Man ir attāls radinieks, kurš pateicoties savām zināšanām un interesēm lieliski prot paskaidrot teorētiskās fizikas un citu zinātņu konceptus tā, ka to saprotu pat es. Studējis Rīgā, Zviedrijā, tagad Dānijā, gaidot savu doktora disertācijas sponsoru. Tik aizrautīgi, ka klausos un uzdodu pretjautājumus. Šodien parunājām par to, kā viņš ir mēģinājis uzdot uzvedinošu jautājumu 22. gada Nobela prēmijas fizikā saņēmējam par to, vai viņš ir ņēmis vērā to un to.

Tad iedomājos, ka šis takš ir relatīvi vienkāršs uzdevums lielajiem valodu modeļiem. Pēc tam vajadzētu pārbaudīt, bet kuram tam ir laiks? Un tas nav baigi viegli, jo tie materiāli nav vienkāršā valodā… Bet vikipēdijas līmeņa saturu gan pārlasu.

Tagad man nenāk miegs, jo jāmēģina noskaidrot, kas notiek ar lokālo reālismu, kuru sagrauj kvantu… sapīšanās (quantum entanglement)? Tas ir pretrunā arī ar kvantu teorijas pamatpostulātu, ka daļiņām nav skaidru īpašību, līdz tās netiek nomērītas. Jāuzzin tas, ka Einšteinam tas šķita stulbi. Viņaprāt jābūt kādām daļiņu īpašībām, kuras nosaka to, kā tās uzvedīsies, kad tiks novērotas. Tas atjaunotu lokālo reālismu.

Seko Bella nevienādība, kas matemātiski pauž apgalvojumu, ka ja lokālisms un reālisms vienlaikus ir patiesi, tad divu savienoto daļiņu četru dažādu mērījumu korelācija noteiktā formulā nepārsniedz vērtību '2'. Kas paģēr to, ka daļiņu uzvedību nosaka kādi slēpti mainīgie. Kvantu teorija gan saka, ka tā tas nav.

Kvantu teorija deklarē, ka šī korelācija ir ap 2.8. Ja kāds var nomērīt, tad mums ir atbilde.

Nobela laureāti dažādos laikos nomērīja korelāciju. Tā ir robežās no 2.4 līdz 2.8. Tas eksperimentāli pierāda to, ka Einšteinam nebija taisnība. Bet tur atkal nekas nav vienkārši. Bella nevienādība pieņem, ka abi ir patiesi:

• Lokālisms — nekas nevar ietekmēt lietas no attāluma momentāni.
• Reālisms — daļiņām piemīt noteiktas īpašības pirms to novērošanas.

Eksperimenta rezultāti pierāda, ka abi vienlaicīgi nevar būt patiesi, bet nekādi nenosaka — kurš no abiem ir nepatiess.

Zinātnieki sliecas par labu variantam, kur kvantu līmenī saglabājas lokālisms, bet nav reālisma. Daļiņām nav atribūtu, pirms tie tiek novēroti. Un realitāte nav precīzi zināma, kamēr nav nomērīta. Iemesls, kāpēc šis uzvar, ir tas, ka saglabājas relativitāte — nekas nav ātrāks par gaismu.

Otrajā variantā lokālisms ir meli — daļiņas viena otru ietekmē momentāni (ietekmē, nevis nodod informāciju). Relativitāte dodas uz «atā-atā» kasti.

Gadījumā, ja mēs atsakāmies no lokālisma un reālisma, tad viss ir slikti. Klasiskā loģika sabrūk. Realitāte nepastāv, pirms tā nav apaskatīta. Lietas viena otru spēj ietekmēt momentāni neatkarīgi no attāluma. Šāds scenārijs tiek apskatīts QBismā.

Kaut kā tā man iet ar tiem trušcaurumiem. Jums jau manis žēl?