Kāpēc kaut ko darīt pašam?
Aizvien biežāk cilvēki, kuri pamana, ka saimniecības ēku būvēju paša spēkiem, argumentē ar viltīgu un tekstu, kurš sākumā pat šķiet kā tīri OK arguments. Tā nav.
Kāpēc Tu to dari pats? Sarēķini, cik Tu tanī laikā vari pats nopelnīt, cik izmaksātu kādam samaksāt to izdarīt un tadā!
Šāds pieņēmums būtu patiess tikai tanī gadījumā, ja es pats būvētu tāpēc, ka man šķiet, ka tā ir lētāk. Ne sūda tā nav lētāk.
Tie, kuri būvē paši, ne vienmēr to dara ekonomisku apsvērumu dēļ. Pie joda, pašam būvēt manā gadījumā sanāk pat dārgāk.
Un te nav runa par patērēto laiku. Tas ir tiesa, ka mans laiks stundā maksā vairāk nekā celtnieku darbs. Kas nav tiesa, ir tas, ka laikā, kad lieku jumtu, man kāds maksās par to, ka es to nelieku.
No finansiālā skatu punkta pārmaksa ir fakts. Es būvēju pats, jo to varu atļauties. Atļauties pārmaksāt par materiālu, jo eju pēc tā uz veikalu un maksāju visus nodokļus. Pārmaksāt par skrūvēm, jo drošības pēc tur, kur nepieciešama viena, ieskrūvēju trīs. Drošībai dēļ nezināšanas. Pārmaksāt par paša sadarītām kļūdām, kuras pašam arī jānovērš.
Otra pašbūvētāju kategorija ir tie, kuriem ir iespējas un nojēga par visu šo procesu. Kuri tā vietā, lai nedēļu lasītu teoriju, skatītos un lasītu praksi (vienā vārdā sakot - briestu), vienkārši pieceļas, paņem špakteli un izdara. Neesmu starp tiem.
Vēl viens būtisks moments ir gūtā pieredze. Nekas neiemāca izpratni par būvniecības procesu tā, kā to iemāca teorija, kas pielietota praksē paša rokām. Gan jau daudziem tas nav nepieciešams. Neesmu arī starp tiem.
Tagad, mājas sienām slienoties, varu jau savlaicīgi pamanīt lietas, kuras čaļiem ir jālabo. Argumentēt nevis ar tekstiem "es jūtūbē redzēju" un "man šķiet". Tagad man ir daudz lielāka skaidrība par procesu, darbu secību, nepieciešamajiem materiāliem. Ne simtprocentīgi, jo pieredze nepārsniedz vienu mazbūvi, bet bāzes līmenī.
Neviens man nespiež celt saimniecības ēku pašam. Vienkārši šķiet, ka man to vajag. Sauciet to par untumu, muļķību, iedomām. Sauciet to par kļūdu. Man ir savi argumenti un sava motivācija. Tas ir mans "dārgais" veids, kā iegūt zināšanas par jomu, par kuru pirms diviem gadiem nezināju absolūti neko.
Par situāciju objektos raksts vēl sekos. Uzrakstīju, bet sanāca ellīgi garš. Jādomā, kā saskaldīt ;)
2019. gada 27. maijā, plkst. 12:55
ļoti pareizi. un, ja tev kāds saka "eu, tas pa dārgo" - tu padomā, ka tu svešus kosjakus ko lielāku būvējot (māju vai kas tev tur otrajā kārtā bij) pamanīsi laikus un varēsi sadot pa pirkstiem. un nebūs jāpārmaksā daudz vairāk par pārtaisīšanu vai vēlāk jāmokās ar sadirstu pasākumu.
:)
2019. gada 27. maijā, plkst. 13:08
Pats taisot visu dari pēc labākās sirdsapziņas un pievērs uzmanību detaļām, kuras ikdienas celtniekam var nelikties pietiekami svarīgas.
2019. gada 27. maijā, plkst. 13:16
Vieni grib paši darīt, citi grib, lai izdara viņu vietā. Es arī esmu no tiem, kas, ja tas būs iespējams, labāk pats izdarīs (bieži vien tiešām tas sanāk dārgāk), bet beigās gan gandarījums pašam, gan arī vairāk vai mazāk pozitīva pieredze. Arī remontēju savu dzīvojamo platību pats. Vēl ir poziciv tas, ka varu vienmēr piezvanīt cilvēkiem, kuri to vai citu jomu pārzina daudz labāk kā es un ir gatavi palīdzēt gan ar padomu, gan reizēm arī ar reālu darbu, kad pats netieku galā.
2019. gada 27. maijā, plkst. 13:46
Vēl jau ir arī tāda nelāga nianse, ka to profesionālo darītāju, kas kaut ko "tavā vietā" varētu izdarīt kvalitatīvi, patstāvīgi un ar pirmo reizi, nemaz tik daudz nav. Pa kādam jau ir, taču ej nu atšķir no citiem, jo augsta cena un ilgs gaidīšanas laiks vēl neko nenozīmē.
Attiecīgi vairumā gadījumu, ja gribi kvalitatīvu rezultātu, nākas vismaz iedziļināties pašam. Reizēm iedziļināties un arī izdarīt ir vienkāršāk, nekā iedziļināties un tad ganīt darītājus, pa ceļam vēl uzklausot visādas viņu pārdomas par pasaules lietu kārtību.
Nezinu detaļas par to hidroizolācijas trūkumu starp mājas pamatiem un bloku pirmo rindu, bet, šķiet, ka tā varētu būt kārtējā jaukā ilustrācija šai parādībai.
2019. gada 27. maijā, plkst. 15:35
Pilnīgi piekrītu. Parasti vēl jāņem vērā laiks, ko pavadi izstāstot, precizējot, ielaižot un izlaižot no objekta, pārbaudot ik pa solim, mainot savus plānus, lai būtu vienā laikā ar meistaru etc. Beigās tas laiks kas ietaupīts, ir niecīgs un vēl zini ka izdarīts rūpīgi. Tādēļ pats nolēmu patērēt divas stundas tīrot veļas mašīnas filtru no metāla stīpām, tā vietā lai pieskaņotos meistara laikam un samaksātu €50.
2019. gada 27. maijā, plkst. 18:39
Mani iemesli darīt pašam ir dažādi:
2019. gada 27. maijā, plkst. 22:57
Paklau, nu, bet kāpēc Tu to dari pats? Sarēķini, cik Tu tanī laikā vari pats nopelnīt, cik izmaksātu kādam samaksāt to izdarīt un tadā! XD
2019. gada 28. maijā, plkst. 12:46
Diemžēl te un tagad nopietnu darītāju praktiski nav. Man ir radusies pārliecība, ka tagad ir ārkārtīgi moderni darba kvalitātei piešķirt viszemāko prioritāti. Līdz ar to, ja daudzmaz sajēdz, tad pašam izdarīt sanāk lētāk un labāk.
2019. gada 29. maijā, plkst. 21:37
interesanti
2019. gada 30. maijā, plkst. 19:39
No paša pieredzes: visu, kas ir zem apmetuma/reģipša vajadzētu pašam darīt (siltinājums, armatūra u.tml.). Tie speci pa lielam māk uztaisīt tā lai smuki izskatās (ārpusi). To tad viņiem arī vajag atstāt.
2019. gada 31. maijā, plkst. 12:57
Par darīšanu pašam un salīdzināšana ar stundas izmaksām, manuprāt, ir nodrāzts amerikānisks koncepts. Vispirms jau, vairumam standarta 8h (9-17) darbinieku neaprēķina algu par stundām, turklāt līdz zināmam apjomam neviens darba vietā neuzskaita un nemaksā par virsstundām. Cik tad ir to cilvēku, kas var reāli izdarīt tā, ka redzot, ka vajadzēs pēc nedēļas samaksāt meistaram 280 eiro, piesēsties pie galda un pastrādāt noteiktas liekas stundas un nopelnīt šos līdzekļus? Klientu un haltūru medīšanā diezgan daudz neuzskaitīta laika aiziet. Grāmatvedim arī jāmaksā.
Man pašam patīk regulāri veikt fiziskus darbus ārā, kur es pavisam skaidri zinu, ka profesionālis visu izdarītu ātrāk. Birojā sēdētajam intensīvas fiziskas kustības svaigā gaisā aiztaupa trenažieru zālē atstāto naudu, turklāt kaut ko labojot, meklējot labākos risinājumus un darbojoties man pašam galva lieliski iztīrās no visām liekajām darba dienas domām, sanāk tāda kā meditācija :).
2021. gada 29. janvārī, plkst. 10:37
Tieši tā. Plus ir starpība, vai dari to darba laikā, tādējādi nepelnot naudu, vai brīvā no darba laika. Ja brīvā no darba laika, tad esi ieekonomējis 60 procentus no objekta izmaksām. Ja darba laikā, tad starpību starp savu un celtnieku izmaksām, plusā vai mīnusā, drīzāk jau nopietnā mīnusā.
2019. gada 10. jūnijā, plkst. 07:58
Lāci, daļa no motivācijas darīt pašam ir ta, ka esi control-freak: nevari samierināties, ka kāds cits par Tavu naudu pieļaus kļūdas.
Bet kļūdas jau būs jebkurā gadījumā. Jo pieredzējušie pieļauj kļūdas, jo "kādēļ par visu iespringt", bet nepieredzējušie pieļauj, jo pirmoreiz (un arī otro un trešoreiz) darot pašam vienkārši sanāk kļūdīties, jo visu nevar iemācīties no "pastāvēšanas blakus celtniekam", jūtūbes un informācijas studēšanas. Un ir arī situācijas, kad tavā prātā drošībai ieskrūvētās trīs skrūves nāk par ļaunumu.
Situācija būtu citādāka, ja būvēt (vismaz noteiktus - kritiskos posmus - elektrību, ūdeni, nesošās konstrukcijas) drīkstētu tikai attiecību specifikāciju saņēmuši speciālisti, vai vismaz darbi noritētu viņu vadībā. Bet būvē jau visādi "vasjas", kas sevi dēvē par celtniekiem, jo dzīvē neko nav jēguši apgūt, arī to pašu celtniecību.