Ik gadu internets priecē ar dažnedažādām regulārām lietām. Viena no tādām ir programmēšanas izaicinājums Advent of Code, kurš šogad notiek sesto reizi. Tas ir tāds projektiņš, kurš tā vietā, lai sarītos šokolādes vai svilinātu vainagus, adventes kalendāra formā ik dienas atklāj jaunu nelielu programmēšanas puzli.

Mērķis ir nedaudz pafleksot savu muskuli, ja ir luste. Nevienam nav jāatskaitās, nevienam nav jārāda. Galīgi nav arī sarežģīti. Papildus tam, ja esi nolēmis apgūt vai atsvaidzināt atmiņā kādu jaunu valodu, šis ir tas veids.

Šis projekts man ir īpašs, jo atšķiras no citiem tāda tipa produktiem. Piemēram, Project Euler, kurš ir ar lielāku noslieci uz matemātiku. Vai arī codegolf kustības, kuras mērķis ir izvirst un uzrakstīt kaut ko līdz absurdam kompakti. Vēl ir čupiņa ar lapām, kurās uzsvars ir likts uz competetive coding, kas mani nesaista.

Šajā gadījumā visupirmām kārtām nevienu neinteresē - kā tieši tu esi nonācis pie risinājuma. Tops ir nesasniedzams normālam cilvēkam, kas nomierina.

Pats lielākais pluss ir tas, ka uzdevumi ir jauki. Ar stāstiņu. Un nebūt ne visi ir triviāli vidusmēra izstrādātājam, kāds brīvākos brīžos esmu es. Uzdevumiem ir divas daļas. Pirmā liek izdomāt risinājumu, bet otrā uzdod saistītu, bet ne pakārtotu jautājumu. Dažkārt pietiek pierakstīt vienu rindiņu esošajam kodam, bet citkārt nākas pilnībā pārveidot risinājumu.

Piemēram, šogad uzkāros uz ilgāku brīdi pie krāsainajām somām. Beigu galā viss noreducējās uz pavisam triviālu risinājumu, bet pirmā atbilde tika sasniegta ar ilgu domāšanu un ne sevišķi glaimojošu risinājumu. Uzdevuma otrā daļa iededza spuldzīti un arī pirmās daļas atbilde nu jau cienīgi.

Pēc tam ir vērts uzmeklēt viņu redditu un paskatīt, cik ļoti esi nošāvis greizi vai noslinkojis savā realizācijā. Plecklapēšana arī der, ja esi apmēram uzķēris to foršo piegājienu.

Ja nu kas, tad liela daļa no šī projekta uzdevumiem derēs paši vai arī kā ideja mājasdarba, programmētāju interviju procesā. Kaut izklaidei pašu starpā.