laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Laika pieraksts

Starp citu, vai jūs zinājāt, ka latviešu valodas pareizrakstība nosaka, ka laika pierakstā starp stundu un minūšu cipariem neliek kolu, bet gan punktu? Piemēram, 16.30. Man tas nebija jaunums, bet cilvēki aizvien netic. Diemžēl, saites uz konkrētu lapu, kuras teiktais būtu gana autoritatīvs, nav. Varbūt kāds var kādu linku iesniegt komentāros, lai diskusijai tiktu pielikts punkts? :)

kintu

Punkta vai kola izvēli šajā gadījumā nenosaka pareizrakstība. To drīzāk varētu saukt par tekstu veidošanas stilu. Tieši tāpat kā par pēdiņu veidu izvēli, n-dash vai m-dash lietojumu utt. Nevar dot vienu absolūtu formulu visiem gadījumiem, pat ja teksta valoda ir latviešu.

Otrkārt, kas ir “pareizi”? Šādi stila lietas bieži ir atkarīgas no konteksta, tipogrāfiskiem apsvērumiem, cilvēku uztveres utt. Nav nekāda “pareizi-isma”, kas nosaka, ka jābūt tikai un vienīgi punktam, neņemot vērā visus pārējos argumentus.

...

Var jau būt, ka angļu valodā pieturzīmju lietojums ir brīvāks, bet latviešu valodā ir stingri noteikti likumi, un tas nozīmē, ka tu runā pilnīgi greizi. Nav tā, ka ir izvēle likt vai nelikt divdabja teicienu komatos, tas ir jādara un viss, tāpat tas attiecas uz punkta lietojumu pulksteņa laikos, ar vienpēdiņām, semikoliem utt.

Prusaks

Nevajag jaukt divas lietas: standartu un izteiksmes brīvību. Standarts ir domāts, lai novērstu pārpratumus un atvieglotu darbu. Izteiksmes brīvība ir domāta, lai turpinātos attīstība. Kad attīstība sasniedz jaunu pakāpi, tā ar attiecīgās nozares speciālistu komisijas balsojumu kļūst par jaunu standartu. Bet nevar vienlaicīgi pastāvēt vairāki standarti, jo tad ir nevis kārtība + attīstība, bet bardaks + bardaks. Šobrīd standarts ir, ka stundas un minūtes atdala ar punktu. Tas, ka kāds nezina standartu vai to ignorē, standartu nemaina.

lasītājs

D. Guļevska, A. Miķelsone, T. Porīte, Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata, Avots, 2002.

Skatīt 193. lpp. — Pieturzīmju lietošana (interpunkcija). Punkts.

Punktu liek:
..
4) pulksteņa laika apzīmējumos starp stundas un minūšu cipariem, piem.,
kanceleja strādā no 9.00 līdz 12.15; koncerts sākas 19.30;

kintu

Es parasti liktu punktu, bet nekur nav teikts, ka nevar likt kolu :)

Punkts pulksteņa laika apzīmējumā nav īsti tas, ko es sauktu par pieturzīmi. Laiku var norādīt, pat ja nav teikuma kā tāda, piemēram, kādā afišā.

Prusaks: Par kādu izteiksmes brīvību tu runā? Galvenais princips ir komunikāciju veicinošs vēstījums.

Turklāt ar tiem standartiem ir radīts vēl lielāks bardaks. Piemēram, standarts nosaka, ka jālieto poļu pēdiņas („”), kas agrāk nav tradicionāli lietotas latviešu valodā. Tas pat nav pareizums, tas ir stulbums.

Vai arī nesen ministrijā pieņemtie noteikumi, ka pirms procenta zīmes ir jāliek atstarpe, un tagad jāraksta, piemēram, 21 % PVN.

kintu

Kirils: Nav gan. n-dash, ja tā var izteikties, ir pusgarā domuzīme, un m-dash ir garā domuzīme. Tipogrāfijas jautājumos, ja tā var teikt, esmu apēdis pudu sāls. Un mani vienkārši tracina šī birokrātiskā attieksme. Nav nekādu argumentu, viedokļu, pamatojuma – vienkārši, kāds nejēga ir kaut ko pateicis un tagad tā ir augstākā patiesība, jo ir ierakstīts ministrijas noteikumos. Neviens pat nedomā līdzi, ka 99% rakstīto tekstu vispār nav nekāda sakara ar valdības noteikumiem.

Prusaks —> kintu

Pilnīgi piekrītu, ka ir vajadzīgi tādi anarhisti kā Tu, kas gatavi veicināt komunikāciju par katru cenu. Bet atkārtoju: tam nav nekāda sakara ar standartu, un standartam savukārt nav nekāda sakara ar to, ka Tev iet pie sirds protestēt pret pareizumu.

Džūle

Es iesūtītajās relīzēs vienmēr pārmainu pulksteņa laiku rakstību, jo vienmēr tiek rakstīts nevis 16.30, bet 16:30.
To mums iemācīja lietvedībā, tādēļ nesaskatu pamatojumu rakstīt citādi.

kintu

Prusaks: Vienkārši cilvēki, kas apgalvo, ka jāievēro standarts, bet neapzinās, kāpēc šāds standarts vispār ir radīts un kāda tam ir nozīme, nav spējīgi noteikt, kad standarts ir vajadzīgs un kad tam nav jēgas un var uztaisīt labāk. Un šādiem birokrātiem jebkura dziļāka izpratne par lietām šķiet anarhija. Skumji, ka cilvēki ir tāds aitu bars.

Ģirts

Jūs palasat kādreiz komentārus interneta vietnēs, ja tā raksta kaut vai piecgadīgi bērni, tad diemžēl līmenis kļūst aizvien zemāks. Cilvēki pat komatus neprot salikt, cilvēki pat neprot pareizi izteikties, kur nu vēl par standartiem runāt? Vispārējā tautas debilizācija turpinās un tiek kodēta caur tādiem “kultūras pasākumiem”, kā piemēram, multiplikācijas filma “Simsoni”.

koko

Tikko apspriedos ar māmiņu, kas ir Latviešu valodas skolotāja un viņa teica, ka kolam ir savi likumi un punktam savi. ja sacerējumā skolēns uzrakstītu 13:12, tad to uzskatītu par kļūdu, bet 13.12 būtu pareizi.

Varot paskatīties 8.-9.klases latviešu valodas gramatā, bet domāju, ka ir skolotāji, kas to arī neuzskatītu par kļūdu. Visā visumā citēšu mammu: “tas ir kaut kāds jaunmodīgums un ievazājums no ārzemēm. Sākās ar to, ka elektroniskajos pulksteņos parādījās un mirgoja.”

janchuks

Cik nu atceros savus nebūt ne senos studiju gadus, tad mūsu pasniedzējs vienmēr teica, ka ļoti daudzos pieturzīmju gadījumos latviešu valodā nav tāda viena noteikta standarta. Jā, protams, ka stāstījuma teikuma beigās ir jāliek punkts. Bet, ja nerunā par teikuma beigu pieturzīmi, tad ir situacijas, kad var likt pieturzīmes 2 un pat reizēm 3 dažādos veisos un visi būs pareizi.

kintu

Latviešu alfabēts un punkts kā tāds ir ievazāts ārzemēm :) :) :) Laika skaitīšanas sistēma tāpat. Arī angļu valodā ir raksturīgs lietojums gan ar punktu, gan ar kolu, un dažreiz izšķir, ka kolu lieto 12 stundu sistēmai, bet punktu 24 stundu sistēmai. Izklausās pamatoti, bet ja latviski būs uzrakstīts 9:30–17:30, tad nevienam šaubas neradīsies, kas tas ir 24 stundu sistēmā.

kintu

Barvins: Lūk, tas ir gadījums, kad kola lietošanai laika apzīmējumā ir jēga. Ja ir laika atzīme formātā dd.mm.gg hh:mm:ss, tad ir mazāka iespēja kļūdīties. Arī afišās, kur norāda izrādes datumus un laikus, kolu lieto labākai pārskatāmībai.

Mr. Serge

Rekur nedaudz no manām vecajām pārdomām par šo tēmu:
http://mrserge.lv/2007/08/17/pareizrakstibas-nodar...

Es esmu simtprocentīgi par kola lietošanu punkta vietā, jo pie vairāku skaitļu virknēm ar dažādām nozīmēm laiku ir daudz vieglāt atšifrēt vizuāli, neiedziļinoties kontekstā.
Piemēram: 2009. gada 5. janvārī 8 cilvēku brigādei 13,5 kilogramus smagu zivi pēc 13:40 beidzot izdevās izvilkt ārā no 145. iecirkņa dīķa.

ruux

Šādas lietas parasti nosaka standarti, un manā rīcībā esošais standarta LVS 24-93 “Latviešu valoda datoriem” teksts, par kura atcelšanu vai aizstāšanu ar citu standartu neko neesmu dzirdējis, nosaka:

6.3.9. Skaitliskais laika pieraksts
a) Divciparu stundas pieraksts
b) Kols
c) Divciparu minūtes pieraksts
d) Kols
e) Divciparu sekundes pieraksts

Diemžēl uz fikso neatradu, kur šo standartu dabūt internetā.

ruux

P.S. Nu, jā, var gadīties, ka valodnieki atkal nav spējuši vienoties, un standarts nesakrīt ar pareizrakstības normām. Tad laikam jāskatās pēc konkētas situācijas, no kuriem dotajā gadījumā vairāk baidīties. :)

Taai

Murgs! Ja man atnāktu šāda SMS, es noteikti piezvanītu un pārjautātu:
“Izbraucam uz Cēsīm 07.10 12.10” – nevar īsti pateikt, kurš ir datums un kurš ir laiks.
Nepietiek ar to, ka dažviet datumu raksta formā “mm/dd/yyyy”! Lieciet mierā laiku! Gribu, lai tiktu rakstīts “hh:mm”.

kintu

ruux: Jebkurā gadījumā standarts nosaka lietojumu tikai valdības dokumentiem. Piemēram, ja Google lokalizē kādu programmu, tad šāds standarts būs noderīgs kā labs ieteikums, nevis obligāts noteikums. Savukārt ja taisītu grāmatvedības programmu, tad, lai nodrošinātu savietojamību, būs jākonsultējas ar VID, jo nekad nevar zināt kādus standartus ievēro viņi. Tāda ir realitāte. ;)

ruux

kintu: Es jau nesaku, ka standarti ir obligāti. Ignorēt var jebko, īpaši pie mums. :) Vienkārši informēju, ka tāds standarts ir. Jācer, ka kāda dziļa doma un esošās situācijas analīze vīriņiem bija, kad to rakstīja. Pats arī tomēr vairāk lietoju kolu, lai gan brīžiem uzrakstās arī ar punktu.

Didulis

Nav iekšā lasīt visus komentārus, izlasīju tik pusi, taču “ir viedoklis” ;-D
Te būtu svarīgi skatīties kopējo pierakstu. Ja laiks ir norādīts “Y.m.d H.i” formātā, tad punkts starp stundām un minūtēm vizuāli saplūstu kopā ar datumu. Savukārt, ja tiek izmantots “Y.m.d \p\l\k\s\t. H.i” formāts, tad laiks no datuma ir atdalīts ar akronīmu “plkst.” un ir skaidri saprotams, ka sekojošais ir laiks.

Cerams, ka laacz komentāru filtrs, neapstrādās mana komentāra piemērus, jo tajos izmantoju komentāriem bīstamus simbolus.

aradhana

Esmu par valodas tiiriibu, tacu šajaa gadiijumaa nav noziimes tam, kaa valodnieki iesaka pierakstiit pulkstena laiku – pieraksts ar kolu ir aciimredzami nepaarprotams un taapeec krietni eertaaks par punktu. Praatiigaakais, ko sajaa gadiijumaa vareetu dariit valodnieki – mainiit so noteikumu, liidziigi, kaa pagalmu zaalienos dazkaart tiek nosafalteeti celini, ko lielaa vienpraatiibaa iestaigaajusi teju visi nama iedziivotaaji.

Joao

Izmēģinām.

2009. gada 15. martā ap plkst. 14:20 divas sievietes maskās ielauzās dzīvojamajā ēkā Spilvendūnu ielā 14, un ar spaini un lupatām kārtīgi izmazgāja un uzkopa nama kāpņutelpu.

vai

2009.gada 15.martā ap plkst. 14.20 divas sievietes maskās ielauzās dzīvojamajā ēkā Spilvendūnu ielā 14, un ar spaini un lupatām kārtīgi izmazgāja un uzkopa nama kāpņutelpu.

Kurš teikums jums vieglāk lasās?

Ģirts

Es atkal uzskatu, ka literārajā valodā labāk izskatās “plkst. 21.30” nevis “21:30”. Tas ir amerikāņu pieraksts. Pie tam – jebkurā gadījumā punktu izmanto plaši, nozīmes tam ir vairākas. Literālajā valodā skatās lietas kontekstā, tā ievērojami ar to atšķiras no programmēšanas valodas. Nevajag literāro valodu pārvērst par otru programmēšanas valodu. Literālajai valodai ir jāattīsta cilvēkam arī tēlaina, ne tikai tehniskā domāšana kā visu optimizēt un standartizēt. Pirms “ka” vienmēr liekam komatu, bet pirms “un” neliekam vienmēr komatu, skatamies kontekstu un teikuma uzbūvi.

laacz

Joao: Aiz datuma un gada ir jāliek punkts, pēc tam IR jāliek atstarpe, un tikai tad jāraksta “gada” vai “martā”. Tukšuma nelikšana ir teksta redaktoru nepareizas lietošanas un slinkuma sekas (lielākoties tas, ka pirmie teikumuburti tiek automātiski padarīti par lielajiem).

laacz

Starp citu, es divreiz pārlasīju abas rindkopas un pat nepievērsu uzmanību, ka vienā laiks ir ar punktu, bet otrā ar kolu. Teiktu, ka starpības nav nekādas – viss ir saprotams un uztverams vienādiņ viegli.

Ģirts

Platais – ISO standarti mums mācīs, kā rakstīt mūsu dzimtajā latviešu valodā?
Varbūt aizej arābiem pastāsti, ka ir tādi ISO standarti un lai viņi savu rakstību nomaina saskaņā ar tiem? Diez vai rezultāti būs patīkami.
Globalizācijas laikmetā nav jāzaudē jebkāda pašcieņa pret savām vietējām vērtībām.

Platais

2 Ģirts es negrasos strīdēties par ISO un Latviešu valodas standartiem, bet man kā ikdienas datorlietotājam ērtāk izmantot ISO standartus, piemēram, mapju un datņu nosaukumos, lai tie tiktu kārtoti augošā secībā. Kā arī darbojoties ar liela apjoma izklājlapām, ērtāk tomēr lietot ISO standartus. Kas attiecas uz poligrāfiju un grāmatu iespiešanu latviešu valodā, tur man pretenziju nav — ir pierasts pie latviešu teksta noformēšanas pamatprincipiem un standartiem, tādēļ bieži duras acīs nekvalitatīvs korektora darbs.

kintu

ruux: Es neiebilstu pret standartu vai tā vajadzību, bet pret paviršo attieksmi pret tiem. Pietiek kādam darbiniekam uzzināt, ka eksistē kaut kāds standarts, un viņš uzzreiz uzskatīs sevi par visu zinošu un ies ar lozungu rokās, ka tas ir vienīgais pareizais variants, pilnīgi neņemot vērā ne kontekstu, ne paša standarta piemērojamību, ne arī tā nolūku vai teksta uztveramību. Un pāri visam uberideja, ka lietišķie raksti esot latviskās kultūras nesējs. ;)

Tas ir ļoti līdzīgi ar oficiālo IT terminoloģju – tai ir sava vieta un nozīme, bet kad es lasu lietošanas instrukciju, man nevajag “pareizi” uzrakstītu tekstu, man vajag skaidru un viegli uztveramu tekstu. Konsekventa terminu izvēle ir būtiska, taču ne vienmēr ir jēga čata vietā rakstīt oficiālo “tērzēšana” utt.

Kad kādam blogotājam sāk piekasīties, ka viņam savs publiskais blogs ir jānosauc par “emuāru”, tad tas nav normāli. Un kā vienīgais arguments tiek izvirzīts, ka tā ir pareizi. Lūk, to es sauc par “pareizismu” – argumentu aizstāšanu ar tukšu frāzi “tā ir pareizi”.

Kaspars

Šitais gan man bij jaunums, kaut skola nebūt nav tālumā aiz manis. nezināju, ka tam ir kaut kādi standarti, viens raksta savā stilā, pasvītrojot un superscriptojot minūtes, viens raksta kā digitālie pulksteņi. cits vēl kā savādāk. skolās īpaši nemāca tādas figņas, tik tos fakinos komatus māca, it kā tā būtu dzīves jēga. tas nekas, ka puse bērnu nemāk pareizi desmitiem vienkāršu vārdu uzrakstīt, galvenais, ka visi komati pareizi…

ruux

Ģirts: nu gan “vietējā vērtība” :) Dzīves patiesība un vērtība ir tāda, ka ikviens latvietis bez problēmām saprot abus variantus un tam nepievērš uzmanību. Bet nepārprotamāks un arī savietojams ar ISO ir variants ar kolu. Jā, un viss, kas mums nepatīk, ir riebīgo amerikāņu izdomājums, vai ne? :) Varbūt der palasīties šeit:
http://en.wikipedia.org/wiki/Date_and_time_notatio...

kintu: kopumā piekrītu, lai gan varbūt nevajag jaukt vienā katlā standartus, kultūru, terminoloģiju. Standarti ir paredzēti, lai būtu vieglāk (vai vispār iespējams) saprasties (cilvēkiem, mašīnām, procesiem). Kultūras bagātība savukārt ir daudzveidībā. Tāpēc, protams, jārīkojas pēc konteksta, kas šajā gadījumā, kā man šķiet, ir vairāk tehnisks.

rz

Tēma izrādās ir ieinteresējusi daudzus no mums… tas labi… tas nozīmē, ka cilvēki interesējas par latviešu valodu un tās pareizrakstību… ;)

Šajā sakarā tas skanēs kā nedaudz izrauts no konteksta, bet tomēr paturpinot pareizrakstības tēmu, gribēju izteikt savu prieku par to, ka beidzot latviešu valodā sāk pareizi saukt Silīcija ieleju (http://en.wikipedia.org/wiki/Silicon_valley). Jau vairākas reizes pēdējā laikā pa TV ir dzirdēts pareizais tulkojums. Līdz šim visiem bija iegājies lietot nepareizo apzīmējumu “Silikona ieleja”. Visa atšķirība kā izrādās ir vienā burtiņā angļu valodā… un tas ir burtiņš “e” vārda beigās, kas izmaina visu lietas būtību… jo Silīcija ielejā mikroshēmas jau taisīja no smiltīm jeb silīcija nevis silikona, ko kā zinām daži sievišķi mēdz bāzt kaut kur citur. :)

Renards

Nemaz nezināju, man gan šķiet, ka 16:30 izskatās daudz labāk, kā piemerām 16.30, vai 16,30… punkts man vairāk asociējas ar datumu. Jo labāk taču izskatās 16:30 14.04.09, nevis 16.30 14.04.09… bet nu ko tur daudz…

Uldis

kintu: cilvēkam, kurš nav apguvis arhitektu terminoloģiju, visi tie vārdi liekas gana “nesaprotami”. Tāpat ir arī ar mūsu jaunajiem datorterminiem, tikai, nez kāpēc mēs esam iedomājušies, ka esam tiek, kuri var pateikt, ka tas un tas termins ir sūds, jo es nesaprotu, ko tas nozīmē. Man daudz labāk patīk, ja termini tiek “izveidoti” no jauna, nevis adaptēti no jau esošajiem vārdiem.

Barnolds

Iedomāsimies, ka laacz emuāra lasītāji ir nolēmuši ieviest vienotu pulksteņlaika pieraksta formātu. Kā jums šķiet, ar ko tas beigtos?
Pateikšu priekšā: Ar neko! Latvieši principā nav spējīgi atteikties no kaut kā sev ierasta un demonstratīvi turpinās darīt tā, kā pašam patīk arī tad, ja 95% apkārtējo būs vienojušies turpmāk darīt TĀ(vienādi, bet ne tā, kā man patīk).

rz: Angliski ir pat trīs termini: “Silicon is a chemical element, the basic stuff of which microchips are made. Silicones are plastics and other materials containing silicon, the most commonly discussed example being silicone breast implants. Less used by the general public is “silica”: an oxide of silicon.”

Advice!

Atļāvos neizlasīt visus 50 komentārus, bet varu ko pateikt.

Punktu lietoju, kad jāraksta laiks, piemēram, plkst. četros – 16.00.

Bet kolu es lietoju, kad vajag norādīt, piemēram, kādu vietu video vai dziesmā, piemēram, 1-ienā minūtē un 28-ajā sekundē – 01:28. Sportā tādā veidā vēl var izcelt arī sekunžu daļas, piemēram, 14:39:20…

Tāds ir mans viedoklis par koliem un punktiem laika pierakstā! :)

Kirils

kintu, par mdash un ndash es mineeju.
savukaart defises un domu ziimes lietojums ir skaidri noteikts jau ilgi pirms kaadiem Latvieshu rakstiibas “noteikumiem”, kas pienjemti valdiibaa. papeeti veesturisko literatuuru.

varbuut, ja labi gribeesi, varees atrast, ka shaads lietojums bija jau pirms padomjulaika (atkal mineejums; tachu pirms 1990. noteikti jau bija)

kintu

Kirils: Valdība var noteikt kādus vien noteikumus grib, bet no tā ir maza jēga, ja cilvēki neapzinās pašu būtību, kāpēc mēs vienā gadījumā lietojam defisi, bet citā domuzīmi.

Pašam darbā nesen bija gadījums, kad jāveido teksts mājaslapai, kur noteiktā sadaļā kā grafiskiskais atdalītājs ir izmantota defise, bet redaktors ar taukainu pirkstu izbrauc cauri pamatskolas pareizrakstības noteikumiem un paziņo, ka defisi šādā gadījumā nelieto. Un bezjēdzīgi iestāstīt, ka šajā gadījumā tā vispār nav pieturzīme, bet grafisks elements, ko klients tik un tā nomainīs atpakaļ uz defisi, jo domuzīmei tur nav ne gramatiskas, ne vizuālas jēgas. Šāda nevajadzīga mainīšana turp un atpakaļ tikai samazina darba ražīgumu, bet ir tādi cilvēki, kuriem ir tikai viena mantra “standarts, noteikumi, tā ir pareizi”.

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.