Par naudu
- 2008. gada 1. augustā, plkst. 16:37
- 25 komentāri
Lasot internetu, netīšām uzgāju intersantu faktu par pēcakara Ungāriju. Un arī par mūsu pašu naudu :)
Kādus vairākus gadus pēc pirmā pasaules kara naudas reformas rezultātā tika uzorganizēta naudas vienība pengő. Tā tika ieviesta, lai aizvietotu ungāru kronu (koronu?), kura, savukārt, aizvietoja iepriekš pastāvējušo Austrumungārijas kronu. Kurss bija interesants – 12 500 koronas par vienu pengő.
Starp citu, bērnībā man kā viens no naudas identifikācijas vārdiem bija penga
. Tagad zinu, no kurienes tas nācis :)
Atgriežamies pie nogalinātā troņmantnieka zemes. Gāja gadi, gāja kari, zemi mīdīja zābaki un kārpurķēdes. Karš beidzās un 1946. gadā nolēma, ka vajadzētu tā kā atgriezties pie pašu naudas. Hiperinflācija, zinieties. Sagrauta ekonomika, saprotieties. Radās forints. Un te nu es nonāku pie tā, kas mani nogalināja. Kā jums šķiet, cik tieši bija maiņas kurss? Cik vecās naudiņas bija jāsagrabina, lai iegūtu savā īpašumā vienu spožu forintu?
400 000 000 000 000 000 000 000 000 000.
Izrunājās kā četri simti oktiljonu. Principā, nebija jau tik traki. Pa starpai tika ieviests papīrīts ar nekodēto nosaukumu adópengő. Apmaiņas brīdī viens forints bija apmaināms pret diviem simtiem miljonu adópengő. To ieviesa uz pusgadu un tā bija virtuāla naudiņa. Tā vērtība nebija piesaistīta pengő.
Papētot tālāk, izskatās, ka lielā depresija starp abiem pasaules kariem liek Zimbabves hiperinflācijai ar saviem nieka deviņiem miljoniem procentu izskatīties pēc kabatas sunīša čuriņas.
Par jauku ilustrāciju visam šim pasākumam kalpo fakts, ka 1946. gada augustā, kad tika ieviests forints, visu apritē esošo pengő summārā vērtība bija līdzvērtīga vienai tūkstošdaļai no ASV dolāra centa. Procentuāli tas izskatījās tā, ka augstākā inflācija Ungārijā bija 4,19×1016%. Tas nozīmē, ka cenas dubultojas katrās 15 stundās. Pilnīgi bezjēdzīgi cipari, manuprāt.
Bet, tas vēl nav viss par naudu.
Esmu pamanījies palaist garām to, ka izrādās, ka mūsu lokalizētie Latvijas skanošie eiro jau ir uzdizainēti. Uz eiro monētām atgriežās veco pieclatnieku beibe.
Nu un nobeigumā tas, ko nezināju par latu.
Lielākā nomināla monēta nebūt nav divi lati. Simts. Jā, tā ir zelta monēta ar nominālvērtību Ls 100. Kaut kā īsa atmiņa, šķiet, man ir, jo neatminu, ka 1998. gadā par to kaut kur būtu dzirdējis. Vēl jau ir pavisam skaidrs, ka veikalā uz mani paskatītos kā uz idiotu, ja es ar tādu kapeiciņu kaut ko gribētu nopirkt.
Piecu simtu latu papīrītis ir vērtīgākā apritē esošā banknote pasaulē. Lats ir ceturtā dārgākā naudas vienība pasaulē. Vai nav inčīgi, koa? :)
Ja kādam ir ko piebilst vai palabot no manis rakstītā, komentāri ir jūsu.
Šie ir tie 25 komentāri (pievienot savu)
Cipari izklaidējoši, nudien. :)
Vēl par naudas tēmu: http://martinsosis.wordpress.com/2008/04/18/lielbr...
jā, un dažus mēnešu no apgrozības pilnīgi tika izņemtas 1 un 2 forintu monētas. Lai nevajadzētu tik lielu smagumu makā nēsāt, tā teikt…
pag, kas tad ir vērtīgāks par latu? Kaut kad bij mārciņa, bet vairs jau nu nav…
Uldi, Kuveitas dinārs, Bahreinas dinārs, un Omānas reāls.
Reāls, he he he.
Sen sen, kad tie 100Ls monētas parādījās, viņas bankās varēja iepirkt pa 150Ls, protams, pērkoties savā iemīļotajā maximā, tas atkal būtu 100Ls.
Lietuviski “nauda” ir “pinigai”. Arī līdzīgi. Bet tuvāk.
Redzkur vēlviena 100 latu monēta:
http://www.bank.lv/lat/main/all/lvnaud/jubmon/nmp2...
Interesantākās no latu monētām ir tās, ko bankā var samainīt 1-1 – izmaini sev teiksim 1,000 stārķus vai vēl ko smukāku no latvijas bankas kases ;)
Kara laikā jau pēc iespējas tiek izmantots barteris, lauku produktiem.
Kaspar, aizmirsi 1993.gadu- nomināls tas pats simtnieks, bet izmērs biku lielāks (27 vs 24mm), tikai zeltam prove švakāka:
http://www.bank.lv/lat/main/all/lvnaud/jubmon/nmp/...
nu re, kamēr drukāju viens pasteidzās :)
Uldi, es negāju cauri jubilejas monētām. Konkrētais “sotaks” neskaitās jubilejas monēta, jo ir pie parastajiem nomināliem klāt.
Latvijā vispār daudz kas nelīmējas kopā : dārgākā banknote pasaulē, viena no lielākajām inflācijām, algu attiecība pret cenām un mašīnām utt :)
skiibacaino tengas aizmirsaat.
ziniet, bet skukjs un vaarps uz moneets cho to rais kopsajuut “will f*k for food”. nemot vereaa Riigs shiibriizh popularitaats stuurakmen. ok, no graudiem var ieguut snab, tad tocno buus “will f*k for drink”.
Kaspar, šķiet gan, ka ‘penga’ būs ar nedaudz tuvāku izcelsmi – zviedru “pengar” ir tieši tulkojams kā “nauda”.
Jā, Kriš. Šis variants ir ticamāks par manu. Bet, šķiet, līdzīgi vārdi figurē daudzās valodās. Un ne vienmēr tiem ir jānozīmē vienu un to pašu. Piemēri nav tālu jāmeklē – vārdam urodina krieviski un, šķiet, poliski ir pilnīgi pretējas nozīmes:)
toties tik patikami kad par 4gadu vecu autiņu norēķiniem ar 12 naudas zīmēm :)
par Ls 100 zelta kapeiciņu – PAREX bankā viņu atteicās pieņemt inkasācijā – neesot redz` šiem iespēju noteikt viņas īstumu…
lai gan tas, protams, ir idiotisms to nodot bankā, jo šobrīd no vietējiem kolekcionāriem var dabūt Ls 170, par ārzemniekiem nemaz nerunājot.
ā, un vēl tak ir mongõļu TUGRIKI – bija brīdis, kad ari LV tā žargonā apzīmēja naudu, bet tas bija sen.
laacz : uroda polisk, nevs urodina. un nianseem iraid noziim, krievisk “ditja” un “detjina” ar noziimee diezgan dazaad gabariit cilveeks :)
btw, pa topic, latvisko “čungurs” veel neviens nepiemineej.
Man liekas ,ka tie ukraini, kas dzīvo tuvu Unģārijas robežai arī tā sauc naudu pajautāšu., vismaz viņi bieži lieto vārdu “aino”,kas mums latviešiem nozīmē:ej nu ej ?
Ar vārdu “tugriki” vēl aizvien apzīmē naudu, vietējo, valstīs, kas nav Latvija, universāli :)
Naudiņa vai valūta?!
Nevis Austrumungārija, bet Austroungārija (“Austro-” – no “Austrijas”) (2. rindkopā).
Tos zelta APGROZĪBAS Ls 100 par Ls 100 arī brīvi un neierobežotā daudzumā varēja iemainīt. Nekādi 150, ja nu vienīgi tagad kaut kad kad bija jau beigušies, vai arī kaut kādā debīlā parex. Un kas pikanti – jau toreiz pie tālaika zelta cenām tur iekšā bija sabakāts tik daudz, ka kaut kur 85% no vērtības deva zelts, tagad tas ir stipri vairāk par 100. Tā teikt LB jaunības kļūda.
kā uz slimu paskatītos uz to, kas zelta simtlatnieku no rokām laistu ārā – tā zelta cena jau sen ir 200-300 Ls.
Papētot tālāk, izskatās, ka lielā depresija starp abiem pasaules kariem liek Zimbabves hiperinflācijai ar saviem nieka deviņiem miljoniem procentu izskatīties pēc kabatas sunīša čuriņas.
Err, lielās depresijas laikā cenas kritās.