✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

Vissvešākais dzīvais organisms uz Zemes

2015. gada 28. novembrī, 7 komentāri

Uz mūsu planētas ir viens dzīvnieku tips, kuru indivīdiem ir neticamas izdzīvošanas spējas. Izrādās, ka tiem ir arī pavisam unikālas īpašības, kas ij ne tuvu nav raksturīgas nekam, ko mēs uzskatām par nākošu no šīs pasaules.

Tos angliski sauc par tardigrades, savukārt latviski tos mīlīgi dēvē par gauskājiem :) Izmērs neliels - pusmilimetrs, taču tie spēj izdzīvot sakarsēti līdz 150 grādiem, apstaroti ar radiāciju, izturēt 300 atmosfēru spiedienu un izdzīvot arī pēc "atsaldēšanas" līdz mīnus 184 grādiem vesela gada garumā. Pat, 2007. gadā uzsūtīti orbītā, tie nenomira, bet nonākot uz Zemes, izrādījās, ka tur augšā kundzīšu tipa gauskāji pamanījās pat oliņas izdēt un pēcāk no tām radās pilnīgi normāla jaunā paaudze.

Interesanti (par viņiem gan viss ir interesanti...), ka visām pieaugušajām radībām savas sugas ietvaros organismā ir identisks šūnu skaits. Ne vairāk un ne mazāk. Šķiet, ka viņi ir vienīgās nemikroskopiskās radības, kurām piemīt šāda īpašība.

Tagad ir noskaidrots, ka to genoms arī ir ne pārāk tipisks - tas ~17% apjomā nelīdzinās citu dzīvnieku genomam satur svešu genomu. Parasti jebkuras divas dzīvās radības atšķiras par mazāk nekā vienu procentu (pat cilvēks un varde), kamēr šie mikrodzīvnieki ir svešākais, kas ir nomērīts. Arī metode, kā viņi pie kā tāda tiek ir aizraujoša:

This simply means that when a tardigrade is subjected to a harsh environment, its DNA reforms and adapts. For example, in a state of extreme dryness, or desiccation, researchers believe the animal's DNA breaks into tiny pieces. As the cell rehydrates, its membrane and nucleus - where DNA is stored - becomes temporarily "leaky," during which time genetic information and other large molecules can pass through easily. Tardigrades then begin to repair their own damaged DNA and incorporate useful genes from other species within their environment.

Šīs radības jau ir izpelnījušās nedalītu uzmanību no visiem, kuriem patīk fantazēt un spekulēt. Izrādās, ka pamatotāk vairs nav kur :)

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar Kengurss

2015. gada 29. novembrī, plkst. 13:58

Par to viena procenta atšķirību... https://www.youtube.com/watch?v=IbY122CSC5w Derētu kādreiz nodefinēt, kas tad īsti skaitās atšķirības, salīdzinot divu dažādu aorganismu DNS, citādi šobrīd sanāk, ka pamatīgi gabali no DNS vienkārši tiek ignorēti, jo neviens nespēj izlemt, vai tā ir viena atšķirība, vai vairāki tūkstoši atšķirību... Attiecīgi visi tie procenti sanāk tādi no gaisa izrauti :/

Gravatar laacz Autors

2015. gada 29. novembrī, plkst. 14:05

Paldies. Jāizpēta. Noteikti, ka ir kaut kāds consensus šai jautājumā. Tik jāatrod eksperts šajā jomā. :)

Gravatar Kengurss

2015. gada 29. novembrī, plkst. 14:19

Cik es esmu par to dzirdējis, tad kopsaucējs ir tāds - "šito neskaitam"... Bet nav jau gluži man tuvākā sfēra :)

Gravatar SpiegS

2015. gada 29. novembrī, plkst. 14:10

"~17% apjomā nelīdzinās citu dzīvnieku genomam" nav gan gluži precīzi: 17% ir sagrābāti no citiem organismiem nevis nelīdzinās nevienam citam. Horizontālā gēnu apmaiņa. Tajā rakstā par to bija pastāstīts.

Gravatar laacz Autors

2015. gada 29. novembrī, plkst. 14:23

Paldies. Pielaboju.

Gravatar Edgars

2015. gada 26. decembrī, plkst. 01:51

Nesen vienā podkāstā teica, ka šis vairs neesot taisnība. Pāris nedēļas pēc šī skaļā paziņojuma kāds cits institūts publicēja savas paralēli veiktas analīzes rezultātus un viņu secinājumi bija mazāk sensacionāli. Secinājums bija, ka šeit minētā skaļā paziņojuma autori bija pētījuši "netīru" organisma paraugu, tā iegūstot "svešo" DNS.

Gravatar Vecais Cinikjis

2017. gada 31. jūlijā, plkst. 20:34

Biologjija un mediciina. Skaitaas eksaktaas zinaatnes, tachu objektu sarezgjiitiibas, kaa arii citu, ne tik objektiivu iemeslu deelj, visai liela dalja "atklaajumu" tajaas ir lazhas.

Kjiimikji melo mazaak, fizikji veel mazaak, nu a tiirajam matemaatikjim sameloties ir profesionaalais harakiri un publiska atziishanaas nekompetencee. Biologiem - parasta lieta.