laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Padomāt

Esmu smēķētājs. Kaislīgs. Un man vienmēr pret jebkuru argumentu ir vai nu kāds tik pat veikls pretarguments, vai arī elementāra imunitāte. Taču šis klips liek padomāt.

laacz

Kamoliņš, es nenoliedzu atkarības esamību, es nenoliedzu lielāku veselības problēmu iespējamību, ja to vēlējies pateikt ar šo attēlu. Es smaidu, kad smēķētāji tiek nolikti uz vienas līnijas ar narkomāniem, zemtekstā ar šo vārdu (“narkomāns”) nedomājot svētdienas zālītes pīpētājus.

laacz

Kamoliņš, nepiekrītu. Narkomānija pēc definīcijas ir attiecināma tikai uz aizliegto (piem., kokaīns) vai stingri regulēto (piem., kanabis) psihotropo vielu lietošanu. Protams, ka atsevišķās jomās definīcija peld, bet tomēr. Un atkārtošu – es nenoliedzu atkarības esamību, es tikai noliedzu tās pielīdzināšanu, piemēram, heroīnam.

Uhh

Nē, narkomānija pēc definīcijas nekādi nesaistās ar vielas psihotropumu vai aizliegtumu, bet gan tikai ar to, cik ļoti viela izraisa atkarību – ir arī legāli, nepsihotropi medikamenti ar narkotisku iedarbību, kurus tāpēc mēģina kontrolēt tāpat kā nikotīnu.

dafuq

Nu, nu. Narkomānija ir atkarība no narkotikām, savukārt narkotikas ir psihotropas vielas (tajā skaitā arī nikotīns un alkohols). Benzīna un līmes ostīšana tak nav narkomānija.

LatvjuAvs

Kā nesmēķētājs atbalsu smēķēšanu, ja cilvēkam tas patīk.
Smēķēšanu uzskatu kā meditāciju, kad esi viens pats ar sevi, tev nekur nav jāskrien, tu padomā par lietām.
Sēķētājiem tādā ziņā ir vairāk laika nekā mums, parastajiem cilvekiem, kuriem visu laiku kaut kur jāskrien.

Kad smēķērājs ir nonācis nākamajā stadijā un saprot ka var arī pasēdēt uz soliņa un pameditēt, tas jau cits stāsts.
Bet es nekad neprasīšu smēķētājam atmest smēķēšanu ja tas mani tieši neietekmēs.

Kamdēļ lai mums nebūtu kāda auzrušanās šajā dzīvē šad tad?

(Ļoti atbalstu LSD, un DMT lietošanu)
Man vispār dīvains skatījums uz saucamajiem “narkomāniem”, diskutēt nav vērts :)

vot

Esmu nesmēķētājs.. nekad neesmu mēģinājis un neizjūtu nekādu vēlmi to darīt. Kā vienmēr esmu teicis – esmu ar mieru to darīt pirmo reizi tikai īsta Kubas cigāra gadījumā īstā Kubas pludmalē… bet ļūļķēt kaut kādu fufeli ikdienā… nu nē…… not for me.

Pret tiem, kas smēķē, ja viņi to dara publiskā vietā un es izjūtu tā sekas (dūmi u.t.t.), attieksme man ir klaji negatīva. Ļūlķējiet tos savus kociņus kaut kur citur, ibio!

neruup

Padomaat :D Sasmiidinaaji. Ja tu pa/domaatu, tad nesmeekeetu vispaar. Mani reaali uzjautrina shiis smeekeetaaju atrunas un argumenti, kapeec vini smeekee. Tapeec, ka patiik. Es jau varu atmest kad vien gribu utt. Atziisti, ka esi atkariigs un met mieru, kameer veel nav par veelu. Un veel. Juus, smeekeetaaji, smirdat. Sevishki, kas peec smeekja iedzerat kafiju, tad tas “aromaats” ir vnk., neizturams. Pashi juus, saprotams, to nejuutat.

BigUgga

Veselība… Kas mūsdienās to nebendē? Uzpīpot tas ir feini – kaut ko labu un pa retam, bet vairs nevaru saprast kā var ļurbināt mūslaiku cīgas? No tabakas tur nav ne smakas, pretīgas, dūmi ir uz robežas ar veca dīzeļa atgāzēm, vēl tā apziņa par taukmūļu sponsorēšanu pašiem neērta neliekas? Vairāk par 1-2 smēķiem pa dienu manā skatījumā jau ir sponsorēšana.

kk

nozilināju 7 gadus paciņu dienā. Kopš 2004.gada 1.februāra neesmu izsmēķējis nevienu cigareti. Arī biju kaislīgs smēķētājs, patika utt. Saprāts uzvarēja. Tieši saprāts, laacz… :)

xxx

Tieši tā, saprāts ir vienīgais kas ļauj atmest…

Pats nosmēķēju vairāk kā desmit gadus, tomēr atmest izdevās un nu jau vairāk kā trīs gadus nesmēķēju. Tiesa, piekritīšu tam kurš teicis, ka ilgsmēķētāji “pa īstam” nekad neatmet, jo tāpat šad tad galvā iezogas muļķīgā vēlme uzsmēķēt. Par laimi gan ar vien retāk un retāk…

hu_ha

Pirmais solis ir atzīt problēmu, tas vienmēr visgrūtākais. Grūti pieņemt, ka esi narkomāns/atkarīgais vai vienalga kādā vārdā nosaukts. Svarīgākais jau nav vārds, bet rīcība..

juzis

Un ja padomā, tad kāpēc neaizstāt vienu atkarību ar citu? Sāc braukt ar riteni, skriet (ja liekas par tupu, neinteresanti – aizbrauc orientēties) vai atrodi kādu citu hardcore aizraušanos. Jā, regulāras fiziskas aktivitātes arī ir atkarība, kurām nav ne vainas un ir ar pozitīvām blaknēm. Pēc kāda laika bez piespiešanās nagi niezēs izkustēties. Baidos, ka vienkārši pīpošanas izsvītrošana nemainot neko esošajā dienaskārtībā ir diezgan grūti iespējama misija.

Zahorijs

Tu šobrīd met nost smēķēšanu? Ja nē, tad klips nav nemaz tik labs.

Es smēķēju 15 gadus, no rīta pamodos un man bija grūti ievilkt elpu. Pēc tās reizes vairāk nesmēķēju.

Smēķeklis

Pats interesantākais ir tas, ka smēķētāji darba laikā iet uz pīppauzēm. Esmu novērojis vairākas cilvēku grupas, gan fiziskā darba darītājus, gan ofisa darbiniekus. Vidēji “normāls” smēķētājs pīpē 5 – 10 reizes darba laikā, pietam ir tendence, ka jo vairāk ir smēķētāju kolektīvā jo biežāka ir smēķēšana. Laiks kas patērēts vienai pīppauzei ir ~10 minūtes. Un nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka smēķētāji notriec aptuveni stundu darba laika tikai pīpējot. + pierēķinam stundu pusdienlaika. Un stāstīt, ka nesmēķētāji to laiku pavada skatoties lolkaķus nevajag. lolkaķus skatās visi gan smēķētāji gan nesmēķētāji. Ja ofisa planktonam vēl ir pie kājas nostrādāto stundu skaits, tad fiziskā darba veicējam (piemēram kādas iekārtas operatoram, kuram nav pieejas internetam) tā ekstra stunda no darba laika ir milzīgs robs produktivitātē.

Pēteris

Esmu smēķējis diezgan daudz gadus, šķiet, ka piektajā klasē pirmo reizi atmetu, un devītajā kā atsāku, tā nonstopā nu jau kādus 16 gadus, vidēji 2 paciņas 3 dienās. Es teiktu, ka fiziskas atkarības no smēķēšanas man nav un nekad nav bijis. Domāju, ka daudzi pīpmaņi piekritīs, nezkāpēc mājās smēķēt gribās retāk, bet kārtīgam narkomānam ir pofig kur viņš atrodas, lomka ir lomka.

Man domāt lielākā smēķētāju atkarība ir procesa atkarība, tā apziņa, ka vot padarīju kaut kādu streļķīti, jāieliek komats, tb jāuzpīpē, un tad jāturpina. Un ja vēl ir pīpējošie kolēģi, kuri ik pa laikam uzaicina uzpīpēt… īsi sakot, cilvēks ir slinks, un ieradumus mainīt negrib, lai arī skaļi saka, ka grib.

Mana pieredze:
Apzinos, ka smēķēt ir slikti, ar visām 4 esmu par to, ka smēķēšanu aizliedz aizvien jaunās vietās (nu uz sava balkona un pie sava loga, gan vajadzētu atļaut smēķēt). N reizes bija doma atmest, bija periodi, kad nedēļu nepīpē, novērtē labo pašsajūtu, bet gadās iedzert un turpini pīpēt.

Šogad kādus 4 mēnešus domāju par to dienu, kad pārstāšu smēķēt, bija nolikts atskaites punkts, kuru sasniedzot bija plāns atmest. Kad pienāca tas brīdis, no rīta paciņā bija viena cigarete. Uzpīpēju, nopūtos, un viss, atkarība izrādījās, ka nemaz nav atkarība, drīz 3 mēneši riņķī kopš neesmu smēķējis, un ir izturētas vairākas ugunskristības (alkohols svaigā gaisā), un pat ne izturētas – negribās vairāk un viss.

No šā secinu, ka lai ko tur tās tabakas kompānijas gāztu iekšā, atkarību tas neizraisa, atkarību izraisa cilvēka vājums. Ir sievietes, kuras ir trakas uz apaviem, un pērk nonstopā. Nav jau tā, ka apavu ražotāji ierīvētu apavos morfiju, lai radītu tantēm eiforijas sajūtu un viņas pirktu jaunus apavus vēl un vēl. A moška arī ir… :)

tiri-piri

Hahaha, man patika laacz teksta ievads: “Esmu smēķētājs. Kaislīgs.”.
Šo frāzi manuprāt godam var lietot arī citi lūzeri! :)

Esmu alkoholiķis. Kaislīgs.
Šņaucu kokaīnu. Kaislīgi.
Situ sievu. Kaislīgi.
Esmu zaglis. Kaislīgs.
Komentēju Delfos. Kaislīgi.

cheers to that! :P

marexz

atmest ir viegli vajag tikai gribēt. Tie kas bļaus ka es takš 20 gadus dien dienā, kā teica Galigins no Comedy, sraAtj. Man darba kolēģis – bija pīpmanis ar 20 gadu stāžu, vilka paciņu līdz divas dienā un nu jau 4to gadu nesmēķē.
Personīgi mana attieksme, dari ko gribi tikai nepūt virsū.

wth

“Personīgi mana attieksme, dari ko gribi tikai nepūt virsū.”
Pareizi.
Es tā tam arī pieeju – kas tev par sū* daļu, kas man patīk vai nē, bet nu jā, ja tev nepatīk – tev virsū es nepūtīšu. Ja tu nelīdīsi man virsū, protams.

arv

Kādus gadus 5 biju smēķētājs diezgan regulārs. Vairākas reizes mēģināju atmest, parasti līdz pirmajai ballītei. Vienu dienu vienkārši apnika, pa virsu izlasīju Karra grāmateli un kaut kā atmetās. Paskatījos uz to visu no cita lenķa un sapratu, ka man to nevajag.
Nu jau kādu 1 ar pusi gadus neesmu nevienu cigareti izpīpējis un nevelk arī. Cita lieta, ka nav arī parādījies nežēlīgais naids uz smēķētājiem, dūmi arī īpaši netraucē, ja sejā nepūš. Darbā šad tad eju līdzi tiem kas smēķē – izkustēšanās palīdz savākt galvu kopā un drīzāk ceļ produktivitāti, nekā to nosit.
Par atkarību – teiktu 90% ir galvā un 10% ir fiziskā. Tiekot ar galvu galā, tie 10% nav tik traki.
No smēķēšanas plusiem – drausmīgi patika tā meditācija (te augstāk arī par to bija) – kādos 2vos naktī, pie loga, klusums. Cigarete. Savas domas. Tas ir forši. Cita lieta, ka to var iemācīties arī bez tā kūpošā brīnuma.
Tā citādi, katra paša izvēle. Ne man lemt to, ko katrs dara ar savu ķermeni. Piesauktā pasīvā smēķēšana – kopš vairs ofisos iekšā nesmēķē, bullšits. Pirms tam gan, atceros, maziņš gāju uz mātes darbu, kur varēja priekšnieka kabinetā cirvi pakārt. Vot tā ir pasīvā smēķēšana. Tagad, ārā, uz ietves ar degunu uzķert kādu dūmu jau nu ir salīdzinošs sīkums ar to smirdošo auto sastrēgumu, kam tu blakus ej.
Tā ka mana attiekme – nesmēķēju, bet netraucē.

links

Smēķētājiem, kuri vēlas atmest, iesaku pamēģināt Tabex. Nesāpīgi un nav dārgi. Es pārstāju pīpēt 4. dienā. Nu jau 5 nedēļas un nemaz nevelk vairs. Tablešu kursu pārtraucu 3. nedēļā.

Lai izdodas!

Fedja

18 gadus smēķēju. Vairākkārtīgi mēģināju atmest, nesanāca. Mana mamma smēķēja, kamēr bija stāvoklī ar mani, un arī tad, kad tikko biju piedzimis. Varbūt tāpēc tā atkarība bija tik stipra.

Tad es izlasīju šo:
http://tema.livejournal.com/80070.html

Šo raksta cilvēks, kuru ļoti cienu un kura viedoklī ieklausos. Mans vienaudzis, starp citu. Nokačāju Alanu Karru krievu valodā, izlasīju vienā piegājienā. Un tas arī viss, smadzenes iestājās vietā, vairāk neesmu atkarīgs. Neesmu vairs smēķējis vairāk kā 3 gadus ne satraukumā, ne nogurumā, ne dzērumā, ne no rīta, ne vakarā- vienkārši neprasās. Un arī netraucē, tusiņos eju ārā ar draugiem papļāpāt – viņi smēķē, es nē.

Par ieguvumiem šeit nesākšu izpausties, bet ir prieks par maniem bērniem, kuri dzīvo smoke free vidē un vecāki vairs nesmird. Varbūt viņi nesmēķēs, kad izaugs lieli.

micro

@Smēķelis
Mans darba devējs darba līgumā pat speciāli atrunā, kad un cik ilgi cilvēks var iet smēķēt, ja viņam ir tāds ieradums. Citādi, tās smēķēšanas pauzes ievērjomi sasummējas, darbs netiek padarīts līdz galam, bet par visu tiek maksāts. Ir bijis arī gadījums, kad cilvēks darba intervijā teicis, ka nesmēķē, bet pirmajā darba dienā dūmo kā tvaikonis. Tad tā ir arī viņa pēdējā diena.

Vaļūks

Es vienkārši sevi pārprogrammēju, iestāstīju sev, ka smēķēt ir pretīgi un nožēlojami. Lielākā iedvesma ir mani draugi, kuri stāv bariņā (5-10) un smēķē. No malas ir tik nožēlojami, ja iedomājies, ka cilvēki pirms 100 gadiem tādus salmus nekad nebija lietojuši. Ļoti labi iedvesmo pīpētāji strādnieki, kuri ik pēc stundas skrien pīpēt. Kas par idiotismu? Skraidīt katru stundu, lai uzpīpēt. Ziemā iet ārā un salst, nu nē, tas no malas izskatās neloģiski. Vai arī kad beidzās cigaretes, tad pīpmanis gatavs kāpt uz sienas. Vai tad nav nožēlojami? Vilciens Rīga-Zilupe, protams, pīpmanis pīpē starp vagoniem, paciesties nav iespējams. Un cik nožēlojami, ja dabū sodu par tādu nodarbi. Es zemē ielīstu no kauna, ja mani sodītu/lamātu par pīpēšanu. Jāplāno pīpēšanas pauzes – pirms darba, pusdienās utt. Es negribu aizbāzt savu galvu ar tādiem “plāniem”. Es skatos un tas mani iedvesmo to nedarīt. Es nevēlos būt tāds.

Smēķētājs smird. Esmu sabiedrisks cilvēks un nevēlos, lai cilvēkiem būtu pretīgi ar mani runāt vai atrasties man blakus. Man patīk, ka es ierodos tikšanās vienmēr svaigs un bez tās smirdoņas.

Man tas ir ļoti dārgi. Finansiāls stāvoklis šobrīd ir ļoti slikts — knapi varu rēķinus nomaksāt un pats paēst, kur nu vēl pirkt tik dārgu preci. Cik tas būtu nožēlojami, ja es, piemēram, nepaēstu, bet nopirktu cigaretes. Sev tādu es nevaru atļaut.

Un pats galvenais, ka nekādas dižās baudas vai atkarības nav, tikai nožēlojams skats.

Es nopīpēju 10+ gadus dienu dienā, mēģināju mest vairākas reizes, bet man tā pat gribējās pīpēt. Tad es sāku skatīties uz visām situācijām caur tādu patiesu prizmu (aprakstīto augstāk) un vienkārši negribēju, es vairāk nedomāju par cigaretēm. Man nav vairāk tās idiotiskas domas – iet nopirkt vai tomēr ciest. Problēma ir galvā.

Šobrīd es jau ikdienā nepīpēju vairāk par vienu gadu. Dažreiz ballītēs vai pie tēva ciemos (nevaru sevi atradināt :)) uzdzenu dūmu. Tās ir dažas dienas un dažas cigaretes, kas mēneša laikā pat līdz paciņai neaizvelk. Un pamostoties pēc pīpēšanas ballītēm, man vairāk nav tās tizlās domas – uzpīpēt.

alus

vispaar laacz, man ka bijushajam ir pilniiga paarlieciiba ka nav taadi ikdienas smeekjeetaaji kas grib smeekjeet, ir tikai taadi kas ir par vaaju lai atmestu un par vaaju lai to atziitu. tb teorija ir taada ka pilniigi visi regulaarie smeekjeetaaji grib atmest. protams tur ir arguments ka vispaar smeekjeet ir forshi, man arii taa liekas, bet tikai tad ja vareet kaa ar alkoholu vai zaali, gribu uzpiipeeju/iedzeru, negribu nepiipeeju/nedzeru. tad tas buutu forshi. es peec 13 gadu staazha atmetu vispirms samazinot devu no pacinjas dienaa, uz pacinju nedeeljaa un tad ar katru nedeelju veel pa vienai cigaretei mazaak piipeejot (tipa pacinja uz 5 darbadienaam, briivdienaas atelpa bez piipeeshanas). naakamajaa nedeeljaa vienu cigareti dienaa kaadu uzcienaaju utt.
nu jau gadu nepiipeeju un juutos ljoti labi. visaadaa zinjaa labi, gan patiikami ka briivdienu riitos varu normaali paguleet cik gribaas, jo nav obligaati jaaiet uzpiipeet, gan tas ka ietaupu kaadus 60 latus meenesii. bet kaadus pirmos 2 meeneshus stipri attureejos no alkohola lietoshanas, jo shmigaa ir daudz gruutaak neuzpiipeet, arii peec tam prefereeju alkoholu lietot kompaanijaas kuraas nav piipmanju, nu jau pofig.
a par darbu, vismaz pie datora seedeetaajiem ir ljoti labi ik pa laikam piecelties un bishkji izkustinaat kaulus, peec standartiem pat laikam ik peec stundas 15 minuutes jaapastaigaa. pats manu ka kopsh nepiipeeju, varu darbaa noseedeet pie pc 4-5h no vietas, peec tam juutos shkjiibs un greizs. a visaadiem programmeetaajiem un radoshiem cilveekiem nevar buut nekaa labaaka kaa ik pa laikam iziet izveedinaat galvu un apdomaat probleemu mediteejot ar cigareti, pats taa dariiju.
un veel, piipmanji smird, ljoti pretiigi smird. zato tabakas duumi briinishkjiigi smarzho. to gan zinaaju jau kameer veel piipeeju.

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.