laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Ričards Fainmens

Kad runā par ģenialitāti un fiziku, parasti tā īsti nevienu citu kā Einšteinu nepiemin. Otra nianse ir, ka, pieminot Einšteinu, runā tikai par relativitātes teoriju, lai gan viņš aiz sevis atstāja daudz vairāk – kā viens, tā sadarbojoties ar citiem. Taču, protams, ar vienu pašu ekscentrisko un ģeniālo Einšteinu pasaulei nepietiktu. Ir vēl milzums ģēniju un lielāks milzums to, bez kuriem ģēnijiem daudz kas nebūtu sanācis.

Ja esi mācījies nu jau labu laiku populārajās (ja prasītu man – klapēt pusi ciet) humanitārajās iestādēs un par fiziku nezini absolūti neko. Ja ej normālā skolā, bet fizikā kaut kur mazliet esi pazudis. Ja vienkārši vēlies atkārtot to visu brīnišķīgā veidā no viena šāda ģēnija, lasi tālāk.


Ričards Fainmans. Nobela prēmijas laureāts (kopā ar vēl diviem zinātniekiem par pētījumiem kvantu kinētikā). Kad runā par kvantu aprēķiniem un mistisko kvantu skaitļošanu, jāpiemin Fainmans, jo tieši viņš ir idejas autors. Nanotehnoloģijas? Fainmans. Fainmana diagrammas?

Bet šoreiz runa nav par viņa sasniegumiem teorētiskajā fizikā. Savā laikā viņš kļuva par zinātnes sinonīmu ne tikai ASV un Lielbritānijā. Visa pasaule viņu zināja. Tas tāpēc, ka Fainmenam piemita rets talants – spēja ļoti saprotami paskaidrot jebko. Viņš bija autors vai līdzautors ļoti daudzām populārzinātniskām publikācijām un grāmatām, piedalījies milzumā raidījumu gan tv (kad tas parādījās:D) gan radio. Viņa atvērtās un arī specializētās lekcijas bija leģendāras. Fainmans bija cilvēks, kurš spēja viennozīmīgi pārliecināt, ka zinātne ir interesanta, aizraujoša un saprotama.

  1. gadā BBC uzražoja čupiņu ar īsām epizodītēm, kurās Fainmans (atcerieties – tajā laikā milzīgi populārs pat nezinātniskajās aprindās) stāsta par to, kāpēc gumija ir elastīga, kāpēc tenisa bumbiņa nespēj lēkāt mūžīgi, ko tu redzi, skatoties spogulī. Varbūt īsi un maz, bet lieliska ilustrācija iepriekšminētajam lietu skaidrošanas talantam. Savādāk kā “skaidro lietas” es nevaru pateikt. Fizika, fizika, bet pēkšņi lieliska etīde par sarežģīto pasauli un tanti Minniju, kas nonāca slimnīcā un to, ka citplanētietim varētu arī nebūt skaidrs – kāpēc. Brīnišķīgi. Skatoties šo ierakstu, mani pozitīvā nozīmē šokē tas, cik fantastiski labi viņš septiņas minūtes spēj pieturēties pie tā, ko ir izdomājis dažās sekundēs, šķietami pazūdot no sākotnējās tēmas tālēs zilajās, bet tad vienā setā atnākot atpakaļ. Katrs vārds, katrs teikums, katra tēze ir par tēmu.

Starp citu, vēl viens tāds populārais “zinātnes simbols” ir Karls Seigens (pareizi, ja?).

Atis

Vēl ir Dr. Karl. Viņš ļoti labi Austrālijā un mazliet mazāk UK zināms. http://en.wikipedia.org/wiki/Karl_Kruszelnicki

Iesaku noklausīties kādu viņa podkāstu http://www.bbc.co.uk/podcasts/series/drkarl tikai jāņem tas, kur dr.karl virsrakstā, jo ir arī ar citiem cilvēkiem, bet dr.karl visus pārsit. Tur zvana cilvēki uz studiju uzdod jautājumus par jebkuru tēmu un viņš atbild, sākot no astrofizikas, beidzot ar bērnu audzināšanu. Un fenomenāli labi izskaidrojot tā, ka jebkuram idiotam skaidrs.

rolands

Lasu tavu blogu ļoti bieži un man patīk, taču pēc šī teikuma:
“Ja esi mācījies nu jau labu laiku populārajās (ja prasītu man – klapēt pusi ciet) humanitārajās iestādēs un par fiziku nezini absolūti neko…”,
pārgāja vēlme lasīt šo rakstu tālāk.

Nu kamdēļ tā braukt pāri citu cilvēku izvēlētajām profesijām?
Nu paskaties kā “humanitāristi” nes Latvijas vārdu pasaulē. Kaut vai tie paši akadēmiskās mūzikas pārstāvji ir zināmi gan
Eiropā gan Amerikā. (Opera, diriģenti…). Varu pasaukt pazīstamus vārdus, kuri, domāju arī tev nebūtu sveši.
Bet mūsu pašu eksakto zinātņu pārstāvji, augstās gudrības bāleliņi nevar vienu sakarīgu autobūves rūpnīcu izveidot.. Kaut vai datorpeles taisīt…
Visu cieņu JZ micraphones kuru produkcija ir plaši zināma pasaulē, bet diez vai šos aparātus izmanto fiziķi lai ierakstītu savas jaunās teorijas rīmēs…
Varbūt tieši otrādi? Varbūt “normālās” skolas ir par daudz?

Esmu mācījies vienā no humanitārākajām skolām ko Latvijā var atrast un divus gadus skolā ar izteiktu eksakto novirzienu.
Varu pateikt ka humanitārajā skolā fizika un matemātika bija nesalīdzināmi augstākā līmenī ar labākiem pasniedzējiem un praktiskāku pieeju, kur iemācījos daudz vairāk nekā “normālajā” eksaktajā augstas gudrības pelēkajā vidē, kur citas zinības tika pasniegtas ar tik pat nievājošu attieksmi kā tavā teikumā.

Tāds piemērs:
Ar fiziku mūzikas instrumentu var radīt, bet lai spēlētu uz tā nav vajadzīga fizika bet gan pilnīgi citas iemaņas. Ko mums vajag? Lai izcili fiziķi rada izcilus jaunus mūzikas instrumentus, kuri kārājas pie sienām?

Ja tavuprāt nevajag pusi no humanitārajām skolām, tad lūdzu, izmet pusi no savas literatūras, pusi no savas mūzikas kolekcijas, pusi no savām gleznām, brauc ar žiguļa izcilo dizainu, un priecē acis par pļavnieku skaisto arhitektūru.

laacz

Sveiks, Roland!

Man prieks, ka esi no pastāvīgajiem un aizrautīgajiem lasītājiem. Es ceru, ka tomēr nepārtrauksi lasīt manu lapiņu. It sevišķi tāpēc, ka teksts acīmredzami nav “likvidēt visas humanitārās skolas”, bet gan “pusi”. Tas, protams, ir no gaisa pagrābts skaitlis, taču premisi nemaina – humanitāro skolu skaits un valsts atbalstīto augstākās izglītības nepraktisko (ekonomiķi, vadībnieki, sociālās zinātnes [kas pamatā ir pr un mārketinga cilvēku ražotnes]) novirzienu arī ir pārāk daudz.

Neuzskatu, ka tie jālikvidē pavisam, taču eksaktais lauciņš ir nepelnīti atstāts novārtā.

rolands

Nē nepārtraukšu lasīt, tikai izsaku nedaudz besīgu viedokli par šo tēmu kas varbūt nedaudz personīgi skar, jo uzskatu ka visām izglītības jomām jāiet roku rokā un jāpapildina vienai otru un jābūt nevis vienai vairāk un otrai mazāk bet gan sabalansēti lai tiek katram pēc vēlmēm un iemaņām, lai gan talantīgam matemātiķim gan talantīgam rakstniekam būtu kur attīstīties visa mūža garumā. Veiksmi tavam blogam!

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.