laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Izolācija Jelgavā (pačīkstēsim kopā)

Būtu es sazvērestību teoriju piekritējs, varētu tādas sadomāt kāliem. Piemēram – Latvijas Valsts Ceļi, Jelgava un tās novads, Ozolnieku novads un Latvijas Dzelzceļš ir sazvērējušies pret jelgavniekiem un tos morāli nobriedina nākamā gada Salu tilta rekonstrukcijas sekām. Vai arī – šādā veidā tie, kas strādā Rīgā, tiek spiesti izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Pirms nemaz ne tik daudz gadiem viens no iemesliem, kuru dēļ uz Jelgavu brauca nelabprāt, bija tās ceļi. Gan nokļūšana uz to, gan pati pilsēta bija puszuduša asfalta, vājrpātīgu bedru un neizbraucamu alternatīvu meistardarbs. Bet nu vairs nekā. Nu mums daudzi ceļi ir paraugi visiem paraugiem. Raiņa ielā pat ir viedie luksofori, ka jautri un inteliģenti slēgājas visos iespējamajos virzienos atkarībā no tā, kāda ir transporta plūsma (jā, paši).

Nupat jau ir 2013. gads un gan pati pilsēta, gan nokļūšana tajā no Rīgas ir kļuvusi no “AMD” (ak mans dievs) un “KPH” (kas par huiņu?) par “laba”. Protams, Roma netika uzcelta vienā dienā. Rekonstrukcijas turpinās, asfalta ruļļi griež savus ruļļus, sava darba meistari nepiekusdami ar lāpstām pieklapē tur, kur jāpieklapē.

Ja neskaita pāris haltūras, bet par tām jau visi ir aizmirsuši. Vienā gadījumā bija jāuzrok svaigs asfalts, jo ieliktais trubu slīpums bija nepareizs. Citā vietā iedzīvotāji diezgan ilgi pēc jaunā ceļa izbūves teica “sūdu būšana”, kas nebija tikai viegls lamuvārds. Tas bija novērojums par sūdiem, kuri no nepareizi izbūvētās kanalizācijas ienāca viņu dārzos (gluži kā gōtiskā Ziedoņa pasakā par mežu pilsētā, ne?)


Protams, ka visi ar prieku atcerās arī šosejas Rīga – Jelgava rekonstrukciju, kas sagādāja ne mazums garu rindu un, būsim godīgi, nepacietīgāku braucēju izraisītu ceļu satiksmes negadījumu. Taču, tpfu, tpfu, tpfu, atlicis tur ir tikai posms no Rīgas līdz Jaunolainei, kuru vēl piecietīsim.

Aizgājušais un šis gads Jelgavas pilsētā ir Lielās ielas rekonstrukcijas zīmē. Tiem, kas nezin, Lielā iela ir pats, pats, pats galvenais Jelgavas satiksmes nodrošināšanas rīks, kurš sākas no vienīgā pilsētas tilta pāri Lielupei un turpinās uz Dobeles pusi. Sekas laiku pa laikam ir brangi jūtamas – sastrēgums uz vairāk nekā pusstundu viena kilometra veikšanai, manevrēšana starp auto, kas uzvārījušies, bet kopumā draudzīga un lēnīga kopābūšana citkārt steidzīgajā pasaulē.

Tie, kas puslīdz zin šīs puses ceļus, teiks – brauciet pa apvedceļu! Mhm. Apvedceļš šogad arī tiek rekonstruēts. Visi trīs tilti un segums pilnā garumā. Tur darba dienas beigās sastrēgumi ir uz apmēram tādu pašu laiku, jo tie, kas ierauga, kas darās pilsētā, dur uz turieni. Tur ir miljons luksoforu (pašlaik – četri, ja nemaldos). Smagākajos laika posmos tie tiek izslēgti un vīriņi oranžās vestēs (ne policisti, bet gan strādnieki) stāv un regulē paši, jo citādi varētu arī nekur netikt.

Taču, lai iebrauktu Jelgavā no tā gala, ir vēl viens pārsteigums priekšā – Lietuvas šosejas rekonstrukcija. Tas gan netraucē tiem, kas brauc uz centru. Tas traucē tiem, kas brauc prom no tā, jo viņiem ir jāveic cits maršruts. Kas interesanti, ir milzums cilvēku, kuriem tie remontdarbi ir apriebušies tiktāl, ka viņi, braucot no centra, neveic apbraukšanu, bet gan dur pret spalvu zem ķieģeļa (ceļa platums atļauj, jautrā posma garums ir nepilns pusotrs kilometrs). Protams, ka policijas tur nav. Es tur braucu regulāri un varu droši teikt, ka policiju tur manījis tā īsti neesmu.

Teorētiski, konstatējot sastrēgušo centru, varētu nebraukt visus tos luksoforus pa apvedceļu, bet gan tikai pārīti. Vai, paga. Ak, brīnumi, arī Garozas iela, pa kuru to teorētiski varētu izdarīt, tiek apdāvināta ar ūdensvadu un rekonstruēta. Tur braukt vispār aizliegts…

Nu, mēs jau nečīkstam. Tajās dienās, kad ir sastrēgumi, ievelkam elpu, saprotam, ka tas ir gaišajai nākotnei un klusībā lamājam tos, kas ignorē zīmes un ierobežojumus. Būtiskāko ierobežojumu laikā, kad “braucu kā gribu” šoferu skaits simtkāršojas, policija, kas varētu uzturēt kārtību protams, netiek novērota. Piemēram, vakar tika ieklāta pēdējā asfalta kārta pagarā posmā un satiksme notika pa vienu joslu katrā virzienā. Protams, ka kādam ienāca prātā pabīdīt malā stabiņus un jau īsu brīdi pēc tam pa svaigi uzlieto asfaltu divās joslās tusēja intensīvie satiksmes dalībnieki (jo zīmes, kas aizliegtu, vairs nav). Vēlāk gan stabiņi tika nolikti atpakaļ, bet šis ilustrē to, ka cilvēkiem viss ir noriebies.

Un tagad Latvijas Dzelceļš vai kāds no tā meitas uzņēmumiem plāno aizklapēt ciet vienīgā reāli uz Rīgu izmantojamā ceļa dzelzceļa pārbrauktuvi. Uz pusotru nedēļu, sākot jau ar nākamo pirmdienu.

Uz jautājumu, vai uz šo pusotru nedēļu tiks nodrošināts, lai uz apvedceļa būtu raita satiksme, saņēmu atbildi no sērijas “nē”.

Mēs jau nečīkstam. Mēs tik sērojam un ceram uz gaišo nākotni. Šī ir tik vien kā laba ilustrācija tam, cik ļoti saskaņoti mūsu valstī viss notiek un cik ļoti atbildīgās iestādes rūpējas par mums – infrastruktūras lietotājiem, jo par uz mērķi orientētiem šos remontdarbus, diendienā tos novērojot, nevarētu saukt. Bet mēs jau nečīkstam. Labi ka vispār kaut ko taisa. Neesam jau civilizētā valstī, kur papildus taisīšanai kāds rūpētos arī par to, lai cilvēkiem labi arī darbu veikšanas laikā. Piecietīs, jo taisām, takš!

Ja ticēt Latvijas Valsts Ceļu noslodzes datiem, tad Jelgavas šoseja ir otra noslogotākā Latvijā (aiz Daugavpils šosejas), pašlaik dienā to izmanto ap 15 tūkstošiem transporta vienību. Spriežot pēc mazās kartes, mērīšanas iekārta ir uzstādīta tā, ka neņem vērā Olaines iedzīvotājus, līdz ar ko droši var teikt, ka visu šo skaitu sastāda Jelgavas iedzīvotāji, viesi un maza daļa tranzīta, kas dodas caur Meiteni uz leišiem. Un, kad visi tie pāris tūkstoši sastrēgumstundā iepērsies luksoforos uz vienīgā ceļa, pa kuru var iebraukt Jelgavā (braukt no Liepājas šosejas puses ir nopietna papildus kilometrāža), būs jautri. Bet mēs jau nečīkstam.

Labi, es pačīkstēju. Man vajadzēja pačīkstēt. Vismaz tālab, lai pēc pāris gadiem, braucot pa lieliskajiem ceļiem, ar nostaļģisku smaidu atcerētos, kā mēs toreiz – 2013. gadā sēdējām sastrēgumā un lamājām visus iesaistītos.

Mr. Serge

Pie visa vainīgs ir Eiropas finansējums, kas līdz gada beigām ir jāiztērē, jo no 2014. gada sākas jauns finansēšanas periods. Un mūsu bāliņi, protams, visu kāpostu iemanās sadalīt tā, lai faktiskie darbi notiktu pēdējā brīdī. Tāpēc jau arī ir tāds fakaps. Par totālo idiotismu aizvadītajā piektdienā Rīgā, kad austrumu virzienā nebija iespējams izkļūt no pilsētas, Latvijas Valsts ceļi vēl joprojām klusē, taisnojas vienīgi Binders un kaut kāds tur ministrs. Bet reāli problēma ir tajā, ka kāposts ir iedalīts, tas ir jāiztērē, un to var iztērēt vienīgi atlikušajās vasaras dienās, jo, ja klās asfaltu ziemā, tad skaidrs, ka būs vispārējā pasūdzēšanās un lietussargu revolūcijas.

Roze

Problēmas atrisinājums ir gaužām vienkāršs (kā visas attīstītajās valstīs) – jau iepriekš nosaka remontdarba termiņus/izpildes grafiku (kas ir kaut kur pieejama arī mirstīgajiem) un tad par katru pārtērēto minūti ir sods .. Un lai nav tā ka būvbedre ceļa vidū ir officiāla 2 mēnešu garum, tad kaut kādu centrālo ceļu ierobežošanai ir maksimālie limiti.

Endijs Lisovskis

Tā kā man uz Rīgu d-dienu rītos un no Rīgas d-dienu vakaros nav jābrauc, tad īsti problēmas nav sanācis izbaudīt. Un ripinoties tikai pa Jelgavu viss ir paciešams. Un Lietuvas šosejas remonts tiešām ir tāda problēma? Braucot no manas puses apbraucamais ceļš pat ir īsāks kā ja ripotu pa visu Rūpniecības ielu. :D Tev arī nevajadzētu būt problēmām – Raiņa, Tērvetes un aidā.
Savukārt dzelzceļa pārbrauktuves aizvēršana gan varētu būt nepatīkama… ar to viņi nedaudz pārcentušies.

Raiņa ielas gudrie luksofori gan pamatīgi kaitina, jo neļauj paļauties uz pieradumu. Vienu reizi zaļais deg 10 sekundes, citu 3.

Mr. Serge

Neatceros tagad to fīču, bet, kad kārtoju C kategorijas braukšanu Jelgavā, man instruktors izstāstīja tehniku, kā iebraukt Raiņa ielas luksoforu darbībā tā, lai nesanāk fakaps uz ceļa. Eksāmenā tas nostrādāja, bet ikdienā es izvēlos pa to ielu pārvietoties pēc iespējas mazāk.
Ar kravinieku intensīvā satiksmē bremzēšana/uzsākšana vienmēr ir nedaudz maģijas lieta, ja pārsēžas uz to no, piemēram, moča.

Endijs Lisovskis

2 laacz – tev vajag ieviest vairāk kā 3 komentāru dziļumu. Citādi jāatbild tagad citam komentāram. :) Lai vai kā – atkost tur neko nevar (atliek vien sekot līdzi un cerēt ka varēs normāli nobremzēt un aizmugurē esošais neielidos bamperā, ja pārslēgsies uz sarkano stipri ātrāk), jo pat gājējiem pogas citreiz tiek ignorētas. Vairāk problēmu gan ir uz kreisajiem pagriezieniem (ka tikai papildsekcija atļauj braukt – ne tur dzeltenais palīdz, nekā). Runājot par gajējiem – esmu pats stāvējis – sākas atskaite, iet, iet un bams – skaita no jauna. Vai arī skaita, skaita, tad sasalst uz kādu laiku, tad atkal skaita, tad pārlec pa vairakām sekundēm uz priekšu. Nedaudz senāk bija gadījies tā, ka visi pārējie paspēja izbraukt 4 vai 5 ciklus, bet man kā gājējam tikai sekundes skaitīja uz augšu, leju. Līdz man apnika un aizgaju pie sarkanā. Nerādītu tās sekundes vispār – mazak tracinātu tautu. Bet varbūt es vienīgais tāds nervozs.

laacz

Nepiekritīšu par sistēmu. Viņa ir algoritmiski izprotama un loģiska, ņemot par pamatu satiksmes intensitāti, auto skaitu/esamību joslās, konkrētā cikla posmu, utt. Ja brauc uz 50, nekāda naskā bremzēšana nesanāk, jo, ja nevari nobremzēt, uz dzelteno legāli drīksti braukt. Papildsekcija gan bieži vien ir diktiņ īsa. It sevišķi, ja penžas patrāpās priekšā – izbraukt visiem legāli ir pagrūti.

Vēl ir nianse, ka daudzi aizmauc bez papildsekcijas pa kreisi. Tādā gadījumā pēc kāda laika anyway ieslēgsies papildsekcija un kreisajiem gājējiem būs sarkanais, lai gan neviens auto nekur negriežās. Vēl ir džigiti, kas nejēdz joslas un, šķiet, notrigerē nepareizo sensoru un brīnās – huļi nedeg :P Kā arī, neesmu sapratis, kas notiek, ja neesi aizbraucis pie savas zaļās papildsekcijas – vai ir vērts gaidīt, vai tomēr jāpamīņājas uz priekšu un atpakaļ, lai sensoru iedarbinātu.

Šodien pat izvairījos no deadlocka uz Raiņa ielas. Sieviete no labās joslas pēkšņi attapās, ka jāgriež pa kreisi, bet tur kreisajā automašīna. Tā arī mazlie sagrieza stūri un stāvēja. Es jau zin, ka pirmais būs taisni un tikai kaut kad pēc tam pa kreisi. Padevu atpakaļ, lai viņa var iekārtoties kreisajā joslā pilnvērtīgi un netraucē man braukt taisni, nemaz necerēdams, ka viņa sajēgs. Bet, sajēdza! Momentāni padeva atpakaļ, iebrauca kreisajā joslā un visi laimīgi.

Gājēju sekunžu skaitītāji gan ir advancēta figņa, jo skaita sekundes līdz brīdim, kurš ir dinamisks pēc savas dabas. Izmest jamos un būtu miers. Es ar kājām nekad neesmu manījis gļukojošu gājēju pogu. Varbūt uztrāpīji uz parametru maiņas vai jaunās konfigurācijas deploymenta brīdi :P

Rezumējot – problēma ir kreisā papildsekcija, bet kopumā sistēma ir lieliska. Neesmu redzējis uz Raiņa un saistītajām ielām vairs nevienu vērā ņemama garuma rindu pirms luksofora. Pat 1. septembrī pirms skolālaišanas, kad plūsma bija stipri virs vidējā.

Endijs Lisovskis

Man parasti sanāk tieši kreisais – no Mātera uz Raiņa un tas maita izdegās varen ātri. Tāpēc pieminēju ka kreisajiem ir lielāka problēma, jo nav dzeltenā kas pabrīdinātu. Vēl viena jocīga vieta ir Tērvetes-Sarmas-Raiņa-Filosofu krustojums, ja brauc Tērvetes Sarmas ielu nevis pa Raiņa ielu. Ir sanācis tā ka braucot no Tērvetes zaļais ir tiešām dažas sekundes, ir sanācis tā ka ir kaudzi, turklāt tad kad priekšā neviena nav. T.i. – braucu un pa gabalu redzu ka ir zaļais, neviena priekšā nav, bet tas tik deg un deg un pat sanāk izbraukt. Varbūt tiešām šajos ekstrēmajos brīžos kāds kaut ko ir samuhļījis un aizbraucis kad nevajag, bet sensorus jau satrigerējis. Kas attiecas uz sastrēgumiem… nu Jelgavā jau vispār ir reti sastrēgumi. :) Es man šķiet nekad tādā vispār neesmu stāvējis. Ja esmu, tad uz dažām minūtēm tikai. Bet atgādinu – es no rītiem nenesos uz Rīgu un vakaros atpakaļ.

kk

visi čīkst, ka ceļus netaisa bet viens čīkst, ka taisa… :D nu psc Laacz! :D

Ja varētu tā īzī-pīzī pie pirmā čīkstiņa visu pie tevis sapakot un atvilkt citur, kur to tiešām novērtētu…

Jānis

Protams. Novērtētu. Ja tu ikdienā brauktu pa tiem remontiem (kā es un laacz), tad tieši tu novērtētu, kāds sviests sanāk. Nez tu gribētu liekas 2 stundas tā jau īsajā brīvajā laikā pavadīt skatīdamies kā vīriņi pīpē un viens rok bedri?
Laacz nečīkst par remontiem – tie ir nepieciešami, bet par to, kā tiek organizēta satiksme remontdarbu laikā. Diemžēl mūsu ceļu būves varoņi, netaisās nevienu kapeiku maksāt par kādu analītiķu/plūsmu pētnieku. Tā vietā džeki sasēžas pie aliņa un izštuko, kur iestādīt luksoforu. Nerunājot nemaz par vairāku remontdarbu vietu satiksmes plūsmu saskaņošanu. Tas ir pāri veselajam saprātam.

Bet šāda viņu rīcība ikdienā piečakarē neskaitāmus tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Un viesus arī, protams. Ja mēs šīs izniekotās stundas saskaitām kopā un pareizinām kaut vai ar 3 lati stundā, tad sanāk baiss cipars.

Bet ceļu būvētāji, tak māk tikai rēķināt savu naudu. Ne svešu.

Jānis

Hmmm. Nezinu gan. Esmu kaut kur redzējis pie viņu līgumiem (internetā publicētiem) tekstu, ka satiksmes organizācija remontdarbu laikā jāveic Izpildītājam. LV Ceļi ņemričom.

Ivo

Vispār jau remontē 5 tiltus. (Aizmirsi pie Ozolniekiem un Cenu tiltu). Luksofori vēl vakar bija 5 gab. Tā, kā braukāju katru dienu uz Rīgu, tad ierasto 40 min. vietā līdz darbam jāpavada aptuveni 1st. Vakarā pat drusku vairāk.
Ja iesākumā (pavasarī) darbo noritēja raiti, tad tagad liekas, ka darbi īsti nekust no vietas. Lietuvas šos. posmam būtu jābūt pabeigtam līdz novembrim, bet nezinu, vai paspēs, jo neliekas, ka tur šobrīd ļoti aktīvi darbi norisinātos.
Un vēl – Lietuvas šosejā pagrieziens uz Savienības ielu uztaisīts ar saline vidū. Interesanti, vai tie projektētāji iedomājās, ka šai ielā ir autoceļu uzturētāja kantoris, un kā viņi veiks pagriezienu no Elejas puses Savienības ielā? Tur tā iebrauktuve izskatās diezgan pašaura, un parasti esmu ievērojis, ka līdz šim tie šķūrētāri tā tik vien iekļāvās ielas platumā… Kas būs tagad ar saline pa vidu? Liekam likmes, ka tās ceļazīmes, kuras būs uz saliņas diezgan ātri “nonesīs”…

Einars

Sveiki.
Čīkstiņš protams, ir saprotams, bet tomēr…
Ir tāds jēdziens – proaktivitāte. Ja reiz visi zin, ka tikos un tikos tur un tur būs korķi, vai tiešām nav iespējams pamainīt savus ieradumus un izvilkt savu pakaļu no gultas (darba, biroja) 15 – 30 minūtes ātrāk / vēlāk un izvairīties no visām Lāča apcīkstētajām probzām ?
Neticu, ka ar nelielu apdomas un tolerances piešprici nevarētu sakārtot sevis transportēšanu no / uz Jelgavu, vai ne?

laacz

Ir maza nianse. Es un mani pasažieri ir skolas un bērnudārza klienti. Tur nevar izbraukt ātrāk vai ierasties mājās sevišķi vēlāk (bieži bērnudārzam ir jāstrādā ilgāk par noteikto, jo vecāki nevar paspēt pakaļ bērnam, bet darbadevējs ātrāk nelaiž).

Kurkulis

Vakar pret remonta darbiem iespēros pret 1.līniju.
Psihenes apkaime arī ir smuki izrakņāta.
Man šķiet, ka problēma ir arī tās rindas, kuras pirms remontdarbu sākuma nebija uz Lielupes un Driksas tilta. Šķiet, ka luksafori nav noregulēti, citu iemeslu tur saskatīt man ir grūti (brīžos, kad nelej asfaltu un nav kustība vienā joslā, kad rinda ir līdz Valdekas Maximai.)
Ir jau arī tāds fakts vēl, ka ar atļautajiem 50 caur Jelgavu izbraukt nav iespējams, arī ja posms ir taisnvirziena. (vismaz es nevaru)

DimanC

Latvijā joprojām vēl nav tradīcijas pirms remontdarbiem uzlikt zīmi a la “Mēs būvējam jūsu ērtībai”?? Sastrēgumu daudzumu tas nemazinātu, bet vismaz uz brīdi radītu ilūziju, ka kāds domā par nabaga autobraucēju…

Mr. Serge

Jānim: satiksmes organizācija konkrēto būvdarbu vietā ir jāveic darbu veicējiem, tev ir taisnība. Bet es runāju par to, ka Latvijas Valsts ceļiem ir jākoordinē dažādu būvdarbu savstarpējā gaita. Izcils fakaps bija pagājušā piektdiena Rīgā. Piektdienas pēcpusdienā izbraukšanai no Rīgas uz Pleskavas šosejas ir tikai viena josla, apbraukšana caur Juglas papīrfabriku ir apgrūtināta, jo tur tilts pār upi ir sašaurināts līdz vienai joslai (paredzēti remontdarbi) ar priekšrocības zīmi tiem, kas brauc centra virzienā, Ērgļu šosejā kreisais pagrieziens uz apvedceļu iespējams 2-3 mašīnām viena luksofora cikla laikā un citu apbraukšanas ceļu īsti nav.

Jānis

Piekrītu. Kopējā bilde ir jāsaredz un jāorganizē LV ceļiem. Nu varbūt izņemot LV dzelzceļa pārbrauktuves :). Kaut gan arī šajā gadījumā varēja sazvanīties un sarunāt :)

:P

Diez, kurš būs tas gads, kurā varēs tā teikt par to stāvēšanu pie luksaforiem, jo ātri tuvosies tas gads, kurā teisiet – “tikko remontēja un jau ielāpi, plaisas, bedres”. ;)

Storms

Čīkstēšana saprotama. Bērnudārzs tie atvērts 7:30, bet darbs sākās 8:00. Bērnudārzs vienā Rīgas galā, bet darbs – otrā. Pēc tam CP brīnās kā 1990.gada VW ir iespējams 7:55 no rītā Rīgas centrā uz ielas paraut ar visiem 4 ratiem gaisā un vēl izvairīties no stāvoša KAMAZ. Pie kam, ne darba devējam, ne izglītības iestādei nav ne mazākās intereses gar tavām problēmām…
No otras puses – neesat Maskavā dzīvojuši. Tur auto pērk “tikai idioti, vai… tie kuri drīz būs idioti”. Tā man to noraksturoja Maskavas “aborigēns”. Tur idioti stāvot korķos pa 4-6 stundām KATRU RĪTU un vakaru. Ar metro līdz darbam 30 minūtes…
Un no trešās puses – tā vietā lai būvniekiem maksātu par darbu nakts stundās, kad nevienu netraucē, valdība labprātāk šo naudu “investē” savos “taukumūļos”.
Un vispār LVC neatbild par to kas notiek pilsētās, jo tas ir pašvaldības kompetencē. Savukārt pašvaldībai nav nekādu tiesību bāzt degunu a) LVC darīšanās; b) citu pašvaldību iekšējās lietās. Par šito lielo bardaku valdības mājā kāds noslaucīdams taukus no zoda klusībā padomās – “velns, baigā figņa….”.

Einars

Šorīt. zinādams, ka Vienības gatve atkal gatavo iemeslu čīkstēšanai, atstāju auto pie sētas un smīnēdams ierados galvaspilsētā ar LDz laipno palīdzību. Plus vēl brīdis trollī un 15 min kājām. Darbiņš sasniegts, visi laimīgi, izmaksas – 2 x mazākas. Nav slikti ne?

Gints Plivna

Pirms dažām dienām biju Jelgavā. No rīta uz Jelgavu, drusku vēlāk atpakaļ. It kā viss bez liela stresa, ja neskaita pāris momentus:
– no apmēram 25 luksoforiem, man izdevās pie 4 piebraukt pie zaļā. Man ir tāda sajūta, ka, ja kaut kas tai luksoforos tiešām ir gudrs, tad tas strādā izolēti no pārējā, t.i., ar pliku skatīšanos tikai uz savu apkārtni nekāds zaļais vilnis principā nevar veidoties. Var jau būt, ka maldos.
– pilsētas centrā bija poliču pārbaude, uz manu jautājumu – vai šai pilsētā ir kāds luksofors, pie kura piebraucot rādās zaļais – policists brītiņu pārsteigts apsmadzeņoja jautājumu un tad smaidot atbildēja, ka diez vai :)
Tā kā ne man vienam situācija likās dīvaina…

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.