laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Tautisko sūdiņ… tpfu… vārdiņu vācelīte

Es saprotu, ka blogu tops ir nākamnedēļ, aiz kam man bija visi foršie raksti jāatliek. Ļaujiet man jums skaidri norādīt, cik svarīgs man ir lasītājs un blogs. Es nozogu sev liekas vietas topā, lai līdz jums aiznestu aizraujošu informāciju :D

Ja jums (vai jūsu draugiem, radiem, paziņām) top bērns, bet vārda izvēle ir kļuvusi par strīdīgu tematu, tad piedāvāju kompromisu. Pie kam, būs ar makan tautisku piesitienu. Neba nu par Tūdaliņu saukt, bet vārds būs skaisti latvisks.

Tātad, lieku priekšā 1935. gada vārdadienu sarakstu. Kas interesanti, līdz mūsdienām ir saglabājies diezgan liels to klāsts, bet galvenokārt tieši sieviešu vārdi. Ļoti pietrūkst vienota resursa ar vārdu mūsdienu un arī seno personvārdu etimoloģiju, ka sniedzas tālāk par Jāni, Līgu un Māru.

Daiļprāts, Gardauts, Krietniņš – visi tie ir normāli latviešu vārdi, ja?

Atruna (vēlāk). Kā norādīja šī ieraksta komentāros, daļa no “jaunvārdiem” nāk no 19. gadsimta Ausekļa – “Auseklis (1927)”.

Spriežot pēc kalendāra satura, vārdu dienas svinības bija diezgan neierasta parādība, jo retais zemnieka vārds bija atrodams svinamo dienu sarakstā. Kaut kādā brīdī Latvijā bija iestājusies jau neizbēgamā vēlme visu veco lauzt un jauno vietā likt. Tad nu radās arī šī vārda dienu reforma. Es gan nekur neatrodu precīzāku informāciju, jo periodikā rodamas atsauces ir no trīsdesmitajiem, pats kalendārs arī ir no tā laika, bet šur tur atsauces uz jaunajām un vecajām vārdu dienām var atrast arī divdesmitajos.

Jaunrades algoritms arī nav diez ko oriģināls, lai gan dažiem noteikti ir vēsture. Piemēram, nav “Drošvaldis”, bet gan “Drošvalds”.

Interesanti arī pavērot to, kā līdz mūsdienām daži vārdi ir transformējušies. Piemēram, tāds vecvārds kā Ludmila savulaik tika rakstīts ar kā “Ludmilla” – ar diviem “l”, kas to padara daudz skanīgāku. Šobrīd Latvijā ir 20 šādas vārda versijas lietotāju. Vēl arī tāds ir “Elijas”, kas mūsdienās ir “Eliass”. Iespējams, ka transkripcijas nianses. Vai arī pats fakts, ka savulaik kalendārā bija vārds “Hektors”, kurš tagad kalendārā nav.

Iespējams, ka tā ir durkas kļūda, bet 4. aprīlī un 24. novembrī ir Valdas. Tāpēc 24. novembri pielaboju uz šodienas transkripciju – Velda. Tāpat, rādās, ne parāk uzmanīgais burtlicis būs salicis divreiz Vilni, Smaidu, Brīvuli un Lielvārdu “jaunajās” vārdadienās, bet “vecajās” dubultā ir Gunāri, Zentas un jau pieminētās Valdas.

Gadu mēs noslēdzam ar jauno vārdu “Vieziķis” (mūsdienās 0 nēsētāju), savukārt, mans absolūtais favorīts ir vecvārds “Bangpūtis” (arī neviena).

Ja nu kas, tad man liels pārsteigums bija par pāris vārdiem, kuriem manuprāt ir moderns skanējums. Piemēram, “Gina”. Nē, rādās, ka tas ir dikti sens, bet no vēlākajiem Latvijas laiku kalendāriem ticis izņemts. Ar VVC vēlību savulaik ir nonācis paplašinātajā kalendāra versijā.

Rau, 1897. gada Latviešu Avīzes savā 52. numurā publicēja Austrumu sienas kalendāru, kurā ir arī vārdadienas. Tās pa lielam ir tās pašas vecās, ar atsevišķiem izņēmumiem. Ja ticēt tam, ka par pašu reformu rakstošie tautieši izteicās ne pārāk glaimojoši (Sievietes Pasaule 01.07.1936. #13, Jaunais Zemgalietis, 01.07.1936.), var minēt, ka tas atspoguļoja arī tautas viedokli.

Tātad, meklēt un aplūkot vārdadienas var šajā manis uzveidotajā saitē (papildus atjaunināju oficiālo VVC kalendāru un pieliku vārdu nēsātāju skaitus no PMLP). Pašu kalendāru sabildēju un var apskatīt visā tā daiļumā kā foto.

Noteikti ir kļūdas, konvertējot no vecās drukas uz jauno (ierūsējušas prasmes), kā arī kļūdas tīri no pirkstiem atkarīgas. Tāpēc – par to visu komentāros. Ar lielāko prieku veiktu padziļinātu vārdadienu jautājumu pētīšanu ar zinošu cilvēku atrašanu, pabūšanu bibliotēkās, utt. Diemžēl, tam reāli trūkst laika.

Papildus – man ļoti patīk “vārdu diena”, nevis mūsdienu “vārdadiena”. Iespējams, tas ir veciem cilvēkiem raksturīgā nostaļģija uz senilām lietām ;)

Papildināts ap divpadsmitiem: kalendāra failiņi:

laacz

Tas ir apzināti. Vecajā rakstībā nereti garumzīmes neeksistēja, lai gan ikdienā vārds tika izrunāts ar tām. Un mūsdienu analogs ir tieši ar tām.

Paksis

Tēma interesnta. Savulaik grūti nācās krievijas krieviem ieskaidrot, ka pie mums день рождения (latv. dzimšanas diena) un именины (latv. apm. vārdene) nav viens un tas pats. Cik saprotu, tad sākums ir reliģijā. Konkrēti pareizticīgo svēto dienās. Viņu kalendārā katrai dieni atbilst vismaz viens svētais. Tad nu kurā dienā trāpās piedzimt, tās dienas svētā vārdu iedod. Cik zinu, tad viens un tas pats vārds gada laikā var atkārtoties, jo ar tiem svētajiem tā ir kā ir. No turienes arī viņiem dzimšanas diena un vārdene ir sinonīmi.

bezvārdis

24. junijā vārdam “-” nulle nēsātāju. Ja pavisam nevar vecāki izdomāt vārdu, var vārda vietā ielikt domuzīmi.
Vēl Ausekļa uzrādītajiem vārdiem nēsātāju skaits atšķiras no kalendārā redzamā nēsātāju skaita tādam pašam vārdam.

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.