laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Jaungada apņemšanās

Katru gadu pēc gadu mijas sporta zālēs ir novērojams būtisks apmeklētāju pieplūdums. Loģiski – cilvēki apņemās iet uz “kačalku” un tikt vaļā no vēderiem, stiprināt organismu un beidzot sāktu justies komfortabli. Miesiski. Protams, pēc pāris nedēļām vai mēnešiem viss atgriežas vecajās sliedēs un lielākā daļa no šiem jauniņajiem pazūd. Tāds ir visu (tehniski precīzi būtu nosaukt kaut kādus procentus, bet es tos nezinu) jaungada apņemšanos liktenis. Ģitārspēles, smēķēšanas atmešanas, skriešanas.

Es tā īsti nekad neesmu apņēmies līdz ar jauno gadu kaut ko darīt. Ir bijušas idejas masveida apņemšanos realizēt gribētāju uzjundītas, bet tas īsti arī viss. Tas tālab, ka uzskatu, ka apņemties vajag tad, kad reāli vajag, nevis tad, kad gads beidzas. Psiholoģiski, protams, jauki – jauns gads un jauna dzīve, bet jauns gads nav nekāda jauna dzīve. Tik vien kā ērts atskaites punkts.

Vēlies iet uz zāli? Sāc, kad lielais vairums noskrējies. Ziemas beigas vai arī mēnesi pēc siltāka laika iestāšanās. Racionālāk. Vēlies sākt ģitārspēli? Iegādājies ģitāru :) Un tā tālāk.

Man šķiet, ka lielākā daļa apņemšanos izgāžas tieši tāpēc, ka jauna gada sākums tā īsti neskaitās kā dikti laba motivācija. Pirmajā vai otrajā janvārī tu pamosties un saproti, ka tā īsti nekāda jauna dzīve nav sākusies. Jāradinās steigā neuzrakstīt 2013, jāpierod pie jaunas neapaļas valūtas, jāsavāc māja. Papildus motivāciju nereti meklē kolektīvajās apņemšanās, publiskos solījumos vai derībās. Bet patiesībā jau šāda motivācija ir atrodama arī citos datumos, kas nav pirmie.

Ja jau tev diktiņ vajag kaut ko apņemties, tad pēdējo reizi apņemies neko vairs neapņemties tikai tāpēc, ka kaut kas ir jāapņemas. Un apņemies to darīt ar šodienu. Šo pašu brīdi. Tagad. Aiziet!

r00m

Pilnībā piekrītu teiktajam. Nekad neesmu sapratis jezgu ap “jauns gads, jauns es”. Apņemties vajag tad kad pats saproti, ka ir nepieciešamība kaut ko mainīt tad arī motivācija nav problēma.

Es pamodīšos 1. janvārī un nekas nebūs mainījies – turpināšu dzīvot un visticamāk kādu nedēļu rakstīšu nepareizu datumu :)

Wallaby

Es pirms 5 gadiem Jaungadā atmetu smēķēšanu. Un veiksmīgi. Nu, varbūt biju nobriedis jau kādus pāris mēnešus iepriekš, bet nolēmu (un izdarīju) tieši jaunajā gadā. Pieļauju, ka pat bija grūtāk – līdz 24:00 dzēru un pīpēju, bet pēc tam – tāpat esot iedzērušam – nepīpēt ir grūtāk. Bet nu sanāca.

jib

Visiem procesiem, kas saistīti ar grūtību pārvarēšanu (labās apņemšanās parasti tādas ir):
– vajag iesākt,
– tad nostiprināt
– pēc tam turpināt bezgalīgi – teorētisks koncepts, kuriem jāpielieto saprātīgus izņēmumus :).

Jauns gads dod adrenalīnu un/vai citus spēcīgu hormonus un ar tādu “urrā” efektu visu ko var iesākt.
Problēma ir tieši ar pārējo :)

Karlis

Nepiekrītu Laacz.
Piekrītu asiic teiktajam. Jau 2 gadus un 2 dienas nesmēķēju nemaz (2x ūdenspīpe un šis tas citās krāsās neskaitās). Jaunais gads dod foršu motivāciju neatsākt – atceros, kādā rītā, kaut kad kādā septembrī-oktobrī pamodos un sajūta bija slikta – nepilns gads ir mēģināts izturēt un viss velti… Atkal jāmēģina gadu sakrāt. Un tad sapratu – es uzpīpēju tikai sapnī :)

Lai nebūtu jāapņemas mūžīgi mūžos āmen – var spēli padarīt interesantāku, izaicinot sevi – “vai es varu no tā atteikties uz gadu”? Vai otrādi – “vai es izturēšu veselu gadu, 2x nedēļā iet uz sporta zāli?” Un tā, lai nebūtu kārdinājuma pat vienu reizi izlaist šo izaicinājumu. Pēc gada jau tā būs norma! Tieši tas 1. janvāris dod prātam iespēju vieglāk rēķināt, nekā kāds 14.oktobris – cik daudz es zaudēšu, cik esmu izturējis…

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.