Beidzot padevos, saņēmos un atjaunināju savu macOS versiju uz izslavēto šķidrā stikla bagāto Tahoe. Galvenokārt gan tāpēc, ka vajadzēja uzrakstīt nelielu ļurku programmas izskatā iekš macOS savām necilajām vajadzībām un vajadzēja svaigāko Xcode.

Un ziniet, kas? Mana ikdiena nesabruka, es neāku ar asarām acīs sēsties pie datora, gaidot šausmīgo liquid glass radīto haosu. Tik vien kā, ja kaut kur sanāk ieraudzīt to izstiepto slēdzi, nedaudz izvemjos uz iekšu. Iekš Ghostty tabi izskatās nedaudz neveselīgi.

Vietā atruna, ka šī ir pirmā diena un redzēto nepilnību glāzīte ir pilna tik līdz pusītei. Uz telefona jaunais 26. iOS, iespējams, ir nekvalitatīvākais, ko Apple saviem telefoniem ir izlaidis.

Ak, kāds pārsteigums! Izrādās, ka dzīve nenotiek perētājsistēmā. Dzīve notiek aplikācijās un konsolē. Un tās, paldies sazin kam, nav Apple ražotās. Un tā bezjēdzīgā saskarņu latiņa, kuru Apple ir pašpasludinājusi, programmatūras izstrādātājiem nebūt nav viegli sasniedzama. Un labi ka tā.

Telefons ir cita lieta — tur tas viss sūds sūdā maisās sūdīgi pa sūdam. Pieci pieskārieni viena vietā, ikonas, kuras pārslēdzas no gaišā uz tumšo režīmu kā vien ienāk prātā, regulārā telefona pārstartēšana, jo Carplay reizi nedēļā nefunciklierē, un citi brīnumi.

Un ir jau novembris, bet 26.1 vēl ir ceļā. Runā, ka būšot rīt. Bet vai tas ko mainīs?