laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Viltīgais pagrieziens

Cieņa, protams, darbojas, bet šorīt dabūju pīpinātāju no aizmugures. Nē, ne sadursme, bet pikts džipa vadītājs. Džips bija diezgan tālu, tāpēc sevišķi nebremzēju un veikli nogriezos pa kreisi. Tajā krustojumā braucu uzmanīgi un dodu ceļu, jo skaidri zinu, ka auto tikai savas taisnība dēļ apskādēt nevēlos. Domāju, ka pīpināšanā pie vainas ir cilvēcīgs moments – ceļu satiksmes noteikumi mainās, bet ne visi to atseko. Un gan jau arī vēlme palekties, kurai uguni pielēja pirmais aspekts. Bet visu pēc kārtas.


Sākumā definīcija (vēlāk pierādījums). Krustojumā, ja nav uzstādītas priekšrocības zīmes, tam, kurš brauc pa asfaltētu vai bruģētu ceļu ir priekšrocība attiecībā pret to, kas brauc pa grantētu. Jā, tieši tik vienkārši. Nekādu labās rokas likumu attiecībā vienam pret otru.

Runa ir par Brucenes un Spulgas ielu krustojumu Rīgā. Lūk, gūgles kartēs var redzēt šo viltīgo “T” veida krustojumu. Braucot pa “T” burta kāju (ceļš, uz kura atrodas gūgles auto), ir asfalts. Nogriežoties pa kreisi arī ir asfalts. Taču, labajā pusē ir grants. Aktuālajā CSN redakcijā un visās iepriekšējās, sākot ar 2004. gadu, 1.18 punktā ir atrunāts, ka (izcēlums mans):

1.18. galvenais ceļš – ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205.ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona, bruģa u.tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu vai ceļu bez seguma, […]

1999. gada Ceļu satiksmes noteikumos tiešām definīcija bija savādāka:

1.16. galvenais ceļš – ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205.ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme, vai ceļš ar segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.).

Jā, tas atrodas dzīvojamajā zonā, taču man neizdevās spēkā esošajos noteikumos atrast to, ka tajā ceļu segumam nav nozīmes. Braukšanu dzīvojamajā zonā nosaka Ceļu satiksmes noteikumu 13. pants (ir vēl pāris atrunas citviet, bet tās ir par ātrumu un šo to citu).

Starp citu, braucot no Graudenes puses kā šajā, tā mazliet tuvāk Graudu ielai esošajā krustojumā ar Bātas ielu priekšroka ir tiem, kas tuvojas no labās puses, nevis tev, kas brauc pa Spulgas ielu uz Ziepīti, jo tur dabiskā ceļā izveidojas vienādas nozīmes krustojumi un nekādu priekšrocības zīmju.

Ir arī moments, ka, ja tik tiešām ir nepārvarama vēlme salabot savu auto uz sveša rēķina, pietiek pabraukāties pa lielveikalu stāvvietām, kur nav uzstādītas priekšrocības zīmes. Labās rokas likums arī tur ir labās rokas likums, bet to neviens neievēro.

Viss augstāk minētais, protams, nenozīmē, ka es nekļūdos. Lielākā daļa cilvēku, kas man oponēja, vienkārši nebija lietas kursā, ka šis punkts ir mainījies. Un tā, patiesībā, ir problēma. Noteikumos mainījies ir diezgan daudz kas.

Kā jau prātīgam pilsonim pieklājas, esmu ņēmis vērā rekomendācijas un veselo saprātu. Nav jau diži liela māksla – dirsties. Tāpēc seko daži ieteikumi, no kuriem daži ir personiski, viens loģisks, bet pēdējais – laba štelle, ko nodarīt.

  1. Šaubīgās vietās vaktēt labo pusi – var dabūt sānos un pēc tam ilgi, dikti un, iespējams, arī kašķīgi skaidrot otrai pusei savu taisnību. Vai arī pārsteigti konstatēt, ka taisnība ir otram.
  2. Pārdomāt vismaz ikdienas maršrutā esošās it kā nešaubīgās vietas. Tur vaktēt kreiso pusi :)
  3. RDSD varētu uzlikt priekšrocības zīmes atbilstoši tam, kā faktiski tur brauc (“dodiet ceļu”, braucot no Brucenes un Bātas ielām).
  4. CSDD varētu izveidot vienkāršu, mazu un elegantu infografiku par izmaiņām CSN tiem, kas tiesības ieguvuši sen. Un to izdot arī brošūrā, ko izsniegt cilvēkiem pie tiesību maiņas. Noteikti izlasīs, ja vizuāli uzreiz radīs WTF momentu.

P.S. Varbūt ir vērts parunāt arī par to, ka Latvijā nav un nekad nav bijusi zīme “caurbraukt aizliegts”, un tas baltais aplis ar sarkano maliņu patiesībā nozīmē “braukt aizliegts” un zīmes darbības zonā liedz veikt tādu elementāru darbību kā braukšanu, izņemot atsevišķus CSN atrunātus gadījumus? Un, ka šim aplim nav absolūti nekāda sakara ar caurbraukšanu? :)

Hronists

Man katru rītu ir līdzīgs russian rulette pie bērna skolas kur retais iedomājas piebremzēt pie krustojuma lai palaistu tos kam ir priekšroka gan pēc labās rokas, gan pēc ceļu seguma.

Starp citu – galvenā ceļa definīcija pēc būtības nav mainījusies gadus 25. Tāpēc es ar interesi lasīju diskusiju twiterī un centos saprast ko tad tieši ļaužiem māca autoskolās :)

Warez

Nekas tur pēc būtības nav mainījies. Vienkārši precizēti grants un šķembu ceļi, jo tie, izrādās, ir ceļi ar segumu.
Vecajos noteikumos asfalts pret šķembu (vai grants) ceļu būtu vienādas nozīmes, jaunajos – asfalts ir galvenais. Tas arī viss.

Vaards

Slikts labojums noteikumos. Veikuši nekompetenti plānā galdiņa urbēji. Un uzreiz arī rezultāts – Laacz izraisa avārijas situācijas.

Lieta tāda, ka daudziem ceļiem asfalts nav īsti uzklāts (visdažādāko politekonomisko iemeslu dēļ), bet tie ir augstākas nozīmes ceļi, nekā mazās sānieliņas, kas pievienojas no dzīvojamiem kvartāliem pie maģistrālajām artērijām.

Klasisks gadījums bija 80-to gadu beigās, kur Lapmežciems-Antiņciems virzienā ir novērojams smuks asfaltēts ceļš, kurš tāds pats asfaltēts nonāk laivu bāzē (iekšteritorija – pāris km ceļa garuma). Vienā posmā tas veido 90`leņķi (nogriežas uz laivu bāzi pa labi), un tālāk turpinās plats ceļš ar grants segumu.

Asfalts tur uzklāts, jo Vossam un citiem padomju ministriem bija jābrauc uz laivu bāzi makšķerēt. Bet normāli (un psiholoģiski) priekšroka ir tiem, kas uz simtiņu lido pa granteni garām laivu bāzei.

Tagad atbrauks pamakšķerēt arī kāds programmētājs Laacz, ar “if, then” smadzenēm… Un ies gandarīts bojā. Laacz varbūt pat neies bojā, jo izgriezīsies no laivu bāzes pa kreisi, kamēr pa granteni lidojot nevar nemaz pamanīt, ka kāds tur no laivu bāzes līdīs ārā… Bet blakussēdētājs var tikt upurēts.

e-remit

Par “caurbraukt aizliegts”, ja nemaldos, 80-tajos tas tika nomainīts ar “braukt aizliegts”. Vecie šoferi zināja, ka vari zem tādas zīmes iebraukt, apstāties (ieiet veikalā, piemēram) un pēc tam braukt tālāk.

Mr. Serge

Skaidrs, ka ceļazīmes «Braukt aizliegts» jēgas apspriešana ir vienkārši diskvalificējusi krustojuma apspriešanu, kaut gan «Braukt aizliegts» zīme ir ļoti vienkārša un viegli saprotama. Tā ir teritorija, kurā drīkst iebraukt tikai tie, kas šeit dzīvo, strādā, ieved/izved kravu vai tiem ir pašvaldības atļauja. Tur nav nekāda lielā zinātne jāizgudro.

Mellais

Laacz, vai tad ir tik grūti atvērt CSN un izlasīt, ko īsti drīkst un nedrīkst 302.zīmes darbības zonā? :)
“284. 301., 302., 303., 315., 316. un 317.zīmes darbība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem.
285. 302., 303., 304., 306., 307. un 308.zīmes darbība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuri nogādā vai brauc saņemt kravu, un speciālajiem transportlīdzekļiem (piemēram, autoceltņiem), kas brauc veikt darbus zonā, kas apzīmēta ar kādu no šīm ceļa zīmēm. 302. un 303.zīmes darbība neattiecas arī uz vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t un kuru īpašnieks (turētājs) dzīvo vai strādā šajā zonā, un uz taksometriem, kuri brauc pēc pasažiera vai ar pasažieri, bet 304. un 305.zīmes darbība neattiecas arī uz to transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem), kuri šajā zonā dzīvo vai strādā. 306.zīmes darbība neattiecas arī uz transportlīdzekļiem, ar kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā notiek vadīšanas iemaņu pārbaude.
(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)
286. 302. un 327.zīmes darbība neattiecas uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.”

Mr. Serge

Tu mani troļļo? Šīs zīmes darbības zonā braukt nedrīkst, ja tu neesi izņēmums. Iebraukt un izbraukt tu vari, ja tev tam ir pamatojums. Tāpēc jau arī tā nav «Iebraukt aizliegts» zīme, kas aizliedz jebkādā gadījumā braukt tālāk, ja vien tu neesi īpašs izņēmums (piemēram, sabiedriskais transports ar noteiktu maršrutu).

Vilx-

Vo, tā zīme “braukt aizliegts” man nekad nav bijusi saprotama. Ko gan tas nozīmē – “braukt aizliegts”? Vai tas nozīmē, ka es drīkstu pabraukt garām zīmei (atšķirībā no “ķieģeļa”), bet tiklīdz esmu ticis garām, man jāizslēdz motors, un es vairs tālāk nevaru kustēties? Lai mašīnu dabūtu ārā, vajadzēs ar ceļamkrānu izcelt? Izklausās absurdi, taču nekāds labāks skaidrojums nenāk prātā.

Vai arī varbūt tas ir tā kā ķieģelis, tikai ar augšupminētajiem izņēmuma gadījumiem?

KasparsM

Padomju laikos šī zīme tiešām saucās “caurbraukt aizliegts”, bet tās funkcija bija tāda pati. Tas ir, pa šo ceļu var braukt tikai tie, kam tur ir kādas darīšanas, dzīves vietas vai darbs, ar nolūku saglabātu tur minimālu trafiku. Bet tad laikam daudzi to sāka izmantot kā vietu, kur parkoties, un kā jau padomju garā nācās papildināt juridisko formulējumu. Jaunais formulējums ir trīsstāvīgi sarežģīts un neiegaumējams, tāpēc visi to atceras kā iepriekš, bet ar piebildi, ka to nevar viltīgi apiet, it kā tikai iebraucot un griežoties atpakaļ.

Vilx-

Jaunais formulējums ir vienkārši “Aizliegts braukt jebkādiem transportlīdzekļiem;”, no kura galīgi nepaliek skaidrāks, ar ko tad tas atšķiras no “iebraukt aizliegts”.

Vilx-

Mans jautājums ir – “ar ko ATŠĶIRAS ķieģelis no braukt-aizliegts”? Šobrīd izskatās, ka šīs zīmes ir ekvivalentas, izņemot to, ka zem braukt-aizliegts var iebraukt tie, kas tur dzīvo/strādā. Vai tas ir pareizi?

laacz

Ar to, ka, ja tu brauc aiz “braukt aizliegts”, tevi var paņemt priekšā. Savukārt, ja tu esi iebraucis aiz “ķieģeļa” un nav citu piebraukšanas ceļu, tevi var paņemt priekšā. Tas bieži tik izmantots vietās, kur braukt aizliegts – iebrauc, noliec auto un ej prom. Kamēr, ja esi iebraucis zem ķieģeļa (piemēram, namīpašnieki savos iekšpagalmos nereti liek šādas zīmes), tad ir kaput, ja tavs auto tur atrodas un citu iebraukšanas (bez ķieģeļa) nav.

Vilx-

Pag, nu, bet, ja mans auto stāv vietā, kur var piebraukt tikai caur “braukt aizliegts”, tad jau skaidrs, ka es tur esmu atbraucis (un, tātad, braucis šīs zīmes teritorijā). Paņemt priekšā tikpat liels iemesls. Atšķirību neuztvēru.

laacz

Kamēr tu nebrauc (kā zīme nosaka), tu nepārkāp. Ja neesi pieķerts braucot, tas ir. Bet, ja esi zem ķieģeļa, tad noteikti esi pārkāpis, jo teritorijā ir aizliegts iebraukt. Tā nu sanāk :)

laacz

Starp citu, atšķirība šīm zīmēm ir tāda, ka vienas gadījumā tu drīksti aiz tās pārvietoties, ja esi vietējais (ved pasažierus, dzīvo, strādā, utt zīmes darbības zonā), kamēr otrā zīme, ja vien nav papildzīmes vai neesi sabtranss ar maršrutu zem tās, nesatur izņēmumus.

kāts

Ko daram gadījumos, ja esi iebraucis, tad kāds uzstāda zīmi? Atpakaļceļa nav, izjauc mašīnu, sazāģē un iznes ar rokām līdz tolmetam.

KasparsM

Zīmes ir līdzīgas, bet, ja neskaita izņēmumus, atšķiras ar to, ka “iebraukt aizliegts” bloķē satiksmi vienā virzienā – no tās, kuras tu esi piebraucis, bet zīme “braukt aizliegts” abos virzienos. Ja tu zini, ka ceļš nav strupceļš un tev ir vēlme vai vajadzība lietot šo ceļu, tad pirmajā gadījumā visdrīzāk ir iespējams iebraukt no otras puses, bet otrajā gadījumā, nepiederot izņēmumiem, jāpadomā, kur noparkot mašīnu un tālāk iet ar kājām vai jāmeklē cits risinājums, kas neietver braukšanu pa šo ceļu.

kehem

Kaut kā atceros no autoskolas, ja redzi tukšo apli, padomā pirms gribi tur nokļūt, kāpēc Tev tur vajag vai tml. ja dzīvo strādā… tad viss ok vari braukt iekšā no visām pusēm.
Savukārt ķieģelis faktiski nozīmē kustības virziena regulējumu. uzliek uz vienvirziena ielām, pagalmiem kur pa vienu pusi ārā pa otru iekšā utt.
Ja esi pabraucis zem ķieģeļa kāda laukumā – tas neaizliedz tur atrasties. tas tikai aizliedz tajā laukumā iebraukt pa turieni kur iebrauci.
Arī atpakaļgaitā nevar, lai gan – vienvirziena ielā var pārvietoties…

KasparsM

Arī par to asfaltēto galveno ceļu tev formāli ir taisnība, bet pēc būtības tas tā nav domāts un tikai galīgais sausiņš iestātos par principu šādā gadījumā. Jēga par aslfaltēto galveno ceļu pamatā ir laukos, kur ir tikai loģiski, ka šoseja ir galvenā, pat ja nav saliktas zīmes. Dažreiz nobrauktuves kādu gabalu noasfaltē, bet tas nemaina būtību. Ziemā, kad sasnidzis daudz sniega var nebūt iespējams noteikt, kāds segums ir katram ceļam, bet diez vai kāds tur iedomāsies, ka tad ir jāievēro labās rokas likums.

Bet tajā vietā, kur tu izbrauci, nav nekādas redzamības. Varbūt šķembotais ceļš ir tikai kādu posmu remontēts asfalts? Ziemā var būt sniegs, un galu galā šajā vietā nav arī īpašas vajadzības dod īpašu priekšrocību tiem, kas brauc pa asfaltu, it īpaši tāpēc, ka viņš būs grūtāk pamanāms.

Warez

Vo, vo – es par to pašu. Džips taču atradās aizmugurē, nevis uz galvenā ceļa. Tā arī nesapratu kur konrēti laacz atradās un kāds bija pamats signalizēšanai? Tas ka laacz nepamatoti bremzēja un nevarēja ātri kreiso uztaisīt ar roķeni?
Nebūtu slikti ja situācija būtu pilnībā izklāstīta pirms sākt spamu par CSN.

Anonymous

Pievienojos īpaši neattīsto pulciņam, kuri neizprot uzstādījumu “braukt aizliegts”.

Vēršu uzmanību 414. ceļa zīmei “gājēju ceļš”
http://www.celazimes.lv/lat//434-gajeju-cels/

Vai kāds man var norādīt pantu likumos vai Latvijas Valsts standatos, kur ir aprakstīts uz kuru ceļa daļu zīme attiecas?

likuma vārds: 1.20. gājēju ceļš — ceļš, kas paredzēts gājējiem (var būt apzīmēts ar 414.ceļa zīmi);

,bet

braucot pāri Vosa koklei virzienā uz centru, uz viena apgaismes staba ir zīme “70”, uz nākamā – zīme 414. Cik man zināms, uz ceļa braucamās daļas gājēji (piekusuši skrējēji) tur tiek novēroti tikai Nordea maratona laikā :) (tā nav vienīgā vieta Rīgā un arī Latvijā)

iebraucot Doma laukumā ir tieši tāda pati zīme 414.

tātad atjautības uzdevums – kurā no minētajām vietām būs lielāka iespēja parunāties ar pašvaldības policijas pārstāvjiem?

Anonymous

Paldies, Kiril, interesanta informācija. Bet, ja jau tā robeža ir brīvi interpretējama, tad maisam gals ir vaļā. Kā var būt tādās lietās kautkas interpretējams un neinterpretējams!

BTW, uzzināju, ka Latvijas Valsts standartus policijai ir jāpērk, tiesa tos var dabūt tāpat.

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.