Pēdējie gadi mūs ir lutinājuši ar visdažādāko izmēru ierīcēm. Pavei tik, cik viens pats Samsung spēj saražot. Dažas ir tādas, ka tās dēļ diezgan lielās aizņemtās platības ir ļoti grūti nodēvēt par telefonu. Kad parādījās pirmie mūsdienu viedtālruņi, tad arī četras collas sākumā visiem bija uh-ah-ku-liels-kam-tas-viss-ir-vajadzīgs. Tagad cilvēki staigā ar 4" iekārtām, citi par viņiem smejas, jo tās ir relatīvi mazas, bet atsevišķai kategorijai lielisks šķiet Samsung Galaxy Note izmērs, kurš ar katru versiju aug (1. - 5.3", 2. - 5.55", 3. - 5.7"). Planšetēm, savukārt, de facto ērtības standarts skaitās 7" (Nexus 7) - 8" (iPad mini), bet, protams, ir populāras arī lielās collas.

Un tad man iedeva manu pirmo Sony iekārtu. Sony Xperia Z Ultra. Jebkura cita fablete (no vārdiem phone un tablet) šo 6.4" priekšā nobāl. Sākumā domāju - kas par jocīgumu, šitais takš nekādā vīzē neies cauri. Bet tad man pieleca, ka patiesībā feileri ir nolaiduši ikurāt Sony, mārketējot šo iekārtu kā telefonu. Jo man šķiet, ka, ja mēs aizmirstam par telefona funkcionalitāti, šī ir fantastiska miniplanšetīte.

Protams, ka kolēģi, ieraugot šo, nepaslinkoja uzmeklēt un iemest man ar šo lielisko 2012. gada iPhone modeļa reklāmu :)

Tātad, manās rokās un jūsu datoru ekrānos uz paliela izmēra stiklots dēlītis. Kā jau minēju, tam ir 6.4" ekrāns, kas planšetdatora vajadzībām ir vairāk nekā pietiekoši. Un to saka iPad 4 lietotājs. Pateicoties daudzajām collām, izšķirtspēja ir tāda, ka platumā nekādā vīzē bez tālummaiņas neiekļaujas manā 22" monitorā - 1080 x 1920 pikseļi (zem saites ir pilnizmēra paraugs).

Netipiski ņiprs procesors (nenozīmīgi jestrāks no šīs kategorijas būs tikai Note 3 LTE modelim), kā rezultātā iekārta pat pēc nedēļas instalēšanas, lietošanas un bakstīšanas ir visveiklākā un nebremzējošākā no visiem androīdiem, kurus esmu turējis savās rokās. To arī saka iPad 4 ikdienas lietotājs. Un, jā, manuprāt Samsung Galaxy S4 un HTC One mazliet ir kur tiekties un no kā ņemt piemēru.

Šī mazā planšetīte ir diktiņ plāna - 6.5 mm. Tik plāna, ka lieliski ieguļ rokā (nodrāzts šis "tas daikts ieguļ rokā", ne?). Plānums ir tāds, kādu, visticamākais, sagaidīsim no nākamās paaudze iPadiem, bet Xperia produktu līnijai tas ir raksturīgs jau tagad. Blakus Xperia Z Ultra pat Nexus 7 un Samsung Galaxy Note 2 šķiet plastmasīgi, neparocīgi un nesmuki. Vēl jau šogad ir gaidāms trešais bērns arī HTC One ģimenē - 5.9" Max, bet sagaidīsim un spriedīsim. Sony mobilo ierīču daļas peļņa 2012. gadā pret 2011. dubultojās, kas nozīmē, ka vismaz kaut ko viņi dara pareizi, lai gan cenas parasti nav tās zemākās.

Atkārtošos vēlreiz - nemēģini iegādāties šo rīku kā telefonu. Ja nu vienīgi esi baisajā avangardā laicīgajai dzīvei un nesatraucies par to, ko citi domās. Šādas ierīces iegāde nozīmēs arī obligātu garderobes maiņu, jo vienīgā kabata, kur to var komfortabli transportēt, ir soma. Vai žaketes iekškabata, ja jau piesējies.

Akumulators ir 3050 mAh, kas nav tā lielākā, bet planšetei, kuru nelieto visu cauru dienu, ir vairāk nekā pietiekami. Manā ne sevišķi laiskajā testa režīmā tā ar saspringšanu izturēja vienu dienu.

Lādēšanas varianti ir divi. Viens ir komplektā nākošais docks, kuram pateicoties mums ir jāsamierinās ar diviem izaugumiem sānā. Bet par to jamo var uzmantot kā feinu pulksteni pie gultas tad, kad neizmanto citiem mērķiem. Vai radio (jo skaņa ir laba). Vai mazu filmiņvērošanas ierīcīti.

Un, protams, var arī lādēt kā normāli cilvēki - caur microUSB.

Kas interesanti, Ultra atbalsta ne tikai miesīgus vai sevišķu materiālu pieskārienus, bet nesmādē arī manipulācijas ar parasto zīmuli vai pildspalvu. Diezgan veikla izeja no situācijas, kad konkurentam ir viltīgs puļķītis, kamēt pašam ierīces izmēri to neļauj iekļaut komplektācijā nepazūdošā formā. Rokraksta atpazīšana it kā atbalsta arī latviešu valodu. Kā cilvēks, kurš ar roku beidza rakstīt principā īsi pēc vidusskolas, spēju samulsināt jebkuru rokraksta atpazīšanas algoritmu. Tas pārliecinoši izedvās arī šoreiz pat tajos brīžos, kad dikti centos rakstīt prātīgi. Iespējams, ka tāpēc, ka ekrāns nespēja gana precīzi uztvert manas akaligrāfiskās švīkas. Bet rakstīt var, atpazīst labi, taču ar Swiftkey ir daudz ātrāk.

Kā jau ierasts ar tiem lielajiem ražotājiem, iekārta lieliski atbalsta DLNA un satur vēl veselu gūzmu ar pašam ražotājam vien zināmām abreviatūrām, savietojamībām un nevajadzībām. Lai arī dažiem varētu nepatikt Sony piegājiens Android modifikācijai, man pretenziju nebija. Salīdzinot ar pārējiem, viņi to androīdu ir paplūkājuši relatīvi maz. Vienīgie nopietnie iebildumi pret tur esošo androīdu ir divi. Pirmais - tas jau tagad ir vecs. Tiesa, Sony galvas nepacēluši strādājot pie 4.4. Otrs - šinī ierīcē vairāk iederētos planšetēm paredzētā Android versija. Ekrāns ir tik liels, ka lielākoties to neizmanto pilnvērtīgi. Vai arī androīdam jāsāk domāt par trešo - fabletēm domātu modifikāciju?

Ražotājs raksta, ka telefons nē, bet uzparikte ir arī putekļu un ūdensdroša (līdz vienam metram). Tiem, kam rūp, šo to varbūt nozīmēs IP55 un IP58 sertifikācija, kas nozīmē, ka visādi putekļi vulgaris un ūdens (līdz 1.5m 30 minūtes) nekādu skādi nedarīs. Ja vien visi porti ciet. Un ja vien nav kas cits. Neņēmos pārbaudīt, piedodiet. Es neesmu psiholoģiski gatavs ieslēgtu telefonu apzināti ielikt ūdens baļļā.

Kā telefons Ultra ir tīrākais izsmieklis. Izmēru dēļ mani pat otrā trubas galā tā īsti forši dzirdēt nevarēja. Te gan, protams, taisnības labad jāmin, ka man nav tā lielākā galva un distance no auss līdz mutei ir mērāma centimetros. Bet kā mazā planšetīte man nu varen patika. Jā, cena, visticamākais, nebūs tā pareizā, bet par tiešām lielisku mantu parasti ir arī labi jāmaksā.

Tagad es nevaru vien sagaidīt, kad līdz mums atsūtīs Z Ultra jauno mazo brāli - Sony Xperia Z1, kas solās būt viens no viskrutākajiem lielajiem (virs 4.5") androīdtelefoniem, jo ir tas pats, kas Z Ultra, tikai saspiests mazliet biezākās (8.5mm pret 6.5mm, kas nav maz) piecās collās un ar interesantu fotokameru.

Paldies Aigaram no 2020:mobile par iespēju pastaipīt šo dižtālruni jeb sīkplanšeti. Cenu gan man tā arī nepateica :)