Dārgie visu zinošie lasītāji. Kādreiz takš laiku pierakstīja kā 2359. Tagad, šķiet, izplatītākais pieraksts ir 23:59 vai tā atvasinājumi. Kālab tā? Vecais pieraksts bija tik ļoti padomju uzspiests un latviešu numeroloģiju kropļojošs? Vai atteilšanās no tā ir ar kādu racionāls skaidrojumu? Vai arī par iemeslu pārejai uz parastu pierakstu ir datori un to ietekme?
Šodien vakars nosists. Ar sajūsmu atklāju, ka jūtūbē jaunizveidotajā pilmetrāžas filmu sadaļā (saite ved uz action žanru) ir šis tas no Brjūsa Lī un pat Šaoliņas Templis un vēl šis tas. Komplektā ar līdzi nākošo bērnības garšu ir riktīgi labais.
Pašlaik tur var vēl atrast agrīno Džekiju Čanu, Home (HD kvalitātē), un vēl visu ko, kas dažam labam būs vai nebūs interesants. Bet kopumā kinofonds ir royality free vai royality minimum.
Izrādās, ka suteneri pārtiek no slapjās maizes, savukārt slepkavību par slapjo dēvēja jau tolaik. Viens no aizraujošākajiem ierakstiem mūsu republikas blogosfērā.
Pirms vairākiem gadiem, kad Google Docs aizvien bija betā, savukārt nevienam neko vairāk nevajadzēja, liela daļa ar sajūsmu sagaidīja Microsoft iniciatīvu webā ielikt savu ofisu. Un, protams, pēc raksturīgajiem diviem mēnešiem par to aizmirsa. Tie, kas Gūgles projektu slavēja, par vienu no galvenajiem argumentiem minēja vienkāršību un, lai cik tas nebūtu ironiski, arī ierobežotās iespējas.
Gāja mēneši un gadi un Gūgle ik pa laikam pievienoja dažbrīd noderīgas iespējas, dažbrīd ne tik ļoti. Pa to laiku uzauga vēl viens tiešsaistes biroja rīku komplekts – ZOHO.
Līdz ar jauno Office 2010 produkcijā pieejama kļuva arī tā tīmekļa versija – Office Web Apps. Vieta, kur tāpat kā abos iepriekšminētajos resursos par velti var veidot un rediģēt savus dokumentus, izklājlapas (exceļus, kā tos sauc tautā:P), prezentācijas, utt. Iespēju dažādības ziņā, protams, Zoho ir pārāks.
Tik tikko klajā laists vēl viens projekts, kurš par bāzi izmanto Office Web Apps – Docs for Facebook. Tā ģenerālā jēga, tiesa, man ir mēreni slēpta. Biznesu es tur sevišķi neredzu (pat tad, ja ar vārdu “bizness” ne vienmēr saprot čunguru kontā).
Jāatzīst, ka viss sāk palikt daudz interesantāk. Kam man Office, ja to var lietot internetā, par brīvu, lai arī funkcionalitāte ir mazliet mazāka? Ja pirms gadiem desmit kāds būtu paziņojis, ka uz desktopa dominēs viena pati ofisa produktu līnija, kamēr webā cīņā iesaistīsies vismaz trīs, pie kam, gana augsta līmeņa… daudzi būtu paņirgājušies.
Salīdzināt es netaisos, jo katram ir savas vajadzības. Vienam pietiks ar gūgles produktu, cits meklēs atbildes ofisa analogā – Microsoft risinājumā, kamēr vēl kāds izvēlēsies par labu Zoho plašo piedāvāto aplikāciju klāstu.
Ap deviņpadsmito augustu parādījās baumas, ka Rīgā nonākušas pretrunīgās pilsētbildēšanas Google StreetView ietvaros lietotās automašīnas. No vienas puses forši, no otras – žēl 1188 ar viņu 360° servisu.
Tiktāl fakti. Un tagad spekulācijas. Pilnīgi iespējams, ja ticēt DVI komentāram, pildot likuma burtu, viņiem būs iepriekš jābrīdina par maršrutu.
Piemēram, pirms foto uzņēmumu veikšanas nepieciešams informēt sabiedrību plašsaziņas līdzekļos par to, kur un kad tiks veikti foto uzņēmumi, kādam nolūkam tas tiks darīts, kas tiks vākts un citu informāciju par datu apstrādes nosacījumiem.
Tas, savukārt, nozīmē to, ka radīsies ne viena vien domubiedru grupiņa, kura nodarbosies ar to, ka izsekos attiecīgos transportlīdzekļus, sagaidīs tos ar ovācijām un izpildīsies. Vai tas ir labi vai slikti, rādīs laiks. Taču, interesanti rezultāti gan jau ka būs.
Burts burtā DVI preses relīzi var iepazīties viņu lapā. Tur ir arī pilsētu uzskaitījums, kurās tiek plānota bildēšana.
Talkā nāks AILab izveidotais tēzaurs un pārējie vārdnīcu projekti. Projekts, protams, palaists jau kādu laiku iepriekš (pagājušogad). Dažbrīd šķiet, ka AILab projektiem pietrūkst plašākas publicitātes (un saprotamības vienkāršam cilvēkam, kā tas ir, piemēram, ar projektu SemTi-Kamols).
Pastaigājot pa saitēm, ir iespējams atrast interesantus dokumentus, programmatūru un pat dažu labu webservisu.
Beidzot reāls pielietojums AR aplikācijai. Varētu noderēt tālām braukšanām, kad negribās piemigt. Brīdinājumi par mašīnām, dīvainām joslu maiņām, utt. Tad, kad man būs aifouns jaunais, šito appu gan jau ka būs izmetuši no veikala dēļ izraisītajām avārijām.
Šis ir diezgan pagarš saraksts ar WTFveidīgām lietām dažādās programmēšanas valodās. Pavediens ir vairākās (pašlaik 10) lapās. Manuprāt ļoti interesanta lasāmviela, ja vien interesējies par programmēšanu.
StackOverflow ir ne tikai labs Q&A dažādiem ar tehniskām lietām saistītiem jautājumiem, bet arīdzan šādu vērtīgu un interesantu ierakstu krātuve.
Šulcs, kā ierasts, sasodīti dedzina un turpina audzināt manī skaudību par savu vokabulāriju un tendenci kombinēt konceptuāli nesaderīgus vārdus sakarīgos teikumos.
Diemžēl, nevaru atrast laiku, lai sarakstītu par tām spēlītēm, kuras vērts ieteikt, lai aizvietotu kādu pīppauzi vai vienkārši lietderīgi nosistu laiku. Bet saņemšos. Saņemšos.
Vairākus gadus atpakaļ aizrāvos ar vairākspēlētāju snūkeru iekš tournaments.minclip.com. Diemžēl, viņi šo servisu novēra un tad nu es laiku pa laikam sērīgi atcerējos un pūtu par vecajiem labajiem laikiem. Tas bija labi uztaisīts un, kas svarīgi, bija spēlējams ar citiem internetu lietotājiem. Vēl pirms tam bija Yahoo! pūls, bet tā nu ir diezgan paknapa realizācija.
Pagājušonedēļ iekš Kongregate uzskrēju ne nu snūkera, bet gan pūla versijai, kura, lai arī mazliet garlaicīgāka par sarkanbumboto spēli, tomēr ir spēlējama un, kas pats būtiskākais, tiek spēlēta tiešsaistē ar reāliem pretiniekiem: To var uzšaut iekš OMGPOP (saite bez referāļa tiem, kam riebj).
Ironizējot, varbūt vajag ieviest obligāto eksamināciju pirms balss pieņemšanas? Teiksim, tests ar jautājumiem par partiju iepriekšējo gadu programmām :) Ar tām, starp citu, var iepazīties atbilstošajā CVK lapā.
Kopsavilkums par pasaulē izskanējušo ziņu sakarā ar hipotētisko sistēmu, kura varot pārtvert zvanus. Īsumā – summa, par kādu tas ir izdevies ir iespaidīgi maza, tehnoloģiski sistēma ir ļoti nepilnvērtīga, kā arī daudz ko jamā vēl neprot. Tas pierāda tikai to, ka teorijā ar daudz lielākām investīcijām šo to ar GSM tīklu var izdarīt, bet ne visu, ko apraksta žurnāli un grāmatas. Un it sevišķi – internets :)