Pirms nedēļas manās rokās nonāca 2018. gada Mac Mini. Nonāca ar vienu vienīgu mērķi - paskatīties uz iOS App izstrādi. Kas tas XCode par zvēru, kāds tad dzīvē ir Swift, kā izskatās aplikācijas izstrādes process un metodes. Kāda ir ekosistēma.

Nedēļu vēlāk Appstore ir publicēta pirmā manis izstrādātā iOS aplikācija - "Presē pirms 100 gadiem". Tā ir vienkārša kā miets, izmanto publiski pieejamu periodika.laacz.lv esošu API (apraksts šajā gistā, brīvi izmanto savām vajadzībām, ja vēlies). Un tāds arī bija mērķis.

Ja par native izstrādēm. Godīgi sakot, uz iOS visa tā padarīšana ir daudz vienkāršāk un veiklāka, nekā to darīt Android. Jo sevišķi, ja tikai sāc. Lai gan SwiftUI ir diezgan nekonsekvents, tur milzīgi daudz trūkst un rodas diezgan sekundāra produkta iespaids. Tanī pat laikā Android ir nopietns XML un Gradle failu purvs. Ļoti patika iespēja darboties jau tik ļoti ierasti reaktīvajā piegājienā. Androīdā ir RxKotlin, kas ir RxJava Kotlina mērcē, bet īsti nav tas pats. Swift kā valoda mazliet mulsina (it sevišķi optionals un vismaz trīs veidi kā tos ignorēt). Bez UIKit nekur nedēsies, bet par Objective-C vari aizmirst, jo Swift jāapgūst. Starp citu, pati valoda rada diezgan jocīgu iespaidu. Kas noteikti ir Android izstrādes pluss - tā IDE, kura ir uz IntelliJ bāzes. XCode šis tas tomēr pietrūkst.

Tas pirmais iespaids. Diez, ko teikšu pēc gada?

Starp citu, pa ceļam līdz publicēšanai nācās ne tikai sākt apgūt OSX, XCode, Swift, bet arī nedaudz grafisko pusi (Appstore bildītes sazīmēt), kopīraitisko (izdomāt tekstu par neko), kā arī juridsisko (sadzejot privātuma politiku)