tolete

Tautības latviešu valodā neraksta ar lielo burtu.

Vēstules latviešu valodā nevar sākt ar uzrunu, ko beidz ar komatu, un tad turpināt nākamajā rindā ar lielo burtu. Tas nekas, ka tā tad angliski runājošie. Mums ir savi valodas likumi.

Pūlkstenis, gūlta. Vaig / nevaig. Tukš.

Lācis vietā saka laacz, var skaidrot vai neskaidrot, nekas tāpat nemainās :)

nēsmu

"laacz" skaitās?:)

otradiena

atvilkne

aiskari

"Dezoksiribonukleīnskābe" parasti netiek uzrakstīta gramatiski pareizi ar pirmo reizi.

«esu» man liekas ir ļoti hroniska parādība

Tipiskie: "trenniņš" un "nummurs" (šos pat pēc izrunas var pateikt, kurš rakstīs nepareizi) Kā arī konkrēti iefascinē, ja cilvēks nespēj atšķirt vārdu "pastāvīgs" un "patstāvīgs" nozīmi.

mikrafona baterejas.

nostaļģija, ginekalogs, airobika, "naudas atmazgāšana" instead of "izvairīšanās no nodokļu samaksas" un vispār, ārpus masīvām gramatikas dramatikām derdz rakstītāju neorientēšanās elementārās tēmās un nespēja izmantot kauč vai vikipēdijas līmeņa informāciju.

istulko

izstaba, uzrakstīja blogu, oraņdžs

ā, vēl "jeb", "jebšu" un "vai"

Alkahols, mežš, patreiz, kaukas, kautkur, griežšana, dotajā momentā.

Rādio, albūms

"atvilktne" vietā raksta atvilkne. Aiz punkta neliek atstarpi sākot jaunu teikumu.

ka/kad putrošana

Zandales!

"a(p)bižošana" "Valdis Dombrovskis man simpatizē" "Twiteris"

Man personīgi klibo "tāpēc" vs "tapēc". Citādi ir vēl visādi "aizskari", "asvalts", "viss tas (vistas)".

eneiL, a kas vainas vārdam "nostaļģija"?

hohejs

neJiet

priekš

Tuolete, tulete (šķiet, ka šim vārdam ir visvairāk variāciju). "Tikaj", "licenze". Vēl esmu novērojis "vis skaistākā" un līdzīgus gadījumus.

Nostalģiju raksta ar L. Nevis ar Ļ. (ref. latviešu valodas vārdnīca, Rīga, izd. Avots).

'kad' lietošana 'ka' vietā (sarunval).

Latvijas valsts himnā dziedāt: "Laid, mūs, tur laime diet" nevis "Laid mums tur laimē diet"

Man ļoti kaitina, ka lielākā daļa sabiedrības lieto nepareizi "ka" un "kad", ievadot palīgteikumus.

manam drawgam arī nejiet!

• "vairāk kā", "mazāk kā" utt.,
• pavēles/īstenības izteiksmju jaukšana,
• W. (#21.) jau pieminētais ka/kad.

"nākamais" vietā lieto "nākošais"

Vēl var pieminēt "bez maksas" un "bezmaksas" variantus. Arī vispārāko pakāpju sadalīšana "viss gudrākais"... Riktīgs "gimalajiešu lācis" :D

"Ira" (nevis ir).

"Viņš/viņa", runājot par nedzīvām lietām.

P.S. Tas gan, protams, neattiecas uz gramatiku, bet tomēr..

vaig un vajag vis un viss tikaj un tikai

nau

nevar tā visu vienā piegājienā atcerēties... "šašļiks", "mēdijs", "akordions", "madracis"

"Alhahols"; latviešu valodā neesošais, bet slengā plaši ievazātais "priekš". Arī "nākošais" (tāds, kas nāk), kad īstenībā domā "nākamais" (tāds, kurš ir uzreiz pēc kaut kā). "Nest atbildību", "aizskari".

aiskari

Tu esi viss labākais.

"Kretinē" TopShop tipa reklāmās neloģiskie uzskaitījumi, piem.:

• Izdevīga cena!
• Lieto mājās un uz ielas!
• 2 AA tipa baterijas! utt. Un noteikti katram teikumam beigās ir jābūt izsaukuma zīmei...

interjērs

Starp citu, "grāmatika" ir pareizi, ja nemaldos. :)

"Spied šejt"

Dažus atcerējos

• ir 2009. Gada janvāris ("MS Word" uzspiestais lielais burts pēc punkta)
• vis biežāk (Tildes neatpazītie normālie salikteņi, ko iesaka aizstāt ar diviem nesaistītiem vārdiem)
• tiksimies kaut kad Augustā (mēneši ar lielajiem burtiem, tas gan laikam ne no worda, drīzāk smadzeņu trūkums)
• mans draugs ir Krievs, es arī runāju Krieviski (valodas un tautības lielajiem burtiem)

Un arī nezināšanas vainas: "tūlkojums", "stūlbenis", "politklīnika". Īpatnējās LV preses uzspiestās lietas: "visupirms" (zinu, ka tāds vecvārds ir, bet .. tas tomēr ir vecvārds), "teju". Un, kā "kronis visam" - "nuovembris"!

Trenneris, trennēt. Jau minētais "kurš ir viss labākais" ir viena no tracinošākajām kļūdām.

Latgalē vecākās paaudzes cilvēki dažreiz saka "kohejs" :)

@kaaposc: Tu aizmirsi vēl "parocīga soma" :D

aizskari puzdienas, pustdienas

Vajg (vajag)

Ir vārdi, kas no gramatikas viedokļa tiek nepareizi rakstīti, bet no valodas vēstures viedokļa ir vienkārši pārveidoti rusifikācijas procesā. Visvairāk no tā ir cietušas garumzīmes svešvārdos. Vēl kremt, ka ir iznīdēts "ŗ" un "ō". :( Latviešu valoda bija reiz mazliet skanīgāka.

Briedi, vjg vai wajg

Kpc tew nejiet?

Visi aizmirsa par slaveno EW

Pazvanīt pa telefonu

Eksplotācija!

Daži izrunas momenti:

• OCTA, ko dažs labs pamanās izrunāt [okta], lai gan "C" ir no "civiltiesiskā",
• novembris, ko izrunā kā [nuovembris], kaut arī no svešvalodām aizgūtajos vārdos nav divskaņa "o",
• vārdu kārtība teikumā laika ziņu diktoru izpildījumā...

Mana literatūras skolotāja teica: "Ja liksi jocīgus vārdus dialogā, tad tā nebūs kļūda."

Ārprāc! Šito visu savaj lat.val. skolotājaj parādīt! :D

ignorance - man ilgi jādomā, lai saprastu, ka domāta ignorēšana, nevis nezināšana, ko tas angliski nozīmē, parasti uz brīdi iestājas "kognitīvā disonance" :)

"tiko" lietošana "tikko" vietā

grabažnieks (nevis bagāžnieks); krustofors (nevis luksofors);

Lūdzu ienākat un apsēžaties!

eckursija

gūlta, pūlkstenis, mobīlais tālrunis, madracis, jutīgs, Īslande.

cyxob, diemžēl "Īslande" nupat jau labu laiku ir pareizais variants.

@laacz, tiešām, diemžēl... @cyxob, labi ka pieminēji - "jutīgs" un "jūtīgs" jaukšana.

par cik (tā kā), škelets, kompotence, atpakaļ (pirms)

CV latviski ir "cē vē", nevis "sī vī".

sen jau valodā atzītais "malacis" (kas nāk no krievu "molodjec"), un latviski tādēļ izzūd mūsu pašu vārds "brašulis"

tieši gribēju pieminēt par Īslandi. rudenis, sunis, krokadīls, auksts skatu tornis. šausmīgi neiet pie sirds w burta lietošana latviešu valodā, "čaw, es wakar biju weikalā." drausmas.

jāatdzīst

divas dienas atpakaļ ("pirms divām dienām" vietā)

Datars!

kas visiem ir ar to Īslandi? Island oriģinālajā fonētikā ir pagarināts "i" (lai arī ko te stāstītu latviešu profāni, kas pat bijuši Īslandē). Lai izruna būtu Islande, tad īslandiešiem būtu jāraksta savas valsts nosaukums kā ISSland. Cita lieta, vai vajadzēja mainīt, bet fonētiski tur nav nekā nepareiza, par ko profāni varētu viszinīgi vīpsnāt.

Ā, un vēl nenormāli kaitina:

kkas, kkur, kkāds, viskaukāds, jaw, tukš

Gūlbis, stūlbenis

offiss, galereja, gallereja, gallerija

un vecais labais huļigāns :)

Saksafons, Melnburna, plastalīns.

Lotereja.

<a href="http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/353836-mazda_ipasnieks_auto_bojajumos_vaino_razotaju" rel="nofollow">Tēvēnētā</a> ir rakstīts par <b>Kuzavu</b> kas <b>locās</b> kā <b>Kuzavai</b>

debīls Inguss, Mikuss (u.c. šīs deklinācijas personvārdi. līdzjūtība tiem, kam vecāki patiešām arī ielikuši ar 2 "s") nopirku uz tirgus

Āa-esjumspastāstīsu, vo: karoče, krievu laikos Rumbulā pa 1,5k nopirku meiseli (nu, bij tāds pačotnijs krievu VAZnis , astotais, tipa) Nu i 1. dienā lepns gāzu baigā zvērā pa Dēpils azvaltu. Nu, tur , karoče, tiri-piri un uzreiz aiz viaduka bija trampalīns. Neiespēju nobremzēt, jo mašiņam bij lisas rēpes un iztērējušās bremžu kalotkas. Bij` t-āāds bāziens baobabā, ka nu ... Plds Dievam. ka pašam neir nekas, tik tačku zēl: - ričagi salocīti , ļitaki pagalam, buferis - banānā, un tā... vo. Cieni ?

atcerējos! "stūlbi" arī tiek lietots samērā daudz :)

skūgniezis, kolidors, mociklets, veikāls, kohelj, žaķete, koklete...

Dziesmā 'Krauklīt's sēž ozolā" daudziem gribas piedziedājumā dziedāt 'oktai ridi'

PR

"Jūs" un "Tu" ar lielo burtu.

#77. Nu un ka Islandē Islande ir Īslande, Latvijā bija un mierīgi varēja palikt Islande. Varbūt sauksim Krieviju par Rosiju un Vāciju par Doičlandi ?

bļa, please fucking don't get me started. Es esmu pabeidzis skolu ar filoloģijas novirzienu un es vienkārši nespēju lasīt tos murgus ko cep ziņu aģentūras, avīzes un žurnāli.

Mans personiskais favorīts un par ko visiem Tildes idiotiem vajadzētu izšķaidīt purnus ir jau pieminētais : <b>vis biežāk (Tildes neatpazītie normālie salikteņi, ko iesaka aizstāt ar diviem nesaistītiem vārdiem)</b> Pie tam salikteņu dalīšana ir aizgājusi tik tālu, ka īpaši advancēti imbecīli dala pa sastāvdaļām arī tik sarežģītus vārdus kā tāpat, turpat utt. utjpr. Es gaidu kad pienāks tā diena, kad, drošs paliek nedrošs, sāks dalīt ne tikai salikteņus, bet visus vārdus pa zilbēm.

No pēdējā laika brīnumiem vēl var atzīmēt <b>Roku darba aksesuāri</b> Pārlasot visu kaut kāda nezināma oligofrēna rakstīto tekstu es sapratu, ka tā pa jaunam laikam jāsauc rokdarbi.

ak jā, par tiem pūlksteņiem un j burta i vietā izmantošanu runājot. Tā bieži dara krievi, tāpēc es uz to pārāk neieciklētos. galvenais ka viņi vispār raksta latviski.

Albums/lūzt/kā nav? klažu/maģistratūra vs maģistrantūra. Atrastu mājās savu "Tā vai šitā" grāmateli, samestu vēl kaudzi piemēru, bet tieši šitos esmu visvairāk redzējis.

dumš vai dumšs tulīt

Īstenības un pavēles izteiksmju galotņu jaukšana.

Ejat/ejiet, nākat/nākiet/nāciet utt.

Ir ievērots, ka daži žurnaļugas negrib likt komatus un sāk teikumus ar bet, taču, tātad. Tas nav gluži gramatiski nepareizi, tas ir drausmīgs stils, kas teikumus padara nelogiskus.

Ir vēl viena lietas kas fascinē - 2010. gadā joprojām ir cilvēki, kas rakstot neizmanto latviešu valodas diakritiskās zīmes. Vot kā es ircā-šmircā pirms piecpadsmit gadiem rakstīju aa, ee un lj, tā es turpinu debilizēt valodu.

Man jau sāk likties, ka latvieši mēģina darīt visu iespējamo lai iznīcinātu paši savu valodu.

Mani nervozu padara frāzes:

• Atnāc pie MANĪM (manis) pusdienās.
• Mēs aizbrauksim pie TEVĪM (tevis) noskatīties filmu. Absolūts idiotisms, manuprāt, ir analfabētiskais, Šleseriskais latviešu valodu kropļojošais "to jādara". Pareizi būtu "tas jādara". Šobrīd pat Latvijas Radio 1 diktori (te gan jāpiebilst, ka tagad tie esot moderatori), kurus vienmēr uzskatīju par vieniem no pareizāk "runājošajiem", atļaujas izmantot šo nepareizo izteiksmes formu. Neesmu gan valodnieks, un no skolas laikiem vairs neatceros, kā to gramatiski pareizi definēt, bet zinu, ka tas ir nepareizi! Kronis visam ir tas, ka arī Latvijas valsts prezidenta runās arī iezogas šie "kroplumi". Politiķi vispār runā tā, itkā skolā nemitīgi būtu bastojuši!

Vēl aizmirsu pieminēt, ka lielākā daļa latviešu, arī tādi, kuri uzskatāmi par akadēmiski izglītotiem vienkārši nezina, ka latviešu valodā aiz kārtas skaitļa jāliek punkts, bet aiz punkta atstarpe. Piemēram: 2010. gada 12.novembrī. Bet latviešu valodā aiz katras pieturas zīmes jābūt atstarpei, arī aiz punkta, pat ja tas atrodas teikuma vidū, kā šajā piemērā. Pareizi ir: 2010. gada 12. novembrī.

kā tad ir, Gruzija vai Grūzija? bieži dzird ar "ū". Vēl var pieminēt manus mīļākos vārdus, kuru dēļ gribu sev acis izskrāpēt- dabot, dabont, antene, modēma, interneta.

Normunds laikam dusmās piemirsa pāris komatus. :P

Bet laikam jau svarīgāk ir tas, ka viņš saka taisnību...

Šis ieraksts vispār mani padara nemierīgu--te ir bailīgi rakstīt, jo viegli izgāzties, pamācot citus.

nēesmu

Un vēl man nepatīk, ka Islandi sauc par Īslandi, un man ir vienalga, vai tā ir patiesībā ir pareizi.

Varbūt ne gluži gramatika bet interpunkcija gan. Daža laba cilvīša rakstītais dažreiz atgādina morzes ābeci - kaut kādā randomā aiz nejauši izvēlētiem vārdiem saliek 3-5 punktus, teikumu beigās noteikti ir tikpat izsaukuma zīmes, komatus mazāk kā 3 neliek etc., pēdiņas saliek no komatiem.

Kidijs, jā, man arī nepatīk, ja "laikam" lieto nozīmē "acīmredzot". Laiks ir laiks un "laikam" ir kaut kas, kas ar laiku saistīts :-)

#91. kādreiz latvieši avīzēs driķēja, par provi, Osterreiķija, bet tagad vairs ne... :)

#90, un kur tieši būtu problēma ar "Tu" lietošanu uzrunas formā?

Uzskatu, ka Islande ir uzskatām piemērs letiņu inertumam. Ne jau valodnieki noteiks, kā ir pareizi kas jānosauc! Ja mēs visi (katrs atsevišķi) konsekventi Islandi sauksim par Islandi, arī oficiālajos dokumentos un visur citur, tāpat arī apskaidrosim savu nostāju citiem (es to visu laiku daru), tad nebūs nekādas Īslandes, un gribot negribot būs vecā labā Islande! Viss ir atkarīgs no mums, nevis "valodnieki pateica un tagad tas ir pareizi". Sūdu - pareizi ir tā, kā mēs gribam, nevis stulbie valodnieki, vadoties no tikpat stulbas amatpersonas ieteikuma.

Heh, bišķi iekarsu. Nu bet Islande ir otrā, uzreiz aiz "gūlta". Nesaprotu, kāpēc cilvēki izrunā "gulta", bet raksta "gūlta"...

Un trešais - "Runa iet par..." Jā, tas nav gramatiski pareizi, bet uzskatu, ka kā frāze tā ir ļoti laba. Starp citu, pie šīs frāzes parasti piesienas tie cilvēki, kuriem ar gramatiku pašiem ir problēmas. Atradušies zinātāji!

Kriš, problēma ir tāda, ka tā raksta cilvēki, kas kaut kad skolā pēdējā solā sēžot latviešu valodas stundā pa ausu galam padzirdējuši, ka "jūs" jāraksta ar lielo burtu (nav tā jāraksta, izņēmums ir vienīgi kādam cienījamam cilvēkam adresēta personīga vēstule), un tad vēl nez kāpēc izlēmuši to attiecināt arī uz "tu". Viss ir vienkārši -- ja tu ar kādu esi uz tu, tad raksti "tu". Ja gribi izrādīt cieņu, tad raksti "jūs", nevis "Jūs". Tas lielais burts ir tikai mērkaķošanās bez semantiskas nozīmes.

Ir jau vietas, kur šādas kļūdas ir objektīvu/subjektīvu motīvu vadītas, piemēram, "2010.gada 12.novembris" bez atstarpēm tiek rakstīts, lai MS Word šos vārdus nepārdalītu. Vārdi "Tu", "Tev" vēstulēs un forumos tiek lietoti ar lielo burtu drīzāk pieklājības pēc, bet oficiālos tekstos tas, protams, nav pieļaujams. Drīzāk kaitina lasīt pērles no CV, kur tomēr latviešu valoda jālieto pareizi, bet pareizrakstības kļūdas portālos vispār ir nepiedodama lieta. Vienā CV bija profesija "karu vadītājs" (domāts autokāru vadītājs).

Hm, ja pareizi saprotu, tikpat liela mērkaķošanās kā vāciešu untums rakstīt visus lietvārdus ar lielo burtu? Vai arī Tu biji domājis citādi? :-)

Par vāciešiem es neko nebiju domājis, es runāju par latviešu valodu. :) Es neesmu interesējies, kāpēc viņiem ir tradīcija rakstīt lietvārdus ar lielo burtu, bet tie ir viņu principi, ne mūsu. Latviešu valodā šāds stils vienkārši ož pēc tādas... pseidointeliģences. Vismaz man tā šķiet. Cieņu vai pieklājību tu vari izrādīt, uzrunājot personu daudzskaitļa formā, bet ko dod vēl lielais burts? Neko, vienkārši tukša jaunu valodas likumu izgudrošana bez jēgas.

Man liekas, lielākā bēda ir dažādu ārzemju valodu konstrukciju ienešana latviešu valodā. Daži sarunu valodā šādi uzjautrinās, jo skan interesanti, bet citi sāk to uzskatīt par normu. Par spīti, neviena pašlaik prātā nenāk. ;)

Ja mums ir Īslande (tradicionālais vārds aizstāts ar "oriģinālvalodai tuvāku"), tad gribu arī Rassiju, Doičlandi, Ēstimā utt.

e-remit, "tas bija, par ko es domāju", "ko vien tas nozīmē" varētu būt daži piemēri

Karbons un Silikona ieleja.

Hm, paklau, lielais Jūs atšķiras no mazā jūs, ja labi padomāsi. Nelaime tā, ka daudzi to neapjēdz un cep jūs ar lielo sākumburtu vienmēr.

Wallaby, Tev var patikt vai nepatikt kādas citas nozares speciālista ierosinājums, bet pieklājīgi cilvēki tāpēc nesāk saukāt tos par stulbeņiem.

Bendzīnu vēl neviens nav pieminējis :)

tas ir, ierosinājums varbūt bija neapdomāts un bez tā neapšaubāmi varēja iztikt, bet ierosinātāji diez vai saucami par stulbeņiem tikai tāpēc, ka viņi pārzina fonētiku (atšķirībā no tiem, kas māk tikai bļaut rupjības).

Vienkārši tracina, ja lieto "kad" "ka" vietā, lielie burti Tevi, Tu utt. Viens, divi, "trīsi". Vēl piemēram vārds "ģeņģi" (nauda - rus). Varbūt labāk djeņģi? Klasiskais "nuovembris" Reti, bet nākas dzirdēt "iekš un iz". Tūristiem iekš Rīgas un Nedaudz iz Rīgas.

diognāle

un pavēles izteiksmes lietošana jautājuma un stāstījuma teikumos - "Vai jūs esiet izlasījuši visus komentārus?" Tas "esiet" vienkārši nogalina ..

Maiks - iekš un iz nemaz nav nepareizi. tie ir ģermānismi, kas pareizi pielietoti skan ļoti labi.

ak jā, pretēji 99% cilvēku uzskatam (diemžēl neesmu redzējis arī iestāžu vēstulēs ne reizi dzīvē pareizi) - vēstules nobeigumā pēc "Ar cieņu" nav jāliek komats. :) Jo ne "ar cieņu", ne vēstules autora vārds nav iespraudums.

Kāds nevar pateikt, vai visādi "iz" netiek plaši latgaļu valodā lietoti? No latgaļu tekstiem varētu ienākt daudz kaitinoši teksti Endzelīna cienītājiem...

Vispār jau es lūdzu uzskaitīt konkrētus vārdus, nevis strīdēties par "iz" pielietojumu latviešu valodā un to - vai tas ir ok vai nav. Man, piemēram, tas šķiet normāli. Un arī tas, ka Latgalē vietējie runā trejvalodīgi (latviski + latgaliski + krieviski), man nekādi netraucē. Lai arī saprast no tā var ļoti maz ko :)

telifons un telivizors laikam netika minēts

Vēl vienu idiotismu atcerējos - "valstspiederīgais". Nu, tas ir pi... šitā pateikt...

attiecīgi -telvizors un telfons.

Kriš, kāfds sakars personīgai nepatikai pret juridisku terminu ar grāmatikas idejotismu?

koučings mazuļu hendlings

tie ir no pēdējo laiku jaunvārdiem, no ikdienišķajiem reāli derdz visādu pOke saīsinājumi:

kkas vnk kkur

jāatdzīst

ierakstu: My bad. Izrādās, "valstspiederīgais" ir valstiski apstiprināts idiotisms :-)

Atcerējos - "dzelzsceļš"!

Un vēl - "konkurs"

Kriš, joprojām nesaprotu, kas tam terminam kaiš, izņemot personīgu nepatiku? :)

ierakstu: skaņa briesmīga. Fragments "stsp" nu nemaz nav viegli izrunājams. Līdz ar to runā šīs divas sastāvdaļas vienalga gribas nodalīt. Tad kāda jēga bija apvienot? Bet citādi - tas noteikti ir oftopiks no Lāča oriģināltēmas, jo neparāda atsevišķa indivīda nespēju runāt pareizi.

"Pluss" domājot "plus". Piemēram, "divi pluss pieci".

intrese, intresanti, intersanti

Vajaga, asvalts, arīdzen, 2dien (no "otrdien" – dažreiz tās saīsināšanas ietaupa vienu, divas rakstzīmes, taču vienlaikus krietni samazina satura uztveramību). Galotņu likšana skaitļa vārdiem, kad tas nav nepieciešams, – 2i (2), 15it (15), 12ais (12.).

"Vai" vietā liek "jeb" (tiem ir pretējas nozīmes!), turklāt pirms tā vēl nez kāpēc ieliek komatu. Pārmērīga komatu likšana teikumā tikai tāpēc, ka, to sakot skaļi, tajā vietā ir pauze.

Ja mums nav Esti, Rosija, Doičlande, Polska vai Italia, tad es arī palieku pie Islandes!

Bet kādi jums konkrēti iebildumi par Īslandi. tāpēc, ka ir tāds vārds īss latviski? :D Īslande nevar salīdzināt ar Igaunija, Polija vai Vācija u.c. Tie ir seni latviskojumi, bet Islande/Īslande bija un ir fonētisks oriģināla atveidojums.

starp citu, atceros, ka tādi tipi kā jūs (Īslandes nīdēji) drausmīgi neapmierināti bļaustījās, kad Iraka pārtapa par Irāku. (ja kas, visticamāk, Iraka un Islande bija krievu valodas ietekmes augļi...)

tas ir, ko es gribēju teikt: morāle tāda, ka tie Irākas nīdēji jau ir aizmirsuši , par ko īgņojās. aizmirsīsit arī jūs. un vesela paaudze pat nenojauš, ka Irāka reiz bijusi Iraka :)

Kriš, es arī reiz biju sacepies par valstspiederīgo. No vienas puses es saprotu, ka ar šo terminu juridiski var definēt visus pilsoņus un nepilsoņus, nevienu no tiem neaizskarot. Nu tipa, tas ir mūsu afro-american izteiciens :D

No otras puses es nesaprotu kas vainas ir vārdam "iedzīvotājs"?

Apsalūti piekrītu :)

par valstspiederīgo - tur ir tādi juridiski, birokrātiski un valstu atšķirības līkloči.... te var daļu palasīt, ja nu interesē http://termini.lza.lv/article.php?id=240 sēdes secinājums: V. Skujiņa, apkopojot visu teikto, atzīst, ka attiecībā uz Latviju termins valstspiederīgie nav lietojams un angļu termini nationals un citizens latviešu valodā atveidojami ar vienu terminu — pilsoņi. Termins valstspiederīgie ir lietojams attiecinājumā uz tādām valstīm kā, piem., Lielbritānija, Īrija, Luksemburga.

tolete

Foršs humors šeit sanācis par tautas gramatiskajām dusmām. :)

Visuzjautrinošākais man šķiet #38 komentārs. Visas šeit minētās lietas valodniecībā parasti neattiecina uz gramatiku. Tie drīzāk ir piemēri no ortogrāfijas, pareizrakstības, punktuācijas utt. Bet nu tautā varam dēvēt arī par gramatiku it visu, kas saistīts ar valodu, ja tā patīk. Tas nav nekas nepareizi. Bet smieklīgi, ka īstā gramatika ir tieši noliegtā viņš/tas šķiršana attiecībā uz dzīvām un nedzīvām būtnēm. Un starp citu, šis arguments nav pamatots – arī literārā latviešu valodā dažkārt lieto tas ar dzīvām būtnēm un šī izvēle ir tikai stilistiska (kas arī nav nekāda gramatika) :)

"drīgst" lietošana "drīkst" vietā. Ļoti labs ir arī novēlējums "Lai tev veicās!", ko varētu uzskatīt par sava veida lāstu :)

putoplasts, poralons

paralons

es neesmu "tīrs" valodnieks, es esmu tulkotājs. vai kāds varētu paskaidrot, kāpēc ikviens domā, ka var izteikties ar viszinīgu smīnu par valodas jautājumiem??? es, piemēram, neeju pie fiziķiem vai ķīmiķiem un pārgudru ģīmi neskaidroju, ka šitā teorija nu ir galīgi "garām", jo man vienkārši riebjas vai nāk smiekli...

gājēju pārbrauktuve Sākotnēji lietoju, kā humoru, taču iegājās ikdienā.

Ilgstoši centos raksīt gramatiski pareizi, taču, ikdienā lasot dažādus tekstus, pēc laika pieķer sevi pie domas "kā tad īsti bija pareizi". Pirmkārt jau fakts, ka apkārt lielākā daļa runā/raksta nepareizi. Otrkārt, pašam nav laika atkārtot to teoriju.

#149 Man gan šī diskusija šķiet uzjautrinoša un liela socioloģiskā faktu bāze. Kā mēdz teikt, ka teorētiski teorija no prakses neatšķiras, bet praksē tās atšķiras. Šeit nu ir tas gadījums, kad mēs visi esam gan teorētiķi, gan praktiķi, tikai ar ļoti atšķirīgām kvalifikācijas pakāpēm, un iegūtās permutācijas un valodas mīti ir neizsmeļami. Piemēram, vai tiešām vēl kāds nopietni tic, ka novembris literārā valodā izrunā ar [o] nevis [uo]? Droši vien ka nē, bet par to taču ir tik interesanti parunāt kā par nepareizu valodu. :)

to ierakstu Tieši tādu cilvēku, kā tu, dēļ, valsts arī ir galīgā pakaļā. Nu kas tā ir par slimu latvieša attieksmi - "ja es neesmu valodnieks, es nedrīkstu neko teikt par to vai šito"?! Kas, Latvijā runā tikai valodnieki? Tā vairāk izskatās pēc vienas no marasma stadijām. Parastiem cilvēkiem (vienkāršai tautai) ne tikai ir jāizsakās par šiem jautājumiem, bet aktīvi jāiesaistās visu laiku, jo tikai tā var kaut ko panākt.

Un šie muļķīgie salīdzinājumi par fiziķiem un ķīmiķiem? Ja es, nemākot taisīt ēst, aizeju uz restorānu, es nedrīkstu spriest, vai ēdiens ir garšīgs vai nē? Man ir jābūt pavāra izglītībai? MUĻ-ĶĪ-BAS!

<i>vai kāds varētu paskaidrot, kāpēc ikviens domā, ka var izteikties ar viszinīgu smīnu par valodas jautājumiem??? </i>

Atmetot daža laba saraukto pieri par Īslandi vs Islandi, kas vairāk raksturo populācijas neelastību un nevēlēšanos pieņemt jaunus vārdus. Bet šis aizies nebūtībā, jo mana meita teiks Īslande, jo viņa nemaz nezinās ka bija Islande. Es, savukārt, pēc gadiem 30 līdzināšos savam vectēvam, kas savā runā izmantoja Ulmaņlaiku leksiku.

Bet par to viszinigo smīnu. Lielākā daļa jau šeit viszinīgi smīn par atklātiem analfabētisma (kintu, gaidu tavu repliku :)) piemēriem. Un lai detektētu, ka bendzīns, adgādināt, ginekalogs ir uzrakstīti nepareizi nevajag valodnieka kvalifikāciju, tam pietiek ar normālu astoņu klašu izglītību.

Kā tad būs ar momentāli vs monentāni?

Wallaby: Ja salīdzinām ar restorānu, tad šajā gadījumā vairums apmeklētāju domā, ka sardeles aug kokos, bet pienu mākslīgi ražo rūpnīcās. Nu ko var panākt tauta, kas pat nezina, kas ir gramatika? Un kas vispār pēc tavām domām ir jāpanāk? :D

alkahols, alhokols, napaleons, mežš, dot/dod, kad/ka

Mans favorīts ir ''itkā''.

Mani vienmēr ir interesējis, kādēļ valodnieki neizmanto latviskojumus savā lauciņā... Nu, kāpēc jāpacieš visi tie "nominatīvi", "morfoloģijas", "leksēmas"?! Varētu taču vienotā stilā izveidot "vārdsauktņus", "veidotņzinātnes", "likumnes" utt.

atdzīt/atdzīties (atzīt/atzīties vietā)

Palēlināt. Dēļ kaut kā ("dēļ" vienmēr ir beigās, <a href="http://klab.lv/users/perkons/560326.html" rel="nofollow">tomēr nevajag arī pārspīlēt</a>).

#149, ierakstu – izlasi šo un komentārus, lūdzu – http://www.demotivatori.lv/view/615/2g808/viss-vairak-piekusti

suns --> sunc

Atgriežoties pie Islandes nosaukuma – iepriekš tika minēts, ka tas varētu būt atveidots no krievu izrunas, līdzīgi kā iepriekš Irākas nosaukums (Iraka). Manuprāt, tas ir pilnīgs bleķis, Islandes nosaukums latviešu valodā ir darināts no latīņu valodas (Islandia) gluži tāpat kā Anglijas (Anglia), Dānijas (Dania) utt.

Iepriekš tika arī minēts, ka Islandes gadījums nav salīdzināms ar Igauniju, Vāciju vai Krieviju, jo tie, lūk, esot vēsturiskie nosaukumi. Labi, bet nevar noliegt, ka Islandes gadījums ir identisks Anglijas vai Dānijas gadījumiem. Tātad, ja mēs gribam „islandiskot” latviskotu Islandes latīnisko nosaukumu, tad mums vajadzētu arī „angliskot” latviskotu Anglijas latīnisko nosaukumu, un turpmāk Angliju saukt par Ingliju. Savukārt Dāniju par Deniju (ar plato „e”).

Tipisks analfabētisma paraugs iz šodienas ziņu lentas:

<i>Rimšēviča atalgojumu jāsamazina līdz 2,8 tūkstošiem.</i>

Iz vakardienas:

<i>Lats bija jādevalvē</i>

Lai atrastu gimalajiešu lāčus nekur tālu nav jāiet, pietiek atvērt 3-4 ziņu portālus un mēģināt lasīt ko tikai kaut kādi oligofrēni, kas latviešu valodas stundās ir saldi gulējuši, ir spējīgi uzmargot. Dažreiz gribas kādu no viņiem satikt un pajautāt vai tiešām viņš nevēlas mainīt specialitāti.

Cilvēku klīniskā nespēja pateikt - ielā. Visiem viss nezin kāpēc notiek uz ielas - veikals uz ielas, satikšanās uz ielas utt.

cepj - cep socās - sokas

Nenormāli cērt ausīs!

regulāri - mikrofons vietā raksta mikrafons un albuma vietā albūms - kaitina

Istambula - Stambula

Normund: Viss ir atkarīgs no tā, kam tas ir vajadzīgs. Ja cilvēks ir savā idiolektā raksta bendzīns, vai viņš ir uzskatāms par analfabētu?

Bet ja mērķis ir būt profesionālam un rakstīt standarta valodā, tad jau šobrīd šajā diskusijā ir piedāvāti daudzi aktuāli piemēri, kas nav atrodami jebkurā esošajā pareizrakstības rokasgrāmatā. Tas ir liels kauna traips filologiem, kuri ir pametuši novārtā pašreizējās valodas izpēti un dzīvo tikai uz Endzelīna lauriem.

Man nesen ievajadzējās vārda biežu sarakstu (google dati ir pārāk neprecīzi) un izrādās, ka ir pieejams vienīgi kaut kad 1965. gadā izdots materiāls. Toreiz tas bija milzu darbs ar roku saskaitīt katru vārdu pietiekami lielā tekstu apjomā. Datoru laikmetā tas ir daudz vienkāršāk, bet līdz šim neviens tā arī nav papūlējies to izdarīt pietiekamā kvalitātē. Valoda ir mainījusies un vecie dati vairs nav precīzi.

Ja kādam interesē, kam vārdu, ieskaitot kļūdu biežuma vārdnīcas varētu būt praktiski vajadzīgas, tad, lūk, dažas idejas:

• labākas pareizrakstības pārbaudes programmas
• labākas paredzošās rakstības sistēmas mobilajos telefonos un citur
• tiesu lingvistika, cilvēka lingvistiskie pirkstu nospiedumi (ļoti daudzi cilvēki ir reāli attaisnoti vai notiesāti, jo ir izdevies pierādīt, ka viņi ir vai nav rakstījusi inkriminējošo ziņu/čatu utt. tikai pēc valodas iezīmēm)

Un visbeidzot mans darbs - tekstu pārbaude un uzlabošanai, lai garantētu maksimālu saprotamību un nepārprotamību (piemēram, zāļu instrukcijas pacientiem). Biežāk lietotie vārdi parasti ir vieglāk uztverami nekā retāki vārdi.

kintu, paldies par terminu "idiolekts"!

Kintu, iepriekšējā diskusijā mēs noskaidrojām, ka pat ja viņš raksta bendzīns, nevar uzskatīt, ka cilvēks nezina valodu ;) Un jā, es uzskatu, ka cilvēks, kas raksta bendzīns un visus pārējos murgus ir analfabēts, jo viņš nemāk rakstīt. Tikai nevajag tagad atsākt diskusiju par to, ka valoda mainās un mēs esam iesīkstējuši mērgļi, kas nevēlas sekot līdzi laikam un pieņemt jauno gramatiku ar visiem aukstajiem kalniem, atdzīšanām etc. Tā ir elementāra rakstītneprasme jeb analfabētisms.

Normund, bet ne vienmēr var pieņemt, ka cilvēks ir analfabēts, ja viņš sarežģītākus un retāk lietotus vārdus neprot uzrakstīt (bendzīns, dzelzsceļš). Es arī sevi pieķeru bieži vien pie šādām kļūdām, bet, atvaino, par analfabētu neuzskatu. Tajās reizēs lieti noder gūgle ar saviem rezultātu skaitiem. Tieši tāpat var attaisnot arī dažus citus bieži sastopamos kļūdaini uzrakstītos vārdus. Vai nu cilvēks tos nelieto gana bieži un nekad nav iedziļinājies to rakstībā, vai arī viņam apkārt citi tā raksta, un pašam sākot tos rakstīt, itekme ir jūtama :)

laacz, kaut kas man liek tev nepiekrist. es, iespējams, kā skolas ar novirzienu absolvents nebūšu pats labākais piemērs, bet teikšu kā ir - es sevi nevaru piespiest uzrakstīt atdzīties, tā pat, te pat, bendzīns un visu pārējos vārdus. es to vienkārši nevaru, jo es zinu kā tos raksta pareizi, es tos esmu lasījis pareizi uzrakstītus. bendzīns var uzrakstīt tikai cilvēks, kas nezina, ka pareizi ir benzīns.

Ak jā, laacz, ja tev dažreiz "uzrakstās" vēl neko nenozīmē. Man arī šad un tad visādi gļuki izlien, par provi vārdu atvilktne es pirmo reizi pareizi uzrakstīju pirms gadiem četriem :D Runa jau ir par tiem, kas raksta bendzīns, ir pārliecināti, ka kļūdas nav un apvainojas, ja viņiem aizrāda. Gala beigās stulbs ir tas kurš aizrāda nevis tas kurš nemāk rakstīt.

Itāliešu valoda

Ā, vēl ir cilvēki, kas nav dzirdējuši par tādu locījumu kā vokatīvs. Piemēram, uzruna e-pastā: "Sveiki, Krišs!"

#163 "Lats bija jādevalvē" ir gramatiski pareizi, vajadzības izteiksme iet ar nominatīvu

LDz brīdina "Uzmanību vilciens!" – laikam tāds vilciens, kas ved uzmanības Arī pēc "lūdzu" kad likt komatu un kad ne – nez, kāpēc tik grūti aptvert

Ulzha - vai vārds "jādevalvē" ir pareizs? Kaut kas man liek domāt, ka pareizais virsraksts būtu: "Latu vajadzēja devalvēt".

Oij, atminējos sms paaudzes rakstības īpatnību - klīniska nespēja pielietot atstarpi pēc jebkuras pieturzīmes.

Jautājums tāds: kas notiek ar vārdu "pasūtināt"? Kas to izdomāja? Visu mūžu esmu gan līdzcilvēkus pasūtījis, gan žurnālus pasūtījis, gan restorānā šampānieti pasūtījis. Un te, pirms kādiem 5 gadiem, televīzijā izlien vārds "pasūtināt". Kas tas tāds?!

Man ir aizdomas, ka tas ir tāds pats analfabētu ražojums, kā Normunda minētie bendzīni, kur aizrādot tu pats paliec par muļķi. Vienkārši Baiba Sipeniece sāk to lietot televīzōrā, TV skatās ģimenes mamma no Lotgoļes, kas nekad tādu vārdu nav dzirdējusi, un tā tas aiziet...

Hmm, pasūtināt ir nācis no analfab.., piedošanu mūsu bijušās prezidentes kundzes. :D

1. ieekonomēt - nevis taupīt
2. pasīvā forma nevis aktīvā forma: piem.: "mēs vēlamies, ka mūsu klienti ir apmierināti. ... Tiek piedāvāta konsultācijas." Aiz pasīvās formas slēpj atbildību.
3. nu nesanāca - kam? kas?
4. uzskatīt svešvārdu nozīmes pēc angļu valodas nozīmes parauga. Piem. jau minētais ignorance vai ignorēt pazīstu kā apzinātu neievērošanu / apzināti neievērot. Svešvārdu nozīmes jāpārbauda latīnvalodā, jo katrā citā volodā tās lietošana var atšķirt. Kļūdas visur un kļūdas ķļūst pat par normu, ja neuzmana (katrs valodas lietotājs un specialisti)
5. 'bet ' ievadot papildinošu izteikumu nevis kā iebildinošu/ierobežojošu... "Man patīk staigāt gar jūru, bet tikai saulāinā laikā."
6. Pārāk gari teikumi.
7. normāls aizstāj krāšno adjektīvu klāstu.
8. jauniešu valoda diemžēl nav tik radoša savos veidojumos - vairāk lieto frāzes un vārdus no krievu un angļu valodas. utt.

/brīvi citēts/"tādu cilvēku kā es"? un kāds cilvēks tad es būtu? un ko tik drausmīgu es būtu nodarījis valodai? valoda ir mans un daudzu citu darbarīks, un neko nejūtos tai vai apkārtējiem sliktu nodarījis. un valodas regulēšana nav, kā te daži iedomājas, ka sanāk kopā vecas tantiņas un paklačo. to dara LZA sēdēs, tur piedalās dažādu jomu speciālisti, kas nebūt nav vecas tantes. un es nemācījos morfoloģiju, leksikoloģiju, etimoloģiju, fonētiku (jā, jā, vārddalīšana, vārdskanināšana, hā, hā) u.t.t. , lai to neņemtu vērā, bet ņemtu vērā to, ka kādam kaut kas izklausās smieklīgi...

nu, forma "pasūtināt" arī gluži nav vienam analfabētam vai stulbenim no ratupakaļas izkritusi. apsvērumi tur ir līdzīgi formām "tecēt-tecināt/plīvot-plivināt". vai tas ir pats vajadzīgākais jautājums, ko risināt valodā - nav, protams.

Osi, es neteicu, ka Islande ir darināts kaut kādā krievu valodas ietekmē. Es runāju tikai par īso skaņu.

Pasūtināt nemaz nav nepareizi. Skan varbūt dīvaini un neierastāk kā pasūtīt. Šo vārdu lietoja pirms otrā pasaules kara un tas ļauj nesajaukt pasūtīšanu uz poda ar abonēšanu. Vēl senāk ļauži izrakstihja Mahjas Veesi un Pehterpils Zihnjas.

#179 rokas nost! Man "pasūtināt" mācīja pamatskolā pirms VVF prezidentūras

un jā, valodnieki var būt dīvaini, kļūdīties un visādi citādi, bet vairums viņu noteikti nav analfabēti un stulbeņi (šādas leksikas regulāra izmantošana interneta komentāros liecina tikai par neaudzinātību ;) ). un viņu ierosinājumiem ir "apakšā" zinātniski apsvērumi, nevis vēlme sakairināt kādu viegli uztraucamu indivīdu ausis.

#185 Man tas nav nekāds jaunums. Es tikai pavīpsnāju par ātro analfabēta birkas karināšanu katram, kas runā ar nelielām atšķirībām. :)

kintu, da tā V. Vīķe-Freiberga toč kaukāda analfabēte, viņa pat plato un šauro e nejēdz izrunāt ;)

#177 Nez, kāda vaina "jādevalvē". Slikti izklausās? Man mācīja, ka nedrīkst priedēkļus lietot divus, izņemot gadījumus, kad pirmais ir "jā" vai "ne". Tas tā, pieņemot, ka par "de" uztraucamies kā par priedēkli.

Ar jā- taču sākas vajadzības izteiksme ( http://www.liis.lv/latval/morfol/darb-vaj.htm ). Kā tad piedāvājat šo latviešu valodas dabības vārdu izteikmi piemērot darbības vārdam "devalvēt"? Tikpat labi var teikt, ka nepareizi ir "man ir jāiet", bet tā vietā likt lietot "man vajag iet".

Vai arī vajadzības izteiksme ir tagad atcelta?

četrodesmit

starp citu, ļoti pat patīkami, ka kāds lieto jādevalvē (u.t.t.). 90% tekstu darboņu lietotu "latu nepieciešams devalvēt".

oi, kādi te valodas speci novākušies, bet man ikdienā nākas dzirdēt tādas šausmas, ka bail metas... Ceru, ka ikdienā pareizi valodu lietojiet... ;)

@193 lietojiet == pavēles izteiksme lietojat == īstenības izteiksme ;)

kaukulators

Pokuijs

heh, Laaczam patīk vākt visvairāk komentētākos ierakstus :) Bet kustība ļoti laba, pareizi un apsveicami!

"Divus gadus atpakaļ" pret "pirms diviem gadiem" (dva goda nazad); "Runa iet" pret "runa ir"; "par cik" pret "tā kā"; "atvainojos" pret "lūdzu atvainot" (atgriezeniskais, nozīmē "atvainojos sev, noņemu vainu no sevis, nevis lūdzu cietušajam piedošanu");

#16 - "uzrakstīju blogu" ir pareizi (īt/īties).

Šo vajadzētu saprātīgā veidā uzspiest visiem, kas publiski dalās savā viedoklī, jo rāda tautai nepareizo piemēru un ir dikti neapmierināti, kad viņus palabo.

Kārli, #16 – “uzrakstīju blogu” ir pareizi (īt/īties) - tur jau runa ir par to, ka blogu nevar uzrakstīt :)

167: "Istambula – Stambula"

Es tomēr ieteiktu pieturēties pe tradicionālā šīs pilsētas nosaukuma, t.i. Konstantinopole.

1. ira - šo krievu tautības sievieti (vismaz agrāk) naski piesauca vai katrs sīcis.
2. Ej! - Hei! vietā
3. sanķiki, kapeikas - santīmi, sīknauda

No Anglijas atdzītais spēkrats tur maksāja 1000 poundu.

pattreiz ēterī (no manstv.lv)

#197 - blogu nevar uzrakstīt, var uzrakstīt bloga rakstu, t.i., blogs ir mājaslapas paveids

ui, atvainojos, nevis mājaslapa, bet tīmekļa vietne :D

plasmasa siksspārnis

Pats grēkoju, taču daudzkārt daru to apzināti. Tāds (bez)stils man reiz piemīt. Ir šeit arī dažas vērtīgas atziņas komentāros, kas bija piemirsušās kopš skolas. Tas varētu noderēt oficiālajos rakstos, kuru ikdienā nav maz.

Lai būtu vismaz viens nevārds arī no manis: "tranvajs". Šo pat es nevaru izturēt...

Mobīlais, piekdiena, trīspatsmit.

Tipiskās problēmas tīmeklī ir ar pārspīlētu garumzīmju lietošanu, ALL CAPS lietošanu, punktu nekorekta (ne)izmantošana aiz skaitļiem, bieži ir teksti, kuri nav noformēti teikumos/rindkopās, bet kaut kādos saukļos. Pieturzīmju iztrūkums teikuma beigās. Liekas atstarpes pirms vai pēc iekavām. Nepareizi izmantoti lielie burti nosaukumos (ir grupa "Prāta vētra", nevis "Prāta Vētra"). Atstarpes pirms komatiem. Atstarpes iztrūkums aiz pieturzīmes teikuma beigās. Pēdiņu neizmantošana nosaukumos (jā, es zinu atšķirību starp pēdiņām un collu apzīmējumu), dīvaini lietotas domuzīmes (piemēram- šādi vai šādi-arī izskatās sūdīgi) (jā, es zinu atšķirību starp "-" un īsto domuzīmi), punkta lietošana virsraksta beigās.

iztaba

vai kāds zina, kas ir sargspraudnis? to tak vajadzēja saukt par donglu, vai ne...

No datoriem - "patrīcija" un "CD-ROOM" (kā man skaidroja - ROOM tāpēc, ka tā telpa, kurā liek CD).

http://i.imgur.com/HL1ZR.jpg

Vai ir vispār iespēja cīnīties pret nepareizas gramatikas izmantošanu oficiālajā presē? Jo kroplības nu jau parādās pilnīgi visur. Un process paliek nekontrolējams, jo izteikties (rakstīt ziņas, publikācijas un rakstus) tiek dota iespēja ikvienam, pat ja tas ir četrpadsmitgadīgs Kuldīgas rajona kolhoza "Partizāns" mežstrādnieks. Kaut vai, piemēram, šeit: http://datuve.lv/raksts/3942

1. kartona kastei ar, kuru pārvietoties var izmantojot
2. Tikpat viegli kā to saķert būs arī pacelt
3. Drošvien

Visvairāk kretinē "stādīties priekšā", tas dzirdams visur TV šovos, grāmatās u.t.t. Kāpēc nevaram lietot vienkāršo Iepazīstināt, Iepazīt vai citā gadījumā "Tu stādies priekšā?" ar "Vai Tu iztēlojies?"

Kā jau katram pieaugušam vīrietim, arī man šad un tad uznāk kāre pēc rotaļām. Šajā gadījumā tas ir “Travian”. Jūsu uzmanībai citāts no sarakstes ar četrpadsmitgadīgu jaunieti. Tā viņš raksta visu laiku. Diemžēl, mēs esam vienā aliansē, un, man nav iespējas viņu iznīdēt no zemes virsas.

“es pac aigaju. es nakshu atpakal. man vnk waijadzeja uzbrukt vienam”

Mani pilnīgi tracina bezjēdzīgais Latteletsom (Lattelecom)! #149 - Valoda "pieder" mums visiem, un tāpēc arī jūtamies tiesīgi komentēt. Un nav jau tā, ka arī valodnieki nemaldās. Turklāt bieži vien savā starpā strīdās un nevar vienoties... Nekas, valoda ir dinamisks, dzīvs organisms: pardzīvos mūs visus! PS #171 - Nu kā tad būs "pareizi"? Gūgle vai guglis? Un kā var noteikt dzimti?

Zemene, es domāju, ka šai gadījumā jāvadās no tā, kā tas tiek izrunāts oriģinālvalodā, kā arī - kā tas ieietas sarunvalodā pats, nemēģinot samudrīt un ierobežot.

Zemene,

komentēt vajag, nenoliedzami. ar pamatotiem viedokļiem un tā tālāk. tā drīzāk bija reakcija uz komentētāju, kas savu viedokli pamatoja ar apzīmējumiem "stulbeņi" un "analfabēti" :) un to es jau , šķiet, minēju, ka jā, kļūdās un strīdās arī valodnieki. un ka valodnieki nebūt nav cietoksnī sēdošas vecas tantes. un ka terminu veidošanā piedalās daudzu un dažādu jomu pārstāvji.

kombinzons

Hi, hi, hi! Laaczs raksta "samudrīt" :)))))

Tikko Lauris Reiniks TV raidījumā jautāja: - Uškānu ģimene, kā esiet apmierināti?

(Plaši ieviesušies diemžēl) santehnika (sanitārtehnika) vetārsts (veterinārārsts)

rupmaize

Bieži ir manīta vārdu "korporācija" un "kooperācija" jaukšana dažādos locījumos, piemēram, "koorporatīvs uzņēmums".

piagdiana sezdiena treždiena utt.

Fraņči, seņči. Instelēt.

Vispār jau vislaik pareizi bija "nākošais" visos gadījumos. Pie "nākamais" izgudrošanas laikam vainīga Rīgas satiksme ar "nākamā pietura...". "Nākamais" ir ciešamā kārta- kaut kas, kas "tiek (var tikt) nākts" .. karoč baigi tizli tas ir, bet ja nu nevienu tas nekrata, tad mani vēl jo mazāk. Pīs.

"likumskarīgi" - ir arī tāds uzpūtīgs izteiciens. Nav jau visam pa pamatu ir likumi, pie tam vēl sakarīgi ; visam apakšā etaloni vai normas. Šāda vārda lietotājs vēlas savam vērtējumam vai secinājumam dot tādu svarīguma auru, neapgāžamu pamatni. Smagnēji un garlaicīgi. Kur ir neatkarīgais viedoklis!

Nespēja atšķirt "nekā" un "kā" lietojumu.

"Ka" vietā nezinātāji lieto "kad". Tāpat pareizi jāsaka "citādāk", bet lieto "savādāk". Nemaz nerunājot par to, ka neatšķir pareizu lietojumu šiem: cilvēcīgs-cilvēcisks; dabīgs-dabisks; jutīgs-jūtīgs un tā tālāk. Un nezina to, ka vārdus ar "jeb-" raksta kopā (jebkas, jebkurš), bet ar "kaut, diezzin, diez, nezin, nez" raksta atsevišķi (kaut kas, nez kurš).

Aizmirsu vēl piebilst kroni visam: "tas atkarājas no" (domāts - atkarīgs no). :)

Es aizrāvos, bet no mammas - zobārstes smieklīgākajiem atgadījumiem (pie tam - vairākkārtējiem!!) - cilvēki jauc vārdus "smaganas" un "smadzenes".

Ceolīts, pubertitāte, nākiet, abonaments, astralogs, jāzin, patreiz.

Vēl ir arī <em>Hudsonas</em> upe ASV.

viņš zin

Zirgs raksta kā zirx

Vēl parasti smiekli nāk par "metinātājiem", kas parasti grib vēl kaut ko "piemetināt"

"palēlināts"

Airosols, aeirosols, kompitence, flaumasters, kapicitāte, sintizators, akumolators, radiātors, transformātors, batareja. Nevajadzīga "priekš" lietošana – "papīrs priekš rakstīšanas" ("papīrs rakstīšanai"). Darbības vārdu garās izskaņas tagadnē, kad nevajag – "nu, sākās..", "viņa laužās", "lai veicās!" (tur patiesībā ir vienkāršs likums, bet kuru gan tas uztrauc).

Mani visvairāk nāk smiekli par to, ka cilvēki smejas par citu cilvēku valodu, kas ir gan literāri pareiza, gan sarunvalodā atzīta :)

#235:

piemetināt2 -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1. Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto. Piebilst. «Aiziesim paskatīties, kā ledus iet,» Ilgai ienāk prāta. - «Ja?» Imants neticīgi pārjautā, pēc tam piemetina: «Gribas jau gan.» Ezera 2, 241. «Mēs jau, kā pati redzat, strādājam,» nopurpina Lācīte. Un piemetina, kā ar sevi sarunādamās: «Kam mums lieki vārdus tērēt?» Kalndruva 5, 20. «Tu tikai pasaki, kāpēc koferi bija tik velnišķīgi smagi.» - «Arī to es tev nedrīkstu teikt,» atbildēja vīrietis un piemetināja: «Cik brīnišķīgs laiks!» Grīva 9, 60.
2. Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot). Arī piesiet. Jānis izkāpj no ratiem, piemetina zirģeli. Upīts IV, 465. ..Jurķis, piemetinājis grožu sētas stabam, tuvojas bikliem, stomīgiem soļiem. Indrāne 6, 59. Šis ciemats līdzinājās bezdelīgu kolonijai, kas te perēkli pie perēkļa piemetinājušas. Apsīšu J 2, 36.
3. Piešūt ar palieliem dūrieniem. Piemetināt apkakli.

kintu, tas ir cēlies no nabadzīga vārdu krājuma. grāmatas cilvēki vairs nelasa, ikdienā iztiek ar pārsimts vārdiem un vēl stāsta, ka latviešu valoda esot pārāk nabadzīga, citās valodās esot daudz vairāk vārdu :(

to #117 Bet kā lai neapsaukājas? Ja tie radījumi izdomā kaut kādus mistiskus vārdus, kas ir absolūti neadekvāti situācijai?

Kādreiz visiem bija lielie smiekli (cik pareizi būs "lielais smiekls"?) par "spiedpogu rakstāmdēli". Labi, pasmējāmies, bet cik slimam ir jābūt, lai vispār kaut ko tādu izdomātu?!

Valodnieku apsēstā mēģināšana visu latviskot tracina vēl tagad, ikdienā, ik uz soļa. Piemēram "datne" - WTF? Kurš murmulis izdomāja tādu vārdu? Ne mēs izdomājām failu sistēmu, ne mēs tai piešķirsim nosaukumu. Daudzos desmitos valodu fails tā arī saucas - "Fails", mainas tikai rakstība, izruna, utt. Bet tas vienalga ir fails, kāds tas bija vairākus desmitus gadus pēc datora parādīšanās. Tagad pēkšņi valodniekiem (kā pēdējiem) parādījās datori (arī var pastrīdēties), nu tik visus datorterminus latviskos. Tas nav stulbi?

šodien pa portāliem nozibēja kubiks-rubiks.

un sliktākais ir tas, ka dafiga padsmitgadnieki, kas tādu ir ieraudzījuši pirmo reizi mūžā, nemaz nezinās ka pareizi to sauc par Rubika kubu.

wallaby, pirms paust savu taisno sašutumu, iesaku painteresēties kā valodniekiem gāja ar latviešu valodā pierasto vārdu darināšanu pirms gadiem 100-150 :-)

man tiešām ir žēl, ka tāds skaists vārds kā padirsenis neieviesās :(

Vēl atcerējos, ka daudzi vārdu "diezgan" raksta atsevišķi.

233. Jā, tas nav pareizi. Pareizi ir viš zin, vīņ zin, es zin, tu zin.

241. Un kas vainas kubikam-rubikam, kāpēc katrs štrunts jāsauc 'pareizi'. Pareizi būtu kubiņš-rubiņš ? Un kā latviski ir Jo-jo ?

#240: Kādreiz visiem bija lielie smiekli (cik pareizi būs “lielais smiekls”?) par “spiedpogu rakstāmdēli”. Labi, pasmējāmies, bet cik slimam ir jābūt, lai vispār kaut ko tādu izdomātu?!

Cik slimam ir jābūt, lai jauktu realitāti ar izdomājumiem :)

Vēl interesantāk ir tas, ka daudzi raksta oficiālajos dokumentus šo neveiksmīgo datne un spļaudās, lai gan patiesībā arī "fails" ir pilnīgi oficiāls un lietojams termins. Lingvistiskais mazohisms? :)

#245 - es iedomājos tā automehāniķa sajūsmu, kad tu viņam sāksi stāstīt, ka tev nobeidzās āmurs ar to domājot nosēdušos akumulatoru. tiešām, kāpēc mēs visi tik ļoti gribam saukt lietas savos īstajos vārdos? spēlēsim spēlīti - uzmini kā es šodien saukšu bikses.

#246 - valoda ir dzīva un valodnieki tev nosauks simtiem vārdu, kas valodā nav iegājušies un tūkstošiem vārdu, kas ir iegājušies. tas ir normāls process un es apskaužu tos cilvēkus, kas mīl ieciklēties uz vārdiem, kas vairs nav aktuāli.

man ir slinkums meklēt avotus lai pastāstītu par peripetijām ar jaunvārdiem pirms 100-150 gadiem. nedomā, ka latveeschi tik ļoti alka mācīties visus jaunos vārdus, tak vieglāk bija teikt ķēkis nevis kaut kādu mōdīgu virtuve. tu domā, ka kāds jānis ar pēteri sēdēja pūnītē un domāja kā latviešu valodā saukt ķēki? muļķības, lielu daļu vārdu izdomāja visu nīstie valodnieki, tāpat savu roku pielika rakstnieki un dzejnieki. un tauta tolaik viņus nīda ne mazāk kā tagad :)

besij

#247 Drīzāk interesanti ir tas, ka dažreiz jauni vārdi vai formas ienāk valodā nevis tāpēc, ka tos iesaka valodnieki, bet tāpēc, ka lietotāji pārpratuma pēc uzskata, ka tos ir ieteikuši valodnieki.

Daži piemēri:

1. Jūs (un Tu) vienmēr ar lielo burtu, kas sākotnēji bija atvēlēts īpašiem gadījumiem.
2. ekrānšāviņš
3. šeit jau bija mēģinājums noliegt vajadzības izteiksmi.
4. viena meitene nesen dokumentā ierakstīja "ieradušamies personai", jo viņa "atceroties", ka pasniedzējs augstskolā esot teicis, ka juristi lietojot šādas formas. Tas gan izklausās stulbi, bet juridiskai valodai tādai esot jābūt.

Nepārsteigtu arī, ja kāds pokemons kaut kur oficiāli iztulkotu keyboard kā "spiedpogu plakandēlim", pilnībā nopietnībā domājot, ka to tā ir ieteikuši valodnieki, lai gan patiesībā tas ir dzimis tikai kā joks, lai pasmietos par valodniekiem.

No tā var secināt divas lietas: 1) latviešiem patīk vienam otru apsaukāt par latviešu valodas vārdu lietošanu, 2) pēc tam pašiem lietot šos vārdus. Klīniskā diagnoze: mazohisms. :D

Wallaby-am/ai,

nu ko, turpiniet nīgroties un bārstīties ar anekdotiskiem "pierādījumiem". Jums bija slikta latviešu valodas skolotāja. Vai kas cits? Vai dzimtā valoda šķiet nepieņemama? Nevar saprast.

Vēl es no Wallaby-a/as gribētu uzzināt, kāpēc ir tāda pārliecība, ka ļaunie valodnieki tā vien mērķē uz Walaby-a/as smalkajām ausēm?

Nu.... 'reālistiski', kas tiek lietots vietā būtu jāsaka 'reāli', reālistisks ir aizgūts no krievu valodas

klavietūra ...

hmm, reālistisks tikpat labi var būt tiešs angļu realistic pārcēlums latviešu valodā.

#42 "latviešu valodā neesošais, bet slengā plaši ievazātais “priekš”."

Nu, nu... "aizlocīji nūju"! Īsi aprakstot, latviešu valodā prievārds priekš ir, un pat ļoti bieži izplatīts arī 19./20. gs. mijas literatūras darbos un lietots vēl kopš 16. gs., līdz Endzelīns tikai LPSR laikos (atmiņā stāv 1946. gads?) izdomāja, ka no šī un citiem prievārdiem vārdu savienojumos esot jāatbrīvojas, jo tie varētu būt radušies citvalodu ietekmē.

'vakums'

ufff, visu nelasīju, bet man acīs kož "tādejādi"; "ģinekalogs", "airobika", "pagaišās brīvdienas/pagaišā sestdiena", "man ir 13. gadi", uzkrītošā "vai" un "jeb"/"ka" un "kad" jaukšana, kā arī nepareiza interpunkcija, proti, komati tiek likti nevis tur, kur tiem jābūt, bet tur, kur glītāk izskatās, vai arī, vadoties pēc principa - te taču kaut kur ir jābūt komatam! :)

Šodien uzklīdu internātos...

<i>jeb kas ,jebu kur ,jeb kad</i>

to #250:

Man bija laba latviešu valodas skolotāja. Ne jau par to ir stāsts. Man nepatīk tas, ka valodnieki cenšas latviskot visu, ko ierauga. Uzskatu, ka tas ir absolūti nepareizi. Ja vārdu ir izdomājusi kāda tauta un tas - kopā ar priekšmetu - nāk no citas valodas, to nevajag mēģināt sadalīt reizinātājos un tad likt kopā latviešu vīzē. Uzskatu, ka pareizi ir tikai pielāgot šo vārdu latviešu valodai, nevis kropļot visu padarīšanu.

Kā piemēru varam paņemt Facebook. Tas ir jauns vārds, valodnieki vēl līdz tam nav tikuši. Bet tad, kad tiks, varu saderēt, viņiem sāksies kārtējā marasma lēkme ar "sejasgrāmatas" locīšanu un šo divu terminu latviskoto ekvivalentu piemeklēšanu. Jautājums - kāpēc? Kāpēc nevar vienkārši to nosaukt par sociālo tīklu "Facebook"? Tādēļ, ka to nesapratīs Ķeipenes slaucēja Madara? Ja viņa nesapratīs, ko nozīmē Facebook, tādad viņai tas arī nemaz nav jāsaprot - kādēļ valodniekiem būtu jāmēģina izveidot termini (un "Facebook" jau ir termins, nevis vienkārši vietniekvārds vai kas cits) tā, lai to saprot tie, kam IP ir zem 60? Viņiem tāpat pokuj.

Teiksim tā - es uzskatu, ka valodnieki bremzē tautas attīstību, mēģinot jaunus apvāršņus iespiest vecos rāmjos.

P.S. Nikam Wallaby nevajag pievienot ne -a, ne -s. Tas ir netulkojams niks, pie tam burts "y" ir galotne, kas der gan vīriešu, gan sieviešu dzimtei. Jā, angļu valodā. Kāds nezin angļu valodu? Saderam, ka visi 100% šeit diskutējošie to zin pietiekošā līmenī? Ja kāds nezin, viņš nemaz līdz šai diskusijai netiks. Tādēļ nevajag tulkot visu pēc kārtas, tas nav vajadzīgs.

Neviens netaisās latviskot facebook. un tas tiešām nav "vienkārši vietniekvārds" :DDDDD wallaby ir bļaurīgs pārspīlētājs. nu, arī tādus vajag sabiedrības (šai gadījumā valodas apspriešanas) diapazonā.

es netulkoju wallaby, ja nesaproti - tad es vienkārši pievienoju galotni. un tieši dzīvā valodā latvieši lieto lokāmus vārdus. neatceros nevienu, kas manu radinieku Bruno būtu saucis kā citādi kā par Bruni... var jau ļurināt visu ko tīmekļa ierakstu līmenī, bet tad, kad jāstrādā ar tekstu profesionāli, tad saproti, ka vārdiem ir jābūt lokāmiem un arī daudzas it kā liekas lietas nebūt nav izdomātas kā viena cilvēka kaprīzes.

Tūkstots. Zin.

Es arī, es arī! Kocentrācija, kas regulāri pazūdot hokeja spēlēs :) un tad vēl tiesneši apbižojot (draza no krievu valodas). Lai gan LZA terminoloģijas komisijas apstiprināts, man tomēr traucē humanitārā palīdzība, un tad vēl atsavināšana, kas likumdošanā tiek lietots savādāk kā Degpunktā :) Smieklīga ir attapšanās par Īslandi, kas pēkšņi bija jāsauc tā kā to dara paši īslandieši, tajā pašā laikā sakām Melnkalne, Dienvidslāvija, bet ne Jaunjorka vai Jaundžersija ...

kas attiecas par Siers Holandes Es abonēju Diena

Kukū!

rabarberam: humanitārā palīdzība mani netraucē, bet humānās katastrofas gan mazliet smīdina

Diānai: vai "zin" un "nezin" ir pilnīgi nepareizi?

• Kāpēc riģipsi daudzi sauc par reģipsi? Vai domā, ka tur ir "re + ģipsis", nevis "Rīga + ģipsis"?

aktivitātes kā noteikts likumdošanā laiks paliks siltāks unikāla tradīcija pārdodas dzīvoklis

Lieka «ietvaros» lietošana, kur var iztikt ar lokatīvu.

projekta ietvaros -> projektā akcijas ietvaros -> akcijā

meijģināt, meiģināt.

Galvenais, ka gūglē ierakstot meijģināt, gūgle saka: varbūt vēlējāties sameklēt: meiģināt :))

Konsolidācija. Latviešu valodā ir: nostiprināšanās, apvienošanās.

P.S. Latviešu valoda ir bagāta. Dižais valodnieks Endzelīns savā laikā ir teicis tā: katlam ir dibens, ratiem - pakaļa, bet cilvēkam - d...a.

Čēesmit (četrdesmit), Sēesmit (sešdesmit)

#247. Es jautāju tieši par rubiņa kubiņu nevis tavām biksēm vai āmuru. Vai tu no vārda kubiks-rubiks nesaprati par ko tiek runāts ?

Tā pat

Nedēļu (dienu, gadu, utt) atpakaļ -> pirms nedēļas (dienas, utt)

Kreipāna pērle. MM hokejista uzvārds esot Kvašā...

Idiāli zolīda biblotēka miļjona vērtībā. Špļāviens, škelets. "Citadele banka".

"Minēto kriminālprocesu <em>ietvaros</em> pašvaldības policisti kādas juridiskās personas telpās atrada un <em>izņēma</em> 242 litrus, bet kādā privātmājā 38 litrus šķidruma, kas pēc pazīmēm varētu būt nelegāli izgatavots vai viltots alkohols, kā arī <em>izņēma</em> 7580 cigaretes bez LR akcīzes markām. <em>Izņemtais</em> šķidrums nosūtīts <em>uz ekspertīzi</em>."

Brīvdienās uziets kalambūrs: <i>Šodien Windows ir sasniegusi septīto mažora versiju</i>

Mažors, minors, kāda stapība ;-)

"Pretenzija" ar rusifikācijas procesā uzspiesto nozīmi "iebildums". Pound-istiem pa seju gribās sist. Mākslas kritiķu svešvārdiem pārsātinātā valoda.

Gribas ;)

Abzolūti salauzsta lokmatīve (vai lokomatīve). Dabon.

Vakar Vecrīgā kāda bāra skatlogā pamanīju uzrakstu, ka pie viņiem var skatīties "KHL hokkeja līgu".

Delfinārija virsraksts: <i>Irākas ziemeļos nogalināti divi kristiešu brāļi</i>

Tas dīvainis, kas šo rakstīja neiedomājās, ka "kristiešu brāļi" nebūt nav tas pats, kas "brāļi kristieši", jo pirmajā gadījumā izglītoti cilvēki nojauš, ka runa ir nevis par radiniekiem, bet baznīcas pārstāvjiem.

palēlināties

"izlejāmais alus" ir aizstājams ar "lejāmais alus" "kolēģe ir dekrētā" (birokrāta dokumenta veids) ierosinu aizstāt ar "bērnu kopšanas atvaļinājums" - lūdzu citi priekšlikumi "kadrs" nevis darbinieks

Nespēja atšķirt rehabilitāciju un reabilitācijas.

Un bonusā viens šodienas virsraksts: <i>Parādniekus būs jābrīdina par īpašuma nodošanu izsolē</i>

Skaitļu jaukšana ar cipariem - šos jauc visi (vismaz tie kas parādās TV).

"liels cipars"

Ja tā būtu korekti lietot, tad pēc analoģinjas nav arī starpības starp burtiem un vārdiem līdz ar to, ja tekstā parādās - "garš burts" - tad ir domāts (piemēram) vārds "superspruksts", nevis "ā".

hmm... skrūvgriezni nemanīju

Bija slimība akuzatīvā lietot "peidžeru", ir dzirdēts arī tagad citiem vārdiem.

Bija domāts galotnes -i vietā tiek lietots -u

nebija ilgi jāgaida: http://datuve.lv/forums/69791/Problema_ar_Asus_P4P800_daiveru

ustajsit - uztaisīt

Bieži dzirdēts - "Ūldis" - nezin kādēļ šis vārds dažiem šķiet tā izrunājams :)

Tāpat arī Zīlonis (laikam kāds sakars ar zīlēm :))

Autubuss.

Personīgi kretinē visi tie komentētāji, kas manā mīļajā ceļu būves tēmā komentāros ieraksta vārdu salikumu "lej asfaltu". Pēc šī vārdu salikuma uzreiz viegli izprast, ka cilvēks konkrētajā tēmā ir pilnīgs idejots (asfaltu ieklāj).

#292. iraid manis raxtīts komentārijs. ;-)

mejtene

makalatūra

Nu, pārgudrīši!;) Varbūt tad paskaidrosiet atšķirību "jutīgam" no "jūtīga"? Snobi:)

bij laps

Mani besī ārā, ka "N gadus veca" pie N (20-30) kļūst pa N gadus jauna. Tas būtu tas pats, kas "braukt ar lēnumu 30 km stundā" vai "mājas zemums 3 metri"

Ā, un "ekrānšāviņš", kas tagad tvnetā kļuvis populārs. Es vēl saprastu ja "vārdulizācijas banda" to būtu izgudrojusi, bet tā laikam ir tautas daiļrade šoreiz ...

kafeinīca, nēbeles (visu laiku putroju) :)

Besī tādi cilvēki kas jauc "pašreiz" ar "patreiz". Nu nav tādas "patās reizes", ir "pašā reizē".

Kā reiz [kāreiz], es tieši domāju par to! Es tev, kā reiz, gribēju piezvanīt! [??:(((] Zinu, ka latviski saka - "eh, māsiņ, kā reiz mēs sapņojām par to!"

izveikt, ievēlēties, kauč, tomērt..

Izlasīju visus komentārus, vietam nosmējos, vietam pabrīnījos, bet pamanīju šo: "Lai gan LZA terminoloģijas komisijas apstiprināts, man tomēr traucē humanitārā palīdzība, un tad vēl atsavināšana, kas likumdošanā tiek lietots savādāk kā Degpunktā". Te nu vēlos nokomentēt, ka man, savukārt, līdz sāpēm kaitina, ka visur (televīzijā, presē, kā arī mūsu "100 gudro galvu" leksikā) tiek lietots šis jēdziens nesaprotot tā nozīmi. Likumdošana ir likumu radīšanas process. Savukārt likumi, MK noteikumi un "citi zvēri" ir normatīvie akti, nevis likumdošana.

Kadiljaks (Cadillac)