laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Tad kā ir? Bērnības sapnīti piepildīji?

Kad biju mazs, dikti garšoja iebiezinātais piens (сгущёнка). Nereti pa kluso izdūru divus mazus mazītiņus caurumiņus, un, savā bērna prātā cerēdams, ka neviens nepamanīs, nedēļas laikā ledusskapī esošā pilnā budnžiņa pārvērtās par ledusskapī esošu tukšu.

Oriģinālo tā laika LPSR domāto etiķeti neatradu.

Kad saņēmu pirmo kabatas naudu (manā ģimenē tā nebija ierasta lieta), iegādājos tuvīnajā veikalā iebiezināto pienu (1 gab. bundž.) un kukuli svaigi ceptas baltmaizes (1 gab. kuk.). Apsēdos lielās istabas vidū uz grīdas un gardu muti visu to notiesāju. Viens pats.

Tātad, pavisam drošs, ka Tu savā bērnībā arī sev biji nosolījies, kļūstot pieaugušam, kaut ko nopirkt daudz vai veselu un apēst. Kad pieaugšu, es katru dienu pirkšu Vētrasputnus un ēdīšu!.

Tad kā i`? Nopirki? Apēdi? Ko? Kā garšoja?

Cipans

:D
Laacz ir kaut kāds domu lasītājs.
Tieši šo pēcpusdien nenormāli sagribējās šitādu, pat izmantoju izmantoju veco metodi – bundža un 2 caurumi :) (kaut arī tagad var nopirkt skrūvējamus iepakojumus, kā majonēzei) pēc pāris h atveru internetus un skat – “sguščonka” jau priekšā :)

guntisd

Kopš pirmās klases katru vasaru (~2 mēn garumā) piepelnījos, kur vien ņēma darbā. Taču “sapni” piepildīju stipri vēlāk, kad studiju gados sāku strādāt ltc – nopirku 10 kg “serenādes” konču un kastīti “Marss” batoniņu :))

māsa

domāju, Kaspar, Tu nebiji vienīgais, kas čiepa… :D Arī iebiezinātais kakao tika tāpat tukšots… Un ja es parasti kādu pieķēru, tad teicu: “Ja neiedosi arī man, tad pateikšu mammai un tētim!” :D

Mārtiņš

Kad sāku iet vidusskolā, tad Vecrīgā atvēra Lido, un man bija apņemšanās – kad sākšu strādāt, tad pelnīšu tik daudz, lai katru dienu varētu ēst Lido. :))

Savukārt iebiezinātais piens man garšoja tikai tas, kas ar kakao, to es arī vienpersoniski pa kluso varēju izēst uiens-diu.

toadbeauty

O, jā! Man šitas nav pārgājis joprojām. Pērku vārīto iebiezināto pienu un tad tā lēnītēm zīžļāju.
Tāds konkrētas apņemšanās kaut ko vienu sapirkties man nebija. Vienkārši – izaugšu un ēdīšu visu, cik sagribēsies – gaļu, končas, saldējumu utt.
Kad ar vīru sākām patstāvīgu saimniekošanu, viens no tādiem lielākajiem priekiem bija vienkārši aiziet uz veikalu pēc kaut kā salda dajbekad, kad sagribas, jo bija uzradušies diennakts veikali.
Un, ja tā godīgi, mums joprojām ir par maz konfekšu, saldējuma un limonādes. Ja mājās plauktā nestāv kāds kilograms šokolādes vai paka cepumu, ir bezmaz krīze un katastrōfa.

Rolis

Vāj… es zinu ko šodien nopirkšu! :)

Šķiet ka mans “pierīšanās” sapnis bija par riekstiņiem, kas pildīti ar vārtīto сгущёнку. Kojās dzīvojot nopirku tos TIK daudz, ka noēdu tikai kādu trešdaļu! :):):)

Hibernate

Godīgi sakot, bērnībā ēdu baltmaizi ar zapti un krējumu virsū – dabīgo vecmātes zapti un parasto krējumu (īsto nevis “krējumeli”) – ļoti nediētisks un trekns produkts, toties gards gan. :) Iebiezinātais piens šķita dzīvais cukurs.
Kas attiecas uz PSRS un mūsdienu pūstošā kapitālisma produktiem – ir milzīga atšķirība, tolaik, šķiet, nebija tādas mākslīgas piedevas visiem pārtikas produktiem, kā mūsdienās. Mūsdienās viss garšo varen draņķīgi, cilvēki, kam garšu kārpiņas nav atrofējušās to jūt un zin. Bet tie, kam ir garšu kārpiņas atrofējušās, iesaku paņemt kādas 2 nedēļas ēst tikai dārzeņus, augļus un rīsus, griķus, grūbas un to visu bez sāls. Pēc tam pagaršosiet tos mākslīgos štruntus (saldumus, konditoreju), vairs tā dzīvot negribēsies. Ja saldumi, tad dabīgie, ja konditoreja, tad pašu taisītā (no miltiem, olām, piena, saldā krējuma, cukura utml.). Protams, nemaz nerunājot par veselības ietekmi, ko sniedz ne tikai tie burgeri, bet arī visi veikalos nopērkamie subprodukti, saldumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi. Mūsdienās bieži pareizi būtu teikt – jo lētāks pārtikas produkts, jo sūdīgāks. Amerikā, piemēram, tieši nācijas trūcīgākā daļa ir uzblīduši, nedabīgi resni, ar smagām veselības problēmām, jo tur tā lētā pārtika (“makdonaļds style”) ir ļoti sūdīga (tāpat kā te).

Usinss

Serenādes… bet vēl nav piepildīts. Arī gribās tā, ka saujām vien… aptuveni ar kilogramu pietiktu. Bet vēl neuzdrošinos. Ir gan pagaršota serenādes kūka… patika, bet par treknu, ja bez tējas lieto.

Jānis

Šāda etiķete, bet ar uzrakstiem tikai krievu valodā piesaistīja manu uzmanību veikala skatlogā …. Florencē! Tikai tur bundžas bija litrīgas! Kā izrādījās tur ir neliels veikalu tīkls ar krievu produktiem.

Lillija

Nesen uzgāju un izlasīju savu dienasgrāmatu, kuru rakstīju +/- 10 gadu vecumā. Tur bija apmēram tāds citāts: “Kad izaugšu, nopirkšu sev peidžeri. Un reizi nedēļā taisīšu rosolu. Un vienmēr ledusskapī būs iebiezināts piens ar cukuru.”
Rosolu katru nedēļu netaisu, drīzāk reizi 3 nedēļās. Iebiezināto pienu ar cukuru nopērku bieži, bet ledusskapī tas vairāk par dienu nenostāv. Vīrs kā pamana, tā izēd vienā piegājienā. :)
Par peidžeri gan sapnis tā arī nekad nepiepildījās.

Paksis

Padomju laikos ļoti reti uz skaita tirgoja bulgāru augļu asortu kompotu viena litra (?) burkās. Tur bija ābola gabaliņi, aprikozes (vai persika) pusītes, ķirši. Un tā suliņa! Mmm! Visa ģimene katru svētdienas pēcpusdienu dalījām vienas burkas saturu uz pieciem. Tolaik lielākais sapnis bija tikt vienam pašam pie visas burkas. Tā arī šo sapni vēl neesmu piepildījis, jo šādus mantu neesmu redzējis. 3L burka tomātu sulas vienam pašam – tas gan ir darīts! … un daudzreiz.

Ichuks

Laikā, kad parādījās pirmie banāni (tikai zaļi) un vecāki tos vēl kādu laiku nogatavināja skapjaugšā, lai netiek klāt – mans sapnis bija apēst daudz, nu, ļoti daudz banānu, bet kad beidzot tāda iespēja bija – vienā piegājienā tik trīs apēdu :)

HIGH-Zen

Šis sapnis ir piepildīts. Vairākas reizes.
Laikā, kad zāle bija zaļāka, tad arī izmantoju divu caurumu metodi. Tai laikā baltmaize bija garšīga, uzdzerta tika Bauskas limonāde vai minerālūdens (ļoti līdzīgs Boržomi, vai arī tas pats tai laikā arī bija – stikla tarā), dažreiz izdevās tikt pie šokolādes Pionieris – tā ar bij laba manta.

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.