Sāksim ar to, ka esmu zaudējis derībās. Un lai visa tā padarīšana būtu kontraversāla līdz nelabumam - par to esmu neizmērojami priecīgs. Un man nav nemaz žēl. Ja nu vienīgi, mazliet žēl tāpēc, ka blogā rakstu tikai šāda svinīga notikuma dēļ, nevis tāpēc, ka regulāri un ir iedvesmas pilnums kaut kur iekšā, kas laužas uz āru no manis blablabla.

Tātad. Izkāpšanu no komforta zonas šoreiz nodrošināja (@Endijs) ar spontānām derībām.

Derību priekšnosacījums. Endijam līdz 2015. gada beigām četras reizes ir jāapmeklē (vai arī nav jāapmeklē) kāds sports (vēlams normāli nomocīties, lai ir vismaz kaut kāda jēga).

Uzvarētājs tiek pie neizmērāma skaita steiku par zaudētāja naudu. Zaudētājs, savukārt, divas nedēļas atvadās no sociālajiem tīkliem un drīkst tos izmantot tikai lasīšanas režīmā. Ja zaudē Kaspars, tad viņam arīdzan divas nedēļas jānepīpē, kas ir papildus īpašais nosacījums, ar kuru iepriekš norunātais soctīklu moratorijs tika papildināts ar atļauju publicēties blogā, kā arī, protams, bicepsu, tricepsu un kvadracepsu mērīklī - savā Endomondo.

Ticiet vai nē, bet Endijs ir četras reizes aizgājis sportot. Tādējādi es ar lielu prieku un lepnumu paziņoju, ka derībās esmu zaudējis. Jutīšos pagodināts, ja Endijs nemetīs plinti krūmos un turpinās apmeklēt sporta nodarbības, tādējādi topot stiprāks, veselāks un visādi citādi krutāks. Un mans ego noteikti ieskrāpēs vēl vienu svītriņu labo darbu sienā. Papildus tam visam es ceru, ka kādu dienu Endijs tāpat kā es sapratīs, ka savs svars, karāšanās striķos un viss pārējais, kas ietilpst TRX vairs nav interesanti un jāsāk sevi mocīt ar krosfitam līdzīgiem treniņiem.

Ja būsim līdz galam godīgi,t ad nepīpēšanu jau sāku pirms divām nedēļām tīri dēļ slinkuma. Beidzās cigaretes, betiet pakaļ nākamajām negribējās. Sapratu arī to, ka ir iespējams, ka lieliska izdevība pamēģināt nepīpēt, lai morāli sagatavotos tam, kas sagaida. Līdz ar ko arī tās atmešanas efekts lēnāk sāk materializēties. Izrādās, ka apkārt viss smird - Jelgavā, ja nav vēja, ir baiss smogs, vecie dīzeļi smird pēc vella, pēkšņi varu noskriet bez apstājas un aizdusas septiņus kilometrus (iepriekš max 3km), utt. Dzīve viens vienīgs rožu dārzs, ne?

P.S. Es salīdzinoši aktīvi sportoju jau kopš aprīļa, vēl aktīvāk no septembra, bet par to, iespējams, citreiz.

P.P.S. Biju ļauni gandarīts, kad Endijs pēc pirmajām nodarbībām mira nost un spēja saskaitīt visus trīs tricepsa ... emm ... cepsus? Jo es pēc pirmā TRX trīs dienas rokas nespēju iztaisnot nevis tāpēc, ka sāp (sāpēja diktiņ), bet tāpēc, ka fiziski tās netaisnojās.