Maize maizīte
- 2010.01.25. 10:58
- Ženerāli
Itin bieži no paziņu, kolēģu un draugu loka uzrodas kāds, kurš ir iegādājies maizes cepjamo krāsniņu. Galu galā – pastāv nepamatots viedoklis, ka cilvēki dalās divās daļās – tie, kam tāda ir, un tie, kas par to neko nav dzirdējuši. Es ietilpstu (pagaidām) pa vidu. Tad nu piektdien sarunāju ar kolēģi un aizņēmos uz nedēļas nogali ne pārāk lielu izmērku kasti nolūkā pamēģināt.
Pirmais piegājiens sestdien neizdevās. Tā kā nebiju paķēris mērglāzes, mājās nav arī virtuves svaru, tad miltus nedabēru un raugs samirka. Rezultāts bija ēdams, bet negaršīgs un nesmuks. Kā teiktu Mencis – nekorekti ievaddati.
Vai tad es likos mierā? Nē. Kļūdas apzinātas, sarunāti virtuves svari un nākamajā dienā ķeros klāt pa jaunam.
Tika nolemts precizēt recepti no zinātājiem.
| Kas | Grāmatiņā | No speciālista |
|---|---|---|
| Piens, ml | 315 | 350 |
| Saldkrējuma sviests, g | 70 | 70 |
| Sāls, tējkarotes | 2 | 1,5 |
| Cukurs, ēdamkarotes | 3 | 2 |
| Kviešu milti, g | 555 | 530 |
| Sausais maizes raugs, tējkarotes | 2 | 1,5 |
Starp citu, arī maizes cepēji dalās divās daļās. Vieni skaidri paziņo, ka visam jāsakrīt grams gramā ar recepti, bet citi atļaujas mazas deviācijas. Tā kā speciālists
ir kulinārijas guru, tad tomēr atļāvos uzticēties.
Sviests tika kausēts (mikroviļņu krāsnī, tiesa, nevis krūzītē un ūdenī). Piens tika sildīts. Tas viss tieši tādā secībā arī tika salikts šālītē. Pēc iepriekšējās dienas neveiksmes bija mazs stresiņš, jo salasoties šausmas par gramu neatbilstības rezultātiem, mazs šaubonis uznāca. Tas, starp citu, nerimās aš līdz pēdējiem cepšanas metriem :) Visa sagatavošanas procedūra pat man kā virtuves diletantam aizņēma ne vairāk par 10 minūtēm.
Ielicis šālīti ceptuvē, to ieslēdzu, uzstādot tur visus tos parametrus – svaru (1 kg), garozas krāsu (vidēja), un programmu (1.), nervozi sekoju līdzi tam, ko šī dar`. Un pavei tik – dar` ikurāt to, ko tai pavēl. Pavisam drīz jau māja sāka smaržot pēc pīrāgu mīklas. Starp citu, nezinu no kurienes ir viedoklis, ka pa visu māju izplatās svaigi ceptas maizes smarža. Varbūt es kaut kādu tur maizes smaržas garšvielu nebiju pielicis, bet līdz pašām beigām viss, kas smaržoja, bija tipiska pīrāgu mīklas smarža. Atlika pēc ~40 minūtēm un pīkstiena piebērt sēklas un gaidīt.
Apciemot cepjamo ietaisi gāju itin bieži, jo mīklas daudzums, lai arī mazliet pierūga, tomēr manāmi nemainījās. Izrādās, ka pareizo izmēru mīkla pieņem teju vai daždesmit minūtes pirms gatavības. Dažas minūtes pirms beigām es mierīgi apsēdos dīvānā un izlikos, ka mani nemaz nesatrauc tas, kas tur virtuvē darās, lai arī pēdējo reizi kad skatījos, izskatījās pa smuko. Vēso džeku tēloju, kā teiktu jaunā paaudze.
Ko tur daudz stāstīt. Rezultāts izskatās šādi. Maize, protams, ir ellīgi karsta no ārpuses un ellīgi karstāka iekšpusē.
Garšīga bez gala. It sevišķi ar sviestu :) Vēl viena nianse ir tā, ka griezta maize diezgan ātri sakalst. Salasījies internetos visas tās gudrības, pēc degustācijas ietinu folijā un ieliku maisiņā. Lai arī garoza pēc tam vairs nav tik kraukšķīga, pati maize aizvien ir garda. Varētu būt – pat gardāka, jo nav vairs tik sausa.
Galu galā secinājumi.
Mūsdienās reti kas virtuvē nāk tik vienkārši kā cepjamā maize. Izmaksas arī nav nemaz tik trakas. Ja neierēķina pašas krāsniņas izmaksas, no kurām dārgākie plaša patēriņa modeļi maksā zem simts latiem, tad sanāk pat lētāk nekā attiecīgā izmēra kukulītis veikalā. Un te ir pierēķinātas ne tikai izejvielas, bet pat elektrība izmaksas. Zaļi dzīvot gribošajiem patiks doma par konservantu neesamību šai izstrādājumā un iespēju maizi cept no paša izvēlētām komponentēm, ieskaitot veselīgos
miltus.
Protams, veselīgi tas nav. Līdz brīdim kamēr neapgūst ieraugu un īstās rupjmaizes cepšanu, kas, kā runā, esot mazliet sarežģītāks process. Vai es iegādāšos – nez. Patreiz, šķiet, nē. Ir jau ir bezgala feini pašam savu maizīti cept, bet liekā svara dēmoni nāk komplektā ar šo krāsniņu un tas mēreni biedē. It sevišķi tāpēc, ka tagad pārvietojos ar savu auto un esmu slinks pēc vella, lai apmeklētu svaru zāli vai kādas citas miesai, ne garam domātas nodarbes.
Izpētes procesā, starp citu, nosecināju, ka tie cilvēki tomēr ir traki. Kvalitatīvi izveidota maizes krāšņu lapa varētu būt laba niša. Paskatoties to (17. daļa, jo cālī forumā ir automātiska tēmu aizvēršana pēc laika), cik ļoti daži cilvēki ir ar to nodarbināti (gan daudz cilvēki, gan daudz nodarbināti), pārņem mulsums. Starp citu, kā noprotu, šis ir viens no veidiem kā trimdā dzīvojošajiem tikt pie vairāk vai mazāk autentiskas un ierastā cepuma maizes.
Man ļoti garšoja. Ņemtnes bija mazliet par maz, lai varonīgi paziņotu, ka esmu pats izcepis savu maizes kukulīti. Tāpēc arī saprotu tos cilvēkus, kas ar lepnumā mirdzošām acīm sit pie krūts un saka, ka visgardākā maize sanāk tieši uz klona vai gadsimtiem pārbaudītajā maizes krāsnī cepta. Jāpiebilst, ka garšīgāku maizi par garšīgu maizi tāpat neizdosies uztaisīt – galu galā tehnoloģiskais process jau ir aptuveni tāds pats kā lielajiem ražotājiem. Te gan var izvēlēties komponentes un eksperimentēt.
Jā, vēl viena nianse. Maizes mašīnu var izmantot arī jebkuras citas mīklas iejaukšanai un raudzēšanai. Lai tā būtu picas mīkla vai makaroniem domāta. Var taisīt visādas psihās bulciņas un galu galā arī pīt paši savu bižmaizi.
P.P.S. OMG. Es esmu uzrakstījis par kulināriju. OMG.
P.P.S. OMGOMG. Es esmu iesaitējis cāļa forumus no sava bloga.
Komentāri (44)
kā sacīt jāsaka nu laacz ti dajoš :P
Ir maizes krāšņu lapa (tiesa krievu valodā) http://hlebopechka.ru/
Andri, ir arī latviski: http://maizesmasina.lv/
Nuē es līdz galam nesaprotu tos, kuri muhļījas ar receptēm. Protams, ir tajā savs prieks un izklaide, bet ja man, teiksim, vajag maizi ikdienai, es ņemu kādu no standarta receptēm, kuras nāk līdzi krāsnij, un ar minimālu laika patēriņu tieku pie labas maizes. Nu nevarētu teikt, ka es arī nemuhļīju, nē, es jaucu klāt visādas sēklas un klijas, lai maizīte sanāk veselīgāka, bet tas neprasa papildus laiku un čakarēšanos kā piena sildīšana vai sviesta kausēšana :)
Ir mēģināts arī zapti vārīt tajā krāsnī – nu kaut kas jau sanāk, bet ne tāda kā omei :)
Man patik. Ekspermentet ari. Un ja agrak necepu Riga maizi, jo nebija laika/bet maceju, ari labu rupjmaizi uzcept/, tad tagad vesa miera ar maizes mashinu var sacept savai familijai visadu maizi. Un vel cieminjiem iedot lidzi.
Vakar pirmo reizi cepu maizi parastaa krievu gazes plitii redz kas iznaaca http://img6.imageshack.us/img6/779/maize.jpg
Sastaavs rupjie kvieshu milti, rupjie rudzu milti, saulsespuku seeklas, apcepinaats siipols. Rupjie milti noperkami IKI cena ap 50 sant kg.
Masiiinu nepirksu.
Vispār jau maizes krāsniņām nāk līdzi mērglāze, kur visu var sakarīgi samērīt.
Tā arī nesapratu, kāda īsti ir pamatmotivācija cept maizi mājas apstākļos nevis nopirkt veikalā jau gatavu? Lētāk? Garšīgāk? Karstāka maize? Process kā tāds interesants?
sivns,
a) paša cepta vienmēr garšo labāk, lai arī imagināri;
b) bez konservantiem un citām piedevām;
c) kad piešauta roka, vari taisīt citas receptes un, ka` zi`, atradīsi savu maizi, kuru veikalā nenopirksi;
d) tai krāsnī var arī vienkārši mīklu taisīt – ātrāk nekā parastos mājas apstākļos;
utt.
Ar elektroniskajiem svariem tomēr ērtāk. Uzliek maizes ķobi uz svariem un ber un sver :)
>sivns
1) Mazāk visādu potenciālo figņu, e-vielu u.tml.
2) Silta, svaiga maize – kas var būt labāks?
3) tāda maize, kādu gribi, un tad, kad gribi (visiem nav veikals aiz stūra)
4) nu un tīri pēc izejvielu izmaksām lētāk sanāk arī.
Interesantums? 2 no 10 :)
Qued, maldinoši ir uzskatīt, ka lētāk. Jo nedrīkst nepierēķināt paša aparāta cenu. Ja ņem top-notch verķi, tad jārēķinās ar ~100 latiem. Kas atmaksāsies cik ilgā laikā, ja, teiksim, reizi nedēļā uzcepj maizi? :)
mums ar ir ače re tāda pati. ja ievēro proporcijas, tad problēmu nav – sanāk. cepjam gan bagetes, gana parasto maizi. ir ar sadais kekss no paciņas cepts, viss vienkārši. saber tik kā rakstīts un nospied pogu.
galvenais traucēklis – gala produkts sanāk citādāks nekā veikalā, garša citādaāk. dažiem tā nepatīk un finālā maizesmašins paliek nelietots.
otrs mīnuss – rupjmaizi uzcept nevar, pietrūkst jauda.
citāid nekādas vainas.
mēs receptes izmantojam pamatā šitās: http://www.xnet.lv/kbildes/HBB%20-%20letton_02.pdf
Es arī piekristu, ka lētāk, jo maizes mašīnā ceptu maizi nevar salīdzināt ar Hanzas vai Druvas švammēm. Maizes mašīnā ceptu maizi korektāk būtu salīdzināt ar dārgākiem izstrādājumiem – ne gluži ar Lāču maizi, bet gandrīz…
Ja tomēr izšķirsies par maizes mašīnas iegādi, tad iesaku ņemt ar automātisko dispenseri – nebūs jāvaktē pīkstiens, kad jāpieber sēklas (varēsi cept sēklu maizi arī naktī).
Nopublicē par pamācību citiem iekš .
Jā, Liepājā Prominādes viesnīcā ēdu uz vietas ceptu maizi – ir daudz garšīgāk, nekā kādā Rimi/Makzīmā nopirkā maize.
Tā kā ēst gatavošana man patīk, tad domāju, ka kādu dienu izgatavšu savu maizes kukuli.
Mencis Rullē…
Nu es speciāli rakstīju – pēc izejvielu cenām lētāk.
Es gan te tā pa rupjo piemetu, man sanāk, ka gada laikā krāsniņa ir vismaz 2x atmaksājusies, ja ņem vērā, ka es cepu vidēji 2x1kg maizi nedēļā.
Tas ir ņemot vērā, ka līdz tam es pirku Hanzas Vizbulīti un Sērenes griezto rupjmaizi.
Par tiem konservantiem runājot, tad tev laacz arī sava govs pagalmā, kas tiek barota ar ekoloģiski tīru zālīti un labības lauks, izolēts no apkārtējās vides? Grozies kā gribi, taču konservanti būs klāt jebkurai veikalā nopērkamajai vielai, lai cik skaisti nebūtu noformēta tās etiķete. Tas pats piens, sviests un milti ir bagātināti ar kaut kādu drazu. Ja ne pēc apstrādes procesā, tad audzēšanas procesā. PVD pamatā kontrolē, lai šajos produktos nenonāktu īpaši kaitīgas vielas, taču govis arī tiek ārstētas un labība tiek smidzināta ar mēslojumu.
Mani vecvecāki laukos cepa maizi no pašu audzētiem graudiem un esmu piedalījies cepšanas procesā. Tādēļ uz šādām elektroniskajām krāsniņām skatos skeptiski.
atoms kačājas, kāpēc laacz nevarētu?! :)
Diduli, piekrītu. Bet šai gadījumā tomēr to konservantu ir mazāk. Protams, arī ceptuves neriskē pārmēru ar šīm lietām, taču kaut kā tai maizei stāvēšanas ilgums ir jāpalielina. Šis tomēr ir daudz mazāk sāpīgs gadījums. Ir cilvēki, kas speciāli iegādājas pienu no zināmiem lauksaimniekiem, miltus izvēlas “pareizos”, utt.
maizes cepjamo krāsniņu
Geez, laacz, krāsniņa ir cepamā, maizi cep nevis cepj.
Talsu pienu loti slavee, man ar vinsh vismilakais. Kefiirs jo ipashi. Un Maximaa ir pie automaati, vismaz uz Rigas soseas tajaa (Jelgavaa).
laacz šo verķi man sieva pierunāja nopirkt gadu atpakaļ, nenožēloju pirkumu. Labs ma|ta. lai gan pats tā ari neēsmu iemācījies cept, man vienmēr ievaddati nekorekti
Sieva uz šito man pāris reizes ir aci metusi.
Mums meitai nedrīkst nekādus standarta miltus lietot uzturā. Bezglutēna maize maksā nenormāli dārgi (4Ls) un ir nenormāli negaršīga.
Bija doma pamēģināt cept pašiem, jo speciāliem miltiem pilns. Cepeškrāsnī tiek cepti visādi kēksi un pīrāgi. Maize gan nav mēģināta.
Un ja tas tiešām normāli darbotos arī ar bezglutēna miltiem – mums tāda krāsniņa atmaksātos pusgada laikā, cepot vienu kukuli maizes nedēļā!
piu, pieņemu, ka bez glutēna maizi arī var uzcept. Vajag tikai no paziņām paņemt un paprovēt to krāsni.
piu
Kolēģe darbā cep arī ar bezglutēna miltiem un izejvielas pērk speciālā veikalā Ķengaragā. Esot krietni lētāk par Rimi.
Pašam maijā būs gads kopš maizi nepērku veikalā
Mēs te atkal pamēģinājām pavisam vienkārši bagetītes uzbliezt cepeškrāsnī – arī nekādas vainas, plus atkrīt izdevumi par krāsniņu.
Es īsti nesaprotu kur ir “points” šajā krāsnī?
var takš nopirkt maizes cepšanai paredzēto pannu/formu un cept parastajā cepeškrāsnī….
..es ne tik daudz par tiem ~100Ls, bet par vēlvienu kasti kas viruvē mētājas. Tā jau nav kur visu to drazu bāzt :)
Kā teica profesionāls maizes cepējs (kam ir sava, lielā ceptuve), rupjmaize šajā te nesanāks. Visam pērējam – cālī ir labi aprakstīts. Mēs lietojam Talsu ekoloģisko pienu un ekoloģiskos Kūdrāju (?) miltus, sanāk izili garda karaša, ja lieto kliju vai rupjos miltus. Vēl šī kaste ideāli gatavo rauga mīklu dāžadu kūciņu/pīrādziņu izgatavošanai. Un ciabata reiz sanāca laba, tikai vajag labu olīveļļu.
Laacz, apsveicu ar pirmo sacepto kukulīti! Vispār teikšu godīgi – pašceptie labumi man vienmēr pie sirds vairāk gājuši, nekā veikalā pirktie. Vismaz zini, ka tas ir ar lielāku mīlestību un gādību veidots:)
Foršs tu maizes cepjējs. ;-)
hmm, bet kapēc rupmaize nesanāk ? varbūt ir kāds krāsns modelīts, kas arī melno maizi var sacept ? Citādi nav vērts pirkt, jo pamatā rujmaizi ēdu …
Rupjmaizei standarta cikli par īsu un sausais raugs arī neder. Bet var kombinēt – sagatavot ieraugu, likt krāsnij vakarā iejaukt mīklu un no rīta palaist tikai cepšanas programmu bez maisīšanas – kaut kā tā. Izdarīt var, tikai sarežģītāk ir.
>ramm
Points ir tāds, ka krāsns pati samaisa un uzraudzē mīklu. Tev tikai jāieber kastītē sastāvdaļas un jānospiež poga – viss.
omg, kur tādu uzparikti var nopirkt?
Kā var iznākt lētāk?
Vai nu Jūs pērkat sasodīti dārgu maizi, vai nu saodīti lētu pienu un sviestu.
Nūūū!!!! Laacz pie kulinārijas ķēries? :D Ja godīgi – interesanta štelle pat diletantiem. Starpcitu, piemēram garšīgu kartupeļu biezputru pat ne visi profesionāļi māk pagatavot… ;) Nemaz nerunājot par stērķeli ko pārdod veikalos smukos iepakojumos kā kartupeļu biezputru.
Par maizes cepšanu es gan varētu visai pamatoti papļāpāt – kā nekā pusotru gadu nostradāts par maizes cepēju vēl pēdējos padomijas gados. Protams ka kombinātā, bet toties ir pieredze ar 2 dažādām krāsnīm un 4 dažādām maizes šķirnēm. Atceros kā toreiz garšoja Augstākā labuma batons, Pilsētas klona maize un Darņicas ķieģelītis. Tas kas tagad veikalos ir nopērkams ir, godīgi sakot, nožēlojama parodija ar nosaukumu “maize”. Normāla maize nespēj nemainīt savu konsistenci veselu nedēļu standarta maizes kastē. Pateicoties dažādu piedevu izmantošanai mūsdienās maize sanāk sausa, uzpūsta un bezgaršīga – toties ilgi saglabājas lietojama. Tas ir pluss. Otrs pluss ir sliņķiem – maize pārdodas jau sagriezta. Toreiz nekādu konservantu nebija un nesagriezta maize glabājās tik dienas 3, sagrieztai maizei “kajuk” bija jau nākamajā dienā. Toties garša un konsistence pilnīgi cita…
Daudz ko dod krāsns. Elektriskās krāsnis, pat ar atsevišķu tvaika padevi žāvēja maizi. Sanāk sausa švamme. Mūsu tehnologi tā arī nespēja maizes kvalitāti pielīdzināt normālajai krāsnij. Kārtīgā ķieģeļu krāsnī ar dzīvu liesmu maize pat no vienas un tās pašas mīklas sanāca daudz garšīgāka un aromātiskāka.
Starpcitu par aromātiem – cilvēks garšu lielākoties uztver tieši ar ožu, tātad jo labāks aromāts jo labāk garšo. Līdz ar to produkta konsistencei ir jābūt tādai lai no tā izdalītos aromāts, kas savukārt nozīmē ātrāku izžūšanu/sakalšanu. Sausai švammei, piedodiet – maizei, izteikta aromāta nav (nu kaut kas jau bikuc ož, bet ne tik ļoti kā labai maizei). Toties švamme ilgāk saglabājas lietojama – jo mīkstums ir panākts mākslīgi, nevis ar mitruma palīdzību.
Te nu katrs pats sev var izvēlēties ko viņš grib – sausu švammi kas stāv ilgi un ar ko atšķaidīt siera vai desas garšu, vai gardu maizi kuru var baudīt pat bez jebkādām citām piedevām. :)
Paradoksāli ir tas, ka tieši garšīgākā maize maksā vai nu ļoti lēti vai ļoti dārgi. Piemēram melnais ķieģelītis ir jāpērk vislētākais un nesagriezts. Var paostīt iepakojumu – ja jūtama patīkama maizes garša tad ir īstais. Nogriežot šķēli mīkstumam iekšpusē jābūt nedaudz mitram (padomju laikā no ķieģelīšu mīkstuma veidojām visādas figūras kā no plastilīna). Ķieģelītis jānotiesā īlgākais 2 diennaktīs – pēc tam izžūst un zaudē garšu. Sviestiņu, ķilaviņas un vārītu olu virsū un var baudīt ēdienu. Pilnai “poņai” var paņemt dārgāko ķieģelīti, kas pie tam ir sagriezts, un pamēģināt uztaisīt tādu pašu ķilavmaizi…
Ar batoniem ir līdzīgi. Kādu laiku atpakaļ bija atrodami Ventspils maiznieka batoni – tie bija vistuvāk “oriģinālam”. Kautgan te nu es varētu būt subjektīvs – pats no tās puses esu nācis un tai pašā Ventspils maizniekā strādājis. :)
Bet kādreizējai Pilsētas maizei diemžēl analgus neesmu manījis… ;-( Varbūt kāds atceras šo maizi un ir atradis tai analogu? Tā bija kautkas uz saldskābmaizes pusi, bet tomēr savādāka… Garša bija maigāka un saldenāka.
Būs tādi kuri pret un kuri pret. Viss atkarīgs cik tu vari atvēlēt daudz laika šim procesam. 1) var nopirkt veikalā tas aizņem dažas minūtes ielikt grozā samaksāt un nest mājās.
+taupa dārgo laiku,
- ir uzpūsta un tukša maize, ar dažādām E vielām.
2) cept maizi cepeškrāsnī.
+veselīgāk kā veikala maize, cep kad nepieciešams, nekad nebūs pārpalikumu, jo siltu maizi ātrāk apēd,
- laikietilpīgs process, jāpērk sastāvdaļas, jāmaisa mīkla rokām, jāraudzē istabas temperatūrā ( laikietilpīgi), jācep krāsnī.
3)cept maizes mašīnā.
+veselīgāk kā veikala maize, cep kad nepieciešams, nekad nebūs pārpalikumu, jo siltu maizi ātrāk apēd.
- jāpērk sastāvdaļas, jāsaber maizes mašīnā.
Par izmaksām, reāli ja nepārspīlē maizes lietošanas daudzumu, tad 1,5gada laikā atmaksājas pati mašīna (120Ls). Var jau arī cept radiem, kaimiņiem, tad atmaksātos ātrāk.
Ak jā mana maizes mašīnas cepšanas pieredze:
http://fotki.lv/?x=OS5RKFxDRy06RDxIV1M5LlMoXENYRVZ...
KenwoodBM450: Monstrs! Sarullētā magoņmaizīte piespieda mani izvilkties no silta ofisa ārā un aizdoties līdz tuvējai bodītei pēc bulciņām lai neiekostos monitorā. :b~~~
Lai mājas apstākļos šitādas lietas taisītu jābūt efektīvai slinkuma apkarošanas politikai. ;)
http://www.draugiem.lv/special/offer/
Piekrītu, paša ceptu nevar salīdzināt ar veikalos nopērkamo. Tieši tāpat es esmu aizrāvies ar alus brūvēšanu mājās. Arī vesela zinātne, tāpat kā maizes cepšana, un arī internetā pilns ar fanātiķiem. :) Pagaidām gan vēl esmu savas ideālās receptes meklējumos, eksperimentēju, bet nu jau sāk sanākt kas līdzīgs tumšajam Brengulim, tikai rūgtāks. Kad būs, arī parādīšu visu procesu blogā. :)
siltu maizi vispar ir neveseligi eest..
Kopš pērnajiem jāņiem balto maizi neesam pirkuši. Tik pašu ceptā.
Pirms tam – labākā bij Ventspilī ceptā un Branku miestiņa bodē pa taisno no kastes (bez cita iepakojuma) pirktie batoni. Tādi nekur citur nav manīti, gandrīz kā padumjlaikos garšo, tik garoziņa gludāka. Tā arī nobrīnījāmies – maizi no Ventinjiem uz Jelgavu ved.. Bij kādreiz laba ceptuve arī Jelgavā, kamēr “spečuki” nenolaida pa burbuli.
Un lai kā tur ar to atmaksāšanos…
Ir bezdievīgi labi no rīta pamosties, kad visā mājā maigi smaržo svaigi izcepusies maizīte…
Jā, un tā maizīte no mājās krāsniņas jāgriež ne ātrāk kā stundu pēc izcepšanās. Pēc cepšanās maizīti ņemam ārā no formas un ietinam dvielītī. Pēc lietošanas arī. Tad garoziņa ilgāk kraukšķīga, nesasūt kā plēvē ietīta un neskalst tik ātri kā uz galda atstāta. Bet jāēd gan tempā, ceturtā diena ir pēdējā kad var ēst, pirms pelējuma uzklupšanas. veikala maizes gan divtik ilgi “stāv”.
Jā, un bezglutēna maizi arī var cept, paši gan neesam provējuši.
Ja kāds vēl šaubās – droši varu ieteikt. Ir labi :)
Ierakstīt savu sakāmo