Idejas piecgadei
- 2006. gada 19. jūlijā, plkst. 13:21
- 33 komentāri
Tad nu tagad steigā sākam meklēt un digitalizēt:
Pionieri
Draugu
- Visus vecos (padomju laika)
Dadžus
- Iespējams, ka
Liesma
arī ir to pelnījusi
Reklāma:
Manis paša radīts ir šis lērums viss. Izdomāts (bet ne zīmēts), glaudīts, lamāts sists. 1996-2012
Visas tiesības ir… nu, jūs jau zināt, kur…
Man kauns, bet apakšā ir Wordpress.
Šie ir tie 33 komentāri (pievienot savu)
vispār dadžus nebūtu slikti digitalizēt, tā kā man daži ir un papīrs bieži laiku netur.
veel vareet pielikt klaat “skolai un gjimenei” seksuaali izgliitosjoshaas rubrikas.. bij ljoti izgliitojoshi.
dadži manam vectēvam iešūti. veicie. škiet, ka n gadi tur bija, atceros, ka patika lasīt, tikai kā labāk digitalizēt, nav ne jausmas, jo – laikietilpīgs process.
–>>efix: Pārdrukājot un pārzīmējot ar rociņu datorā. ;-D
Mūsdienās ir tik advancēta iekārta kā skaneris. Daudzi mēdz arī izmantot digitālos fotoaparātus, taču lieliem kvantumiem vajag labu statīvu un gaismošanu, lai būtu kvalitatīvas bildes.
laacz – vai vajag steigā? Moš komisiju izveidot?
Man ir pārdesmit kilogrami Zīlīšu un Draugu sagalabājušies, daže 60-tie gadi. Ir Zvaigzne, pāris Dadži, Dadža kalendāri un noplīsis skaneris.
Man liekas, ka no visām Zvaigznēm un Liesmām var māju uzcelt or smthn..
Nja… sho veertiibu laikam man nesaprast… Eee, nupat atcereejos veel vienu – “Divpadsmit meeneshi”. Tas gan laikam bija reizi gadaa. :P
par auto teemu, autors Zasada, drosh aatrums vai kaa taa nosaukums, bet taa gan vairs nav komiksu teema :)
bija vēl tāds labais draudzīgās austrumvācijas žurnāls FRÖSI, ar vācu pionieriem :)
Didulis: nav jau runa par to, ka nezinu KAS ir skaneris & pārējā digitalizēšanā izmantojamā tehnika.
Digitalizācijas nozarē esmu kādu laiku pavadījis, taču ir jāsaprot, ka lai digitalizētu tādus apjomums, ir nepieciešams milzīgs laika patēriņš, jo žurnāls jau nav 10×15 bilde, kuras daži skaneri var automātiski apstrādāt. Značit, viss jādara ar rociņām.
Desmitgades vai divdesmitgades plāna ietvaros varētu uzrakt un digitalizēt “Za ruļom”. Bet tad ir obligāta Kultūrkapitāla fonda stipendija … :))
dadzhi ir. noshaujiet, bet digitalizet netaisos :D
“Liesmās” visinteresantākās bija Gunāra Bērziņa karikatūras. Puikas gados tās kolekcionēju, bet tagad nezinu kur esmu ieracis. Vispār Gunāra Bērziņa karikatūras būtu vērts savākt vienuviet cipariskā formā.
Man ir kautkaadi 60to, 70to un 80to gadu zhurnaali “ZInaatne un tehnika” bet man vieniigais variants kaa vinjus digitalizeet ir ar fochiku. Slinkums. Ja sanjemshu pietiekami daudz atsauksmes par vinjiem tad ganjau atradiishu arii kur noskaneet :D
Meža avīzes.
Padomju laikā bija interesanti žurnāli “Наука и жизнь” un “Техника молодёжи”.Latviešiem bija žurnāls “Karogs”.Pie tā gan būtu ko atrauties, jo bija ļoti biezs.
laacz, piraatismam esi pieveersies. nemaitaa tautu!
Hmm… Palabojiet mani, ja kljuudos, bet piraatisms buutu, ja shiim mantaam veel buutu kaads autortiesiibu iipashnieks, ne taa? Tachu tas viss ir vismaz 20 gadus vecs, un man skjiet, ka tur jau pat juridiski vairs neviens neko nepateiks, ne?
Mājas pažobelē atrastos padomju laika žurnālus pirms gadiem 10 lasīju ar tādu interesi, kādu mūsdienu izdevumi neizraisa. Labprāt vēl palasītu.
Vilx – kirilam ka tik padirst. Bet dadžus digitalizēt būtu baigi feini. Man laukos, ja nemaldos ir visi numuri (neskaitot tos jaunos).
“zinātne un tehnika” ar vajag.
Jā Zinātne un Tehnika labais žurnāls bija. Viņu lasot sevi samaitāju :D
Nu, ar samaitāšanu domāju, aizraušanos ar zinātniski fantastisko literatūru :)
bija Zvaigznes, Liesmas, Dadži, Zīlītes, Za ruļom, visādas tur Lauku dzīves. nu tas viss pa lielai daļai nokurināts. palicis vēl puskubikmetrs krievu Ogoņok žurnālu
Varbūt ir vērts nodibināt kādu “fondu” (kontu), kurā cilvēki varētu skaitīt naudiņas. Un par šo naudiņu noalgot kādu skolnieciņu/studentiņu, kas digitializētu visus šos kalnus. Varbūt pat, ja labi maksātu, darbinātu kādu FineReader vai citu OCR softu… Tas ir vienīgais reālais variants, kā tikt pie šiem antīkajiem labumiem digitālā formā. Plus pēc tam varētu uzcept saitu, kur jāreģistrējas ar maksas SMS un pāriet uz šāda veida naudas iegūšanu melnā darbaspēka algošanai.
Taa buutu labi ja cipariski buutu:
“Zinatne un tehnika”
“Dadzis”
“Liesma” (a tur bij kaukas no “miilestiibas vaardaa” publicets :D )
“Za ruljom”
“Modelist i konstruktor” (shito noteikti vajaga)
Khemmm, varbūt to visu var pacelt arī kā komercpasākumu, bet kaut kā man ir aizdomas, ka sēž tur apakšā autortiesības. Kamēr pasākums pilnīgi voluntārs un bez naudas, neviens droši vien neko sliktu neteiks, bet ja komercializēsies tā uzreiz pieteiksies bariem visādi dīkdieņi ar tiesībām un blakustiesībām, mļin.
kas ko meklēt, laipni aicināti uz bibliotēku, tur, man liekas, var atrast pat “limited edition ” materiālus :)
Vilx: es mēģināšu kļūdīties drusku mazāk: autortiesības ir spēkā 70 gadus vēl pēc autora nāves. http://www.autornet.lv/tiesibas/likumi/autort.php
Uij.. jaa – man arī dadži mētājas fazendā sasieti lielās pakās
Ar autortiesībām konkrēti LU datorlingvistikas tekstu projektos bija arī tā problēma, ka Rainim autortiesības bija beigušās, bet par pilnīgi jebkuriem pēckara autoriem varēja aizmirst, jo vai nu dabū īpašu atļauju no autora, vai ej ieskrieties.
(protams, tas attiecas arī uz grāmatu par auto darbošanos, par kuras publicēšanu tīmeklī var visus sūdzēt tiesā)
tad kam tur ir daudz vecas ‘zinatne un tehnika’ ? man truukst dazi numurini, it seviski no 60/70mitiem gadiem .. vareetu noskaneet un izdrukaat pa jaunu :-}}
Ja runaa par gruuto skaneeshanu, tad vispaar ir taadi skaneri, kas lapinjas maak pa vienai no kaudziites vilkt iekshaa (viens pat taads kautkur darbaa ir atrodams), vieniigaa probleema, ka tad tie zurnaali jaaizjauc pa sastaavdaljaam :-{{ Driizaak jau , ja gribas laiku ekonomet, tad pie fotopalielinaataaja statiiva jaskruuvee foto klaat un jamauc ar to …
dazhus digitalizeet biju saacis pirms gadiem 3-3.5. attieciigi, pashi pirmie dadzhu nummuri man ir. :P 57 gads laikam bij pirmie. kaadi padsmit nr, gan tik.
aamen: are you willing to share? :)