji aizsvilaas mans
miiljotais. - Es pats esmu programmeetaajs! Un, ja tu veelies...

- Taksh neko es negribu, - slinki novelku. - Serjoga, luuk juus,
programmeetaaji un ne programmeetaaji, aurojat kaa zilonji riesta
laikaa, ka "sievietes pa telefonu runaa dienaam", bet pats, kad
piezvani man ar noluuku izsniegt informaaciju, kuras pazinjoshanai
nevajadzeetu ilgt vairaak kaa divas minuutes, nez kaapeec liec sarunai
ievilkties uz stundu vai divaam, vislaik runaa, runaa, un saruna
izpluust kaa sviests saulee.

- Nav taada teiciena 'izpluust kaa sviests saulee', - druumi saka
Sergejs. - Ir teiciens 'izkust kaa sniegam saulee'.

- Interesants gan shis kino, - oponeeju. - Saruna te pluust kaa
sviests saulee, a taada izteiciena, kaa izraadas, nemaz nav.

- Nav gan, - vinjsh stingri nosaka.

- Tas ir, jums nav taada izteiciena, - uzvaroshi saku. - Bet mums -
ir!

Tai galaa atkal apstulbushais Sergejs apklusa.

- Iisaak sakot, - saku. - Programmeetaaj. Cikos un kur tiekamies? Un
esiet tik laipns un ieprogrammeejiet manii tikshanaas vietu peec
iespeejas preciizaak. Kaa arii sevii - laiku.

- Divpadsmitos, - vinjsh saak burkshkjeet, it kaa buutu apvainots.

- Skaljaak! - paveelu, jo necieshu, kad trubinjaa saak burkshkjeet.

- DIV-PAD-SMI-TOS DIE-NAA! - peekshnji atskan vaajpratiigi auri,
kuriem pateicoties man gandriiz labaa bungaadinja pielipa pie
kreisaas.

- Paldies, ser, - ledusaukstaa balsii nosaku. - Leedija ar prieku
pazinjo, ka visu dzirdeeja. Bet, ja Juus, ser, arii turpmaak plaanojat
aurot kaa kastreets babuiins, tad mieriigi lieciet nost telefona
trubinju. Jo es juus taapat sadzirdeeshu.

- Tev neizdabaasi, - atkal saakaas burkshkjeeshana. - Te tev par
klusu, te tev par skalju. Kaada tu esi kasiiga, taas ir vienkaarshi
shausmas. Es agraak neko taadu tevi nemaniiju.

- Un ko tieshi tu ar sho noveerojumu veelies tagad man pazinjot? -
paintereseejos. - Ka man tiks liegta vienreizeejaa iespeeja buut Juus
pavadiit uz briinishkjiigo Komteku?

- Nu... - saak vinjsh.

- Kooooooooooaaaaaaaaaa?!?!?

- Taksh nee, nee, - saak vinjsh steigshus murminaat. - protams, ka sho
iespeeju tev neviens nenjems nost. - Tiekamies 12, 905. gada pieturaa,
pie kafeteerijas, kura tagad ir aptieka.

- Sergej, - saku. - Ar neizsakaamaam skumjaam dveeselee un saapeem
sirdii, esmu spiesta Jums pazinjot, ka Juus esat pieleejies kaa cuuka!

- Tas kaapeec gan?

- Taksh taapeec, ka tu te tagad visvisaadu sviestu kul! Ko noziimee
'pieturaa, pie kafeteerijas, kura tagad ir aptieka'?

- Tas noziimee, ka tur agraak bija kafeterija.

- Nu?

- Bet tagad tur ir kobzona aptieka! (tulk.piez. - kobzons ir kaadreiz
populaars dziedaataajs krievijaa)

- A ko noziimee 'kobzona aptieka'? - intereseejos - tur ko, puvushas
olas balss uzlaboshanai paardod?

- No kurienes lai es zinu, ko tur paardod? - vinjsh atsaak dusmoties.
- Kobzona aptieka un basta. Es tur ne reizi neesmu bijis iekshaa.

- Un kaa lai es uzzinu, ka taa ir kobzona aptieka? - turpinu precizeet
detaljas. - Tur taada shiltiite buus?

- Da nav tur nekaadas shiltiites! - nervu kamols otraa galaa saak
elsot. - Bet visi zin, ka taa ir kobzona aptieka! Kam gribi, paprasi!

- Sergej, - ljoti klusaa un nomirinoshaa balsii saku. - Es jav sen
esmu informeeta par faktu, ka pastaav milzu atshkjiriiba starp
viirieshu un sievieshu apkaarteejaas pasaules uztveri. Ar to,
diemzheel, naakas reekjinaaties.

- Un ko tu ar to gribi teikt? - aizdomas vinja balsii nenosleepsi.

- To, ka tikai viirieshi ir speejiigi noradiit tikshanaas vietu
shaadaa veidaa - pieturaa pie bijushaas kafeterijas, kur tagad ir
kobzona aptieka. Es, personiigi, nespeeshu nokljuut tikshanaas vietaa,
izmantojot taada veida koordinaatu sisteemu. Tur metro tuvumaa ir?

- Ir, - vinjsh atbild. - 1905. gada iela.

- Labaak tiksimies stacijaa, zaales centraa. - piedaavaaju kompromisu.
- Pats eertaakais tikshanaas veids. Bet peec tam vareesi mani vest
kaut uz kafeteeriju, kaut pie pasha Kobzona, vienalga kurp.

- Zaales centraa ir slikta tikshanaas vieta, - autoritatiivi iebilst
mans acuraugs. - Vienaa viilee pazudiisim.

- Piedaavaa citu variantu, - iecietiigi novelku.

- Tiksimies ka pie eskalatora, kursh ir pie peedeejaa vagona, kursh
patiesiibaa ir pirmais vagons no centra puses, - seko piedaavaajums. -
Tikai augshaa, nevis apakshaa, ja skatiities no augshas. No turienes
ir eerti nokljuut liidz bijushajai kafeteerijai.

Es kaadu laiku satriekta kluseeju. Peec tam klusi saku:

- Serjozh, tu mani miili?

Otraa komunikaaciju galaa tuulinj paraadaas saspringts klusums.

- Es tev aizdomaashos, pikjis un zeevele!!!! - es uzspraagstu.

- Taksh, ka nee, - vinjsh saka. - Protams, ka miilu un visas taas
lietinjas. Vienkaarshi, gribeejaas kaut kaa skaistaak izteikties.

- Nepuulies, miiljais, - saku. - Neizsakies. Vienkaarshi, ja tu mani
miili, tad apsoli izpildiit vienu pavisam neapgruutinoshu, bet man
vitaali svariigu lietu.

- Apsolu, - vinjsh svariigi nosaka. - Ja tas mani, protams,
neapgruutinaas.

- Satiec mani metro stacijas "1905. gada iela" centraa, - luudzoshaa
balsii saku. - Peec tam ved mani, kurp gribi.

- Nu labi, labi, - noburkshkj vinjsh, bet mani tas vairs neuztrauc. -
Bet no tiesas nesaprotu, kaapeec tu nevari iecirst. Tai vietaa bija
kafeteerija...

- Uz tikshanos, miiljas, - nosaku un nolieku telefona klausuli.

[to be cont'ed]

-- 
lcz
«« index »» |  (1 komentārs)

http://laacz.lv/wife/