Kādu labu laiku atpakaļ uz nepilnu nedēļu manās rokās bija nonācis HTC One Mini. Tas ir tāds kā mazais brālītis HTC One, par kuru jau rakstīju un jūsminājos martā. Jāvērš uzmanība uz faktu, ka mini nebūt nav nekāds baigais mini. Tam ir 4.3" collu ekrāns, kas ir vairāk nekā iPhone. Lai arī tas ir šaurāks, plānāks, tomēr tikai minimāli īsāks par lielo versiju. Un, sakarā ar to, ka uz šī mēneša otru pusi tam vajadzētu būt operatoru bodītēs, tad piebeidzu sasteigto aprakstu.

TL;DR

Un teikšu jums uzreizi, ja slinkums lasīt visu garo penteri. Telefons, manuprāt, ir lielisks ar atsevišķiem trūkumiem. Izmērs ir pareizais - ne par mazu, ne par lielu. Pateicoties tam un arī korpusam, rokā iegulst kā neviens cits. Ir gana ņiprs, lai būtu cienīgs apgreids jebkuram citam neflagmanim. Tam ir tās pašas uzrunājošās fīčas, kas One - skaņa, daile, veiklība, strīdīgais Sense 5. Cena gan tiek solīta mazliet vīzdegunīga - 330 līdz 370 lati.

Piebildīšu, ka Mini noteikti nekonkurē ar flagmaņiem. Tas ir premium telefons mazo tālruņu segmentā. Kamēr pēc visiem funkcionālajiem parametriem Gamsung Galaxy IV Mini noteikti ir pārāks (ja neskaita tiešām slikto ekrānu), tas ir plastmasīgs un līdz ar to arī sevišķi neatšķiras no citiem plastmasniekiem. Estētiski un kvalitātes lauciņā HTC vinnē. Jocīgi, tiesa, to saukt par mazo tālruņu segmentu, ja pirms gadiem četriem mēs šausminājāmies par milzīgajiem gigantiskajiem 4.3" aparātiem... Es pats laimīgs vazājos ar Samsung Galaxy Nexus, kas ir normālizmēra telefons, bet One Mini bija daudz patīkamāks. Ja HTC būtu sākuši tieši ar šo izmēru, visi Samsung varētu ieskrieties.

Garāka versija

Nav gan tā, ka mini būtu tik vien kā samazināta HTC One versija. Tas ir mazliet savādāk uzbūvēts (nevajadzēšot remontēšanai sūtīt prom uz Poliju). Tam nav infrasarkanā porta, kas nozīmē, ka kā parastu TV pulti izmantot tā īsti nevarēs. Nav arī NFC, kas dažiem varbūt ne sevišķi patiks. Bet citādi viss, kas telefonam piedien, tam ir. Bez izmēra un veiktspējas, jāpiebilst, ka mini ir Gorilla Glass 3 (lielajam ir 2). Iebūvētās atmiņas ir divreiz mazāk par lielo versiju - 16GB, kas varētu būt, ka ir trūkums un neļaus izvērsties ar audiovideofoto kolekciju uz tālruņa. Var gadīties, ka cilvēkiem ar trīcošām rokām nepatiks tas, ka mazajam brālim kamerā nav iebūvēts optiskais attēla stabilizators. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka tas pašlaik ir pieejams tikai HTC One un lumijās :)

Izbrīnīja tas, ka mazais brālis slimo ar to pašu problēmu, ar kuru lielais. Kabatā tā, tiesa, nav problēma (ja neskaita pārsteigumu ciskai), bet, atstājot uz galda vai zem spilvena, nākas satrūkties. Un nejau tikai no tā, ka pat uz visklusāko režīmu skaļruņi ir skaļi (un ar to es gribu teikt - tik tiešām SKAĻI). Vibrozvans vibrē tā, ka ar dažiem šādiem telefoniem varētu likt LVĢMC satraukti reģistrēt nelielu zemestrīci. Pensionāram, kurš saprot jaunos modernos glāstāmtelefonus gan tas patiktu. Pakārts kaklā un striķītī tas būs jūtams un dzirdams arī braucot ar traktoru. Paga. Pensionāri nebrauc ar traktoru masveidā. Kaut kas tur nav pareizi. Jāpadomā.

Teikšu kā ir, kamera varbūt labi uzvedās krēslā (ne tajā, kur sēž), taču dienā nekas superizcils nav. Bet ko nu tur daudz bildēt ar telefonu. Oh, wait. Visi to dara. Principā, mazliet sliktāka par One vulgaris, bet salīdzināma. Diemžēl, bildes profesionāla amatiera cienīgā gājienā pasēju, netīšām ne tos taustiņus saspaidot, taču manai acij telefonkamera kā telefonkamera.

Ko es iepriekšējā lielā brāļa atskatā neminēju, ir kameras aplikācija ar savu mistisko Zoe. Šajā režīmā aplikācija nobildē vairākus pilnas izšķirtspējas kadrus, kā arī paralēli uzfilmē 3 sekundes garu video (1 sekundi pirms pogas spiediena un divas sekundes pēc). Pateicoties tam, ir iespējams sakombinēt gala bildi. Piemēram, bildējot baru, vienmēr uzradīsies kāds, kurš būs samiedzis acis vai iebāzis pirkstu nāsī. Ar salīdzinoši vienkāršu metodi Zoe ļauj sakombinēt no savām vairākajām bildēm vienu, kur visiem ir vaļā acis un nevienam nekas nav nāsīs. To gan es nepaspēju notestēt, jo atklāju pēdējā dienā pirms atdošanas.

Ja mēs runājam par veiktspēju, tad es nesūdzos. Neskatoties uz to, ka procesors ir divtik vārgāks, bet atmiņas ir divtik mazāk kā One, telefons pat ar HTC Sense uzvedās ļoti atsaucīgi. Arī mans bremzīguma indikators - SwiftKey klaviatūra, kas uz pašreizējā telefona mazliet velkas, nekādas problēmas neradīja. Akumulators testa režīmā turēja vienu dienu vēsi un bez uzlādes.

Iespējams, ka pie vainas ir auto izliektais stikls un vasaras saule, bet telefons dikti jo dikti sila, atrodoties turētājā. Efektu būtiski pasliktināja tā metāliskais korpuss - pēc brauciena mājās paņemt rokā bija diezgan interesants piedzīvojums.

Ar visu to, šķiet, esmu atradis sev nākamo telefonu. Piecus simtus latu man ir mazliet žēl, kā arī ir apnikuši gigantisko izmēru aparāti. Mazliet gan biedē tas, ka jādzīvo iepakaļus androīda versiju ziņā, jo ražotāji saviem telefoniem nav tik naski uz jaunāko relīžu pielaikošanu. Bet tas ir raksturīgi jebkuram telefonam, kuru nekūrā pati gūgle. No otras puses - HTC legāli piedāvā atslēgt telefona būtlōderi un likt tam virsū pašu kreisāko vellu, kuru vari atrast. Praksē gan pagaidīšu septembra jaunumus no Apple, lai mierīgu sirdi paņemtu šī raksta galveno varoni.

Vēl viens pluss, salīdzinot ar lielo One, ir tas, ka šo ierīci var atvērt arīdzan mūszemes telefonservisos. Nav jāiegādājas speciāla aparatūra vai jāsūta uz Poliju, lai nomainītu stikliņu vai akumulatoru.

Godīgi sakot, sēdos pie šī apskata rakstīšanas ar lielu pārliecību, ka HTC One Mini ir labākais, ko esmu turējis rokā ilgā laika periodā. Rezultātā tomēr nācās nolaisties uz zemes. Jā, neko labāku rokā turējis neesmu sen. Taču ir čupiņa ierobežojumu, kas man varbūt lielu lomu nespēlē, bet citiem noteikti būs būtiski.