Jā, ir topu laiks un velciet ārā savus lineālus, jo šomēnes es labprāt pacīkstētos par godalgotajām pozīcijām. Tāpēc atļaušos dažus paņēmienus, kurus nevar... Paga. Bet šis, takš, ir mans blogs. Un manis izvēlētie paņēmieni! Un neviens man neaizliegs, kamēr slimoju, skatīties jūtūbi uz aipada un to visu dokumentēt šeit :) Tāpēc zemāk būs dažu mani aizrāvušo jūtubes klipiņu apkopojums, jo jūs to jau sen esat pelnījuši :)

Ja Tu man seko tviterī (@laacz, ja nezināji), visu šo būsi jau pamanījis. Bet jābeidz šī mode - tviteris visupirms, bet blogs pēc tam. Tas jau ir kļuvis par tādu kā refleksu.

Zinu, ka esmu mazliet nokavējis ar visām Lieldienu padarīšanām. Taču, tas man netraucē ielikt šo lielisko treileri jaunajam Brūču Viļa gabalam. Vērts pievērst uzmanību, ka viņš ir perfekti izkopis prasmi pateikt “motherfucker” tā, ka nevar saprast, vai jāliek bīp pa virsu, vai arī viss ir tīrs.

Kad pirms, šķiet, mūžības bija iespēja iesēsties blakussēdētāja krēslā desmitajā rallija evolūcijā un izbraukt pa īsu, īsu dopu, kuru pilots brauca jau visu dienu, es muļķīgi smaidīju. Vāāārbūt, apgriežoties atpakaļceļam, uz jautājumu “kā bija” atbildēt ar “nu, normāli” nevajadzēja, bet smaidīju arī atpakaļceļā. Tik tā stingrāk ieķēries ručkā. Turpretim, ja man liktu sēdēt blakus zemāk redzamajā braucienā, spiegtu kā skuķis. Liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka ne tagad, ne vecumdienās man par to nebūtu jākaunās. Kenam Blokam ir daudz efektīvāka un vairāk fiziku ignorējoša konkurence, jā.

Un, nobeigumā, lieliska ilustrācija retoriskajam jautājumam “dafuq I just watched?” Niansēts un smalks muzikāls sniegums, apvienojumā ar dvēseli aizkustinošu vizuālo darbu. Bellissimo!