laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Ko sagaidīt no full-stack izstrādātāja (frontend edition)?

TL;DR (alfabētiskā secībā, neievērojot lielos/mazos burtus): angular, axios, backbone, babel.js, bower, broccoli, browser state, browserify, brunch, caniuse, classlist, codeigniter, css, css grid layout, d3.js, dataset, elm, ember, es6, fetch api, flexbox, flux, gnu make, grunt, gulp, glāžšķūņu rūķīši, history, html, ie10, ie11, ie9, javascript, javascript promises, jquery, laravel, less, lodash., mdn, momentjs, mootools, mzgd, node.js, npm, npm, offline, paslēpta nauda, php, pointer events, polyfill, postcss, queryselector, reactjs, redux, requestanimationframe, rollup, rx.js, safari, sass, shadow dom., stack overflow, typescript, vanilla js., vue.js, webpack, webpack, webrtc, yarn, un yii.

Labdien. Varam turpināt?

Tu zini PHP, zini CSS, zini HTML. Varbūt esi pazīstams ar SASS vai LESS. Tu jēdz uzrakstīt vanilla JS, diezgan “no augšas” noraugoties uz jQuery (tai pat laikā priecājoties par promisēm, bet dusmojoties uz to realizāciju iekš fetch/JSON). Lēnā garā čunčini ar saviem pāris privātajiem projektiem. Par nelielu, bet stabilu atalgojumu strādā valsts iestādē vai nelielā privātā uzņēmumā. Kabatā saņurcīts bakalaurs, priekšā dzīve. Līdz šim ar jaunumiem un neparedzētām situācijām esi iemanījies tikg galā, izmantojot gūgli un stack overflow. Dzīve ir izdevusies, nekas daudz nav jāzin.

Pēdējais, ko apzināti iemācījies, bija Laravel, un Tu grimsti aizvien dziļāk tā ekosistēmā, apmierināti ņurdot. Laika gaitā esi iemanījies izmantot arī jaunās lietas, kuras ietver relatīvi jaunos API (fetch, classlist, dataset, queryselector, history un state, requestanimationframe, pointer events, offline, webrtc, un ko nu vēl ne). Čurā karstu no flexbox un nepacietībā dīdies par grid layout. Nedaudz iesmīkņā par deviņdesmitajiem, jo šobrīd vecākais un tizlākais, kas jāatbalsta, ir IE11, bet sūdīgākais pārlūks ir Safari uz aifouniem. Galu galā izrādās, ka arī tas nemaz nav tik ļoti sūdīgs.

Pēdējo reizi, kad bija jālauž domāšana un galva, bija, kad mēģināji apgūt D3. Trīs reizes. Pēdējo gadu Tavs otrs vārds ir polyfill un lodash. Bet, ja runājam par programmēšanu kopumā, tad piespiedi sevi saprast izstrādes patternus un tos arī izmantot ikdienā.

Priecājies par caniuse, bet sūksties, ka MDN ir tik dikti lēns. Lielākais izaicinājums, kurš Tev kā pieredzes bagātam izstrādātājam, ir spēja nedaudz būt par dizaineri.

Taisot mazas lapiņas, dzīve ir rožaina 21. gadsimta otrajā gadu desmitā, ne?

Un tad Tev piedāvā frontend izstrādātāja darbu par salīdzinoši lielisku atalgojumu. Tu nolem nedaudz tomēr iespringt un paskatīties – kas tad ir tāds nostabilizējies šajā laikā. Satīrisks skatījums uz problēmu: “How it feels to learn JavaScript in 2016” (vērtīga diskusija HN, smieklīga redditā).

Izrādās, ka JavaScript vairs neraksta pa taisno pārlūkam. To raksta “modernā” ES6 dialektā, kurš build procesā tiek pārveidot par normālu JavaScript, jo pārlūki pagaidām ar ES6 ir uz “Jūs”. JavaScript bibliotēkas tiek instalētas ar npm, bet Tavs JS tās importē kā ES6 moduļus. Jā, import huh as nothuh from ‘wtf’.

To visu darbina Babel.js vai mūsdienās Webpack (vai, lai nebūtu garlaicīgi, browserify), kas ir tāds visvaris visdaris, spējot transpilēt (no ES6 uz pārlūkiem saprotamu JS) skriptus, kompilēt CSS preprocesoru izejas failus, apvienot skriptus un stilus, optimizēt attēlus, spraitus, to visu kompresēt un obfuskēt. Ir līdzīgas build sistēmas, bet patlaban topā ir webpack. Tas viss ir uz node.js pakotņu menedžera npm bāzes. Tātad, tā node.js, ar kuru paspēlējies pirms pāris gadiem, dzīvo un bez tās nekur. Paga, es aizmirsu par vienu no svaigumiem – Rollup. Tagad Tu vari mazliet nodurt skatu, nopūsties un atcerēties GNU make. Tad dusmīgi uz visiem paskatīties, nospļauties un to arī lietot webā :)

Starp citu, kamēr tu ES6, Tavs kaimiņš TypeScript un elm.

Tā, kur mēs palikām? JS pakotnes, moduļi, ES6? Tad vēl pāris lietas, kuras var gadīties, ka jāzin – bower, yarn, brunch, broccoli. Gulp un grunt, visticamākais, satiksi senākos projektos.

Phew, tas tā kā būtu. Kas bija ar tām reaktīvajām saskarnēm? Angular. Jā, dzirdēts par baiso migrāciju no 1.x uz 2.x (patiesībā nav tik traki). ReactJS. Tā tā feisbuka figņa? Pačukstēšu, ka tur komplektā nāks vēl Redux un derētu vismaz pārskriet ar acīm pāri Flux. Noteikti ieskaties Rx.js. Pēdējais modes kliedziens, protams, ir Vue.js. Huh? Tad, garām ejot, izlasi arī par Shadow DOM un web components.

Smiesies un raudāsi, kad izrādīsies, ka lielākā daļa reaktīvo komponenšu principā ir rakstītas jQuery. Bet tu spītīgi (un tas būtu forši, protams) vari turpināt ar vanilla JS.

Vienā brīdī varētu šķist, ka var aizmirst par vecajiem PHP freimworkiem (Yii, CodeIgniter, utt), vecajām JS bibliotekām (MooTools u.c.), MVC freimworkiem (Backbone, ember, utt), IE10 un noteikti IE9. Nesaceries. Var gadīties, ka iekrīti projektā, kurā tas viss vēsturiski vēl tiek izmantots, bet prasībās ir rakstīts “lapai jābūt savietojamai ar IE9”. Tāpēc arī lekt pāri vēsturei nedrīkst – tā vismaz ir jāapskata.

Ar diezgan nopietnu WTF uz spurdzienu ieraugi, ka diezgan populārs ir tāds PostCSS. Nekas, pieradīsi. Paies kāds brīdis, kamēr sapratīsi de facto standarta bibliotēkas. Piemēram, axios servera pieprasījumu abstrakcijai, moment.js datumlaika operācijām.

Lēnām sapratīsi, ka ikdienas izstrādātāja dzīvē ienāk tomēr funkcionālā programmēšana. Un arī augstskolā atstātā terminoloģija – immutability, pure functions, type inference, u.c.

Ja godīgi, man apnika. Ne vārda neesmu minējis par servera pusi (datubāzes, nedatubāzes, pakotņu menedžeri), kā arī pašu izstrādes ciklu (rīku izvēle, deployment, versiju kontrole, ieskaitot pull requests, grupveida un individuālā komunikācija, agile un ne tik ļoti piegājieni, issue management, utt). Kur nu vēl TDD un CI.

Šis viss ir tikai aisberga mazā – redzamā daļiņa. Jau pēc dažiem mēnešiem būs kaut kas jauns, bet lēnām pazudīs kaut kas pagaidām moderns un daudzsološs. Pēc gada būs vēl trakāk, pēc pieciem – kas zin.

Galvenā atziņa, kuru Tev derētu paņemt līdzi no šī skricelējuma, ir diezgan vienkārša. Tev savā bezgalīgajā “nav laika” ir jāatrod brīdis sekot līdzi un pabakstīt visu jauno. Ne tikai uzmest aci un aizmirst, bet pamēģināt. Un tad, kad varēsi pāris teikumus pateikt par katru no šīm lietām, pirmais solis būs sperts. Nākamie soļi, principā, ir šo lietu pielietošana dzīvē ;)

laacz

Dažkārt pats izstrādātājs pārvērtē to, cik daudz viņš zina. Viņa rīcībā esošās informācijas apjoms ir tik liels un savāktā pieredze ir tik plaša, ka šķiet – viss, tagad es zinu. Un tas bieži vien šokē citus, kas nav šajā jomā iesaistīti. Bet vienmēr ir vēl :)

Jancha

Manuprāt, pats svarīgākais ir zināt kā viss darbojas “pašos pamatos”. Ir svarīgi saprast un zināt kas ir JavaScript, kas ir HTML5, kas notiek no brīža, kad lietotājs ievada tīmekļa resursa adresi, kā pārlūkprogramma sazinās ar ierīcī “otrā galā”, kādas darbības notiek “server pusē”, kādas “klienta pusē”. Ietvari ir modes lietas, tie nāk un iet, bet pamati pārāk daudz nemainās (pašsaprotamu iemeslu dēļ). Protams, ietvaru un lietotņu programmējamo saskarņu zināšanas var ļaut ietaupīt izstrādes laiku un attiecīgi palielināt efektivitāti (bet vajadzētu sarēķināt kopā arī laiku, kas tiek pavadīts mēģinot apgūt visus jaunumus).

laacz

Tas noteikti ir pamatu pamats, bet nav nepieciešams arī iedziļināties līdz pat sīkākajām detaļām. Bieži vien pietiek ar pamatkonceptu pārzināšanu. Un, starp citu, pamati arī mainās (piemērs nav tālu jāmeklē – HTTP2). Apgūt visu nav nepieciešams, nevajag pārprast. Jāizvērtē, jāizpēta tas, kas iegūst apgriezienus. Pat, ja tas pazudīs, tā vietā nāks kaut kas its, kas turpinās iterēt uz pirmā veiksmīgā risinājuma idejām.

eptcyka

Ko tad HTTP2 maina ?

Ņifiga neko nemaina aplikāciju izstrādātajam, kas nodarbojās ar backend’u vai frontendu. Tik cik frontendistiem būs prieks, ka lapas ātrāk lādējas.

laacz

Īzī. Frontendā nav nepieiešama asetu konkatenācija (spraiti, stili, utt). Tāpēc, ka HTTP/2 ir ļoti ilgi keepalive, likvidēts overheads, kā arī paralelizācija ir iebūvēta protokolā. Protams, tas viss ir vairāk vai mazāk low-level, bet performance jautājumi ir dienas kārtībā vienmēr. Lieti noderēs HTTP/2 push.

abu

Pilnībā piekrītu, jāzin kas ir kā, man ir projekts no 2002 gada. Rakstīts JS, izmantojot html tehnoloģijas, tīras, minimālas. Jau sākotnēji 2002 gadā tika taisīts ievērojot responsive dizaina principus, vēlāk pievienojies AJAX, un piepūderēts ar prototype (nu tā bija kļūda, no kuras jātiek vaļā). JS izmērs visā projektā ir tikai bik lielāks nekā min_jquery… secinājumi. Viss strādā, pat ajax minimums ir bonuss, jo viss strādā zibenīgi. Mazs DOM, minimāls JS, pašu komponentes, kuras ir minimālas un saprotamas, kur ir zināms kā viņas strādā. Ne reklāmas saukļi un idejas… Katrs dižš programmētājs grib uzrakstīt savu bibliotēku, programmēšanas valodu. Pēdējos gados diženums piepilda… ļooooti :)

rickurators

Pēdējā laikā atmiņā palicis vienā no pēdējiem Klubiem lasītais futurologa teksts, ka līdz ar tehnisko resursu veiktspējas palielināšanos proporcionāli ir kritusies programmēšanas kvalitāte, jo “ar mūsdienu resursiem iet tak tāpat!”. Reizēm var tikai nopūsties ieraugot to JS bibliotēku krāvumu uz dažiem MB, kas ielādējas līdz ar pārdesmit KB lapu tikai priekš tam, lai kāda izvēlne smukāk izbrauktu vai tooltips parādītos. Bet tad nopērc weba templeitu ar līdzīgu “bagāžu” un parādas smaga dilemma – mēģināt to visu revidēt un ravēt vai atstāt kā ir, jo “strādā taču!” :)

Ramūns

Meh, es sapratu, ka nav vērts un sāku rakstīt perlu :)

Bet vispār mums kantorī ir varoņi, kas visu šo pārzin un puse no tā tiek kaut kur pat izmantota. Man gan palaimējās, ka varēju darboties pie iekšējā tūļa, kura lietotājiem ir norādīts, ka jāizmanto jaunākā Chrome un rezultātā varēju rakstīt ES6 bez visa tā transpilēšanas ārprāta.

ppp

Ir daļa praksē izmantota. Šobrīd priecājos par vue.js. Nepieminēja Laravel.Mix, kas ir tāda kā webpack abstrakcija.

Visuma ļoti labs apkopojums.

koko

Nu laravel mix ir wrapperis pa virsu gulpam (cik atceros) un nav uztverams kā jauna tehnoloģija. Webpack ir iešķiebts caur to pašu gulpu – ČŽ, bet strādā.

Kas attiecas uz vue.js, tad man nepatika tas, ka vue jāielādē pirms ielādējas lapa, citādi lietotājam rādās nepareizais stuffs, bet nu kuru tas interesē?

laacz

Visiem elementiem, kurus negribi rādīt (vai nu visai aplikācijai, vai atsevišķiem tās elementiem): body.loading element { display: none; }. Body norādam šo klasi. Vue mount brīdi pasakām document.body.classList.remove(‘loading’). Budum-tss.

laacz

BTW, gulp līdz ar 5.4 vairs netiek lietots. Gulp bija swissarmyknife Elixir laikos, kad varēji izmantot jebko. Tagad by default ir tikai webpack, kas ir standalone.

koko

Ahh.. Nu es mēģinu dzīvē kaut ko mainīt un 5.4 tā padziļināti neesmu skatījies. Kad skatījos pēdējo reizi, tad webpack bija piejūgts klāt, bet nu labi, ka attīstās.

Par vue – nu jā, bet no otras puses (kā tur tālāk Edijs raksta) es palieku arī vecs un man šausmīgi nepatīk savus atlikušos dzīves gadus pavadīt, gaidot, kad beidzot viss ielādēsies un parādīsies – man info vajag tagad un tūlīt :D

SpiegS

Par to, ka IE11 ir sūdīgākais, nepiekritīšu. Gana daudz problēmu sagādā arī Androīdu natīvie pārlūki.
Kukaiņu ir daudz un dikti. Tam pašam flexbox ir 3 dažādas implementācijas. Joys of mobile development :(

Edijs

Pamanīju.. un nodomāju, ka Kaspars zem grādiem.

Bet jā, jāatzīst, ka tas garais penteris spēj uzdzīt mērenu depresņiku. :) Vai arī – palīdz saprast, ka esmu nonācis citā dzīves periodā (lasi – palicis vecs :D) un īstenībā nemaz arī pārlieku nevēlos visā tajā līdz mielēm iedziļināties. (Liriska atkāpe – nekad arī neesmu sevi pozicionējis kā programmētāju, tāpēc ir piedodams.) Iedziļināties tik vien, lai zinātu, ko kurš no šiem verķiem dara – ok, tas ir pat interesanti. Ne tikai virspusēji palasīt, bet arī kaut ko pabakstīt, paeksperimentēt, why not. Bet lai tā nopietni izmantotu.. Tas prasa laiku un bieži vien ierastie, t.i. “novecojušie” instrumenti spēj uzdevumu atrisināt ātrāk un nebūt ne sliktāk.

Trakākais, ka to rīku saradies tik daudz, ka neviens pie alus kausa uzrunātais programmēšanas guru parasti nespēj sniegt pilnvērtīgu atbildi, ko uz doto brīdi būtu jēga nopietni apgūt. Katrs lieto kaut ko citu, viedokļi atšķiras. Paiet gads – atkal kaut kas jauns. Lai pats salīdzinātu, katru no verķiem jāliek lietā kādā projektā, tik ziepe tāda, ka termiņi parasti jau tā visai spiedīgi, lai nebūtu laiks eksperimentēt ar jauno un nezināmo. Kamēr esi jauns gurķis, kurš spēj sadzīvot ar regulāru miega badu, kā arī bez ģimenes un bērnu bariņa, tikmēr ir cerīgi tikt līdzi tehnoloģiju jaunumiem. Vēlāk paliek arvien draņķīgāk. Lieciet šo aiz auss, tikko no universitātes izripojušie!

Edijs

Taisnība.. Tagad šķiet, ka bez tā nu nekādi. Un vēl kaudzīte noderīgu sīkumu. Vēl salīdzinoši nesen (ok, ka tik nebūs visi pieci gadi apkārt, laiks skrien) ar vienu PHP čali sēdējām pie alus un es viņam stāstīju par datu modeļiem un migrācijas failiem Django pasaulē. Šis vīpsnāja – sak’, priekš kam vajag, īsti veči raksta raw SQL un arī tabulu struktūras lokāli un produkcijā koriģē manuāli. Skat, paiet laiciņš, dzirdu, ka arī Lavarel’ā parādījies tāds prieciņš.

Lota

Liela daļa šo lietu mani reāli dzen depresijā kā nesen sākušu frontend personu. Trūkst elpas, lai visu šito apgūtu un spētu izmantot, beigās kods ir kaut kāds itnekāds, jo tā vietā, lai piestrādātu pie pāris lietām, jāzina viss (un tā kā nav laika, tad zini no visa pa bišķim, reāli – neko)…

Neticis

Ja rakstā minētais ataino patiesību, tad saprotu, kāpēc lielākā daļa tīmekļu vietņu ir 3-4 kruzuļainas lapas bez satura, kuras pārstāj strādāt, kad kāds kruts “web developeris” pārstāj publicēt savas dinamiski ielādējamās superbibliotēkas kodu.

laacz

Mazliet elaborēšu. Tik tiešām – viena alga, ko Tu lieto. Nav jāskrien pakaļ pašam modernākajam, svaigākajam un modīgākajam. Ja Tevi dara produktīvu, gandarītu un pelnošu vecās zināšanas – aiziet. Tieši tas tiek arī apgalvots Džefa rakstā.

Augstāk minētais nav nekāds cutting edge, tas ir pilnīgi normāla lieta. Piemēram, ES6 atbalsts tūliņ būs visos pārlūkos (izņemot IE11, kurš pēc gada būs miris). Build rīki mainās, bet principi paliek un vecie nenoveco – tie turpina dzīvot.

Otrs brīdis pienāk tad, kad visai komandai ir jānonāk pie kopsaucēja. Tad ir nepieciešami rīki un pusrīki, freimworki, vadlīnijas, procesi, versiju kontroles, maksimāla automatizācija, atrunāts deployments un testi. Ja visi var vienoties lietas darīt “pa vienkāršo” un tas ģeld, tad karogu rokā. Kaut ko no aprakstītā var aizvietot, kaut ko var nelietot.

Bet apzināti ignorēt un nezināt par jauno, manuprāt, ir spīta, ietiepības un nespējas augt rādītājs. Te laikam ir runa par komforta zonām.

Vilx-

Nē, protams, nē, apzināti ar visiem spēkiem izvairīties no visa jaunā noteikti nevajag. Tā ir viena galējība. Bet otra galējība ir skriet pakaļ visam jaunajam tikai tāpēc, ka tas ir jauns un spīdīgs un šobrīd to lieto visi “krutie zēni pagalmā”. Galējības parasti nav laba lieta.

Manuprāt, prātīgā pieeja ir – ja Tev ir iespēja (drīkst/atbilst vajadzībām/utt), izmanto to, ko pazīsti – tā strādāsi efektīvāk. Ja esi nonācis vidē, kur izmanto kaut ko jaunu un nepazīstamu – apgūsti to un pielāgojies šai videi. Ja jūti, ka pazīstamās lietas sāk bīstami novecot, apskaties, kas nācis to vietā un nākamajos projektos izmanto to. Tehnoloģijas jāizvēlas pēc tā, cik tās ir piemērotas veicamajam darbam un tā veicējiem.

koko

Piekrītu, ka iespēju robežās vajag “uzmest aci” jaunajam, bet tur sākas tā interesantā lieta ar vides sakārtošanu. Kamēr tu viens spēlējies savā smilškastē, tikmēr vari lietot, ko vien gribi un kas palīdz tev padarīt darbu ātrāk… Komandas ietvaros ir nepieciešams objektīvs izvērtējums.

Reizēm palieku bēdīgs par to, ka pēdējā laikā sanāk strādāt pie projektiem solo, kas nozīmē to, ka, ja gribu kaut ko jaunu, tad jāurbjas padziļināti, kam ne vienmēr ir laiks. Pieredze rāda, ka pat viens kolēģis (un nemaz nevajag, lai viņš būtu guru) palīdz iegūt jaunas vēsmas. Pietiek pateik: “Es dzirdēju par tādu jaunu lietu!” un tu jau zini, ka tāda lieta pastāv. Tālāk ir savas 10 minūtes google + lasīšana un tu saproti vai tā lieta būs vai nebūs… Tieši šī iemesla dēļ man bieži ir šaize, ka nenotiek vai notiek ļoti reti tās mūsu deveru pasēdēšanas, jo tur ir laba informācijas apmaiņas un (reizēm gan subjektīva) tomēr faktu ķidāšana, kas bieži vien (pēc paģiru izgulēšanas) palīdz uzlabot savu darba stilu un līdz ar to arī darba izpildes termiņus.

uldis

Vai Rīgā notiek kaut kādas frontenderu komūnas, kurās pieminētie dalās ar savu sāpi šajā jautājumā? Nu, kaut kas bez meetupiem Millā? Mani interesētu.

!ob

Mazliet no cita skatu punkta: es no front-endista sagaidu prasmi izveidot un uzturēt styleguide, nežēlīgu visa optimizāciju, rūpes par accessability

laacz

Nu, re. Vēl specifiskas lietas. Ne visur vajag styleguide pašam veidot un uzturēt, ne vienmēr performance ir svarīgākais, accessibility, savukārt, ir ļooooti stiepjams jēdziens.

abu

Pēc būtības katra jauna bibliotēka ir kādas idejas implementācija… daviņči monu uzzīmēja ar eļļas krāsām 3D, mūsdienās to darītu savādāk, bet ne tur tā sāls, sāls bij idejā ne pastmarkā. Versiju kontroles, migrācijas, freimvorki, ir ietvari, kuri nodrošina kvalitāti, vadlīnijas mūsu radošumam. Ierobežojoši, jā, vajadzīgi, viennozīmīgi. Grāvi var izrakt ar lāpstu un ar traktoru… jautājums cik kas un kurā gadījumā ir izdevīgi… vai gribas maksāt par traktoru, vai paķert lāpstu un izrakt pašam… :) grāvi kurā iekrist..

Grrr

Un kāds no tā visa sausais atlikums?

Kur ir business case visu laiku mēģināt jaunu tuftu, no kuras, kā pareizi saki, liela daļa atbirs pēc pāris gadiem?

Vai ir mērāmi uzlabojumi produktivitātē, lietojot jaunus rīkus iepriekšējo vietā? Vai programmas ātrdarbībā?

Un vai pāris procentu uzlabojums atsver laika un sāpju patēriņu, pārliekot kādu projektu uz Jauno Tehnoloģiju? Vai arī katrs nākošais projekts ir citā tehnoloģijā, kura jāpārzin un vienlaikus jāatcerās iepriekšējās?

Man kaut kā šķiet, ka tā tāda pašapmierināšanās vairāk tur, kur programmētājiem ļauj pilnu vaļu savu rīku izvēlē. Davai izmēģināsim tagad šito! Ir 5ms uzlabojums uz katru requestu! $$!!$!$!

Tas ir kā cilvēks, kurš visu laiku maina savu auto. Privātajam auto tas var būt patīkami, ja var atļauties — jārēķina savā budžetā ekstra izmaksa visu laiku, bet uzņēmuma auto ir pamatlīdzeklis, kuram sevi jāatpelna.

laacz

I sense sarcasm. Mans mērķis gan nebija izvērtēt. Bet, ja jau esi pieliecies, tad pie reizes saņem arī to :)

Tu esi sajaucis kopā ļoti daudz lietas, kas neiet kopā nepavisam. Viss uzskaitītais vairāk vai mazāk ir izmantojams. Šis tas kopā, šis tas atsevišķi. Piemēram, reaktīvie UI freimworki (vue, react, angular) noteikti atvieglo un paātrina aplikāciju izstrādi.

Ja Tu runā par produktivitāti, tad tā arī atsevišķos gadījumos uzlabojas. Es gan nedomāju, ka tie ir tikai daži procenti.

Uzņēmumam ir svarīgi, lai pēc desmit gadiem nav problēmu atrast cilvēku, kurš ir gatavs uzturēt veco lūzni. Refaktorings un argumentēta jaunu tehnoloģiju izmantošana ir jebkura ilgtermiņa risinājuma dzīves cikla neatņemama sastāvdaļa.

Viens ir nostāšanās pozā un klaja pretošanās pret visu šo, jo, raugi, ar savām patreizējām prasmēm vari panākt visu to pašu. Noteikti, ka vari. Bet, ja blakus noliks cilvēku ar vērā ņemamu pieredzi jaunajā, viņš būs efektīvāks. Un no pamatlīdzekļu skatu punkta – ar labāku price/performance rādītāju :)

Viss uzskaitītais nav atnācis gada laikā. Tas ir vairāku gadu ceļš. Es pat ņemtos apgalvot, ka tik ļoti strauji mainīgā vidē, kāda ir webizstrāde, šis vēl ir tikai nieciņš.

Maziem vōrdpresiem gandrīz nekas no tā nav vajadzīgs. Lielākiem rīkiem bez daudz kā no šī neiztikt. Viss ir aizvietojams. SCSS ar LESS, gulp ar webpack, utt. Te uzrakstītais tikai norāda uz kaut ko, kas ir populārāks un savā ziņā arī modīgāks par pārējo. Bet arī pārējo lieto.

Pavisam noliegt var, bet jēga no tā ir niecīga. Kurā brīdī Tu izdomāsi, ka nupat jau ir vērts apgūt to, jo ir TAS brīdis? Kāpēc ne tagad? Raugi, ja man ikdienā būtu jānodarbojas ar webizstrādi, es šo visu zinātu. Un neuzskatītu to par laika izšķiešanu. Tā ir tā pašizaugsme, kura tevī kā potenciālā darbiniekā ir viena no TOP lietām, kuras vērtētu es.

Kārlis

Nu Jūs labi iesākāt tematu. Šoreiz no adminu puses uzrakstīšu nelielu komentāru.
Patiesībā visas šīs jaunās lietas šausmīgi nogurdina. It sevišķi, ja atnāk kāds jauns gurķis. Katrai videi ir savas prasības, katrai videi ir savs dependency lists. Uzturēt to visu ir gaužām grūti.
Kā likums, katram koderim uz sava pc ir uzlikti vairāki frameworki, un ir pieinstalētas pakas deb,rpm vai arī ar make, kas protams atvieglo izstrādi Jums. Un izrādās, ka tas viss strādā forši, bet tikai uz Jūsu pc, un tikai vienā OS versijā.
Produkcijā viss ir savādāk. Neviens admins neliks vairāk pakas, kā ir nepieciešams minimalkai. Un visiem serveriem būs viena OS ar vienu versiju vai relīzi (cik nu iespējams). Un tas ir ar mērķi – samazināt zoodārzu.

Un pareizi jau teica, ka ar mūsdienu izstrādes rīkiem tiek samazināts ilgums, bet uz tā rēķina krītas kvalitāte.

eh tie kodu ģeneratori … manā skatījumā tie vairs nav koderi-developeri-izstrādātāji. Tie tagad ir ofisa darbinieki.

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.