Tā kā ir liela iespējamība, ka uzņēmumi arī pie mums uzstājīgi lūgs saviem darbiniekiem, kuriem tas ir iespējams, strādāt no mājām, nolēmu, ka ir īstais brīdis šo nolāpīti seno melnrakstu publicēt ;)

Šobrīd pat nav svarīgs iemesls strādāšanai no mājām - preventīvi vai tamdēļ, ka tev ir noteikta karantīna. Patlaban jau vairāki lielie uzņēmumi saviem darbiniekiem iesaka pamēģināt strādāt no mājām. Tāpēc jo aktuālāk ir mācēt to darīt. Es mācījos ilgi un dikti.

Toerētiski lielākā uzņēmumā jau tagad darbs notiek attālināti. Komanda nereti nav vienā kabinetā, vadība arī. Darbu dara cilvēki, kas atrodas ārpus tiešās redzamības. Darbs no mājām līdz ar to nebūtu nekas diži savādāks. Kas gan varētu noiet greizi?

Viss. Un atslēgas vārds ir "mājas".

Runāsim par tiem, kas teorētiski var strādāt attālināti. Un ar vārdu "attālināti" es domāju arī darbu no mājām. Tie ir cilvēki, kuri var savu darbu paņemt uz mājām.

Sāksim ar to, ka darbs arī mājās ir darbs. Tu strādā. Punkts. Nekādi televizori, mājas tīrīšanas, veļas mazgāšanas.

Tu. Strādā.

Tas pats jāieskaidro arī uz līdzcilvēkiem. Ja vien tas nav mazs bērns, tad pusaudzim var iestāstīt, ka tu strādā. Otrai pusei arī tas ir jāsaprot. Tu esi darbā, nevis "mājās, bet strādā". Nekādi mājas pienākumi.

Tu. Strādā.

Loģiski, ka mājās strādājot, ir daudz lielākas iespējas nestrādāt. Tāpēc minimizē to, kas ikdienā varbūt netraucē, bet mājās noteikti radīs iespēju "palaist pa kreisi". Piemēram, aizver savu privāto e-pastu, delfus, izslēdz tālrunī notifikācijas, kas neattiecas uz darbu. Vaļā tikai tas, kas vajadzīgs darbam.

Bet tas nav pats svarīgākais. Pats svarīgākais punkts ir rutīna.

Sauc to par grafiku vai par rituālu. Ir liels azarts savās mīkstajās mājas drēbēs vai pusplikiņam sēsties un rakt. Pamosties 5 minūtes pirms darba, akrobātiski pārvietoties pie virpas un sāc.

Nevajag.

Pamosties, izskrien līkumiņu (izbrauc ar velo, vienkārši izej 15min pastaigāt). Duša, brokastis, kafija - whatever is your poison. Saģērbies "darba drēbēs". Tam nav obligāti jābūt uzvalkam, bet arī ne mājas drēbēm. Un deviņos tu sāc strādāt. Protams, ka laiku pa laikam var nedaudz novirzīties no grafika, bet ilgtermiņā pie tā pieturies. Pat tad, kad ievies izmaiņas, ievies tādas, kuras ilgtermiņā būs noturīgas.

Nestrādā vairāk kā darbā. Tāpēc arī grafiks, tāpēc kalendārs. No deviņiem līdz sešiem (var arī citus laikus:) un punkts. Ļoti viegli padoties valdzinājumam padarīt kaut ko citu pa vidu, bet tad pasēdēt ilgāk. Galu galā - esi takš tāpat mājās. Nedari tā.

Ja darbā esi ieradis laiku pa laikam piecelties un aiziet padarīt kaut ko (kāds netikums vai arī pasēdēšana virtuvē pie kafijas), dari to pašu mājās. Lietas, kuras nevar aizvietot (socializācija), aizvieto ar iziešanu ārā vai ko citu. Lai ko tu darītu, dari to citur, nevis turpat, kur mājās strādā. Tas nozīmē fizisku piecelšanos un aiziešanu nedarbu darīt citur.

Starp citu, ne velti es minēju došanos ārā. Ikdienā, dodoties uz darbu, tas tevi nemanāmi sagatavo darba dienai. Paturi šo ieradumu. Izej ārā uz 15min, pirms sākt kapāt. Nosauc to par "braucu uz darbu". To pašu izdari arī pēc darbadienas beigām.

Un šis ir svarīgi. Ja kaut kas izveidojas par ieradumu, tad tam ir lielākas iespējas izdzīvot. Ieradums ir kaut kas, kas neprasa piespiešanos.

Ja strādā no mājām, tad tai vietai, kur tu to mājās dari, ir jābūt Darbavietai. Telpa vai stūrītis, bet tā ir tava Darbavieta. Tā ir tīra no liekām lietām, tā ir lieliski apgaismota, darbam atbilstoša tehnika, lielisks krēsls (tu tajā pavadīsi ilgu laiku - parasts smukais lētais uz divām stundām derošais klubkrēsls nederēs). Darbavietā tevi neviens netraucē ar jautājumiem, kuri nav par darbu (vismaz ne daudz).

Ja tā nav atsevišķa telpa, tad viens iespējams risinājums ir labas troksni atceļošas (noise-cancelling) austiņas. Nav lēts prieks, bet nodrošinās vismaz kaut kādu nodalītības sajūtu. Un obligāti ar vadu, lai mazliet ierobežotu vēlmi brīvi vazāties apkārt.

Ja tu strādā komandā, un mūsdienās daudzi strādā komandā, nevajag piemirst arī šo aspektu.

Pirmā un pati svarīgākā lieta - visi strādā uz vienādiem nosacījumiem. Ja pēkšņi dažiem būs brīv rukāt no mājām, bet citiem nebūs, tas radīs nevajadzīgu berzi.

Otra lieta sadarbības kontekstā - rīki.

E-pasts, čats (slack vai analogs). Ieteiktu investēt labā mikrofonā un webkamerā, lai var komuncēt aci pret aci. Jebkurš rīks, kurš ir koplietojams darbā uzstādīto mērķu sasniegšanai, ir apsveicams.

Lai arī mikrofons ar webkameru varbūt izskatās pēc liekas greznības, bet šis ir svarīgi. Gan sociālās izolētības mazināšanai, gan veiklākai informācijas apritei. Neticēsi, cik daudz var nodot pāris pateiktu teikumu veidā, bet cik maz - rakstot tos pašus teikumus elektroniski.

Vēl viens aspekts. Darba laikā tu esi pieejams, ja vien neesi ieurbies konkrētā darbā. E-pasts nav tūlītējās reaģēšanas rīks. Par tādu jāuzskata ir tieša ziņa čatā (vienalga - vacaps, diskords, tīmi, sleks, utt). Neaizmirsti, ka strādā komandā. Visiem ir jāspēj ar visiem rēķināties gan tūlītēju reakciju prasošās situācijās, gan vispār.

Lūdzu, neattaisnojies, ka neesi jau tas, kas pieņem lēmumus. Iesaki lietas, iesaki rīkus. Ja tev šķiet, ka čatiņā pārāk daudz oftopika vai pārāk bieži tiek teiktas nevajadzīgas lietas, iesaki noteikumus. Esi aktīvs, bet esi saprotošs. Tu neesi vienīgais, kam jāiemācās strādāt no mājām.

Atceries, ka attālināti sadarbojoties, ir ļoti viegli palaist garām to, ka kāds tevi nesaprot (noklusētie pieņēmumi). Piezvani, parunā. Izmanto iepriekš iegādāto mikrofonu un webkameru.

Reinis komentāros piemin vēl vienu zelta likumu (izcēlums mans):

[..] ja tiks zvanīts 10+x dienā, tas ļoti ātri pārvērtīsies par murgu. Tāpat arī iespēju robežās (un tāda iespēja ir gandrīz vienmēr) zvanus vajag ieplānot. Pat tad, ja vajag uzreiz, labāk sarunāt zvanu pēc 10 minūtēm, kuru laikā var sagatavoties, sakārtot domas.

Daļai no šiem ieteikumiem ir iespējamas novirzes vai pielaides. Bet sākt vajag ar plānu un strikti. Savādāk nekas labs nebūs. Katram savs, protams. Man ir šis.

Darbadevēj, padomā, ko tu vari izdarīt, lai veicinātu darbinieka produktivitāti, strādājot no mājām. Varbūt laiks viņam krēslu nopirkt? Ārējo monitoru aizsist? Varbūt ļauj paķert darba stacionāro datoru uz mājām?

Un ko tu, lasītāj, vari ieteikt? Atceries, ka katrs ir savādāks. Ne visi var vienu vai otru lietu izdarīt tikpat viegli kā tu. Saprotu, ka daudziem varētu šķist, ka šis nav iespējams, jo ir tas, tas un tas. Viss ir iespējams. Vajag tik nopietni savajadzēties. Tu diez vai vēlies, lai acīmredzamas produktivitātes krišanas rezultātā tevi atlaiž.

Izmantojot izdevību, vēlos pateikt paldies daudzajiem gadiem neefektīvai strādāšanai no mājām, simtiem kavētiem vai nerealizētiem apsolījumiem un sevis saprašanai, kura nāk, diemžēl, ar gadiem.