Uz mūsu planētas ir viens dzīvnieku tips, kuru indivīdiem ir neticamas izdzīvošanas spējas. Izrādās, ka tiem ir arī pavisam unikālas īpašības, kas ij ne tuvu nav raksturīgas nekam, ko mēs uzskatām par nākošu no šīs pasaules.

Tos angliski sauc par tardigrades, savukārt latviski tos mīlīgi dēvē par gauskājiem :) Izmērs neliels - pusmilimetrs, taču tie spēj izdzīvot sakarsēti līdz 150 grādiem, apstaroti ar radiāciju, izturēt 300 atmosfēru spiedienu un izdzīvot arī pēc "atsaldēšanas" līdz mīnus 184 grādiem vesela gada garumā. Pat, 2007. gadā uzsūtīti orbītā, tie nenomira, bet nonākot uz Zemes, izrādījās, ka tur augšā kundzīšu tipa gauskāji pamanījās pat oliņas izdēt un pēcāk no tām radās pilnīgi normāla jaunā paaudze.

Interesanti (par viņiem gan viss ir interesanti...), ka visām pieaugušajām radībām savas sugas ietvaros organismā ir identisks šūnu skaits. Ne vairāk un ne mazāk. Šķiet, ka viņi ir vienīgās nemikroskopiskās radības, kurām piemīt šāda īpašība.

Tagad ir noskaidrots, ka to genoms arī ir ne pārāk tipisks - tas ~17% apjomā nelīdzinās citu dzīvnieku genomam satur svešu genomu. Parasti jebkuras divas dzīvās radības atšķiras par mazāk nekā vienu procentu (pat cilvēks un varde), kamēr šie mikrodzīvnieki ir svešākais, kas ir nomērīts. Arī metode, kā viņi pie kā tāda tiek ir aizraujoša:

This simply means that when a tardigrade is subjected to a harsh environment, its DNA reforms and adapts. For example, in a state of extreme dryness, or desiccation, researchers believe the animal's DNA breaks into tiny pieces. As the cell rehydrates, its membrane and nucleus - where DNA is stored - becomes temporarily "leaky," during which time genetic information and other large molecules can pass through easily. Tardigrades then begin to repair their own damaged DNA and incorporate useful genes from other species within their environment.

Šīs radības jau ir izpelnījušās nedalītu uzmanību no visiem, kuriem patīk fantazēt un spekulēt. Izrādās, ka pamatotāk vairs nav kur :)