Pēdējais lielais redizains bija pirms 7 gadiem. Vēl viens bija 2010. gadā (kad uzrakstīju SPP otro versiju, kuras kodu pat var apskatīt publiski). Un tagad ir laiks trešajai versijai, kuru publiski gan neatrādīšu. Vismaz ne tuvākos gadus :)

2002. gadā, kad sāku rakstīt blogā, nekādu Wordpresu vēl nebija. Pirmā tā versija parādījās tikai gadu vēlāk. Līdz pat 2005. gadam dzīvoju ar savu bloga dzinēju. Vienkāršs kā miets, ar fīčiņām, kas man tolaik bija svarīgas. Sauca to par SPP (no krievu "с пивом потянет", kas nozīmē "ar aliņu derēs").

Versija, kuru atceros ar vissiltākajām jūtām, bija zemāk uzrādītais 2002. gada vidus variants.

Var redzēt, ka man rūpēja rūpēties un skaitīties. Piemēram, sarkanie komentāru skaiti iekavās norāda uz to, cik jaunu komentāru pie raksta ir kopš tavas pēdējās vizītes.

Bet kaut kad 2005. gadā es vienkārši tam visam uzspļāvu un pārvācos uz Wordpress. Kaut kāds apnikums, slinkums vai kāds cits motivācijas trūkuma iemesls. Mazliet amizanti ir lasīt vecuma atrunas pirms 15 gadiem. Tieši tāpat vīpsnāšu par savām atziņām par vecumu 2021. gadā, kad lasīšu to visu, vadot garās pensionāra dienas.

Gribējās kaut ko pamainīt, naivi cerot, ka tas nedaudz motivēs rakstīt vairāk. Vismaz uz brīdi. Plus - spiedīgā spiedne uz Gutenberg redaktoru iekš Wordpress mani sāka nomākt. Šie daudzie gadi internetā rāda, ka formāti, pieejas un modes nāk un iet, bet teksta faili paliek.

Paprātoju arī par modīgajiem statiskajiem lapu ģeneratoriem, kuri nupat jau ir apsavedušies ar vienojošu nosaukumu "Jamstack". It kā jau visi tie Hugo, Gatsby, Jekyll ir forši, bet man vajag komentārus. Man vajag visādas citādas vēsturiski bijušas vai gribētas fīčiņas, kuras nepaģēr statiskus failus. Ja sāktu no nulles, būtu citi apsvērumi.

Tad nu 14 ar astīti gadus vēlāk, nedaudz liekot lietā savas viduvējās prasmes, ir reanimēts privātīpašums vārdā SPP. Apakšā griežas Laravel, priekša HTML/CSS un knipucītis JS. Ierobežotās piekļuves sadaļa, kurā es daru to, ko savā blogā vēlos darīt, eksperimentālā kārtā uztapa kā SPA uz Vue.js, Vue Router un VueX bāzes.

It kā jau bloga labturēšanas uzparikte nav nekas sarežģīts. Daži ievades lauki ierakstu publicēšanai, daži komentēšanai. Bet apaug, maita. It sevišķi, ja jāpārved viss, kas ir uztapis kopš 2002. gada. Un, zinieties, tik daudz kas mainījies.

Tanī laikā, piemēram, par lapas tehnisko ekselenci liecināja *Valid XHTML 1.0 Transitional" un "Valid CSS2" žetoniņi. Mūsdienās tas vairs nav viennozīmīgi, bet viens no de facto standartiem tādiem triviāliem gadījumiem kā parastiem blogiem ir Google Lighthouse.

Bet, kā jau mazajiem pirkstiņiem ierasts, tos bez rokas neviens neņem. Izrādījās, ka šī versija man prasīja mēnesi. Pieķibināšanas darbu kaudze vēl ir priekšā, ieskaitot nepieciešamību iziet cauri lielai daļai no 5722 ierakstu un satura pārskatīšanai.

Kāpēc, prasīsi?

Satura aktualtātes jautājumi arī ir sāpīgi. Daudzas ierakstos esošās saites vairs nedarbojas, iekļautais flash nestrādā, savulaik izmantotie video atskaņotāji nestrādā, pat kādreizējais vienkāršais HTML ir mainījies un vajadzētu savest kārtībā. Nemīlu salauztas saites, tamdēļ arī tās vajadzētu pavilkt līdzi iespēju robežās (vismaz tiktāl, cik tas attiecas uz paša bloga saturu).

Pa šiem gadiem savu spozmi ir piedzīvojuši tādi giganti kā divx, Flash, wmv. Ar tiem arī kaut kas jādara, jo daudz kas no tā vairs vienkārši nedarbojas savā vēsturiskajā formā.

Piemēram, bez liekas dancošanas ap ugunskuru, tagad var iekļaut video. To atrisināju ar ![video apraksts](video.mp4 video.webm). Izskatās pēc iekļautas bildītes, bet patiesībā video. Kas ietver sevī arī visa pie manis saglabātā video satura konvertēšanu uz šiem formātiem. Rezultāts ir embedots video nupat jau ar standarta pārlūku rīkiem:

<video controls>
    <source src="video.mp4" type="video/mp4">
    <source src="video.webm" type="video/webm">
    <source src="video.mzgd" type="video/mzgd">
    Sorry, tavs pārlūks neatbalsta video :(
</video>

Kas attiecas uz iekļauto Youtube un Vimeo saturu, tam var izmantot Lite YouTube Embed, un analogus.

Vai arī bildītes. Iekļautās bildītes vispār vajag pa smuko atrādīt, kas nozīmē arī šī procesa automatizāciju:

<figure>
  <!-- Šo attēlos tas, kurš jēdz .webp, kā arī jēdz saprast izmērus -->
  <source type="image/webp"
          srcset="large.webp 1024w, medium.webp 640w, small.webp 320w">
  <!-- Šo attēlos tas, kurš nejēdz .webp, bet jēdz saprast izmērus -->
  <source type="image/jpeg"
          srcset="large.jpg 1024w, medium.jpg 640w, small.jpg 320w">
  <!-- Šo attēlos visi pārējie (tie, kuri nejēdz neko) -->
	<img src="normal.jpg">
	<figcaption>Bildītes apraksts</figcaption>
</figure>

Tas viss nozīmēja nedaudz paplašināt CommonMark speceni, kas patiesībā nozīmēja nedaudz paplašināt Github-flavoured markdown speceni un konvertācijas rezultātu.

Vecās saites, blogam mainot savu atrašanās vietu un dzinēju, arī ir dažnedažādas. Sākot ar /comments/?id=123 un beidzot ar tagadējo /gads/mēnesis/diena/ieraksta-nosaukums. Lai daudz kas nesalūztu, vajag arī tos pielabot.

Tā, lūk, neveikli uzblīda mans nevainīgais plāniņš uztaisīt triviālu bloga labturēšanas rīku. Un tas turpinās uzblīst. Par pamatu ir Laravel, priekšpusītē nedaudz no visa kā.

Nolēmu, ka atslēga visam ir "keep it simple, stupid". Ierakstiem tikai trīs statusi - publicēts, melnraksts un arhivēts. Arhivēts ir tas pats dzēsts. Komentāriem arī tikai trīs statusi - publicēts, arhivēts un rindā. Ieraksts sastāv no virsraksta, kopsavilkuma, satura un kategorijas. Un, protams, jūsu grandiozajiem komentāriem.

Un tā tālāk. Centos apspiest sevī vēlmi jau startā sākt ar feature creep, paturot ārpus minimum viable product esošo fīču sarakstu backloga apakšā.

Piemēram, uzradās vēlme pēc izsūtnes, jo blogus vairs nelasa, regulāri tos apmeklējot. Sindikācija uz soctīkliem un atgādinājumi par jauniem rakstiem citos veidos ir mūsu viss. Tāda izsūtne noteikti būtu tikai eksperiments, bet lai cik gribētos, arī nācās nedaudz nolikt prioritāšu apakšā.

Ilgi reflektēju par to, kādā vidē un kā gribu rakstīt pašu rakstām. Ar ko nosacīti rullē Medium vai Ghost? Ar to, ka tur publicēšana ir elementāra. Rakstīšana ir baudpilna. Domājot par nākotnes drošu rakstīšanu, viens no galvenajiem mīnusiem minēto WYSIWYG (TKRITKI - tas, ko redzi, ir tas, ko iegūsti) ir relatīvais fleksibilitātes trūkums, kolīdz vēlies ievietot kaut ko vairāk par tekstu. Tie paši attēli un video.

Nolēmu pagaidām ar to neaizrauties. Rakstīšanai tāpat kā iepriekš izmantošu jau iepatikušos Typora. Bildīšu ievietošana ir triviāla ar neliela skripta palīdzību, kas pie iekopēšanas rakstā to uzkopē uz servera un samaina saiti rakstā, youtube, twitter un vimeo saites ir vienkārši saite savā rindiņā, kas tālāk transformējas par to, par ko vajag. Rakstīt specializētā aplikācijā ir ērti un patīkami.

Bet izskats. Dizaineris no manis nekāds. Atskatoties uz visiem iepriekšējiem mēģinājumiem kaut ko mainīt sava bloga iekšās, secinājums ir viens - lielākais apturētājs bija tieši vizuālā daļa. Šoreiz biju diezgan uzstājīgs, kas rezultējās tanī, ko redzi savā priekšā.

Atradu arī piegājienu. Kad beigu galā sanāca kaut kas, kas patīk, sabīdījās tur, kur jāsabīdās, pudi nezināmā apēsti, izskatījās pēc cilvēka, metu melnrakstu pie malas un rakstīju visu to tīrrakstā. Izskatās, ka vajadzēs vēl vienu kaut kad :D

Nolēmu nespringt un izvēlēties vienu breakpoint, kas beidzās ar diviem. Sāku ar šauro versiju, tad izkārtoju visu platajā. Galvenā tēze platajai - saturam jābūt pa vidu ekrānam neatkarīgi no malējās sadaļas izmēriem..

Atgriezusies ir iespēja pierakstīties uz komentāru saņemšanu uz e-pastu. Atteicos no prasības pēc saitēm uz autora lapu (lai izvairītos no spamot gribētājiem un vispār - kuram mūsdienās ir lapa?).

Un dark mode tiem, kas bez tās nespēj, kas ieslēdzas tad, ja tiešām lieto savu iekārtu iekš dark mode.

Ja nu klupnītes manās, idejas ienāk prātā, var droši darīt zināmu man.