laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

E-paraksts – kaut kas sanāca

Pēc iepriekš izveiktajām apšaubāmajām darbībām ar datoru, dancošanu ap e-parakstu un tā lasītāju, galu galā man izdevās autorizēties vismaz latvija.lv. Kas interesanti, to izdevās izdarīt tikai no Google Chrome, kamēr atsevišķi ņemties ar Firefox lustes nebija, savukārt Internet Explorer (taisnības labad jāpiebilst, ka tas ir IE9 beta) vienkārši neko nevēlas man šai sakarā darīt un spītīgi paziņo, ka Internet Explorer cannot display the webpage.

Nākamais, protams – nepatīkamais, pārsteigums bija nelabu slavu iemantojusī mūsu VID EDS. Lai arī lapā skaidri un gaiši rakstīts, ka reģistrēties var arī ar e-parakstu, atverot autorizācijas lapu, nekādas norādes uz reģistrāciju nav manāmas. Beigās man ieteica palūkoties uz lapu caur Internet Explorer, kā rezultātā pogu uz reģistrāciju ieraudzīju. Diemžēl, nekas tālāk par pogas nospiešanu man neizdevās, jo [skat. iepriekšējo rindkopu].


Kopumā man neko šis paraksts nedod. Un kāpēc ir jāizgudro kaut kāds tur edoc, ja var paņemt Igaunijā (un nupat jau arī Lietuvā) izmantoto digidoc? Izmantot es viņu sekmīgi nevaru, jo, redzieties, ir deviņdesmit deviņas tehniska rakstura nianses, kas ir jāņem vērā. Normālam cilvēkam šis risinājums nav saprotams un aizsniedzams. Bet autorizācijai es varu izmantot arī savu internetbanku.

Pašlaik eksistē LP un LVRTC izsniegti e-paraksti. Un ko lai tagad domā parastais lietotājs? Kas viņam ir? Es pat nezinu, kas man ir – LP vai LVRTC. Un kāpēc tas vispār kādam būtu jāzin?

Fascinē brāļu igauņu uzņēmība un spēja aktīvi izstrādāt, atbalstīt, uzlabot un galu galā arī lietot savu versiju, kas, lai arī būtiski neatšķiras no mūsu risinājuma, tomēr ir pierādījis savu dzīvotspēju.

Lai arī risinājums ir un uz papīra strādā, tas viss, iespējams, ir bijis vienkāršs otkatā bāzēts risinājums. Jo nav nekas darīts, lai sekmīgi pārdotu šo ideju uzņēmējiem vai lietotājiem. Nav nekas darīts, lai šo padarīšanu padarītu ērti lietojamu. Nav nekas darīts, lai atrisinātu cenas jautājumu, loģistikas un pieejamības jautājumus. Projekts ir uztaisīts, bet nekas tālāk nenotiek, ja neskaita lobiju likumdošanas ziņā. Tā vietā, lai uztaisītu reāli foršu lietu un to iedzīvinātu, tiek uztaisīts sūds, ar likumu noteikts, ka tas ir jālieto un galu galā par to tiek aizmirsts. Kur ir vīzija? Kur ir uzstādījumi? Kur ir progress?

Piedodiet, ja kādu aizskāru. Jebkurš ir tiesīgs man oponēt komentāros.

Papildināts pēc īsa brīža. Aijjjj, aizmirsu uzrkastīt par “fantastisko” portālu latvija.lv. Pakalpojumu klāsts tur ir vienkārši graujošs. Tā vietā, lai realizētu kaut ko tiešām vajadzīgu, viņi taisa pakalpojumus no sērijas Žogu būvniecības atļaujas pieprasīšana vai arī Koku ciršanas atļaujas pieprasīšana.

usinss

Viena laba nianse ir. Uzņemējam nav jālauza galva par šo, jo to visu štelli ar e-parakstu pārsvarā dara grāmatvede :D (Jūtu līdz)

Manuprāt tā ir pēdējā h***a
Bet ja nākošās vēlēšanas (saeimas) būs elektroniskas, tad var būt atkal pievērsīsies, un Dievs dos, kaut ko uzlabos. Un bīstami jautāt, bet kā ar linux atbalstu?? :D

Anna

“Vecie” sertifikāti bija LP (domāju, ka šobrīd visiem jau derīguma termiņš notecējis), jaunie ir LVPTCRHVINJZINJ sertifikāti. Saistīts ar e-me īpašnieka maiņu no Latvijas Pasta uz Latvijas televīzijas un kādu tur to centru. Tev ir jaunais.

Principā jau, ja strādā ar Chrome, vajadzētu strādāt arī ar IE. Pamēģini Catche iztīrīt varbūt? :)

Par e-pakalpojumiem: domāju, ka tas nav tik viennozīmīgi. Ir tur arī noderīgi pakalpojumi, piemēram, Dzīvesvietas deklarācija vai Dokumentu pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā, Reģistrēšanās pamatstudijām, Iesniegums par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs, Iesniegums Valsts policijai, utt.
Ņemot vērā, ka nesniedzi nekādus piemērus tam, kas tad, Tavuprāt, būtu lietderīgi pakalpojumi, tad arguments bez reasoning ir vienkārši čīkstēšana par tēmu. ;)

Piekrītu par e-paraksta nelietojamību. Žēl gan ka tā. Un, ja būtu piezvanījis viņu palīdzības dienestam, Tev noteikti būtu bijis daudz jautrāka visa setupošana, jo otrā galā neatšķir operētājsistēmu no pārlūkprogrammas. :))

JKI

Par e-parakstu- īpaši nekas nav mainījies kopš es mēģināju to lietot pirmoreiz. Par latvija.lv- nu vienu pakalpojumu mums izdevās tajā uztaisīt. Cerams derīgu, vismaz tiem gandrīz 9000 studentiem, kas šovasar iesniedza studiju pieteikumu elektroniski. Tiesa gan- laužot platformu kā tādu un cīnoties ar neskaitāmajiem debilajiem ierobežojumiem, ko šī (tizli realizētā) platforma uzliek. Bet, cerams, nākamajiem e-pakalpojumu taisītājiem jau būs vieglāk dabūt savu pakalpojuma landing peidžu, realizēt lietojamu interfeisu, tikt klāt error logiem vai statistikai.

Viļums

Par VID EDS. Ja Tu būtu izlasījis Lietotāja rokasgrāmatas 1. sējumu, lappusi 3-2, tad zinātu, ka LP sertifikāts strādā tkai ar IE. Pa galvu, protams, VID cilvēkiem, ka tas nav rakstīts pie tehniskajām prasībām, bet jāmeklē 100 lappušu PDFā. Kāpēc tas sertifikāts neiet ar FF, nezinu, bet visticamāk tā ir nevis VID neizdarība, bet sertifikāta īpatnības.
LP sertifikāts jau labu laiku neder parakstīšanai, stāv revocation list-ā, aktuālais ir LVRTC, kopš viņi visu to saimniecību pārņēma. Un atkal pa galvu VID cilvēkiem, kuri spītīgi visur to sauc par LP sertifikātu.

bubu

Īsti e-parakstu darbības principos neesmu iedziļinājies, taču lasot šito visu es īsti nesaprotu – kas tur par problēmu ar sertifikātiem un browseru nesavietojamību?? Ir taču https lapu sertifikāti. Tie visi ir savietojami ar visiem browseriem – hoķ komandrindas. Kāda velna pēc nevar tieši tādus pašussertifikātus izmantot? Tiem taču nekāda atšķirība nav – tā pati asimetriskā šifrēšana ar publisko/privāto atslēgu, kas tieši ir arī vajadzīga…

Iepirkumi

Un kāpēc ir jāizgudro kaut kāds tur edoc, ja var paņemt Igaunijā (un nupat jau arī Lietuvā) izmantoto digidoc?
—-
Neiedziļinoties specifikācijā – gan edoc, gan digidoc ir bāzēts uz XADES standartu, līdz ar to tie formāti nemaz tik ļoti neatšķirās.

Grrr

Esmu lietojis savu e-parakstu pāris reizes.

Nav bijis problēmu īsti ne VIDā, ne pārdeklarēties, bet jā — ikdienā arī vajadzības īsti nav. Tas tādiem “reizi gadā” gadījumiem.

Nu, un, protams, varu elektroniski sūtīt oficiālus pieprasījumus valsts iestādēm pa e-pastu, ne tikai izmantot kādas gatavās sistēmas. Tiesa gan, piemēram, VSAA man laipni atbildēja, ka viss kruta, bet lai viņi izpildītu manu pieprasījumu elektroniski, man viš jāiesniedz ar laika zīmogu — kas ir 10 saņi par vienu (tobiš arī elektroniskiem dokumentiem jābūt datētiem – which makes sense), bet ko vismaz var nopirkt ar SMS.

Par igauņu e-parakstu runājot — savlaik pļāpājot ar vietējiem Microsoft džekiem, tie izmeta, ka igauņu e-paraksts esot lētāks, tāpēc, ka valsts dotēts.

Vilis

Jau vairāk par 10 gadiem lietoju PGP/GPG ar visu nepieciešamo, un par pilnīgu velti. Šite kāds grib uzvārīties uz laika zīmoga. Smieklīgi. Saprotu, ka jāsamaksā par kartiņu un lasītāju. Pārējais ir valsts ziņā, lietotājiem par velti, lai katrs var parakstīt kaut vai visu, ko vēlas un cik vēlas. Tāpat kā katrs var parakstīt ar pildspalvu katru lapeli uz sava galda. Nemaz tik daudz resursu no servera tas neprasa. Ne vairāk kā prasts pasta serverītis ar pareizi iestatītu laiku.

Reinis

1. Ja runājam par tā saucamo “e-parakstu”, tad tomēr būtu korekti nošķirt 2 lietas:
1) E-parakstīšana, t.i. e-paraksta radīšana un pievienošana elektroniskajam dokumentam, kura rezultātā rodas elektroniskais dokuments .edoc formātā.
2) Un autentifikācija, izmantojot autentifikācijas sertifikātu, kura fiziskais nesējs ir e-paraksta viedkarte.

Tās būtībā ir divas atšķirīgas lietas.

2. Ja runājam par .edoc kā elektroniskā dokumenta formātu, tad, kā jau iepriekš tika minēts, .edoc, gan digidoc ir bāzēts uz XADES, kas balstīti uz atvērtiem standartiem un nav īsti korekti runāt par .edoc standarta “sliktumu”. Tas ir 100% jautājums par e-parakstīšanas un autentifikācijas tehnisko risinājumu.

3. Tāpēc jau kāds mēģina ieviesta arī alternatīvus autentifikācijas risinājumus (piemēram, banku autentifikācija un autentifikācijas izmantojot mobilaisID), lai e-pakalpojumi būtu pieejamāki (Nu kritizēt mēs esam gatavi vienmēr, bet objektīvi un konstruktīvi kritizēt….diemžēl vēl nemākam – tas mums arī no Igauņiem jāmācās).

4. Par to, cik dzīvot spējīgs un cik pieprasīts ir tieši elektroniskais paraksts Igaunijā:
1) Igaunijā caur DEC (document exchange center) kopš tā radīšanas līdz 2009.gada vidum ir notikusi apmaiņa ar 16 000 elektroniski parakstītiem dokumentiem.
2) Latvijā ministrijas vien 2008.gada gada laikā ir nosūtījušas 42 000 elektroniski parakstītus dokumentus.
3) Varam tikai iedomāties, kād būtu statisika, ja e-paraksts nebūtu integrēts Igauņu identifikācijas kartēs.

laacz

Reini, tik tiešām. Es vairāk šūmējos par autentifikācijas mehānismu, kurš varētu būt iedzīvotājiem interesantākais produkts no šo divu klāsta. Alternatīvos autentifikācijas mehānismus ieviesa tāpēc, ka e-paraksta pieejamība mūsu valstī ir niecīga.

Tiesa, piemēram, lai noslēgtu līgumu un piereģistrētos kādā vietnē (tas pats EDS), pēc autentifikācijas nepieciešams elektroniski parakstīt līgumu, kas nefunciklierē out-of-the-box (starp citu, tieši tāpat kā autentifikācija iekš IE).

Par e-parakstu EE. Vai tad DEC ir vienīgais veids, kā apmainīties ar elektroniski parakstītiem dokumentiem? Reāli būtu labi uzzināt statistiku, kurā saskaitīts izsniegto laika zīmogu daudzums.

Papildus tam, Latvijā, ja nemaldos, e-parakstu par brīvu piespiedu izvēles kārtībā izsniedza valsts sektoram. Kamēr EE tas ir tāpat pieejams pasākums un nedomāju, ka visi dokumenti iet caur DEC. Ne tā? Ja jau mēs esam tik ļoti priekšā igauņiem e-parakstīšanā, tad kāpēc lai mēs nebūtu viņiem priekšā autentifikācijas opcijas izmantošanā? Galu galā, lielais success story ir Igaunija, nevis Latvijas likumdošanas vara…

Iepirkumi

Reinis – Man nepatīk tas, ka eparaksta libas ir pieejamas tikai priekš javas (python/php?)

Es labprāt gribētu kodēt webus, kas spēj autorizēties no e-paraksta (lai laacz neteiktu, ka tas der valsts pārvaldes sistēmām vien), bet dotajā momentā man ir pašam jāuzraksta libas – vai tas ir ok šādu tomēr stratēģiski svarīgu projektu atstāt tikai OSS programmētāju pārziņā? Kā tad jūs plānojat panākt to masveidību?

http://twitter.com/epakalpojumi

Manuprāt LV par e-parakstu pati svarīgākā diskusija – “Kā ar elektroniskiem līdzekļiem celt LV konkurētspēju? vai Kādu produktu mans (tavs, kolēģu) uzņēmums varētu piedāvāt klientam aizstājot parakstu uz papīra ar e-parakstu?” vienmēr aiziet šķērsām pat nesākusies, jo:

1) Nevar noliegt ka LV e-paraksta realizācija no lietotāja viedokļa bieži vien prasa lielu pacietību un ļoti lielu vēlmi to pieslēgt. Te joprojām neesmu zaudējis cerību, ka LVRTC tomēr padarīs dzīvi vienkāršāku.
2) Valsts un pašvaldību iestādēm vēl daudz ir darāmā, lai saveidotu interaktīvas un ērtas e-pakalpojumu formas, tāpēc pastāv pateicīga augsne viedoklim, ka ar e-parakstu taču nekā nevar izdarīt. Te gan ir vietā atzīmēt, ka faktiski jebkuru valsts pakalpojumu šodien var pieprasīt ar elektronisku e-parakstītu dokumentu. Tātad, ja Tev ko vajag no valsts – raksti elektronisku iesniegumu!
3) Parastam vidēji aktīvam pilsonim tikai valsts pakalpojumu pieprasīšanai e-paraksts nav interesants, ja pat tas tiks uzdāvināts. Taču uzņēmumiem gan, saprātīgi organizējot darbu, e-paraksts palīdzētu ietaupīt uz pasta izdevumiem, operatīvāku dokumentu apriti u.c. ar valsts birokrātiju.
4) Mēs, “vidējais LV” neprotam novērtēt mums piedāvātās iespējas efektivizēt savu ikdienas darbu. Mums patīk ilgi kavēties pie kaut kur saklausīta viedokļa, ka tā vai cita lieta ir s**s, tas secinājums bija pārsteidzīgs, vai vairs nav patiess. Tāpēc viedokļu līderiem ir svarīgi līdz galam pamodelēt kā pasniegt savu viedokli, lai tiktu panākta nepilnību novēršana, bet netiktu iznīcināta “vienkāršā” lasītāja ticība, ka IT tomēr var kalpot par instrumentu savas ikdienas atvieglošanai, biznesa efektivitātes celšanai un LV izaugsmei.

Visa minētā gaismā dabiski, ka mums joprojām ir pieejama, bet mētājas neizmantota iespēja – e-paraksts uzņēmējdarbībā. LV pakalpojumus iedzīvotājam sniedzošajā komercsektorā par e-paraksta bāzētiem risinājumiem nekas nav dzirdēts, ja nu vienīgi daža laba banka e-me autentifikāciju piedāvā. Taču vai tad uzņēmumi savā starpā nevarētu līgumus slēgt tikai elektroniski, vai klientu pašapkalpošanās vietnēs mēs nevarētu sagaidīt vienotu e-paraksta autentifikāciju ? Tas laikam ir tāls sapnis.
Un tā gan jau klusi neizmantotas guļ vēl virkne iespēju, kuras nekustinātas laikam tā arī gulēs līdz ID karšu ieviešanai. Bet biznesā vinnēs tas, ka “pacels” pirmais, vai ne? Nekas, pagaidīsim! Lai inovācijas izdomā un ievieš EE, mēs tikmēr kolektīvi paraudāsim :)

Taču pie izdevības vēlos painformēt par iespējām, kur valsts sektorā jau šodien var izmantot elektronisko parakstu (un ne tikai) – lasi http://bit.ly/e-pakalpojumi !!!

Bet pats galvenais beigās :
Paldies @laacz par neatlaidību pamēģināt e-me, kā arī paldies par viedokli un kritiku ! Ceru ka tie, kas var ko darīt lietas labā ar šo darbu iepazīsies un piedāvās risinājumus.

eses

> “Taču vai tad uzņēmumi savā starpā nevarētu līgumus slēgt tikai elektroniski”

Var, jo savstarpējos līgumos par e-parakstu var izmantot JEBKĀDU e-parakstu, ko abas puses atzīst par derīgu.

KasparsM

>> Var, jo savstarpējos līgumos par e-parakstu var izmantot JEBKĀDU e-parakstu, ko abas puses atzīst par derīgu.

Tā jau ir pareizāka domāšana. Ir vairāk jādomā par birokrātijas samazināšanu gan oficiāli, gan prātā, nevis par to, kā visu šo birokrātiju pārlikt e-vidē ar e-parakstu. Piemēram, CSDD vietne līdz šim ir veiksmīgi strādājusi ar ļoti vienkārši autentikāciju. Grūti iedomāties, kā e-paraksta atbalstīšana varētu šo servisu būtiski uzlabot.

Lielāka problēma ir tā, ka ļoti bieži pieprasa dokumentus (un parakstus), kur pēc tā nav īsti vajadzīgs un pat likums to neprasa.

>> arī pēc pases ikdienā vajadzības nav. Bet tā Tev tāpat ir ?:)

Tur jau tā sāls, ka pēc pases nevajadzētu būt vajadzībai pilsoņiem, kas neceļo ārpus Šengenas. Pat ID kartes nav optimāls risinājums, jo visloģiskāk būtu to apvienot ar vadītāja apliecību, un ID kartes izsniegt tikai tiem, kas nevada automašīnu.

dadzis

neesmu uzdūries vēl nevienu reizi uz ko tādu, kur man šis e-brīnums varētu būt vajazīgs … ne reizi! bankās tieku ar banku autorizāciju un regulāri ar varas iestādēm es nesarakstos. protams, varbūt vajadzētu un būtu labāka dzīve, naudas tad vairāk būtu, bet neticu, nemaz neticu … .
kamēr neieviesīs elektronisko balsošanu ar XX kartēm, visi e-paraksti ir pupu mizas parastiem cilvēkiem, ne-vaja-dzīgs “otkata bāzēts risinājums”.
un te nav runa par IE/FF ir vai nav xades xml struktūra apakšā gan edok’iem (edok toč ir xades!), gan igauņiem … vai kādu citu risinājumu, bet pašu ideju kā tādu. ja nav lieta pieliewtojama, tad lai cik tā laba būtu, tā neieviesīsies.

Viesulis

Problēma tāda, ka to autentifikāciju ne vienmēr visiem izdodas pareizi uztaisīt.
IE un Windows 7 gadījumā problēma varētu būt ar UAC – IE nevar piekļūt sertifikātu datubāzei.
Pamēģini palaist IE ar Runas administrator vai arī pievienot vietni trusted sites

Gints

1. Nesakarīgie jeb mazizmantotie e-pakalpojumi ir pārsvarā tāpēc, ka tā vieglāk projektam dabūt jevropas naudu tipa veicinam informācijas sabiedrību, kas (ja Tev ir nācies darboties ar kaut vienu eiropas projektu, būtu jāzin) ir praktiski obligāts IT projekta priekšnosacījums
2. Sakarīgie e-pakalpojumi jeb tādi, kurus varētu izmantot daudzi, prasa naudu, gribu un sadarbību starp valsts iestādēm. Dotajā brīdī ir švaki ar visiem 3.

Maadinsh

Nekad neesmu saskāries ar e-parakstu, bet palasot komentārus, liekas kaut kā ļoti nožēlojami, ka tāda nopietna, dārga, gala lietotājiem paredzēta pasākuma pieslēgšana var sagādāt pamatīgu galvas lauzīšanu pat IT ļaudīm.

http://twitter.com/epakalpojumi -->Gintam

Nedomāju ka naudas dalītāji paģēr: LV ir jātaisa slikts e-pakalpojums, vai arī citādi naudas nebūs :) Un nedomāju arī ka nejēdzīgo pakalpojumu cēlonis ir sadarbībā starp iestādēm, jo, ja pareizi atceros, pats pirmais latvija.lv pakalpojums kā reiz integrēja kopā četru reģistru datus.
Drīzāk jau problēmas ir LV e-pakalpojumu pieprasījuma analīzi. Jebšu nav info – ko tauta uzskata par jēdzīgu un sakarīgu? Piem. arī man šobrīd ir grūtības nosaukt, ko tad iedzīvotājiem valsts varētu vēl noderīgu papildus esošajiem e-pakalpojumiem uzprogrammēt un kas iedzīvotājus varētu interesēt? Ja ir idejas rakstiet, gan te, gan twiterī!!!

Gints

Naudas dalītāji, protams, ka nepaģēr, ka jātaisa slikts e-pakalapojums. Bet:
1) ir sistēmas, kurām tādus e-pakalpojumus var normāli pievilkt tikai aiz matiem un tad nu tādi kroplīši sanāk.
2) ir daļa pasūtītāju, kas diezgan paranojiski baidās no tā, ka kāds cits (iestāde vai iedzīvotājs) grābstīsies gar viņu datiem, vai nedod Dievs vēl mainīs datus, tad nu atvēl pakalpojumiem pašu minimālāko, ko var atvēlēt.
3) Vismaz tiem pakalpojumiem, kuru rezultātā tiek veiktas izmaiņas reģistros, nākas veikt izmaiņas arī likumos un MK noteikumos, piemēram iedzīvotāju elektroniskā deklarēšanās ir samērā precīzi aprakstīta likumā. Kā zināms izmaiņas likumos (it sevišķi) un MK noteikumos prasa daudz laika un reizēm ir diezgan neprognozējami, kad/ko Saeima galu galā izdomās.
4) kā jau minējāt, nav veikta analīze, ko iedzīvotājiem vajag, neapšaubāmi nopietns iemesls. No otras puses visādas tur izziņas utml lietas ir kā minimums pamats no kā sākt. Kaut gan arī tās bieži vien ir bezjēdzīgas, jo nepieciešamas tikai tāpēc lai no iestādes X aiznestu izziņu iestādei Y, kur patiesībā iestāde Y varēja pati paskatīties sistēmā, bet vienkārši vai nu slinkums, vai arī tā mūžīgi ir bijis, kāpēc lai kaut ko mainītu?

http://twitter.com/epakalpojumi -->Gintam II

Jā, visam, ko Jūs sakāt var piekrist, bet tas viss tik un tā nav pamatots iemesls, lai neuztaisītu vajadzīgu un jēgpilnu elektronisko pakalpojumu:
1) sistēmām var izveidot normālu saskarni, ja tas ir tā vērts, t.i. tos datus reāli ir jēga dot ārā
2) iestādes, kas baidās par piekļuvi datiem, acīmredzot tā īsti nav iecirtušas ko tām labu var dot e-pakalpojums. Patiesībā filozofija “nedot datus” nav ilgtspējīga, šodien vairs nav vērtība tajā ka tev ir info un tu kontrolē kam to dot, bet gan tajā, ka tu spēj nodrošināt normālu aktuālas info plūsmu un “uzsēdināt” citas iestādes uz “informācijas adatas” un jo vairāk iestādes tavu info lietos, jo nozīmīgāks tu būsi.
3) Jā, bet jēdzīga pakalpojuma ieviešanai NA salabošanu ir vērts un vajag veikt. Visdrīzāk te ir fundamentāla problēma plānošanā – iestāde dabū piķi un domā kā to iztērēt, secina, ka kaut ko jēgpilnu uztaisīt NA rāmis ierobežo, bet nauda NA grozījumus negaidīs un tiek pieņemts mega saimniecisks lēmums taisīt to, kas ir esošo šķībo NA ietvaros. Bet normāli būtu tā, ka vispirms iestāde salabo NA, tad dabū piķi un tad ievieš IT risinājumu.
4) lūk, izziņas kā reiz nevajag baigi tur elektronizēt, jo iestādēm ar info ir jāapmainās savstarpēji pašām, nevis jāizmanto cilvēks par pastnieku. Bet gan jau pastāv tiešām jēgpilni un nepieciešami e-pakalpojumi, tikai par tiem neviens līdz šim valsts pusē nav aizdomājies un publika arī nav uzstājīgi prasījusi, tādēļ joprojām aicinu – ja ir konkrēta ideja kādu e-pakalpojumu vajadzētu noteikti uztaisīt – dodiet ziņu, mēģināsim spiest RAPLMu un viņa sekotājus, lai pergā augšā jo tauta pieprasa !

marisjonovs

Par reģistrēšanos EDS ar e-me karti.

Es jau mēnesi cīnos ar VID par to rindkopu, kur viņi sola, ka ir iespējams reģistrēties EDS lietošanai ar e-me karti. Sāku ar to pašu, ka nekur nevaru atrast, kur ir tā vienkāršā tīmekļa forma, tad uzzināju, ka vajag Windows + MSIE, dabūju i to i šito, i XP in Win7, bet nekā. Skatoties Javas konsoles izrakstus atradu, ka sistēma nemaz viņu galā nestrādā, paldies nepateica, it kā izlaboja, taču reģistrēties tik un tā nevar. Es, redz esot kaut ko saspaidījis un saķeksējis savā galā un tāpēc man neejot, jo sistēmas izstrādātāji «testa vidē» «produkcijas vidē» izmēģinājuši un viss strādājot. Es gan tā arī nevienu neesmu atradis, kam būtu izdevies. Arī VID neatbild, vai kādam, ne no izstrādātāju kantora, ir izdevies reģistrēties.

Atrakstiet, lūdzu, man uz jonovs@mac.com ja ir vēl kāds ar pieredzi reģistrējoties VID EDS lietošanai ar e-me viedkarti! Pāris vārdos: izdevās/neizdevās, operētājsistēmas versija, pārlūka versija. Patlaban rezultāts 3:0.

Ilmārs

Mani risinājumi reģistrējoties EDS sistēmai vid.gov.lv, eparaksts.lv, latvija.lv mājas lapās ar viedkarti:
1) eparaksts.lv un latvija.lv mājas lapās var iereģistrēties izmantojot Google Chrome v10.0.648.204 & Win7 32bit
2) reģistrēties VID EDS sistēmā ar viedkarti man izdevās izmantojot IE v9.0.8112.16421 pazeminot security level zem “Internet options –> Security tab –> Internet Sites & Trusted sites” līdz minimālajam un atslēdzot “Enable protected mode”. Pirms nebiju security level pazeminājis, IE katru reizi pēc sertifikāta apstiprināšanas izmenta “cannot display the webpage” vai vispār rādīja baltu lapu. Starp citu EDS var reģistrēties ar viedkarti tikai caur IE, jo Firefox vai Chrome reģistrācijas poga netiek rādīta!
Cerams, ka šis kādam palīdzēs;)

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.