laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Deviņdesmito gadu gada datora izvēle

Ir 1993. gads. Latvijā vienīgie cilvēki, kam ir saskarsme ar datoriem, ir saskaitāmi uz nedaudz roku pirkstiem. Lielākā daļa no datoriem ir radinieku vai organizāciju ziedotie. Jo iztērēt 1000 dolārus, lai iegādātos dzelzi, nav viegli. Bet te, trakie amurikāņi, saproties, stāsta, kā tieši jāiegādājas jauns dators. Cik megabaitus un kur, kādu klaviatūru. Protams, runa ir par dārgo galu, bet pievērsiet uzmanību laptopiem ;)

Bet Latvijā? Piemēram, 1997. gadā procedurāli nekas diži neatšķīrās no mūsdienām. Tu varēji palūgt salikt sev datoru, bet varēji nespringt un par stipri dārgāku naudu iegādāties lielo ražotāju kompi (IBM, piemēram). Vienīgās atšķirības bija parametros. Bet summas, ar kurām būtu bijis jārēķinās, bija tieši tās pašas.


Nu, labi. Mūsdienās desktopu pērk reti, kurš. Un nav jau tā kā tolaik, kad neviens ārpus izdevniecībām neko par makintošiem tā īsti arī nebija dzirdējis :P

Jaunu dzelžu cenas sākās no latiem 300-400. Lietotie – divi simti. Tajā laikā visi jau provēja ietirgot tieši pentiumus. Piemēram, 1997. gada māviens vai 1998. gada Var. Ja ne pentiums, tad otra izvēle bija AMD. Un bija arī trešā – Cyrix :)

Kas attiecas uz operatīvo atmiņu, tā bija astoņi un sešpadsmit megabaiti. Protams, dārgā gala dzelžiem varēja sastapt arī 32MB. Un, ja kāds parādīja datoru ar 64 vai 128MB atmiņas, tad tas bija jau absolūts kosmoss. Lai gan daudziem mājās bija vēl vecie labie 386. un 486. (gan intel, gan amd, gan cyrix) ar 2 un 4 MB. Uz astoņiem megabaitiem Doom 2 gāja tāpat kā uz četriem, bet lādējās dāāāudz ātrāk.

Ja jaunos datoros lika 1.5GB un 2GB cietos diskus, tad profesionālajos jau bija neprātīgie trīs gigabaiti.

Runājot par mājas lietotāju, kurš pirka tikai un vienīgi lietotus vai arī lika kopā pats, tad bija parasti Inteļa vai AMD 486 ar 4MB atmiņas un vecu, kaut kur sazīmētu 200MB cieto disku.

Un vēl. Ja tanī laikā pirki datoru, tad par labo toni tika uzskatīts dot līdzi peli un tās paliktni :)

Varbūt Tev ir pieglabājusies kāda cenu liste no deviņdesmitajiem? Vai kāds pastāsts? Vai arī esmu kaut ko ne tā pateicis?

Brutto

Cenu listes krāsnī nokurinātas. Var jau būt, ka vēl kāda kaut kur guļ nobāzta kādos papīros.
Tieši 1993. arī savu pirmo kompīti iegādājos. Braucām ar autobusu uz Rīgu, tad ar tramvaju uz Aviācijas institūtu (ja nemaldos) un tur tik nopirkts 286. kompītis par Ls 189,-
HDD bija 40 MB, RAM laikam 1 MB, video atmiņa 512 KB..
Tad pirkumu mēs divatā ar tēvu stiepām uz tramvaju un tad braucām uz autoostu lai dotos uz māju pusi. Smaga krava bija ko stiept (14″ monitors un sistēmbloks).
Pirms tam “Latgalītē” tika nopirktas 5,25″ disketes ar Wolfenstein 3D.
Vēl toreiz tam tirgonim prasīju, kā tas tā, ka viena spēle uz divām disketēm. Kā tad viņas kopā dabūšu, lai tā spēle strādātu. :))
Laika gaitā tika piepirkta pele, 3,5″ diskiekārta, Creative Labs Sound Blaster 16 skaņas karte (Ls 54,-)…
Tā kā, šogad man tieši 20 gadi kopš sēžu uz PC platformas.:)

mm

Mans pirmais bija Celeron 300Mhz ar 15” crt Hansol monitoru. Pirku tādā kantoŗī – REALTEK. Pēc tam upgreidoju uz 333Mhz Celeron un ieliku cd-rom :D

Cik toreiz bija liels HDD vai rams neatceros.

Neonz

Šķiet, ka 1997. gadā man (īstenībā mammai, pie savas kastes pagaidām nebiju ticis) vel bija AMD 286 14 MHz ar 1 MB RAM un 40 MB HDD. Un EGA videokarti (bet tai man par lielu nelaimi bija kaut kāds specifisks gļuks, kā dēļ Civilizācija nerādīja bildi; vēlāk jau kaut kur tiku pie jaunākas civ.exe versijas ar ko gāja). Bet toties bija upgreidots ar trīspogu peli un 3,5″ diskešu iekārtu.

RedStar7

Deviņdesmitajos pārsimts latu man likās bezmaz miljons un kompis – neaizsniedzams sapnis. Pirmo kompīti nopirku sev 2000. par 170, pats biju visu summu kkā pa santīmiem sakrājis. Kopā kompi lika klasesbiedrs un man par lielu škrobi vēl pamanījās krietni uzvārīties. Bija AMD 100 Mhz, 16 Mb RAM, 2 Gb hdd, monis ar max rez. 640*480 un video ar 1 Mb atmiņu. Nebija pārāk slikts, kaut gan starpība starp šito un drusku labāku likās milzīga. Pēc nepilna gada man par milzu škrobi nosvila cietais un krietnu pusgadu nodzīvoju ar disketēm un DOSu.

toms

Manuprāt, līdzīgi kā mm, ap 1998to-1999to mājās parādījās pirmais kompis kā tagad atceros, biju sīkais un visu pēcpusdienu ložņāju ap kastēm, jo bija noliegts kaut ko uz savu roku darīt – bija jāsagaida paps, kurš tad visu saliktu kopā, lai ekrāns varētu iemirdzēties :) Cik atceros, bija 300MHz celerons, 3GB cietnis, 32MB RAM. Ar visu 14 collu monitoru, tastatūru, peli un paliktni maksājis esot latus 500. Bija kantora ELKO piedāvājums. Tā arī laika gaitā nekas netika uztjūnēts un pēc gadiem, kad jams bija galīgi morāli novecojis, kaste vienkārši tika nomainīta pilnībā. Kādi bija pēcteča parametri, no atmiņas gan pagaisis…

Manfreds

Secinājums viens, tu vēl esi ļoti jauns, kaut sevi arī par vecu ne tuvu neuzskatu. Pirmais kompis darba vajadzībām tika gādāts ap 1994. gada beigām. Cena bija ap 600 Ls vai vairāk. Procesors 486DX, atmiņa 4 MB un cietas disks, ja nemaldos, tad 200 MB. Tā ka tavi stāsti par GB diskiem vēl bija tālā nākotne :). Monitors 14 collu. Pirkti tika iekš Captital, kurš laikam ir bez maz vienīgā kompānija, kura ir dzīva no tiem laikiem arī tagad.

Cipans

jā … 94-95, kad skolā bija bekas , XT86 un krutais 286, pie mammas darbā bija tam laikam megakompis 486 DX266 (Intels), uz kura tika dzenāti klasiskie Doom un F1

Mans pirmais personīgais kompis bija 96.g. tiem laikiem nereāli jaudīgais Pentium I 150Mhz , 4Mb Ram , 512Kb video. 15″ monitors. Maksāja tāds komplekts laikam ~550 Ls. (Atceramies ka tajā laikā latam bija cita vērtība, man piemēram uz nedēļu deva 10 Ls un pat varēja izdzīvot)
Jaudīgākais tolaik bija P166, kam cena bija kosmiska.
Tajā laikā parādījās pirmie mp3, DX266 nevilka, DX4100 – vilka, ja nekas cits nebija palaists , a uz Pentiuma varēja justies kā karalis un paralēli mp3 laist arī visu pārējo stuff :D

Jānis

Pirmais un ilgi kalpojošais dators mājās parādījās 1999.gada pavasarī. Cenu vairs neatceros, bet parametrus gan – AMD K6-2 333MHz procesors, 32MB RAM, 4GB Seagate cietais disks – joprojām mājās glabājas, un domāju, ka joprojām varētu iedarbināt. Pirmais OS – galīgi nestabilais Win98, zilie logi metās katru dienu, bet būtiskākais, ka drīz vien tika pieslēgta interneta iezvanpieeja – jā, mp3 fails 25 minūtēs :) attiecīgi, lēnām – bet tie 4GB sāka palikt par maz, nācās kaut ko upurēt, dzēst un saspiest :)

KKTK

Es skolas brīvdienās pie fāčuka tiku “pastrādāt” ar 286, kam bija TURBO poga. Bija kaut kādas draņķīgas spēles, kas citādi gāja par ātru, izspiežot TURBO bija atkal OK :D Cietais 20MB, DOS līmenī sakompresējot bija ietilpināmi kādi 35MB. Atmiņa mātē saspraustas mikrenes, kādas 20. Tātad nekas nebija uzlabojams. Max ram apjomu neatceros. Cenu prasiet Kaulam, tas kurš Ādažus stūrēja ;)

Andz

Mana pirmais dators tika iegādāts kantorī “Datoru serviss”.
Izskatījās aptuveni šāds:
CPU: AMD K6 233 Mhz
RAM: 32 Mb Simm
HDD: 2.1 Gb
Video: 2 Mb kaut kāds Ati, bez 3d acelerācijas :D
CD-Rom’s kaut kāds.
Hansol 15′ CRT monitors
Maksāja 1001 ASV $

Atceros ka pēc gada visi datori pārdevās jau ar 40 Gb HDD, nu tad es apskaudu savu kaimiņu kam tāds bija :D

Jānis

Savējo pirmo pirku 1993. gadā. 286,1MB RAM,40 HDD no rokas. Tajā laikā studentiem modē bija vazāties pa datorbodēm un datorizstādēm un pētīt cenu lapas, salīdzināt hercus, megabaitus, utt. Mūsu favorīts – veikals Multisistēma (darbojas vēljoprojām) toreiz pretī Palladium uz Marijas ielas. Baigais jaunums bija Trident video karte 1MB ISA, tādās krāsainās kastītēs veikala logā. Ap 1995. tika pa detaļām salasīts 486 DX4 100MHZ ar sākumā 2MB RAMa. Tajā laikā intereses pēc krāju 1 un 2 santīmu monētas ar mērķi noskaidrot cik pa gadu sakrājas. Un pēc gada, par šo “kolekciju” tika nopirkti otrie 2MB RAMa. Shafro veikala meitene bija apjukusi no tāda melno monētu daudzuma (9LVL?), bet beigās pieņēma. 486. pietika ilgam laikam, pat ieliekot 8MB Ramu Win95 gāja. Līdz ar to līdz Pentium 1 nonācu tikai 1998. gadā un arī tikai tāpēc, ka TV karte negāja uz 486. Pēc tam panesās regulāri apgreidi, vismaz 1x gadā.

Mairis Skuja

“Pāāā. Vai tad tiešām 286. bija turbo? Mans neko tād neatcers.”
Bija gan.

Mans pirmais PC bija 286SX ar sazin kādu (CGA?) monitoru. Sastrādāju šo aparātu kādai partijai atdodot haltūru – ar PageMaker skaisti samaketētus statūtus. Vecāki tikai aptuveni saprata ar ko es nodarbojos. Atceros, ka pēc tam parādījās vēl viens 286, blakus pirmajam. Kā sastrādāju neatceros, bet pilnīgi noteikti to izdarīju pats. Varēju justies pirmais čalis starp saviem čaļiem- uz viena haltūras uz otra “Kings Bounty”, kad “jāatpūtina redze”.

Pēc tam, gadu gaitā, ir sekojis daudz kas, bet principā es atceros vēl tikai 3 savus datorus no daudzajiem- un tie ir atzīmēšanas vērti:

1. Ap ’96 vai 97′ gadu tiku pie Pentiuma (I vai II, škiet I), kurā bija sabāzts iekšā viss tajā laikā neiespējamais. Un SuperTower (lasi – metu augstā) korpusā. Tas tika lieliski papildināts ar 21″ SONY CRT (tas tolaik bija woooooowwww…) monitoru (1024×768?), kas mani darīja laimīgu visos veidos, jo jau gadiem biju strādājis uz visādiem dzelteniem draņķiem, pa “n” diennaktīm no vietas un pārsvarā tie draņķi nebija lielāki par 14-15″. Klaviatūra protams- Microsoft Ergonomic un pele – no tās pašas sērijas. Tā līkās un neērtās sērijas- jo mākslinieks drīkst apvainot jebkuru. :) Vēlāk šī sparīgā virpa tika papildināta arī ar A4 “Wacom” tableti, kuru man izdevās izspiest no menedžmenta ar argumentu, ka ar peli nevar kārtīgi pastrādāt ar “Fractal Design Painter”. Uz šīs virpas tiku izvirpojis ellīgi daudz tai laikam labu, ja ne izcilu web dizainu. Uz tās arī esmu mēģinājis arī gulēt, bet neērti. Uz MS klaviatūras esmu vairākas reizes arī aizmidzis, pamostoties konstatējot, ka dizains ir uzzīmējies pats, bet uz sejas man ir daudzu taustiņu nospiedumi.

– Krietnus gadus vēlāk… no visiem PC portatīvajiem, kas ir gājuši caur manām rokām, atzīmēšanas vērts ir IBM T48 (vai 43?) – kaut kāds brīnums, kas tika pasūtīts un likts kopā pēc pasūtījuma, jo plauktā tik niknas konfiguācijas nebija. PC ar apbrīnojami maz gļukiem, tam gadam graujoši labu veiktspēju un sajūtu par to, ka saproti kāpēc to gadu IBM korpusiem bija “padsmit” patentu. Pēc 1/2 gadu mētāšanas pa somu aparāts jo projām izskatījās, kā tikko no plaukta paņemts- pretēji vairumam PC portatīvo šodien, kas pēc 1/2 gada šādā režīmā izskatās, kā izvilkti no miskastes.

– Visu beidzot atzīmēšanas vērts ir šī brīža aparāts – MacBook Pro 13″. Yes, “I switched”. Pēc padmit gadiem, kuros gan bija aptaustīta gan vecā labā “kvadra”, gan arī pa kāda G4. Un kopš tās dienas man ir ārkārtīgi grūti iedomāties sevi ar “regulāru” PC ar WIN. Esmu viens no tiem jocīgajiem, kam šķiet ka nav atpakaļceļa.

Neonz

Noteikti 286 bez SX. SX/DX parādījās 386, lai atšķirtu 16 un 32 bitu datu kopni, vēlāk 486 tas nozīmēja – ir vai nav iekšā peldošā punkta līdzprocesors (FPU).

Vecis

Pirmā kaste bija 386`ais ar 2mb rāmi. Šķiet kādā 96. gads. Samaksāju apmēram 100ls Ar to samācījos visādas gudrības, un pēc gada jau kautkādiem mistiskiem variantiem jau biju ticis pie dx. Tas arī bija pēdējais kompis par kuru izmetu naudu. Līdz pat c2d laikiem. Izdevās vienmēr “klientiem” apgreidojot kastes tikt pie savas kastes “apgreidiem”.
Pēc 486 bija P1 133, noklokots līdz 166. Lai HL1 var rambāt bez lagiem SVGA. Tad 166MMX. Čupa ar P2 un vien P3. Tad pāris gadus nosēdēju uz thunderbird un pēc tam XP2400. Un tad jau bija c2d ārā. P4 izlaidu pilnībā.

deni2s

Pirmais PC – 486DX2 66 Mhz, 4Mb RAM, 425Mb HDD, 3.5″FDD, 512KB video, 14″ Trident. Pirms tam darbības biju uzsācis ar īpašumā esošo ZX Spectrum. Nu un ap to laiku jau bija darbošanās ar Atari, bekām, ahātiem (Skolēnu pilī), un vecākiem PC.

Pēdējos gados pārsvarā darbojos ar Macbookiem.

Krotow

Datoru cenas pēdējos 30 gados kļuvušas zemākas, jo tehnoloģijas nestāv uz vietas un salikt tos var vienlaicīgi daudz vairāk (un lētāk). Protams, cenas ietekmē arī tas, ka daudz ko pa lēto liek kopā Āzijas valstu strādnieki. Arī “nooptimizēti” dzelži ir tā ka maz neliekas (un tāpēc arī salūst daudz ātrāk). Kas attiecas uz cenas ciparu, tad “pēdējās tehnoloģijas” dzelži pēdējos 15 gados maksā apmēram vienu un to pašu ciparu. Vienīgi mūsu algas pēdejos 20 gadu laikā ir cēlušās apmēram 15x.

nop

Cenas nav mainījušās, kā “kruts” [dzains, detaļu ražotāji, pārdomātība un tā tālāk] kompis maksāja 1000 Ls+ tā maksā. Lētie protams ar kā spēlēm vidējs 400-500 Ls ar monitoru maksāja, tā maksā. Bikucīt visam ir nokritusies, bet idejiski nea. Paliecinājies ir klāsts un daudzveidība.
P.S. man pirmo kompi uzdāvināja 199x gadā radi no USA. Tad 1999 gadā ms.lv Ticiet vai nē pa 130 Ls celeronu 300 vai 400 Mhz iepirku, bez hdd,ar integrēto videokarti, bez CD, bez klaviaturām/pelēm. Kurus no vecā 486 33MHz pārliku. Tad pagāja mēnesis vai divi ar videokarti piepirku, jo taj laikā tur kaut kas mainījās un pa lētām naudām pie 3dfx kartes varēja tikt. Skatos te daudzi atvēzējušies. Ok ar paspēju uz melnbaltiem monitoriem pasēdēt gan skolā, gan tā.

noisex

Man pirmais kompis, ja ta to varetu nosaukt bija ZX-Spectrum ar 48k :D ..atceros laikus, kad sedejam pie lentinieka vai kaseshnieka un ladejam speles un tad tas pec 15min ladeshnas interruptejas, jo sudiga lenta bija…ja bija laba lenta vareja ieslegt 2x atrumu :D Ta ka macijos elektroniku atradu shemu, kontrolieri un 5.25″ flopiku, ka to visu sadabut kopaa…taa bija shtelle :D ..pie reizes iemacijos BASIC :) ..jo iespledzot ZX’u tas bija tas ar ko vareji darboties…tapa ari pastaisistas speles… Par BK–001 skola nerunashu :) ..velak naca 086, 286, 286, 486 ..un tad mega ..Pentium :) ..gandriz viss tika pirkts par kosmosuu un A-Studija uz Kalnciema ielas :D

Kaspars

Kādi tik kompīši nav bijuši.. atceros pirmo saskarsmi jau kādos gados 6os +/- ~1990.g.. tēvam darbā bija dators.. tad vēl gan tikai spēlītes spēlēju no lielajām disketēm..
Nākamā saskarsme ar datoru un arī nu jau internetu bija ~97./98. gadu.. tā kā mamma bija skolas IT skolotāja, tad arī bija piekļuve pie datoriem klasē :D un pirmais internets cik atceros vēl bija dial-up.. tad vēl likās pilnīgs kosmoss.. :) mājās pirmais kompis arī ap to laiku parādījās.. tēvs bija nopircis.. ja nemaldos vēl 486dx.. cietais 850mb, doom u.c. dažādas spēlītes gāja griezdamies..

vispār tie bija labi laiki :)

valdis

ehh, atceros tos laikus un pirmo kompi :) kādu laiku krājot, iztērēju priekš “studenta” , ievērojamu summu, kādus 800 – 900 ls par 166mmx ar 128 mb atmiņu, 4 Gb cieto disku un priekš tiem laikiem ubermegakrutāko videokarti Ati All-in-Wonder ar tv tuneri :) ko tikai nedariju – 3d grafika iekš 3dsmax 1 – 2 versijas, fotošops griezās uz nebēdu, uz tās bāzes palaidu dzīvē tvnet.lv tiešās tv ziņu translācijas :) bet kas ir pats interesantākais – tas kompis gods godam nokalpoja līdz kādam 2008 gadam, savas vecumdienas aizvadot kā pilnvērtīga rakstāmmašīna mammai.

Jaanis

Mans pirmais PC bija 286/1MB/40MB/EGA. Gads 1990. vai 1991., tiem laikiem dārgs un smalks pirkums, par rūpnīcas līdzekļiem barterā pie poļiem pret kaut kādām detaļām. Tā kā komplektā nāca HP LaserJet 3, ar laiku uz šī kompja iemanījāmies uzinstalēt Win 3.0, PostScript fontus un CorelDraw 2.0, kas ļāva izvērst veselu dizaina un maketēšanas uzņēmumu mājas apstākļos. Vizītkartes tika drukātas un graizītas ar foto giljotīnu :) Konkurences faktiski nebija. Vēl šo to darījām ar AutoCad, FoxBase+ tika veidotas šādas tādas datubāzes, kopumā jautra izklaide.

Tad atnāca Vitālijs M. (laacz droši vien pazīst), kas tajā laikā strādāja LvNet-Teleport (vai Jet, precīzi neatceros) un pieslēdza internetu. Diemžēl vecā griežmeklētāju centrāle nr 33. nedeva vairāk kā 300bod, kaut arī modēms bija uz 1200. Epastam un darbam tīklā tika izmantots UUCP. Dižu jēgu gan tam internetam es tajā laikā saskatīt nespēju, vienīgi newsgroups varēja šo to palasīties.

Vēl atcerējos tādu pieredzi – kādā 1992. gadā skolā informātikā mums bija jāmācās programmēt Paskālā. Es principiāli visu izdarīju C++, un skolotājs man semestrī izlika 3 (jau pēc 10 baļļu sistēmas). Bet man bija trumpis – Corel Draw instalācija! Tajos laikos pat Latgalīte vēl nebija ieskrējusies un softam bija milzu vērtība. Un es biju ar mieru to Corelu Vēzim iedot tikai apmaiņā pret 10 otrajā semestrī un 10 gadā. Un viņš daudz nedomājot piekrita. Atceros to viltīgo ģīmi. Tieši tāpat kā tagad CPistiem, kad atskan jautājums, kur ta šodien steidzamies? Kopš tā laika nespēju atradināties no valsts sektora darbinieku regulāras piekukuļošanas :)

Jānis Polis

Šķiet, ka mājās pirmais dators parādījās 1998. gadā, visus parametrus neatceros bet tas bija P166MMX ar Nvidia Rivas TNT 16Mb grafisko karti, kuras dēļ mani apskauda visi paziņas. Bija arī modems, un tas, kombinācijā ar to, ka Lattelekom vēl nebija sarunu laika uzskaites, bet paziņas PARKS ISP padalījās ar bezmaksas iezvanpieejas accountu, nozīmēja daudz negulētas naktis shēmojot un skriptojot IRC kanālu takeoverus :)
Vēl pirms tam bija leģendārie LUMII monhromie termināļi, kur skolēniem, iepriekš pierakstoties, bija iespēja konkrētu bezmaksas stundu skaitu piekļūt IRC un komandrindas MORPG.

edu

Mans sencis straadaaja “Rīgas radioizotopu aparatūras būves zinātniski pētnieciskajā institūtā “RNIIRP”” un visaadi BK, 286 utt bija maajaas jau 80-to gadu beigaas, uz kuriem asambleraa tika rakstiitas programmas un ‘puustas’ iekshaa mikrosheemaas. Man 286 ljaava sleegta iekshaa kaadaa ~1993. gadaa, kad saaku rakstiit programminjas Basic.

Juuu

Atceros, ka vecāki nopirka 486, un pazīstams bija viens datorspeciālists, tas vēlāk sagādāja pirmo pentiumu ar turbo pogu, no 133 varēja pārslēgt uz 166. Es gan tā datora barošanas bloku nosvilināju, atceros, kad pārslēdzu aizmugurē podziņu no 220v uz 110v :]
Tam Pentiumam bija vēl kaut kāda 1mb video karte, izdevās man kaut kur salasīt pārējos rama čipus, un saliktu tos videokartē, bija jau 4mb un spēles gāja patiešām labi. Diezgan stilīgi, kad varēja ielikt ram’u videokartē.

Labi atceros laiku, kad tas datorspeciālists bija dabūjis Pentium 3, ar diviem 450mhz procesoriem, un 16 vai 32 mb video karti, tas bija vienkārši WOW. Neskatoties uz to vēl pieslēdza pie TV datoru un iedeva joysticku un tad spēlējām need for speed.

djhurio

Atceros, ka par pirmā datora iegādi sāku domāt vidusskolas laikā — tātad kaut kad 97 vai 98 gadā. Pirmais variants bija sarunāts ar pamatskolas klases biedra draugu, kurš apsolīja par kaut kādām naudiņām kompi salikt. Atceros, ka gāju ciemos, viņš man kaut ko tur stāstīja, bet neko daudz no tā nesapratu. Pierakstīju parametrus un skolā klases gudrākajam datoristam prasīju, ko viņš domā par šādu kompi. Es vēl tolaik domāju, ka varu iztikt bez video kartes, jo domāju, ka tā ir nepieciešama tikai video (filmu) skatīšanai. Tad mani apgaismoja, ka bez tās bildi vispār neredzēšu. Neatceros precīzi kāpēc, bet tomēr beigās to džeku uzmetu, un pateicu, ka kompi no viņa nepirkšu. Viņš man tur dusmīgs stāstīja, ka ir jau detaļas nopircis un tā, bet es uzskatīju, ka mēs vēl neko nebijām sarunājuši.

Tad drīz kompis tika sarunāts no mammas darba kolēģa (IT spečuka), kurš tad kompi salika un mums pārdeva. Cenu neatceros. Kompis bija apmēram šāds:
CPU: Pentium 200 MMX
RAM: 16 MB
GPU: ATI 2 MB
HDD: apmēram 1.6 GB (precīzi neatceros)
Monitors: 14” Hyundai
Floppy (3.5”), klaviatūra, pele.
OS: Win95.

Nu tad sākās dzīve. Šis agregāts tika darbināts, pētīts, jaukts. Toreiz bija tāda avīze Digital Times, kura bija krievu valodā, kuru es pat lasīju, lai arī ar krievu valodu biju uz Jūs :)

Vēlāk kompis tika apgreidots secīgi ar:
— Samsung CD-ROM — beidzot parādījās skaņa, jo CD diskus jau varēja klausīties. Kā speakeri tika izmantos kasēšu Panasonic maģis, kuram bija skaņas ieeja.
— SB skaņas karte — visas spēlēs varēja no jauna sākt spēlēt, jo tagad bija papildus skaņa (joprojām caur Panasonic maģi).
— RAM tika apgreidots no SIMM 16 MB un DIMM 32 MB.
— Genius tumbiņas ar subwooferi.
— Un tad vēl gadsimtu mijā tika apgreidots HDD uz nereāli milzīgo 13 GB cietni. Atceros, ka tas maksāja apmēram 130 Ls, kas likās šausmīgi dārgs pirkums, bet es toreiz domāju, ka cietnis būs lietojams ļoti ilgu laiku, jo 13 GB man toreiz likās kaut kas ļoti tuvs bezgalībai. Atceros, ka cietņa iegādei iztērēju visu naudu un domāju, ka tas arī bija ļoti gudrs gājiens, jo toreiz nāca virsū briesmīgais mileniums, un neviens nezināja, vai elektroniskā nauda 1.janvārī vēl eksistēs.

Vēl atceros, ka toreiz bija populāri veikalā veco detaļu atdot un pretī saņemt jauno ar atlaidi. Tā šķiet es apgreidoju, gan RAM, gan HDD.

Pēc 2000.gada bija vēl GPU apgreids uz Voodoo 3 3Dfx, kas radīja lielu ekstāzi, jo daudz spēles atkal parādījās jaunās krāsās un ar papildus 3Dfx efektiem (piemēram, Need for Speed 2).

Monitors, kuru iesaucām par burku (ekrāns bija tiešam ļoti izliekts) ir jau utilizēts, bet pirmā datora korpuss gan vēl eksistē. Iekšas gan ir nomainīts, no orģinālajām daļām nekas nav palicis pāri. Bet iekšā ir pieminētais 13 GB HDD un Voodoo 3. Pēc tam, kad jau bija nopirkts jauns kompis, vecais ik palaikam sporta pēc tika iedarbināts. Kaut kad lēnā nāvē nobeidzās mātes plate, kurai Latgalītē tika nopirkta aizvietotāja. Vēlāk arī joka pēc piepirku klāt LAN karti, kad internets mājās parādījās. Domāju, ka kompīts vēl kaut kur skapja augšējos plauktos stāv, ja brālis nav to izmetis ārā. Domāju, ka ir arī darbināms.

E13m3nT

Man pirmais bija 2000. vai 2001. gadā.
Pirku lietotu MA1 veikalā pa 110Ls
Pentium MMX 200
32mb RAM
4MB Video
Audio Realtek (nācās pirkt atsevišķi)
1.2 HDD
Monitors: 14” SIEMENS NIXDORF
Floppy (3.5”), klaviatūra, pele.
OS: Win95. (Pēc 3 mēnešiem jau uzliku 98)
CDROM: x32

maris

Ap 2000.gadu ģimenē tika pieņemts lēmums par datora iegādi. Reklāmu cenu lapas biju pētījis jau pēdējo pusotru gadu, zināju tās no galvas. Diemžēl tika nolemts pirkt lietotu datoru pa 120 LVL. Nespēju atrunāt, jau tobrīd sapratu, ka noskatītajam datoram ir slkti parametri. Mācījos 10 klasē, savu naudu būtu tērējis 7x nomērot.
Parametri: 60Hz, videokarte 2 vai 4mb, HDD 500mb, CD iekārta, kā Windows un Offiss tur sagāja pat nespēju iedomāties, jau tolaik pārdzīvoju, ka jebkurš CD

maris

-> ka jebkurš CD ir ietilpigāks par cieto. Vecāku mērķim – rakstāmmašīna atbilda visnotaļ precīzi.
Tas netraucēja caurām naktīm spēlēt diskešu spēles. Atzīmēšanas vērtas – klasiskais Doom, GTA. kā vakar atceros pārdzīvojumu, ka GTA2 vajadzēja 256 krāsu atbalstu..atlikt atpakaļ ar klaviatūru uz 16 krāsām bez cita monitora bija 2brīvdienu darbs un 100 lieki restarti. Saprotams vieta uz cietā tika taupīta pārspīlēti.
Strādāt MSWord, klausoties Winamp nebija iespējams, bremzēja sistēmu – rakstāmmašīna.

MaiklsBlack

Labdien Visiem!
Es vācu vecos datorus muzejam, veco datoru tehniku un visu kas saistīts ar to, kas ražots pagājuša gadsimtā . Muzejā tagad ir vairāk , kā 200 veco datoru no dažādam firmām, ka ari cits, kas saistīts ar datoriem un ne tikai, ir radio-tele un elektronikas lietas. Muzejs atrodas Siguldā un pieejams apskatei ( to var apskatīt interneta – http://www/pc-history.com , http://www.pchistory.lv), varbūt Jūs varat palīdzēt, tas taču ir ari vēsture. Labprāt pieņemšu dāvinājuma visu ko Jūs varat piedāvāt, vecus datoru dzelžus kas ražoti Krievija un citur pagājuša gadsimta.
Meklēju datorus – Magic, Ассисеуте 128, Ленинград, Квант-БК, Поиск, Правец, Пълдин 601, Партнёр, Орион-128, Специалист, Агат, Spectrum, Robotron, Искра, ДВК, Корвет un citus.
Vecas spēļu konsolijas un kartridžus tiem. Krievu kalkulatorus, mehāniskas kalkulatorus (tipa „Feliks”). Principa visu kas saistīts ar datoriem un datoru vēsture , ka ari ar elektroniku un tele-radio.
Ar cieņu
Mihails (MaiklsBlack)
E-mail: maikls_bms@apollo.lv
Tel: 29453806
ICQ: 308828898
Skype: MaiklsBlack

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.