Esiet sveicināti astotdienā! Pareizs laiks ir 09:76:88. Kamdēļ gan ne? Esiet sveicināti 18. gadsimta nogales Francijā!

Uz šo rakstu mani uzjundīja lapa, kura sev lepni dēvē par metric-time.com, kamēr atspoguļo decimālo laiku. Metriskajā laikā ir sekundes, kā universāla laika mērvienība, bet minūtes, stundas un diennaktis tiek vienkārši paciestas.

Neskatoties uz šīm terminoloģijas niansēm, man jums ir stāsts.

1789. gadā, kad Franču revolūcija rit pilnā sparā, visi urrārevolucionārā garā ar skubu steidza likvidēt visu veco, visu aristokrātisko, visu reliģisko. Viens no tādiem lēmumiem bija, ka ēru varētu skaitīt no revolūcijas gada. 1792. būtu IV Revolūcijas gads.

Viss labi, bet radikālie revolucionāri nebija mierā, ka kaut kāds tumsonības periods pirms Bastīlijas ieņemšanas tiek datēts ar Brīvības I gadu. Tāpēc tie uzstāja uz gada sākumu 14. jūlijā. Citi, savukārt, lai lieki nečakarētos, piedāvāja kā I gadu pasludināt 1790. gadu līdz ar 1. janvāri.

Tā tie tielējās līdz pat 1792. gadam, kad likumdevējs nolēma nečakarēties un par jaunās ēras sākumu pasludināt 1789. gada 1. janvāri.

Bet te tev nu bija. Deviņus mēnešus vēlāk, 1792. gada 21. septembrī tiek dibināta Francijas Pirmā Republika. Momentā tiek sāktas diskusijas, ka jaunā ēra patiesībā sākas 1792. gada 21. septembrī, jo Revolūcija jau bija tikai pirmais solis uz to. Nu un, tas tā kā arī būtu tīri jauks gada sākuma datums... Bet varbūt tomēr no gada sākuma, piedāvāja citi. Daži steidza meklēt zīmīgus revolucionārus datumus ap to laiku. Īsāk sakot — elle.

Lai lietas atrisinātu, Sabiedrības izglītošanas komitejai tika uzdots izvērtēt priekšrocības, kādas rastos Francijai, salāgojot jauno ēru ar jaunās Republikas dzimšanu.

Un izvērtēja viņi brangi...

Pēc deviņiem mēnešiem viņi atgriezās ar lieliskām ziņām. Tā vietā, lai vienkārši salāgotu divus kalendārus, viņi atrisināja problēmu pašā saknē, piedāvājot ko pa galam jaunu.

Patiesībā tā bija diezgan laba ilustrācija — kas notiktu, ja mēs uzticētos tikai zinātniekiem, inženieriem un citiem gudriem cilvēkiem, bet tkai savā nozarē — viņiem tik iedod kaut ko padarīt efektīvāku, praktiskāku un loģiskāku. Uguni eļļai pielēja arī tas, ka visa Gregora kalendārs ideoloģiski bija piesiets kristiešu lietām. Līdz pat nedēļām, jo svētdiena, kā izsenis zināms, bija baznīcā iešanas diena.

Ne viss viņiem līdz galam izdevās, bet aptuveni jau sanāca. Gads ir gads — to dalām kā ierasts — 12 mēnešos. Katrā mēnesī, savukārt, būs trīs desmit dienu nedēļas. Gada beigās pieskaitīsim piecas vai sešas dienas, lai izlīdzinātu pret Zemes ceļojuma ap Sauli ilgumu un viss. Lai nebūtu tā ka pavisam slikti, iedosim tās dienas brīvas un svinamas.

Vai arī tomēr ne viss.

Desmit pirksti. SI mēru sistēma. Bāc, kaut kas nav tur līdz galam, ne? Tieši tā! Dienā nu būs desmit stundas. Katrā stundā būs simts minūtes. Katrā minūtē — simts sekundes! Radikālie decimālisti bija pārpildījuši plānu, nedaudz pazaudējot tvērumu.

Kad to visu aiznesa pareizajiem cilvēkiem, tie nolēma, ka lai jau iet ar kreizī stafu. Jaunā ēra sāksies 1792. gada 22. septembrī. Ne tikai tāpēc, ka Republika, bet arī tāpēc, ka tas sakrita ar rudens saulgriežiem. Un visas šādas nereliģiskas lietas, kuras sakrīt, ir lieliskas!

Autori lepojās un priecājās. Ne līdz galam, bet tagad dzīve noteikti būs vieglāk skaitāma (pusotra stunda ir ikurāt 150 minūtes vai 15000 sekundes!).

Tas deva vaļu arī visādiem jauniem mēnešu nosaukumiem. Bet tas vēl ir nieks. Uz reformu viļņa viņiem uzzīmējās arī tāds lauku kalendārs, kur katrai (!) gada (!!) dienai (!!!) bija savs nosaukums.

Kā jau viegli iedomāties, ne visiem tas patika. Jāpērk jauni pulksteņi, baigi garā darba nedēļa (deviņas dienas, kā nekā), garās gada brīvdienas tā nogalē sakrīt ar ražas novākšanas laiku, utt.

Diemžēl, izklaides beidzās tā īsti nesākušās. Jau 1795. gadā tika apturēta decimālā pulksteņlaika laika obligāta piemērošana un 1800. gadā pēdējie bastioni krita — Tulūzas un Marseļas izskatā.

Starp citu, likums, ar kuru tika atcelts decimālais laiks, ir sākums oficiālajai metriskajai sistēmai. Tas definēja 1 metru kā 1/10000000 no attāluma starp abiem poliem ziemeļpolu un ekvatoru, ja to mēra caur Parīzi, 1 āru kā 100 m², 1 steru kā 1 m³, 1 litru kā 1 dm³ un vienu gramu kā 1 cm³ ūdens svaru. Vērtības bija aptuvenas un bija skaidrs, ka laika gaitā tās tiks precizētas, piemeklējot labākas lietas, no kurām to visu atvasināt.

Pašu kalendāru atcēla 1805. gadā, jo tur kaut kāds Napoleons darīja savas netīrās lietiņas. Liela daļa no idejas aizsācējiem bija atvadījušies no galvas, kā arī šāda jaunā kalendāra uzspiešana okupētajām ārvalstu teritorijām sāka kļūt par nopietnu slogu.

Līdz ar to pēc 13 gadus ilgas desmit dienu nedēļas, 1806. gada 1. janvārī visi atviegloti uzelpoja.

Un atstāšu jūs ar faktu, ka skaitīšanas sistēmu, kurā par bāzi izmanto 12, sauc par duodecimālo. Tādējādi stundu skaitīšana mums ir duodecimāla. Minūtes un sekundes, jeb bāzi 60, šķiet, sauc sekstadecimālo seksagesimālo.

1998. gadā Swatch ieviesa tā dēvēto interneta laiku, kurš vienkārši sadalīja diennakti 1000 daļās. Man šķiet, ka tas tā arī neiegājās. Ne?

Savā ziņā mēs protam lietot nedaudz vienkāršotu decimālo laka skaitīšanu. 0,5h ir pusstunda. Un, protams, ekscelis :D Tā kā mums ir mikrosekundes, nanosekundes un vēl visādas mazās sekundes, neviens neliedz izmantot metriskos priedēkļus uz otru pusi, Kilosekunde būtu 16,(6) minūtes, bet megasekunde — 11,5(740) diennaktis.

Ka' zi' — var jau būt, ka ja vēsture mestu nedaudz citus līkločus, mēs tagad būtu CCXXXII gadā.

Un bēgot no reliģiskā mantojuma, paši to nenojaušot, viņi izlēma skaitīt gada dienas tāpat kā to darīja senajā Ēģiptē. Kas viņus automātiski padarīja par kaķu pielūdzēju mantiniekiem, protams.