Casey Muratori divas ar astīti stundas stāsta par objektorientētās programmu un sistēmu arhitektūras pirmssākumiem un to, kā viņaprāt esam sačakarējušies meistarībā kaut kur pa vidu.

Viņš, līdzīgi kā tas būtu jādara jebkuram saprātīgam cilvēkam, iebilst pret klasiskās un kanoniskās objektorientētās arhitektūras pielietojumu visur. Viņaprāt attiecīgās jomas (domēna, sfēras) akmenī cirsta hierarhiska modelēšana rada vairāk izaicinājumus, nekā sniedz ieguvumus.

Kā labāka un precīzāka sākotnējo ideju un domu implementācija būtu entity component system arhitektūra, kurā sistēma ir tā, kura zin kā darboties ar tās sastāvdaļām. Tā neslēpj visas pasaules sarežģītību dziļos dzimtas kokos, bet gan skaidri nodala entītes, komponentes un sistēmu. Vairumā gadījumu šāda arhitektūra esot daudz piemērotāka un vieglāk uztverama.

Un šī garā stāsta gaitā viņš meklē cēloņus tam neveiklajam nepareizajam virzienam, kurā viss aizgāja. Man tas bija aizraujoši un interesanti. Ceru, ka kādam random lapas apmeklētājam arī tā būs.

Fascinējoša ekskursija vēsturē. Skaidrs kā nedzērājs, ka ne kuram katram būs pa spēkam noskatīties divu stundu video.