laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Tautas skaitīšana

Šodien visi (ieskaitot šo rindiņu autoru) šūmējās par to, cik ļoti negatavi lielajam pieprasījumam bija mūsu virtuālie tautas saskaitītāji. Biti krājās baitos, baits stājās aiz baita un rinda auga garumā daudz veiklāk, nekā tā spēja tikt iekšā pa weblapas durvīm.

Diemžēl, Centrālā statistikas pārvalde nespēja nodrošināt saprātīgu ātrdarbību visas pirmās dienas gaitā, kas apbēdināja lielu daļu mūsu valsts interneta lietotāju. Sašutuma paudēju vidū gadījās pa kādam, kurš veiksmes un pacietības kombinācijas rezultātā bija spējis satautskaitīties, taču pirmo bija daudz vairāk.

Atzīšos, ka esmu mazā neizpratnē. Lai nu kam, bet valsts galvenajiem statistiķiem pavisam noteikti nenāktos pielikt mežonīgas pūles, lai statistiski aprēķinātu skaitīties gribētāju skaitu. Acīmredzami, ka nebija vēlmes. Sliktākajā gadījumā viņi par to vienkārši neiedomājās.

Taču, kas mani neapmierina visvairāk šajā padarīšanā, ir tas, ka interneta lietotāji sāk kārtējo bezsaturīgo komentāru karu, par vainīgo uzskatot platformu, uz kuras tas viss ir uzbūvēts. Konkrēti – vairāk nevārdu tiek veltīti tam, ka intervēšanas vide ir veidota iekš ASP. Respektīvi – Microsoft sux ass un visi īstie čaļi to zin.

Te nu vēlos paust savas pieredzes rezultātā gūto atziņu, ka neba nu platformā ir problēma. Da taisiet to visu iekš perla un glabājiet iekš Berkeley DB. Es visu šo gadu laikā esmu sapratis to, ka, ja izstrādātāji un administratori zin savus rīkus un to iespējas, rezultāts būs pārliecinošs un darbosies tieši tā, kā tam būtu jādarbojas. Uz jebkuras plkatformas.

Ja ir kādi pārmetumi, tad tie ir jāvelta CSP, jo viņu iepirkumos neatradu pasūtījumu par intervēšanas sistēmas izveidi. Tas ļauj secināt to, ka visas tiešsaistes anketēšanai nepieciešamās izstrādes veiktas iekšienē. Un ir veiktas vairāk nekā nekvalitatīvi.

Pēc norādēm no CSP cilvēkiem nācās izmest iepriekšējo rindkopu un pievienot šo. Ja šis iepirkums ir pareizais, tad pārmetumi jādala starp CSP, kas neveica pasūtījuma rezultāta kontroli, kā arī izstrādātājiem, kas risinājumu šādu ir izveidojuši, skaidri apzinoties, ka internetā anketēties izlems neba nu viens vai daži tūkstoši cilvēki.

Par kompetences trūkumu liecina arī tas, ka viņi šīs dienas laikā nespēja novērst esošās problēmas un anketēšanas sistēma bremzē aizvien.

Secinājums ir tāds, ka problēma ir bijusi plānošanā, izpildījumā un beigu beigās tā pastāv arī uzturēšanā. Pavisam noteikti tā nav saistīta ar platformu, bet gan ar to, ka dažs labs neprot vai nespēj likt lietā savas zināšanas.

CSB darbinieki klārē, ka patiesībā jau nu nekas tik dikti un nedabiski nebremzē, un cik tur tie desmiti tūkstošu iedzīvotāju tomēr ir pamanījušies aizpildīt anketu. Pārējie lai stājas rindā un anketa nekur nepazudīšot vēl desmit dienas. Visiem pietikšot. Diemžēl, kā jau ierasts, par tiem, kas paliek aiz borta, viņi nezin. Dzīvo savā pasaulē. Gluži kā Kadafi.

Pēc brīža iepazinos ar Edgara viedokli par personas koda un pases numura pāra izmantošanu autentifikācijā. Pilnībā piekrītu, ka tā ieviešana bija kļūda.

cx

jā, pie lv apjomiem, cik tur % iedzīvotāju lieto netu? Pat ja visi vienlaikus pieprasītu to skaitīšanās formu un pāris seivus uz db, tad nu nekādi tas vēl neatdurtos pret rīku izvēli. Nebūsim iedomīgi savā pingvīnu valstī, krievu mazs blog saits saņem vairāk requestus. Un tomēr smieklīgi/skumji, ka tā lapa noklājās

Jurz

Teorētiski pilnībā piekrītu laacz, ka problēma nav lielākoties platformāt, bet gan viņas izmantotājos, tomēr nevaru arī noliegt ka savā pieredzē ir nācies redzēt pagalam maz ASP. taisītas aplikācijas kuras darbotos ātri pie kaut cik ievērojama lietotāju skaita (priekš Latvijas lieluma). Savukārt par drošības aspektiem bieži tiek piemirsts vai tas ASP. PHP vai .

normunds

Nekļūdās tikai tas kurš neko nedara. Visaizraujošākais šodienas gaitā bija lasīt no īsteniem koderiem par līkajiem koderiem, no real adminiem par lāmēm adminiem utt. utjpr. Gala beigās salecās skaitītāji kuri saskaitīja cik tad nu būšot to skaitītāju ar dzīvu miesu un dvēseli un kā tad nu nīstie konkursa uzvarētāji spēšot to visu izdarīt un pats galvenais – kam tad īsti tikšot notirgoti savāktie dati. Domu, ka nenotirgos īsti nepieļauj neviens. Gala beigās vienīgie, kas vēl nav izteikuši viedokli ir skaitītāju somu ražotāji.

Sapnix

patiesībā tas bija naivi iedomāties, ka aizpildīt gribētāju būs maz. Latvijā pēc dažādām aptaujām internetu lieto ~60% cilvēku, rupji rēķinot 1 miljons potenciālo anketas aizpildītāju, a mēs te ar dažiem tūkstošiem netiekam galā …

jurka

Pārāk maz bija jautājumu. Varēja jau izmantot iespēju un pajautāt ne tikai par poda esamību dzīvoklī, bet par televizoriem mājsaimniecībā, interneta pieslēgumu, valodu prasmēm, dajebko citu, kas vēlāk var noderēt. Igauņiem jautājumi esot bijuši divreiz vairāk.

Edgars

Vakarā mājas lapa beidzot darbojas normāli un varēja arī aizpildīt.
Tā kā nav atsevišķi izsludināts iepirkums, paredzu, ka tautasskaitīšanas web daļa ir daļa no lielā iepirkuma. Varbūt maldos, bet izskatās, ka web projektu īstenojuši cilvēki, kuriem tā nav pamatkompetence, attiecīgi pieredze par īsu šādos gadījumos, attiecīgi kārtējo reizi asp ir samocīts un galā kaut kas izspiests. Asp tā nav diagnoze, tas ir faktors, kas norāda, ka ar projektu ir sagaidāmi brīnumi. Savādi, ka pāris stundās varējuši jau salabot sistēmas darbību (atsaucoties uz delfi rakstu), acīmredzot nav pietiekami daudz laika veltīts testiem. Tā gan pierasta prakse daudzviet. Lielākais cepiens par visiem asp/sharepoint un līdzīgajiem ir tā, ka valsts sapirkusies “silver bullet” risinājumus un pēc tam IT vulgaris mēģina izfiškot, kur un kā lai to visu realizē, jo bosi izdomājuši iepirkt kaut ko tādu.

Web projektā vienkāršāko lietu varēja izdarīt, nodalot javasriptu/cssus uz cita domēna, samazinot slodzi, palielinot vienlaicīgas ielādes. Microsoftmvc javascripts visu laiku palika uz pauzes, vienkāršs stresstests pirms tam būtu parādījis šaurās vietas.

Pašiem izstrādātājiem mājas lapa dikti bremzē vai vispār neiet http://www.isoft.lv (vienkāršs html) Interesanti, ka šis uzņēmums valsts iepirkumos Centrālajai Statistikas pārvaldei kopš 2007.gada ir saņēmis iepirkumus kopsummā par 955 tūkstošiem Ls + PVN. Lielākajam (teju pusmiljona latu vērtam) iepirkumam ir tikai viens (!) piedāvājums iesniegts http://www1.iub.gov.lv/iub/ads_popup/?action=show_... Lattelecom ir sūdzējies, bet atsaucis savu IUB sūdzību.

Lai tur vai kā – par to naudu, ko viņi saņem, servisu vajadzētu augstāku. Protams, pretī būs runas, ka aizmugurē tam visam ir datu analīze utml. Bet mani šausmas pārņem, ka lietotāju saskarnē es brīžiem nesaprotu, kas īsti jādara, kur nu vēl vecāka gada gājuma. Protams, atklāsme par pasu autorizācijas aspektiem (defense.lv) pielika treknu punktu tam visam.

E-pakalpojumi

Es saskaitījos vakar tūlīt pēc pusnakts un man datu apzpildīšanas un saglabāšana gāja gludi :)

Vienīgais, ko pamanīju, ka aizpildot elektronisko anketu, lai nevajdzētu rakāties pa dokumentiem, man praksē noderēja šādas divas e-pamācības (varbūt noder arī jums):

– Anketā bija jānorāda ģimenes locekļu personas kodi un tos es, nemeklējot dzimšanas apliecības un pases, elektroniski noskaidroju šādi: bit.ly/radinieku_pk

– Anketā bija jānorāda arī mājas uzcelšanas gads un to, savukārt, es elektroniski noskaidroju šādi: bit.ly/nek_ipasums

KasparsM

Satraukums par iespēju pieteikties ar pases numuru, manuprāt, ir nevietā. Nekādus diži sensitīvos datus, kādi jau nebūtu pieejami tavas pases kopijas ieguvējam, šī aptauja nesaturēja. Tavs līzinga izsniedzējs vai bankas darbinieks jau tāpat zinās, kur tu dzīvo un strādā, kādi ir tavas bankas konti un kredītsaistības utt. Manuprāt, tas tieši ir pareizais balanss starp drošību un ērtībām. Ne jau visi lieto i-bankas pieeju, nemaz nerunājot par e-parakstu, bet internetu šad tad lieto gan. Divi mani brāļi laukos ir tieši šādā kategorijā.

Optimus

Šī, manuprāt, bija dienas frāze Nr. 1 (Edgars komentārā):
… valsts sapirkusies “silver bullet” risinājumus un pēc tam IT vulgaris mēģina izfiškot, kur un kā lai to visu realizē …

mde

Sūds par ātrdarbību (drausmīga bremze, bet ap Panorāmas laiku kaut kas sanāca), bet pati anketas loģika un pasniegšanas veids (gan teksti, gan dizains) pilnīgi sūkāja. Vismaz netriviālajā gadījumā, ja mājsaimniecībā ir kāds “emigrants”, tad 2 cilvēkiem spēka gados ar maģistra grādu dažādās jomās un domāšanas spēju virs Latvijas vidējā bija jālauza galvu, kas ar to jautājumu domāts, un kā būtu pareizi jāatbild.

normunds

laacz, whateva :)

bet atgriežoties pie lietas. man nezin kāpēc liekas, ka gala beigās viss stāsts būs par profesionalitāti un vainīgais būs kāds CSB kantora darbinieks, kurš nebūs ielicis testa plānā sistēmas testu uz 10, 20 vai 50 tūkstošiem vienlaicīgu pieslēgumu. nē, izstrādātāji tādā gadījumā nebūs pie vainas pavisam noteikti, jo neviens taču viņiem to neprasīja. kā vai padomāt aiztikt koderi vai adminu, kuram tas nebija uzdots.

vai kāds var pateikt kur bija bremze? ja vakar nevarēja tikt uz tautasskaitisana.lv virsū, kur nu nekas tāds smags nebija, varbūt vaina bija kaut kur neiespējotā pietiekamā pieslēgumu/sesiju skaitā?

noms

Kā jau kāds minēja, tad anketa nav tikai pāris inserti DB, bet gan nenormālās validācijas, kas iespējams vēl tiek atlasītas DB + vēl metadatu bāzes un tamlīdzīgi brīnumi, jo sistēma ir uztaisīta tā lai būtu lietojama ne tikai TSkaitīšanā, bet arī visos citos apsekojumos.

Andrejs Mamontovs

Pilnīgi piekrītu Laacz teiktajam, vienīga plānošana, izstrādē un ieviešana. Platformai nav nekāds sakars. Dažu apgalvojumi, ka viņi nav redzējuši daudz labu ASP.NET projektu ir tuvredzīgs apgalvojums. Tik pat labi es varu apgalvot, ka PHP smird lielu projektu realizācijā, un es zinu ko saku.

Edgars

beidzot ir kaut kādi perfomances dati pieejami ( iz LETA ziņas http://www.leta.lv/lat/news/?id=8AF73D9D-C833-4B2A... )

“Elektroniskā tautas skaitīšanas sistēma ir izstrādā tā, lai diennaktī anketas varētu aizpildīt vismaz 50 000 respondentu, bet vienlaicīgi tiešsaistē bez apgrūtinājumiem – apmēram 3000 iedzīvotāju.”

Anketas aizpildītas jau par 96 724 personām (attiecīgi 38 711 anketa). Ja pieņemam, ka Latvijā reāli dzīvojošo skaits ir ~ 1,7 miljoni, tad 10-15% no iedzīvotāju skaita ir vidējais 210 tūkstoši iedzīvotāju, kurus plāno saskaitīt internetā. To procentu noteikti ir ekonomiski izdevīgi pacelt visiem līdzekļiem.

noms

Laacz, kādēļ jāraksta muļības, ko pēc tam citi pasniedz kā kādu vienīgo un īsto patiesību, par ko visiem cepties? Ja nevari atrast īsto iepirkumu, tad nevajag stāstīt, ka redz iekšienes IT ir ko taisījuši.
http://www.csb.gov.lv/csp-201037
Un sistēma nav nekas no jauna būvēts, bet gan papildus modulis, jau esošajai iekšējai sistēmai. Pie tam tā nav tikai parasta web lapele, kur saklikšķināt jautājumus.

micro

Interesants ir iepirkums pats par sevi.

“2.1.Līgums stājas spēkā pēc tam, kad abas puses to ir parakstījušas. 1.punktā norādīto darbu izpilde un nodošana jāveic 30 kalendāro dienu laikā no līguma spēkā stāšanās brīža.”

Var jau būt, ka CSP izmanto standart rīku savā ikdienas darbā un trešās puses to labi pārzin, lai 30 dienās saprastu kas notiek, ko reāli vajag izdarīt (specifikācija protams ir, bet tā bieži mēdz peldēt turpu-šurpu), noprojektētu izmaiņas, uzkodētu izmaiņas, notestētu, ieviestu un vēl to visu pieņemtu no CSP puses.

Ja ņem vērā, ka mēnesī ir arī brīvdienas, tad reālās darba dienas ir ~ 22 (30-2*4). Lai arī kā tas viss ož pēc pēdējā momenta darba, tjip, pēc 3 mēnešiem startēja,, oi, bet kur ir lapa?!?

He, iepirkumā autorizācijas veids ir minēts tikai caur internetbankām – pases dati + p.k. būtu izstrādātāja iniciatīva?

noms

1. Nekas, nekur nav apturēts. Ir izņemta iespēja autorizēties ar pasi :)
2. Sistēma, laikam, ir pašu iSoft taisīta, tādēļ nevarētu būt problēmas veikt izmaiņas pašu taisītā softā 30 dienu laikā. Un nav jau teikt, ka darbi pie pilnveidošanas un izstrādes nenotiek arī pirms un pēc papīru parakstīšanas.

KasparsM

DVI saskatīja pārkāpumus iespējā lietot pases numuru, un formāli viņiem ir taisnība. Bet es tomēr uzskatu, ka tas ir diezgan absurdi, jo pase ir identifikācijas dokuments, kas nebūtu jāzina visiem. Šajā gadījumā pilnīgi pietiktu, ja būtu atņemta iespēja vēlāk skatīt savus ievadītos datus. Galu galā šeit vienkārši vajag uzskatīt kopējos datus, nevis tik precīzus individuālos datus. Zināms kļūdas procents būs vienmēr.

Pati anketa gan vietām ir pilnīgi idiotiska. Man vienkārši žēl to darbinieku, kas pie tā strādāja un redzēja, cik tas ir stulbi, bet neko nevarēja izdarīt, jo birokrātiskā sistēma ir nepārvarama :D

X

Man gan neliekas nopietni, ja Latvijai nākotnē svarīgi tautas skaitīšanas dati lielos kvantumos var tikt noviltoti. Būtu jāizmanto kaut cik nopietna autorizācija, citādi kas zin kādi brīnumi tur būs savadīti.

paksis

Pieņemu, ka tik nopietnai (un dārgai) sistēmai būtu jābūt arī pamatīgai kaudzei ar autogrāfiem apstiprinātu dokumentu – PPS (programmatūras prasību specifikācijai), PPA (Programmatūras projektējuma apraksts) u.t.t. Ja tajos šāda iespēja (autorizēties sistēmā ar p.k. un pases Nr.) ir paredzēta, tad jārunā ar pasūtītāju. Programmētāji taču šādas lietas paši neizdomā. Ja dokumentu vispār nav, tad vēl jo nopietnāk jārunā ar pasūtītāju.

Krist2ps

Nospļāvos un aizpildīju. Starp citu, ja var ticēt, tad vairāk par tavu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dažiem datiem par dzīves vietu dati nav izplatīti. Būtu viņiem solījumi jātur. Tas par Swedbank piekļuvi runājot. No sākuma autorizējos caur savu Swedbank kontu, bet, stulbi bija fakts, ka nevarēju savu vecmammu kā galveno norādīt. Nācās pār-autorizēties caur viņas piekļuvi.

Jautājums, uzticēties vai nē, tad jau būtu ikdienā jābaidās tuvoties tiem banku norēķinu automātiem, izmantot Skype, Twitter vai ko tml, kur vien prasa tavu lietotājvārdu, paroli, personas kodu un citus datus :)

aqp

X: Apskaties (saskaitoties vai arī downloadējot pilnu anketu pdf formā, kaut kur bija), kas var tikt “lielos kvantumos noviltots”. Un pamēģini atbildēt uz jautājumu – kuru tas varētu interesēt tik ļoti, ka tas būtu gatavs meklēt “lielos kvantumos” pases datus, lai to izdarītu. Jo datus jau izmantošot tikai statistikai.

Par “nez kādiem brīnumiem” – var palasīties portālu komentāros, ko cilvēki gatavi savadīt PAŠI PAR SEVI. Tāpat, smieklam, vai arī paranojas lēkmes laikā.

KasparsM

X: Kuru gan tas interesē? Daudz lielākas datu nepilnības iespējas ir tieši caur tiem, kam būs jāapstaigā cilvēki bez interneta. Un ne jau tāpēc, ka tur būtu kāda sazvērestība, bet apstaigātāji vienkārši noslinkos un izlaidīs vienu otru dzīvokli vai māju (vai arī šajā brīdī tajās neviena nebūs mājās).

Mani vairāk uztrauc pārmērīga pases datu (kopijas) pieprasīšana katrā līzingā vai iestādē. Pase ir vajadzīga, lai tikai uz vietas pārbaudītu, vai tas, kurš parakstās, ir tas, kurš par to uzdodas, bet visai turpmākai klienta vai darbinieka identifikācijai jau būtu jānotiek tikai pēc personas koda.

ritenis

X: Apskaties (saskaitoties vai arī downloadējot pilnu anketu pdf formā, kaut kur bija), kas var tikt “lielos kvantumos noviltots”. Un pamēģini atbildēt uz jautājumu – kuru tas varētu interesēt tik ļoti, ka tas būtu gatavs meklēt “lielos kvantumos” pases datus, lai to izdarītu. Jo datus jau izmantošot tikai statistikai.
===========================================
Piemēram kāda valsts kā krievija gribētu palielināt krieviski runājošo skaitu un uzrīkot tādu mass-viltošanas kampaņu lai izbīdītu attiecīgus likumprojektus. Izmanto smadzenes, tādu piemērus varētu tonnām sameklēt. Tāpēc autorizācijai jābūt drošai.

KasparsM

>> Piemēram kāda valsts kā krievija gribētu palielināt krieviski runājošo skaitu un uzrīkot tādu mass-viltošanas kampaņu lai izbīdītu attiecīgus likumprojektus.

Tas pieņemot, ka Krievijas rīcībā ir tik daudz Latvijas pasu numuri.

Nemaz nerunājot par to, ka šai statistika gandrīz nav nekādas nozīmes politikā.

ritenis

Nav nozīmes politikā? Es domāju ka uz to var ļoti labi atsaukties lobējot kaut ko. Datus var sadabūt, piemēram mazums mums austrumu kaimiņam piederošas piederošas bankas? Bet, tas bija tikai piemērs. Faktu tas nemaina autorizācijai jābūt kaut cik drošai.

KasparsM

>> šai statistikai (krievvalodīgo skaits) ir ļoti liela nozīme.

Varbūt tev ir, bet politikā nav. Padomā loģiski – likumus pieņem saeima, kas tiek ievēlēta attiecīgajā sastāvā neatkarīgi no tā, kāda ir šī statistika. Šī statistika vairāk noder ekonomisko jautājumu risināšana, un krievvalodīgie mums jau tāpat ir tik daudz, ka faktiski valda divvalodība. Kāda gan vēl statistika to var mainīt?

KasparsM

>> mums austrumu kaimiņam piederošas piederošas bankas

Citiem vārdiem sakot, tu jau pieņem, ka šīs bankas jau ir gatavas nelikumīgi pārdot privātos datus pēc pirmā pieprasījuma. Nez kāpēc cilvēki vispār nebaidās tajās naudu glabāt?

>> Faktu tas nemaina autorizācijai jābūt kaut cik drošai.

Jā, un autorizācija pēc pases numura šajā gadījumā ir pietiekami droša dotajam uzdevumam. Drošība nekad nebūs par 100% un tas vienmēr ir kompromiss.

ritenis

Citiem vārdiem sakot, tu jau pieņem, ka šīs bankas jau ir gatavas nelikumīgi pārdot privātos datus pēc pirmā pieprasījuma.
===================================
Kā tad tika dabūti lemberga bērnu konta izraksti? Kāds darbinieks ņem printeri un printē kaudzēm. :D

Normunds

Kā tad tika dabūti lemberga bērnu konta izraksti?

jēzusmarija! viņu kontu izraksti nāca no krimināllietā iesaistītām personām kuras tos dabūja no prokuroriem, kuri, savukārt, tos dabūja pilnīgi oficiāli no bankām.

KasparsM

Zvejniek: Nē, nestrādāju. Es patiesībā pat saprotu latviešu domāšanu šajā sakarā un tajā ir arī sava loģika. Es esmu naivs tikai tāpēc, ka pietiekami ilgi dzīvojis rietumvalstīs (ASV, UK) un iemācījies nedaudz uzticēties cilvēkiem.

Tur jau tā problēma, ka mūs dzenam šādu sviestu par varbūtēju nacionālo politiku utt., tā vietā, lai domātu, kā nopelnīt naudu ar reālām lietām, un pieņemot, ka pārējiem arī galvenokārt interesē tas, kā nopelnīt vairāk naudas.

Šajā gadījumā es pat nespēju saskatīt to, kam ir izdevīgi kaut ko šeit sagrozīt? Nu labi, greizsirdīgs bijušais mīļākais var uzzināt meitenes jauno dzīves vietu u.tml. un tas nav labi, bet masu datu viltošana?

rewrap

“ilgi dzīvojis rietumvalstīs (ASV, UK) un iemācījies nedaudz uzticēties cilvēkiem. ”

Tieši uzticība šeit tiek pievilta. Cilvēki uzticēja lapai savus datus, lapa apsolīja ka tie nebūs kaimiņu jurkam pieejami, bet neizpildīja. Uzmetiens kapitālais, tāpēc jau datu inspekcija sarosijās.

e-remit

>> Nemaz nerunājot par to, ka šai statistika gandrīz nav nekādas nozīmes politikā.

Viens piemērs, sākoties Krievijas-Gruzijas karam, Dienvidosetijā pēkšņi uzradās ļoti daudz Krievijas pilsoņi. Pases dabūja pat tādi, kas tādas nebija lūguši, un ieskaitīti tika arī tie, kas pases vēl nebija saņēmuši. Šai statistikai ir ļoti liela nozīme, lai varētu aizsargāt savus tautiešus visiem, tai brīdī nepieciešamajiem līdzekļiem.

Tā kā man patīk sazvērestības teorijas, varbūt pasu numurus jau sen spiegi ir ieguvuši un šāda autorizācija patiesībā ir spiegu apmaksāta, t.i. sabotāža! Un KasparsM, varbūt, ir saņēmis savus procentus, tāpēc te aizstāv savu finansētāju… ;)

Starp citu, ja gribēja papildus autorizācijas veidu tiem, kam nav interneta bankas, moš varēja ieviest karšu maksājumus, kur dalība maksātu Ls ~0,10? Kartes jau ir arī pensionāriem. Tiesa, nezinu, cik lielas iespējas ir iegūt personas kodu, pat ja speciālu līgumu noslēdz šai akcijai…

KasparsM

>> Cilvēki uzticēja lapai savus datus, lapa apsolīja ka tie nebūs kaimiņu jurkam pieejami, bet neizpildīja.

Jurka nezina manu pases numuru, bet jurka jau tāpat zina, ka manās lauku mājās ir sausā tualete utt., tā ka šeit parādās tikai cilvēku neuzticība. Es šeit nesaskatu nekādu risku, jo diez vai kādam interesē, ko es esmu ievadījis šajā aptaujā. Gan jāatzīst, ka šī aptauja ir uztaisīta diezgan idiotiski, un formāli šī iespēja vēlreiz skatīt datus bija pārkāpums. Tas tiešām nebija līdz galam pārdomāts, jo šeit bija jāliek uzsvars uz vienreizēju datu ievadi, nevis to rediģēšanu vēlāk. Ar to arī viņi izgāzās.

>> Kartes jau ir arī pensionāriem.

Manam tēvam nav. Es viņam piedāvāju aizpildīt aptauju elektroniski, bet viņš noklausījās Panorāmu par šo skandālu un atteicās. Teica, ka labāk gaidīšot skaitītāju, kas atnāks pie viņa. Cerams, ka atnāks.

Turklāt karšu numuri jau ir arī katram interneta pārdevējam, tā ka konspirācijas teoriju piekritējus tas neapmierinās.

KasparsM

>> Un KasparsM, varbūt, ir saņēmis savus procentus, tāpēc te aizstāv savu finansētāju…

Es jau teicu, ka man ar šo nav nekāda sakara, bet daži tomēr turpina vīt konspirācijas teorijas. :D Es jau zinu, ka tevi nepārliecināšu, bet man pašam vienkārši bija interesanti, vai tā ir tikai mana nepareizā uztvere, vai tomēr tie citi ir nedaudz paranoiski. :)

normunds

aqp, spriežot pēc tā, ka leišiem autentikācija nav diži savādāka (pievienotu vārdu nevar uzskatīt par būtisku atšķirību) kā mums, atliek secināt, ka mūsu spējas izdomāt problēmas tur kur to nav ir vienkārši unikālas. Vismaz Baltijas mērogā pavisam droši. Pilnīgi iespējams, ka leišiem pēc aizpildīšanas anketu vairs nevar ne skatīt ne labot, bet autentikācija ir tieši tāda pati kā mums.

Pārlasiju defense.lv pēdējo rakstu un nosmaidīju par IT eksperta Agra Krusta kantora lomu visā šajā jezgā :) Atminos, ka viņš tā kā ļoti labi mācēja lamāt visas lāmes, kas sataisīja mēslus VID epopejā. Un tad es varu tikai uzdot to pašu jautājumu, ko es uzdevu toreiz – vai tiešām tie, kas sit pie krūts un stāsta cik tieši līka ir tautas skaitīšanas sistēma, nekad un nekādos apstākļos nav kļūdījušies?

laacz

Normund, es, personīgi, esmu kļūdījies (varbūt ne tik nopietni, lai miljonus vērta projekta rezultātu teorētiski padarītu par apstrīdamu). Taču, atšķirībā no citiem, es savas kļūdas atzīstu, laboju un no tām cenšos mācīties.

Varbūt procentuāli iespējamo nekorekto anketu skaits ir niecīgs. Taču pat šis niecīgais hipotētiski laboto anketu skaits, ja nav iespējams precīzi atlasīt labotās vai svešu personu aizpildītās, ir par pamatu lai tautas skaitīšanu juridiski uzskatītu par nenotikušu, jo tautas skaitīšanas rezultāti nebūs autentiski.

Protams, ka es nepriecājos par šādu iespējamo scenāriju.

aqp

laacz #65:

Kādu jēgu ieliec vārdā “autentiski”? Taču ne jau “patiesai situācijai atbilstoši”?

Jo – ja būtu iespēja to kaut kā pārbaudīt, es būtu gatavs saderēt, ka pašu intervējamo sniegto apzināti vai neapzināti nepatieso atbilžu skaits būtu daudzkārt lielāks, nekā ar svešiem pases datiem apzināti ievadīto/sagrozīto. Ja tādi vispār ir.

laacz

aqp, viens ir nepatiesu ziņu sniegšana anketā. Otrs ir ziņu sagrozīšana no trešo personu puses. Ja pirmais statistiski tiek rēķināts un koeficients rezultātiem tiek piemērots (kā tam vajadzētu būt), tad otrais ir pilnībā nezināms lielums.

normunds

laacz, neķer krenķi, tas nebija par tevi :)

nevaru nomierināties par leišiem – kāpēc pie viņiem identiska autentikācija sistēmā ir OK, bet pie mums nenormāls security breach, apokalipse un armagedons vienlaikus?

ciekurs

datus jau izmantošot tikai statistikai. Aizdomājaties, kam vajadzīgi šie dati, ja ne tiem, kas kontrolēs un būsiet uzskaitē līdz tam brīdim, kad vajadzēs izpildīt slepeno dokumentu saturu.Tam jānotiek līdz 2012. gadam Iesaku nereģistrēties, jo ja to vajag statistikai viņiem sen jau tas ir no tā brīža, kad saņēmāt pasi.

KasparsM

Es domāju, ka tagad šīs saceltās jezgas dēļ būs daudz vairāk to, kas vispār nepiedalīsies tautas skaitīšanā, tādējādi sagrozot rezultātus vēl vairāk nekā potenciāli iespējamās izmaiņas caur pases numuru.

Paranoja jau sākās ar sašutumu un draugiem boikotēt pasākumu par to, ka CSP ir nosūtījusi vēstules latviski UN krieviski. Nez šie cilvēki arī izmet aptiekā pirktās zāles, ja lietošanas instrukcija ir latviski un krieviski?

KasparsM

Problēma ar šādiem projektiem, manuprāt, ir tā, ka IT vēl nav inženierzinātnes līmenī. Varbūt arī nekad nebūs, jo tas ir pārāk saistīts ar cilvēka aspektu.

Bet daudzo drošības speciālistu panikas celšana man atgādina HBGary. Tie, kas tankā, tad tā bija Amerikas IT drošības kompānija, kas piedāvāja savus pakalpojumus valdībai. Bet viņus izdrāza visos caurumos: 1) SQL ievainojamība, 2) paroļu atkārtošanās, 3) primitīvs social engineering. Drošībai ir jābūt, bet pat IT speciālisti lielākoties par to nekā nesaprot plašākā mērogā.

eseses

“Ja pirmais statistiski tiek rēķināts un koeficients rezultātiem tiek piemērots (kā tam vajadzētu būt), tad otrais ir pilnībā nezināms lielums.”

> Vai tad to arī nevar izrēķināt, ko? :)

noms

Lieta jau tajā, ka visi tagad grib būt dikti gudri un bļauj bļaušanas pēc. Tie paši Delfi lielās cik lieli varoņi viņi ir un atrada “caurumu” un pat pārbaudīja, un pamainīja datus, kas būtībā ir pretlikumīgi un ir krimināli sodāmi.

DVI ātrā rīcība un visu pieeju slēgšana, un CSP vainošana visā notiekošajā, pilnīgākais stulbums, DVI sen par pasu lietošanu autorizācijā zināja, pilota projektā pat citu autorizācijas iespēju nebija, tikai pateicoties CSP iniciatīvai ir arī banku autorizācija. Nemaz nerunājot par DVI darbību pieļaujot, ka internetā ir brīvi pieejami pasu numuri un personu kodi.

Pie tam PMLP piedāvātā autorizācija ar pases nr. un pk tiek izmantota ne vienā vien projektā (piem. CSDD – autorizējies un skaties cik nu kuram braucamo ir īpašumā, utt.)

Kārtējo reizi tiek atrast kāds, kuru pie visa vainot un protams neviens cits ne pie kā nav vainīgs un visu citu darbībā viss ir kārtībā – visi kantori kas grib, tik ņem un kopē pases, publicē nr utt., kas pie tā vainīgs, protams, ka CSP.

bļe

>> Cilvēki uzticēja lapai savus datus, lapa apsolīja ka tie nebūs kaimiņu jurkam pieejami, bet neizpildīja.
>>>> Jurka nezina manu pases numuru

Toties jurka par googli ir dzirdējis un māk to lietot, lai sadabūtu datus.

KasparsM

Evalc: Vai vēl labāk par e-latvenergo, kur pēc klienta numura var noskaidrot tavu adresi, pēdējo maksājumu un skaitītāja stāvokli.

Tie, kas apgalvo, ka “datiem jābūt drošiem”, nesaprot, ka drošība nav bināra.

>> Toties jurka par googli ir dzirdējis un māk to lietot, lai sadabūtu datus.

Tātad google ir viens liels drošības caurums, tāpēc šis uzņēmums ir steidzami jāklapē ciet. :)

Iedomājies taču, ar šiem pases datiem žigli vīri var uztaisīt tīri reālu pases kopiju un bankā izņemt visu naudu no tava konta. Nebūs tikai biometrisko datu, bet bankās tos parasti nepārbauda, vai ne. :D

Evalc

KasparsM, par E-Latvenergo nepiekrītu.
Tur pēc klienta Nr. var ieraudzīt tikai atbilstošā pieslēguma adresi. Tie nav personas dati, jo nav jau zināms, kam šis pieslēgums reģistrēts. Un tas, ka var uzzināt kādi cipariņi bijuši uz skaitītāja pēdējā maksāšanas brīdī – kāda tam nozīme? :) Vienīgais, ko tur var secināt – cik kWh šis pieslēgums tērē, bet kamēr neparādās vārds, tie nebūs personas dati.

bļe

“Iedomājies taču, ar šiem pases datiem žigli vīri var uztaisīt tīri reālu pases kopiju un bankā izņemt visu naudu no tava konta. :D”

Bankās nekādas pases kopijas neņem tikai oriģinālu. Toties tas ka manā vārdā kāds svešs var labot/mainīt manu tautas skaitīšanas anketu gan ir izgāšanās. Uzticēšanās šai tautas skaitīšanai 0 vērtībā.

KasparsM

Evalc: Es nepiekrītu, ka tie nav personas dati, kamēr neparādās vārds. Juridiski jebkurš identifikators var būt personas dati, pat tava IP adrese, kas piesaistīta noteiktam komentāram. Tas, ka tev šie dati nešķiet nozīmīgi, likuma priekšā neko nenozīmē. Kādam tie varētu būt ļoti interesanti, piemēram, zaglim, kurš izrēķina, ka tajā mājā ir liels elektrības patēriņš, tātad tur dzīvo turīgi cilvēki, un pārtraukums maksājumos vasaras laikā, nozīmē, ka viņi tas ir atvaļinājumā utt.

Bet tas viss tikai teorētiski un ar to arī sākas tas, ka neatrodot līdzsvarotu pieeju starp privātumu un praktiskumu, sāksies juristu spēles, paranojas un absurdas situācijas.

KasparsM

>> Bankās nekādas pases kopijas neņem tikai oriģinālu.

Es ar kopiju biju domājis tādu, kas izskatās pēc reālas pases. Citiem vārdiem sakot viltojums, kuru caurmēra bankas klerks nevar atpazīt. Viņi droši vien salīdzina datus, bet ja tie visi sakritīs, tad tu esi iekritis.

bļe

Tu apjēdz cik pasi ir grūti noviltot, ja pat neiespējami.

Toties tautas skaitīšanas anketu internetā tavā vārdā svešs var aizpildīt pat neatejot no datora. Un kur te solītā datu drošība? Un paļaušanās uz vietni kas sola neizdot nevienam datus, kur nu vēl labot? Prieks, ka vismaz datu valsts inspekcija aizvēra šo pases datu autorizācijas iespēju.

KasparsM

>> Tu apjēdz cik pasi ir grūti noviltot, ja pat neiespējami.

Viss ir iespējams, tikai vai to kādam vajag par to cenu un risku?

Par tautas skaitīšanas skandālu es gan nepriecājos, jo anketas aizpildīšana internetā izmaksā daudz lētāk nekā personīga vizīte. Tā ir nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana. Pilnīgi būtu pieticis, ja nebūtu dota iespēju skatīt/mainīt datus pēc anketas aizpildīšanas.

bļe

“Pilnīgi būtu pieticis, ja nebūtu dota iespēju skatīt/mainīt datus pēc anketas aizpildīšanas.”

Tipiskākā teksts ko pa TV tas viņu pārstāvis teica(tas biji tu?).
Nu, piemēram, kāds aizpilda manu anketu, un pie manis tajā gadā neierodas tautas skaitītājs. Un es esmu izkritis no statistikas. Tas ir normāli? Arī, ja kāds pirms manis paspējis aizpildīt, es netieku anketai vairs klāt. Šaubos vai kāds ies tērēt savu laiku un doties uz kādu tur adresi rakstīt iesniegumu, kā tagad ierosināts. Vienkārši piekāsiens.

KasparsM

>> Nu tad ietaupīsim vēlēšanās arī naudu un uzrīkosim autorizāciju ar pases datiem un deklarēšanos, ko vēl? Ekonomija taču oi, oi…

Bet vēlēšanas jau arī tā notiek – pēc paviršas pases apskates. Ar deklarēšanos ir vēl vienkāršāk, teorētiski pietiek ar pašrocīgi parakstītu un pa pastu nosūtītu iesniegumu ar pašrocīgu parakstu (kuru, ak dievs, var elementāri noviltot).

Starp citu, ASV vēlēšanās pat ID nav obligāts, jo daudziem pilsoņiem tādu vienkārši nav. Tur var arī atvērt bankas kontu un saņemt kredītkartes internetā tikai ar vienu pašu SSN numuru. It kā skaitās slepens kods, bet sagūglēt tos var miljoniem.

bļe

Tā ir dokumentu viltošana, bet te copy-paste no uzgooglētiem datiem, ko bez tam būtu vienkārši novērst jau paša sākumā – atļaujot pieteikties tikai ar banku vai eparaktu. Nesalīdzini.

KasparsM

>> Nu, piemēram, kāds aizpilda manu anketu, un pie manis tajā gadā neierodas tautas skaitītājs. . . . Vienkārši piekāsiens.

Tas būtu vienkārši drausmīgi. Es pat nespēju iedomāties tās graujošās sekas, kas varētu iestāties šajā ļoti mazvarbūtīgajā gadījumā. :D

Es domāju, ka tik svarīga persona kā tu noteikti nedrīkst bez apsardzes uz ielas rādīties, jo tas nav droši. Var taču pakļūt zem automašīnas vai paslīdēt kāja. :D

KasparsM

>> Nesalīdzini.

Ja tev tā šķiet, tad tu nesaproti tehnoloģijas. Tu domā, ja to darītu internetā, tā neskaitītos viltošana vai krāpniecība? Jā, internets ir cita tehnoloģija, kurai vajadzīga nedaudz citāda pieeja nekā privātā saskarsmē, bet pamatos principi ir tie paši. Kur ir vajadzīga lielāka aizsardzība, tur tās tie izstrādātas (bankas, dzīvokļa pirkšanas līgumi utt.). Bet citur pietiek ar vienkāršāku aizsardzību, kas samērojama iespējamam zaudējumam.

Piemēram, bankas kartes – ar visu superīgo aizsardzību katru dienu tās tiek nelikumīgi izmantotas dažādās vietās, gan fiziskos veikalos, gan internetā. Bet kaut kā tas mums ir pieņemami un viss notiek. Šādā tautas skaitīšanā iespējamā interese un iespēja krāpties, aizpildot cita datus, ir diezgan minimāla, ka, manuprāt, risks būtu pilnībā pamatots. Tas, ja tu iegūsi datus ar 0.1% lielāku precizitāti, var nebūt tā vērts, lai tērētu simtiem tūkstošiem papildu latu.

AndrejsA

Dažu “drošības” ekspertu uzbrēcieni, ka viņu pases numuri ir brīvi pieejami un tāpēc kāds varēs paskatīties viņu anketas, parāda to kādi eksperti mums ir. Ja viņu pases numurs ir kļuvis publisks, tad to vajag nomainīt. Kad nozaudē bankas karti neviens nebrēc par drošības caurumu, bet maina karti. Ar to ka kāds nozog un lieto bankas karti nodarbojas policija. DVI vajadzētu sekot, lai neviens nelietotu svešus pases numurus un sodīt pārkāpējus. Tā vietā DVI aizliedz lietot pases mumuru vispār. Tādā stilā DVI varētu aizliegt lietot kreditkartes numurus, jo ari tie ir viens milzīgs “drošibas caurums” .
CSP protams varēja parūpēties par papildus drošību pie pases numura izmantošanas, sasaistot to ar dažiem kontroljautājumiem par personas datiem, kas tiek glabāti IR: piemēram par vecākiem.

Fedja

Vakar pieslēdzos ar bankas kalkulatoru un visu normāli aizpildīju. Kopumā pilnīgi normāla un adekvāta sistēma, varbūt vienīgi usability nedaudz pieklibo.

Par pieslēgšanos ar pasi – tā ir vētra ūdens glāzē. Manis pēc lai kāds iet un labo manus datus, neredzu tam cilvēkam nekādu labumu (vienīgi iztērēts laiks) un neredzu sev nekādu zaudējumu. Kopējos statistikas datus tas arī izkropļos minimāli, pat ja visi metīsies labot viens otra datus, jo nav jau tie pases numuri tik brīvi pieejami.

Secinājumi: galvenā kļūda ir nevis tehniska, bet mārketingiska. Pārāk izreklamēts pasākums, tā vietā lai piesaistītu cilvēkus lēnāk un pakāpeniskāk. Savā darbā ar to šad un tad saduros, kad pārāk plaši izreklamējam kādu preci, un beigās nevaram nodrošināt normālu apkalpošanu, jo sanāk pārāk daudz cilvēku vienlaicīgi.

Tā ka pa lielam viss kārtībā.

sapieris

Komentāri no pietiek.com speciāli priekš tiem, kam šķiet normāli autorizēties ar pases datiem:

to AiAiAi un Lapsas k-gam 03.03.2011. 16:09
Varu tikai apsveikt, ja jums dzīvē nav nācies saskarties ar “kam gan šāda slima ideja varētu ienākt galvā – iet iekšā ar cita cilvēka personas datiem…”
Kā jau AiAiAi minēja, tā IR slima ideja. Diemžēl ir kaudzēm cilvēku, kam gadījies saprecēties ar širmovikiem-vardarbjiem, kas šķiršanās gadījumā ir apņēmušies nelietīgo bēgli noslaucīt no zemes virsas. Un nekāda policija nevar blakus izstāvēt katrai izsekošanai, katriem draudiem, katrai bērna izzagšanai no dārziņa utt. Vīriešiem tipiski ir šantažēt, mēģinot atņemt bērnu, sievietēm- īpašumus, abiem dzimumiem- izčakarēt nākamās attiecības (un tieši šo informāciju t.s. vāc- kur un ar ko dzīvo). Zinu gadījumus, kad cilvēki, baidoties par savu, savu bērnu un tuvinieku drošību, ir mainījuši dzīves vietas, lai paslēptos un iegūtu mieru. Uz 2 miljoniem iedzīvotāju tādu gadījumu būs varbūt daži simti (ceru, ka ne tūkstoši)- bet šie cilvēki datu pieejamības gadījumā ir NOPIETNI apdraudēti, jo te neiet runa par nejaušiem datiem (nesanāks šis-derēs cits), bet apzināti meklētiem konkrētu personu datiem.

bingo! 03.03.2011. 16:31
“to AiAiAi un Lapsas k-gam 03.03.2011. 16:09”
Vienkārši ģeniāls un reāls piemērs, ko prasās Lapsas kungam uzkārt kaklā, lai viņš vēlreiz apdomā savu nostāju.
Tādam slimam bijušajam vīram (un tādu ir simtiem, vismaz) ir noteikti zināmi visi vajadzīgie personas kodi un pases numuri, un finālā viņš elementāri uzzina, kur tad tagad un ar ko dzīvo viņa sliktā sieva (kas, protams, ir jāpārmāca), kas veiksmīgi pēc daudzu gadu mocībām ir pārvākusies uz vīram nezināmu adresi.
Līdz šim nezināmu.

JX

Vēl neesmu skatījies jautājumus aptaujā, tāpēc vēlētos zināt cik daudz tur tiek jautāts kas tāds kas vēl nav kādā no valsts datubāzēm?
Zemes dienestā tak ir visi dati par ēkām, to plānojumu un celšanas gadu, visādi personas dati, radniecības saites un pieraksta vietas ar ir. Dati par nekustamā īpašuma īpašniekiem un oficiālajiem nomātājiem apsaimniekotājiem ar jābūt.
Nafig vispār tautas skaitīšana vajadzīga?

Un vēl iesaku nestresot par datu drošību skaitīšanā, ja nu kādam cilvēkam vajadzēs, ta viņam nebūs problēmu dabūt vajadzīgos datus parunājot ar kādu paziņu, kuram laba paziņas paziņa ir augstā amatā kādā valsts iestādē.

Tāpat šaubos ka pirms pieejas caur pasi un p.k. noslēgšanas tika uzcepti boti, kas mazveidā falsificēja svešas anketas. Pat ja tādi būtu, diez ko daudz šie nepaspētu server noslodzes dēļ :)

paksis

Tam #97JX. Kā jau #96. sapieris iepriekš pareizi minēja – stāsts nav par destruktīvu darbību t.i. datu bojāšanu. Stāsts ir par datu iegūšanu un to ļaunprātīgu izmantošanu. Pamēģini pieiet kādam svešam cilvēkam un pateikt:”Es zinu kur Tu dzīvo!”. Un tagad padomā, kā Tu justos ja Tev tā pateiktu kāds cits!

JX

#98 paksim
Nu ja jau cilvēkam ir mans personas kods un pases nr, tad tādu sīkumu kā adresi šis gan jau i bez skaitīšanas datiem dabūs. Stipri šaubos ka tieši caur tautas skaitīšanu par mani kāds ko jaunu uzzinās, ja jau es no kāda slēpjos, tad ignorēju skaitīšanu vai ierakstu tur kādu vecu adresi.

zais

Nu nav tas tagad norādītais vienīgais īstais iepirkums. Paskaties, iepr.manā komentārā, kad notika eksperimentālā skaitīšana. Tātad sistēma bija gatava jau sen pirms tam. Faktiski norādītais iepirkums ir eksperimentālajā skaitīšanā konstatēto nepilnību novēršanai. Un, kā jau te minēja, kopēja skaitīšanas sistēmas (kura noteikti spēj skaitīt kaut ko vairāk par mājsaimniecībā dzīvojošām mājsaimniecībām ar personām ar kārtas skaitļiem) izstrādes summa nav tā mazākā…

antosha

Tā tautas skaitīšana, protams, ir ļoti interesants pasākums. Gribēju pildīt online formu, bet saskāros ar dīvaino anketēšanas procesu. Manuprāt nav īsti normāli, ja anketa tiek mainīta izpildes gaitā. Kaut vai, piem., bija jautājums, kur jānorāda, vai esmu darba meklētājs, strādājošs, students u.tml. Izvēlēties tur var tikai 1!! variantu. Un ko man darīt, ja strādāju un esmu students? Ok, tas tagad ir izlabots, bet kādēļ tikai tagad? Tāpat adrešu meklēšana nestrādā pēc norādītā parauga. Un tās nav vienīgās lietas, kas manī raisa neizpratni, jo nav korekti izstrādātas.

Nospļāvos un nolēmu, ka nepildīšu tālāk to anketu un nepiedalīšos tajā visā procesā, ja reiz tas nav līdz galam izstrādāts, bet.. tagad ziņās biedē, ka tas esot obligāts pasākums un draud ar sodu. Un šeit mani atkal uzjautrina viena lieta – tautas skaitīšanas lapā ir jautājumi&atbildes: http://www.tautasskaitisana.lv/lv/jautajumi-un-atb...
J: “Es negribu piedalīties Tautas skaitīšanā!” (vispār tas pat nav jautājums, bet nu ok)
A: “Tautas skaitīšana nav formalitāte. Tā ir iespēja precīzi uzzināt iedzīvotāju skaitu, mājokļu apstākļus un citu valsts attīstībai svarīgu informāciju. Piedaloties tu liec valstij ar tevi rēķināties.”
Tātad šeit skaidri un gaiši pateikts, ka tā ir tikai IESPĒJA un ar to es lieku valstij rēķināties…bet ņemot vērā to, ka valsts ar mani tāpat nerēķinās, neredzu jēgu tādā veidā pievērst ar savu niecīgo esību kaut kādu valsts uzmanību.

KasparsM

>> Piedaloties tu liec valstij ar tevi rēķināties.

Tās ir pupu mizas. Viena tava balss absolūti neko neizšķir ne vēlēšanās, ne arī šajā tautas skaitīšanā. Uzskats, ka tava balss kaut ko izšķir, nav pareizā motivācija piedalīties vēlēšanās.

Tai pašā laikā ir jāapzinās, ka piedalīties ir valsts iedzīvotāja pienākums neatkarīgi no tā, vai tam būs kāda ietekme vai nebūs. Tikai ar šādu vispārizplatītu pienākuma apziņu valsts var veiksmīgi funkcionēt. Pat ja valdība par tevi nerūpējas, tad tas vienalga ir tavs un ikviena pienākums, kas jāizpilda. Visai sabiedrībai kopumā ir jāsāk godprātīgi pildīt savi pienākumi, lai mēs izkļūtu no šī savstarpējās neuzticēšanās purva, kas gremdē visu valsti.

Anonymous

Ja rēķina, ka internetā aptaujas aizpildīs ap 200 000 cilvēku, tas ir 10 santīmi uz cilvēku. Tas tiešām nav dārgi, jo tā vēstule, ko visiem izsūtīja noteikti izmaksāja dārgāk – vismaz 30 santīmu. Tā ka reāli šis projekts ir ļāvis ietaupīt diezgan daudz naudas.

Ar interesi lasu, ka tagad izrādās, ka VID EDS varēja redzēt adresi pēc personas koda jau gadiem. Būtībā es piekrītu, ka tas bja pārāk atklāti. Pietiktu vienkārši ievadīt datus un tad, lai VID izdot kļūdu, ja vārds nesakrīt ar p.k.

Un labi, ka ir pacelta problēma par pārmērīgo pases kopēšanu katrā ūķī.

KaspasrM

Un ar interesi lasu šo te http://www.apollo.lv/portal/news/articles/231420

Īsumā: ko dod superdrošība ir internetbankas parolēm utt., ja caurmēra homo vulgaris ir gatavs ievadīt visus kodus jebkurā kreisajā lapā. Pretēju drošības speciālistu saceltajai ažiotāžai, šajā gadījumā tieši autorizācija tikai pēc p.k. un pases datiem nodarītu daudz mazāku kaitējumu naivākajiem interneta lietotājiem.

modric

Par pases kopēšanu visādos šaraškina kantoros – labi pasen šis jautājums jau tika pacelts, un VDI atbilde toreiz bija, ka NEVIENAM kantorim nav tiesību kopēt pasi savām vajadzībām, pase tikai tiek uzrādīta lai pierādītu savu identitāti un viss, nekādas kopēšanas.
Vēlāk gan tika precizēts, ka bankas tomēr esot izdabūjušas sev īpašu atļauju, bet bankās pasi gan skannē & saglabā, lai gan lielas starpības jau nav, tāpat var vēlāk izdrukāt, ja sagribas.
Tā ka neviens cits kantoris pasi kopēt NEDRĪKST, tikai apskatīt. Līdz ar to visus darbadevējus, līzingkantorus, telecom operatorus utt utjp var droši sūtīt @#$%^&* pie pirmā mēģinājuma pasi nokopēt, ja kas.

PG

Lūk saite uz īsto iepirkumu: http://www1.iub.gov.lv/iub/ads_popup/?action=show_...
Kā var redzēt, tad līguma summa ir vairāk kā 400 tūkstoši latu, nevis 20+ tūkstoši
Skaidri redzams, ka reālās izmaksas ir ļoti niecīgas salīdzinājumā ar samaksāto summu. 400k projekts Latvijas mērogiem ir liels.
Ja jau tik lielu naudas summu izgrūda cauri, tad būtu vismaz tiešām smuki un labi to sistēmu uztaisījuši, nevis devuši to taisīt 1. kursa studentiem, lai tik vēl vairāk varētu kāpostu kaut kur nogrūst.

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.