LAACZ.LV

Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa naudas paliek veikalos. Visādos rimī, mahimās un citos. Un lielākā daļa naudas paliek tur dažu tīri triviālu iemeslu dēļ.

Pirmāmkārtām, tāpēc, ka mēs nopērkam vairāk, nekā pietiek. Visiem zināms, ka lielveikalu plānojums ir ikurāt ar to arī slavens – mudināt Tevi nopirkt vairāk. Un otra lieta, kas to nosaka, ir relatīvais kuņģa piepildījums. Tāpēc man ir, kā jau allaž, daži padomi, kas lasītājiem (abiem) varētu palīdzēt tērēt mazāk:) Tie ir tādi kā produktivitātes tipi reālajās dzīves daļai, kas nenotiek tiešsaistē.

Pirmā ideja – saraksts. Pirms iet uz veikalu, uztaisi sarakstu. Un neba nu tādu sarakstu, kurš ietver minimālo nopērkamo lietu daudzumu. Bet gan to, kurš ierobežo pirkumu apjomu. Tātad, pasēžam 5min ilgāk, un sarakstām visu, kas nepieciešams. Pagaidām stundu. Izsvītrojam to, kas patiesībā var pagaidīt, vai arī to, kas nemaz tik dikti nav vajadzīgs.

Aizejam uz bodi, izvelkam sarakstu, un nopērkam tikai to, kas tajā ir rakstīts. Tiešām. Neviens neliedz atcerēties, ka, ak jel, sāls mājās tūliņ begisies. Lūdzu. Bet to nepērc. Pieraksti to citā sarakstā, un nopērc nākamajā gājienā uz veikalu. Tas attiecas arī uz košļājamajām gumijām pie kases.

Vēl viena, varbūt ne acīmredzama, bet ļoti efektīva lieta – iepirkties dodamies tikai tad, kad kuņģis ir pilns. Tas nozīmē – uz tukšu vēderu ar acīm gribās daudz vairāk, nekā patiesībā ir nepieciešams. Tas pats attiecas uz nogurumu – izvairies doties veikalā, kad esi noguris, jo tad vēlēsies iegādāties kādu labumiņu sev, bez kura patiesībā varēsi iztikt.

Laiku pa laikam man kāda PR aģentūra piedāvā dažādus produktus vai servisus patestēt. Kā jau ķenerim, mani tas tīri pat interesētu. Ir tikai viens, kā ierasts, “bet”. Visi, protams, vēlas kaut kādu atsauksmi lasīt manā blogā. Tas ir tāds kā puslegāls veids, kā iegādāties ierakstu. Iedod pabakstīt, bet palūdz ja nav žēl, uzraksti. Pašsaprotami, ka tas izraisa tādu kā ķēdes reakciju – ja nerakstu, kantori ir mazāk ieinteresēti iedot kaut ko. Ja nedod, tad man netiek feinas mantiņas.

Tāpēc brīdinu, ka turpmāk, visticamākais, parādīsies īsi (vai gari) ieraksti no sērijas – tas un tas iedeva to un to, kas nemaz nebija tik foršs. Vismaz tā centīšos aizpildīt kaut kādu tukšumu un varbūt citastarpā treniņa rezultātā izdosies ierakstīt arī kaut ko no sevis. Citādi uz vecumu pavisam traks palieku. Ir desmitiem draftu, ideju uzmetumu, bet nav iedvesmas uzrakstīt no A līdz Ž.

Naktī no 4. uz 5. martu murgoju par muskuļainām kājām puantēs un zeķubiksēs. Vaicāsiet – kāpēc? Un es jums pavēstīšu, – kāpēc.

4. martā apstākļu sakritības rezultātā nācās post meitu (6 g.v.) svētku drānās, saprast, ka pašam atbilstošu klōzīšu ņera, lēkt karietē un doties uz Latvijas Nacionālo Operu, lai vaigā skatītu… baletu Apburtā princese. Šai sakarā man ir mazliet ko teikt.

Pirms tālākā vēl tikai dažas atrunas.

Biļetes tika nopirktas tāpēc, ka Amanda reiz ieinteresējās par baletu. Tāpēc arī šis izgājiens, lai atrādītu visu to padarīšanu dzīvē. Viņai patika. Mazāk nekā izrādes ar dziesmām, skaidri saprotamu sižetu un tēliem, bet patika. Trešais cēliens gan pagāja dīdoties un ik pa laikam interesējoties par to – kad beigsies, un kad varēs iet ēst vakariņas.

Otrām kārtām. Es nekādā veidā nevēlos noniecināt tos, kas ar baletu nodarbojas vai tos, kam tā ir sirdslieta no otras priekškara puses. Māksla ir māksla, un cilvēki dalās tajos, kas to saprot, un tajos kas nesaprot. Es esmu otrajā pulciņā. Zemāk lasāmais ir jāuzskata par ironisku skatu uz šo kultūras fenomenu. Ja kāda teksta daļa šķiet pārāk asa, iedomājieties, ka konteksts ir draudzīgs un krāsas nav tik melnas, kā varbūt mana teicēja talanta trūkuma dēļ brīžiem izskatās.

Kas attiecas uz mani, tad jāatzīst, ka kopumā šī bija ļoti vērtīga pieredze. Un nē, es nenomiru. Es tikai neko no tā visa nesapratu.

Un tagad visu pēc kārtas.

Situācija ir pavisam vienkārša. Mūsu valstī eksistē milzums uzņēmumu, kuros darbinieku skaits nu nekādi nepārsniedz desmit vai pat piecpadsmit cilvēkus. Un šie uzņēmumi nereti pērk e-pasta uzturēšanas pakalpojumu no sava interenta pakalpojumu sniedzēja vai, ja ir pavisam apvārdoti, kā atsevišķu pakalpojumu no kāda cita. Dokumenti, protams, atrodas labākajā gadījumā uz vietējā failservera, bet kalendārs… kā nu kuram. Laiku pa laikam kantorī atskan aizver eksceli, man vajag palabot tos datus!, bet mājās slimojošā kolēģe nu nekādīgi netik klāt savam e-pastam, jo dators ar visiem e-pastiem stāv darbā.

Pirms turpināt, vienosimies par vienu tēmu, kuru neaizskarsim. Šajā ierakstā un tā komentāros neapskatīsim klasiskos iebildumus, kas saistīti par un ap privātumu, kā arī uzticību attālināto pakalpojumu sniedzējam (šai gadījumā gūglei). Eksistē privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas, kuras ne par kādu naudu neatdos savus datus mākonim. Taču, tie, kas no tā nebaidās, droši lasa tālāk. Tie, kas baidās, lūdzu, klusē.

Te nu ir jāķeras vērsim pie ragiem, un jāpastāsta, ka Gūgle piedāvā iespēju apkalpot jūsu e-pastu (un ne tikai – par to vēlāk) pie sevis. Nav būtiski – tu esi mazs uzņēmums, liels uzņēmums, interesentu kopa, kārtējais tehnoloģijas jaunumu portāls, vai kas nu tur vēl. Lūdzu – līdz divdesmit lietotājiem (ar e-pastu, kalendāru, gūgles dokumentiem, un citiem gūgles piedāvātajiem servisiem) par velti. Ja vairāk, tad katrs lietotājs izmaksās gadā 50 dolārus. Pirms saķert galvu par zagļlaupītājbandītiem, pārrēķiniet ikmēneša izdevumos. Viens lietotājs – divi lati.

Diemžēl, oriģināla autoru nezinu. Gūgles attēlu meklētājs arī nepalīdz. Pateicoties Jānim iz komentāriem, tika noskaidrots, ka tā tiešām ir fotogrāfija, un pasūtināmas jamās ir šai lapā. Atrasts iekš dashing.

FYI. Atsauce beidzot tika ielikta 2012.01.31 ap pusdienlaiku.

Vispār jau mani tvneta rīcība reti kad pārsteidz. Dažreiz kaut kādu iemeslu pēc izbolos, bet pēc brīža jau atslābstu. Jo tas takš ir tas tvnets.

Taču šoreiz pat es mazliet samulsu, jo tas ir saistīts tīri ar mani. Iepriekšējā AKKA/LAA ieraksta sakarā. Pavisam (nu, ne 100%, bet 95% toč) droši varu teikt, ka biju pirmais, kurš plašāk par to uzrakstīja internetā. Tas tālab, ka pašu info uzraka kolēģis, kurš ir nācis no Lubānas puses, un laiku pa laikam palasās novada ziņas. Tai būtu jābūt diezgan retai sakritībai, ka par to uzrakstu es un pēc tam tvnets :)

Tas, ka tvneta rakstā nav nevienas pašas atsauces, ir pavisam normāli un ierasti :) Šoreiz gan sabēdājos, jo tas, ka autors ir diezgan eleganti modificējis mana raksta pirmo rindkopu, ir nesmuki. Manis pēc – rakstiet saviem vārdiem un es pat nepiesiešos, bet šāda rīcība ir klajš WTF.

Kalvja versija: Lubānas novada pašvaldības laikraksta «Lubānas Ziņas» desmitajā lapaspusē atvēlēta vieta līdzjūtībām, apsveikumiem un tamlīdzīgiem vēstījumiem. Tā kā līdzjūtības un apsveikumi «dīvainā kārtā» mēdz saturēt pazīstamāku un mazāk zināmu autoru dzejas rindas, pie lietas ķērušies Latvijas autortiesību aizstāvji.

Mana versija: Ir tāds Lubānas novads. Viņiem ir savs pašvaldības laikraksts Lubānas vēstis. Viņiem desmitajā lapaspusē ir atvēlēta vieta līdzjūtībām, apsveikumiem un visam kam tādam. Nereti, kā zināms, līdzjūtības un apsveikumi satur dažas kāda vairāk vai mazāk zināma autora dzejas rindas.

Nē, man nemaz tik ļoti nesāp. Man tik gribētos noskaidrot – kāpēc viņi praktizē šādu bezatsauču dzīvesstilu? Nav jau pirmā reize. Viņiem žēl? Viņiem bail? Viņi šādi izrāda savu pārākumu? Vai arī viņi vēlas šādā veidā parādīt pasaulei savas neesošās žurnālistikas neesošos talantus?

Var jau būt, ka šis ir manu iedomu auglis un ievadā nav ne mazākās līdzības ar manis rakstīto. Tad, nu, piedodiet.

Pēc @krizdabz ierosinājuma iz komentāriem uzdevu neuzvedinošu un aplinkus jautājumu @KalvisBo (raksta autoram) tviterī:

@KalvisBo Ja nemaldos, esi autors šim TVNet rakstam. Ir komentārs? http://t.co/3n5IOPpc

2012.01.30. 21:31 via webReplyRetweetFavorite

@laacz

Kaspars Foigts

Ir tāds Lubānas novads. Viņiem ir savs pašvaldības laikraksts Lubānas vēstis. Viņiem desmitajā lapaspusē ir atvēlēta vieta līdzjūtībām, apsveikumiem un visam kam tādam. Nereti, kā zināms, līdzjūtības un apsveikumi satur dažas kāda vairāk vai mazāk zināma autora dzejas rindas.

Un tagad, saturamies. Laikraksta pagājušā gada PDF versijas nav pieejamas internetā ikurāt šo līdzjūtību un apsveikumu dēļ, jo:

Sakarā ar to, ka Lubānas novada pašvaldībai noslēgts līgums ar autortiesību aģentūru AKKA/ LAA uz 1 gadu par autordarbu (dzejas rindu) ievietošanu internetvidē (laikraksta 10.lpp. – līdzjūtības, apsveikumi utt.), turpmāk mūsu mājas lapā būs apskatāmi tikai tekošā gada laikraksta “Lubānas Ziņas” numuri.

Es sajūsmā klapēju pa galdu. Tas ir kaut kas tikai mūsu aģentūrām raksturīgs. Jo, redzieties, ar savu milzīgo tirāžu un nenormālajiem ieņēmumiem viņi kardināli ietekmē mūsu dzejnieku finansiālo stāvokli. Manuprāt kārtējais pierādījums tam, cik galvā izmīlēti ir AKKA/LAA.

Sadūšojos. AKKA/LAA, ieņemiet šo. Iesūdziet mani. Lieciet izvākt ierakstu vai aizvērt blogu. Es jūs izaicinu.

Tu biji kails un vēju aplauzts koks,
Es – lapots tītenis ar ziliem ziedu zvaniem,
Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok.
Nu pilni tavi zari ziediem maniem.

/V. Belševica/

2012.01.31 papildinājums: DB.lv ieskatījās tarifos (pilnais saraksts PDF formātā).

Vēlāk tai pašā dienā DB uzdrošinājās pavaicāt AKKA/LAA viedokli par to, vai arī sociālajā tīklā citētais ir pārkāpums: Var sodīt arī par dzeju sociālajos tīklos.

Par šo atradumu paldies dimdinam @130db.

Bija tāds īss periods manā mūžā, kad klausījos Pantēru. Galu galā, sapratu, ka man ir par smagu, lai arī dažu labu balādi vēl aizvien patrinu. Visvairāk atmiņā ir palicis albums The Great Southern Trendkill. Albums, kurš guva netipiskus panākumus arī plašajā pasaulē, neskatoties uz diezgan… emm.. specifisko muzikālo stilu. Piemēram, Billboard 200 (ASV pārdotāko albumu tops), 4. vietā kādu brīdi varēja vērot tieši šo Pantēras veikumu.

Tad, nu, lūk. Tai albumā pirmā dziesma ikurāt tā arī saucās – The Great Souther Trendkill. Iespējams, ka tā ir pats psihākais viņu skaņdarbs. Ieteiktu, pirms skatīties nākamo video, noklausīties vismaz sākumu: The Great Southern Trendkill.

Pafantazējiet par to, kā varētu skanēt akustiskā versija. Nu, mazliet. Un beigu beigās nospiediet plau, kā saka viens kolēģis, podziņu zemāk redzamajam video.

Reti kurš zin, ka pilnais darba nosaukums ir nevis Latvieši, bet gan Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās. Skolā mācītais nevienam galvā nepaliek. Man it sevišķi. Varbūt ir vērts izlasīt tagad? Veltīju kādu brītiņu, lai saliktu elektronisko versiju e-grāmatu lasītājiem. Tātad, kindlisti var ņemt šo .mobi (un nosūtīt uz savu @kindle.com e-pasta adresi), bet pārējie – lasa .epub.

Ja skolā nesanāca, negribējās un nešķita interesanti, tad varbūt tagad ir īstais brīdis iepazīties ar šo darbu, kurš savulaik sadusmoja muižniecību un, ja mūsu tautieši būtu masveidā pratuši lasīt, būtu sadusmojis arī viņus, bet spēlēja milzīgu lomu mūsu tautas pašapziņas veidošanā.

Es pat nez, vai ir vērts ko vēl teikt. Noskatījos pagājušonedēļ šo treileri, un kļuva skaidrs, ka būs milzumlabi un kino ziņā gads būs vienkārši izdevies pat tad, ja nekas cits vairs nebūs skatāms.

Kas tavuprāt ir tās lietas, kurām ir jābūt mašīnā, bet tās nenāk standarta komplektācijā? Ar šo es domāju tādas lietas, kas atvieglo dzīvi biežāk nekā reizi gadā, un ir meklējamas cimdu nodalījumā vai durvju kabatiņās. Piemēram, zemāk ir mans, ja tā drīkst izteikties, nestandarta aprīkojums, kurš auto īpašnieka ikdienas dzīvi padara vienkāršāku un ērtāku.

Ziemā, rudenī un pavasarī es nevaru iztikt bez virtuves papīra dvieļa ruļļa vai kārtaino salvešu kastes. Notīrīt aizķepušos lukturus pirms braukšanas uzsākšanas, notīrīt ne pārāk tīro spoguli. Tam komplektā ir arī stiklu mazgājamais šķidrums iekš izsmidzināt spējīgas pudelītes. Ziemā gan defaultajam veikala šķidrumam ir nelāgs paradums aizsalt, bet var uzpildīt ar ziemas auto logu šķidrumu :)

Cimdu nodalījumā, lai cik tas nešķistu jocīgi, cita starpā ir atrodami cimdi. Parasti būvmateriālu veikalā nopērkamie cimdi, kad jāizdara kaut kas rokas smērējošs, bet nav tā īsti kur tās pēc tam nomazgāt.

Vēl man ir diožu lākturītis ar dinamo. Nav nepieciešamas baterijas, strādā vienmēr, kad vajag. Neizmantoju gan sevišķi bieži, bet, kad vajag, tas ir nenovērtējams.

Iespējams, ka lieki, bet blakus cimdiem ir arī skrūvgrieznis (divi – krustiņš un parastais) un lupatiņa, lai varētu bez skrāpēšanas atdabūt vaļā plastmasas vāciņus, aiz kuriem slēpjas vadiņi un izdegušas spuldzītes.

Pastāvīgi iesprausts piepīpētājā ir šis USB lādētājs. Tiesa, nācās piepīpētājā ielikt atbilstoša izmēra (izmērs tāds, lai nešvunkājas) uzgriezni, lai apakšējā mēlīte būtu kontaktā ar piepīpētāja pamatni. Bet tas ir hacks.

Ir gan viena standarta aprīkojuma detaļa, kuru ir vērts pieminēt šai sarakstā. Zafīrai degvielas bākas durtiņi iekšpusē ir piestiprināta tāda finķikļuška, kuru var uzmaukt riepas ventiļa korķītim un to noskrūvēt, lai cik tas būtu ieķēries vai stingri pivilkts, nesmērējot rokas. Maza figņa, bet cik liels prieks ir katru reizi to izmantojot! :)

Un kas Tavai mašīnai bardačokā?

Izpildījums lielisks, scenārijs ne pārāk. BTW, vai zinājāt, ka arī Swedbank jaunās reklāmas ir radītas iekš Aardman Animations?

Izrādās, ka nav obligāti būt latvietim, lai iedziedātu Gatavs biju karavīrs no Skyforger repertuāra. Nevajag pag zināt latviešu valodu. Pietiek vien ar to, ka vari strinkšķināt giču un balss nav zemē metama.

Starp citu, zem šī video ir vēl pāris ārzemnieki, kas izpilda mūsu dziesmas.

Skaidri zinu, ka šis nav vienīgais nelatvieša iedziedātais latviešu estrādes mākslinieku gabals iz jūtūbes. Tiesa, neatminos vairs iepriekšējo hītu. Kāds varbūt atgādinās?

Atradās. Prāta Vētra Mana Dziesma.

Atradās trešais. Pienvedēja Piedzīvojumi Tu un es :)

Atradās arī ceturtais. Dūdieviņš.

Šodien saskāros ar tipisku vecuma problēmu. Vai arī tas ir atvaļinājuma sindroms – nespēja pārslēgties no laiskā režīma uz darbadienu ritmu. Nekādi nevarēju aizmigt. Novārtījos pa gultu pusnomodā (vai pusaizmidzis) līdz četriem. Nospļāvos, piecēlos, rīta procedūras, un devos uz darbu. Savs labums – nekādu korķu, principā visur zaļais vilnis (ja neskaita Jelgavu, kur man nesaprotamu iemeslu dēļ galvenie luksofori ir izslēgti, bet marginālie darbojas normālajā dienas režīmā – WTF?), degvielas un ceļā pavadāmā laika ekonomija. Tāpēc šodien, lūdzu, mani nekaitināt :)

Ierados darbā, iegriezu Tubalr, un sāku strādāt. Vienā brīdī attapos, ka par šito foršo padarīšanu neko neesmu rakstījis. Jāuzraksta!

Reiz sensenos laikos, Pandora bija pieejama visā pasaulē. Parādoties Pandorai, last.fm tika izpogāts vienā setā. Nepagāja nemaz tik ilgs laiks, līdz dažādu autortiesību iespaidā piekļuve šim brīnišķīgajam resursam tika ierobežota. Kurp doties, ko darīt? Ir veidi, kā klausīties Pandoru arī teitan, bet tie visi ir čakarīgi. It sevišķi, ja esi darbā aiz ugunsmūriem un proksī serveriem.

Jūtūbe. Tur cilvēki ir saveidojuši pleilistes. Ierakstam mūs interesējošo, nospiežam plej, un aidā. Bet, kā allaž, ir viena problēma – tā liste ir citu veidota, tā satur citu izlasi, tā nebūt nav līdzību spēle.

Un tad es uzgāju tādu padarīšanu kā Tubalr. Un atgriežās senie laiki. Ierakstām noskaņojumu, nospiežam Similar, un klausāmies.

Jāpiebilst, ka darba apstākļos šis ir izteikts produktivitātes cēlājs, piecgades plānu mizotājs. Jo, raugi, jamajam kaut kādā vīzē izdodas neļaut man doties projām no darba vietas, jo spēja piemeklēt tiešām līdzīgu un atbilstošu mūziku ir aizdomīgi laba. Un aiziet vecais riņķa dancis – nu, vēl pēdējo, un tad!

Varbūt Tev ir kāds cits līdzīgās mūzikas piemeklēšanas serviss azotē? Padalies, neesi nūģis :)

Izrādās, ka Tubalr līdzīgo izpildītāju atlasei izmanto šo last.fm API metodi. In my face.

Kopš man ir Kindle, viss ir forši. Katru mīļu brīdi es nelasu, bet jebkurā gadījumā – daudzreiz vairāk nekā pēdējos gadus sanāk gan. Grāmatas, protams, ir viens. Taču, esmu atradis pielietojumu Kindlei arī laicīgās lasāmvielas patērēšanā.

TL;DR

1. Piereģistrējam savu Kindli
2. Sakonfigurējam Amazon personīgo dokumentu pakalpojumu
3. Piereģistrējamies Readability vai analogā
4. Sakonfigurējam Readability piegādi uz Kindle
5. Lasām uz vella paraušanu

Garā versija

Nereti gadās uzskriet kādam rakstam internetā, kurš ir izlasīšanas vērts, bet tai brīdī nav tik daudz laika vai nav lasīšanai labvēlīgi apstākļi. Te mums talkā nāk personālo dokumentu serviss, kuru piedāvā Amazon komplektā ar jebkuru Kindli. Procedūra vienkārša – nosūtam dokumentu atbalstītajā formātā uz reģistrētu e-pasta adresi @kindle.com, un saņemam to savā kindlē gatavu lasīšanai.

Izveidot savu e-pasta adresi var atbilstošajā Kindles pārvaldīšanas lapas sadaļā. Nevajadzētu piemirst apakšā norādīt arīdzan e-pasta adreses, no kurām drīkstēs uz tavu Kindli iesūtīt.

Tādējādi, nosūtot e-pastu ar vienu vai vairākiem failiem, tos eleganti var piegādāt savā Kindlē. Atbalstāmie failu formāti pašlaik ir atrodami teitan.

Tas, tiesa, nenozīmē, ka tev būtu nepieciešams tagad visu, ko vēlies izlasīt no interneta, kopēt uz Wordu, saglabāt, atrast, un tad sūtīt uz kindli. Tam jau ir gatavi risinājumi.

Eksistē vairāki tā sauktie izlasīt vēlāk interneta servisi. To būtība ir atzīmēt lapas, kuras šķiet izlasīšanas vērtas, un saglabāt tās vēlākai lasīšanai. Es pats lietoju Readability, bet citiem patīk Instapaper. Abiem šiem servisiem ir spraudņi vai bookmarkleti katram no pārlūkiem.

Un, kas ir būtiski, katrs no šiem servisiem piedāvā piegādāt saglabāto saturu uz tavu Kindli.

Instapaper ļauj reizi dienā vai nedēļā piegādāt uz Kindli saglabātos tekstus. Bezmaksas versijā – līdz desmit dokumentiem, maksas – līdz piecdesmit. Visu uzstādāmo var uzstādīt uzstādījumu sadaļā.

Mans favorīts, savukārt, ir Readability. Tas ir smuks pēc vella. Tam maksas versijā arī ir iespēja sūtīt ikdienas vai iknedēļas kopsavilkumus. Taču, kas ir pats pats foršākais, tam ir iespēja uz savu Kindli nosūtīt arīdzan jebkuru individuālu rakstu, kura darbojas arī bezmaksas Readability versijā. Samakarēt visu var samakarēšanas sadaļā.

Nav noslēpums, ka esmu Readability fans. Smuki, ērti, ātri. Esmu maksas lietotājs.

Papildus bonusa informācija tiem, kas tika līdz galam šim neveiklajam rakstam. Kopš nesena laika Amazon piedāvā iespēju sinhronizēt caur Whispersync arī personiskos dokumentus. Tas nozīmē, ka garākiem dokumentiem starp visām iekārtām ar Kindle aplikāciju un pašu Kindle tiks sinhronizēta arī piezīmju un pēdējās lasītās vietas informācija. Tam nepieciešams dereģistrēt un piereģistrēt par jaunu savu aplikāciju (to dara no pašas aplikācijas). Tad dokuments no personisko dokumentu saraksta jāpiegādā kā uz Kindle, tā uz pārreģistrēto aplikāciju. Un viss.

Kad Kindle tiks palaista gulēt, tā automātiski nosūtīs uz Amazon info par to, kur pēdējo reizi palika lasītājs. Un, kad palaidīsi aplikāciju uz citas iekārtas, pēc īsas sinhronizācijas ar Amazon, tiks piedāvāts pārlekt uz vietu, kurā tu paliki uz Kindles. Mazliet piņķerīgi, bet, ja lasāmais gabals ir garš (piemēram, nopirkts par velti kādā pirātu līča vai libru veikalā), tad ir parocīgi.