Stacijas ārlaiks un stacijas iekšlaiks
Varētu padomāt, ka es esmu kaut kāds frankofīls. Rekur par pirmajiem hakeriem, bet te par decimālā laika sistēmu. Un abas tās lietas vieno Francija.
Francijā vēsturiski vilcieni kursēja ar piecu minūšu kavēšanos. Tas tāpēc, lai mesjē, paskatoties uz pulksteni ārpusē, pasteigtos tikt uz vilcienu, kurš tā īsti nekur nav vēl aizbraucis. Ja ārpusē pulkstenis rāda pareizu laiku, tad iekšpusē visi pulksteņi, atiešanas un pienākšanas grafiki rādīja par piecām minūtēm mazāk. Un vilcieni darbojās pēc tā laika, nevis kaut kāda tur ārpasaules diktāta.
Es gan nez. Ja brauc ar vilcienu bieži, tad ar laiku pierod un kavē tāpat. Bet vēl aizvien definīcija fanču vilcienam kas kavē ir «vairāk par 5 minūtēm».

Un vēl. 1896. gadā Parīze mēģināja pāriet uz GMT, jo Parīzes laiks bija deviņas minūtes un 21 sekundi vēlāks. Līdzīgi kā Latvijā, kur Rīgas laiks bija 1 stunda un 36 minūtes vēlāk. Bet nepārgāja, jo tas esot nacionālā lepnuma jautājums. Nekāda Griniča mūsu laika joslai pat tuvu nestāvēs. 1911. gadā to nedaudz pārformulēja un pieņēma, ka Francijas un Alžīrijas laiks būs vienkārši Parīzes laiks mīnus deviņas minūtes un divdesmit vienu sekundi.
L'heure légale en France et en Algérie est l'heure, temps moyen de Paris, retardée de neuf minutes vingt et une secondes.