laacz tagad klausās:
Radio NABA

 

2005-102005-092005-082005-072005-062005-052005-042005-032005-022005-012004-122004-112004-102004-092004-082004-072004-062004-052004-042004-032004-022004-012003-122003-112003-102003-092003-082003-072003-062003-052003-042003-032003-022003-012002-122002-112002-102002-092002-082002-072002-062002-052002-042002-032002-02

Kārtot pēc pēdējā pļurkt

Īsa manas lapas vēsture. Vai arī - manu lapu vēsture? Anyway. Fakti var tikt minēti ačgārnā secībā, var tikt noklusēti vai vienkārši - falsificēti. Visur vainot manu slikto atmiņu un pierakstu trūkumu.

Viss šis murgs sākās 1996. gadā. Pirmā lapa man radās rakstot ar rociņām primitīvus <P> <IMG> un pāris citus standarta tagus, atradās iekš r1g/~kaspars (linku nedodu, jo tur jau sen kā manas lapas nav), saturēja sevī vienu bildi, kura attēloja lielus burtus nin un, visticamākais, kaut kādu ne pārāk optimistisku citātu no Reznora tekstiem.

Toreiz viss, kas mani interesēja, bija spamošana divās meilinglistēs - sveiks un kokteilis, kā arī šausmīgi aktīva ircošana. Tieši pēdējais man deva tam laikam ļoti labas angļu valodas zināšanas. Webs bija kā īslaicīgs pētījums. Bet jau tad mani fascinēja tas, cik ļoti aizraujoši ir vienkārši un ātri radīt vizuāli obzervējamus un no visurienes pieejamus brīnumus.

Nākamā lapas versija radās gadu vēlāk, kad vasaras laikā, sākot piestrādāt necīņā par webmasteru, atradu laiku radīt šedevrālu lapu, kura arīdzan neko nesaturēja.

Liriska atkāpe. Ja tagad, nosaucot sevi par webmasteru, tu riskē labākajā gadījumā izraisīt smīnus apkārtesošajos, tad tolaik tā bija Profesija ar lielo P. Un es nebaidos šī vārda. Tolaik ar to tu varēji lielīties, pat nerādot savus darbus. Jo neviens nezināja, kas tas ir.

Protams, ka pirmais produkts, kuru izmantoju, bija FrontPage. Tas bija tālab, ka tad vēl par datubāzēm neko dzirdējis nebiju, viss, ko spēju bija maza viesu grāmatiņa iekš to perl. Nācās visu avīzes saturu ievietot webā ar copy-paste metodi. Tad tika apgūts talants darboties ar FrontPage šortkatiem un taustiņu kombinācija - "bultiņa uz leju, cntrl-v", kura nevienam citam kā tikai dažiem necīņas ex-webmasteriem neizteiks. Taču, nekā labākam man arīdzan nevajadzēja.

Ā, gandrīz aizmirsu. Ko es sapratu? To, ka mana nākotne būs saistīta ar Internetu. Konkrētāk - ar webu.

Izejot par sievu Valsts Robežsardzei, sāku aktīvi ņemties, pētīt, darboties iekš to WEB jomu. Tika uztapināta šausminoša mājaslapa. Pašā sākumā tur tikai nopublicēts mans pirmais tulkojums.

Visam pamatā bija ļoti melns fons, ļoti dzelteni un pelēki un balti burti, tas viss iekš monospace fontiem un daudz daudz bildes. Informācijas tur bija vājprātīgi daudz, tā bija šausmīgi nesistematizēta, drausmīgi izskatījās, bet tika par labu atzīta. Gan no manas, gan no apmeklētāju puses.

Mana izaugsme iekš HTML zināšanām turpinājās. Pētīju, kā to dara cilvēki, skatījos, kā rakstīts dokumnentācijās, nodibināju listi web@listserv.parks.lv (tolaik vēl tāda adrese bija), kā atzaru no listes warez@listserv.parks.lv, palaidu elitāro projektu wZine, kurš gan gana ātri nomira.

Turpinājumā nekas manā lapā stipri nemainījās. Mana lapa turpat pārdzīvoja savu primitīvo versiju un evolucionēja kaut kādā pat gaumīgā versijā. Taču, fons palika melns. Bet, informācijas izkārtojums bija daudz maz saprotams, loģisks un tematisks, u.t.t.

Tad manā dzīvē nāca brīnišķīgs posms. Pateicoties toreizējam ASSmASSteram, un manam primitīvajam un sīkumainajam ass.lv vizuālā izskata redizainam, es ieguvu exclusīvu savas mājaslapas adresi - www.ass.lv/laacz/. Mans prieks bija bezgalīgs. Plus vēl, klāt nāca darba maiņa.

Darbs bija iekš Mediaparka. Sāku nodarboties ar visu šo padarīšanu profesionāli. Tad nu arī viss.. Lapa mainījās bieži jo bieži, ik pa laikam to aizvēru, dažnedažādu personisku iemeslu dēļ.

Tolaik lapa aizceļoja no ass.lv/laacz uz laacz.lv, kurā tā ir atrodama arīdzan tagadiņās. Domeinu man uz dzimumdienu uzdāvināja tas pats Mediaparks. Tolaik lēcu vai gaisā aiz prieka.

Tā kā minētais kantoris nodarbojās arī ar hostinga pakalpojumiem, laacz.lv tika novietots tieši tur.

Viens no visjautrākajiem gadījumiem (un no streimīgākajiem) bija tad, kad manā lapā apnikuma dēļ biju ielicis vienkāršu tekstu "Fuck off". Kā gadījās, kā ne, pārnesot uz jauno serveri vienu no saitiem, kuru pamatklientūra ir ārzemju investori, biju aizmirsis vienu lietu izdarīt (tagad vairs neatceros, kuru tieši). Bet, kā gadījās, kā ne, visi šī saita apmeklētāji kādu laiku varēja vērot šaušalīgi korekto manu saitu. Un jūs jau zināt, kas tur bija redzams.

Nu, tālāk jau nekas interesants vairs nav. Mainot darbu uz Grafton Internet, saits pārceļoja līdzi.

Bet sākot ar 2002. gada jūniju, beidzot mana saita lokācija ir atkarīga tikai un vienīgi no manis. Un no tā, kur atrodās cietnim laipni iedalītais serveris.

Tas arī īsumā ir viss.

P.S. Skīnšotu nav, jo to būtu pārāk daudz. (Tas ir attaisnojums tam, ka man jamo vienkārši nav)