Viena no lietām, kura paliks atmiņā no aizgājušā gada beigām un šī sākuma, būs mākslīgais intelekts un tas viens vienīgais čatbots.

Skolu un universitāšu pasniedzēji plēš matus, paredzot pastiprinātu krāpšanos esejās un pat kursadarbos. Programmētāji panikā raksta atlūgumus un sāk masveidā apmeklēt metinātāju kursus. Mākslinieki gatavojas neēst vēl vairāk nekā iepriekš. Apokalipses sludinātāji, viegli ķiķinot, dalās ar ekrānšāviņiem, stāstot, ka mašīnu sacelšanās ir daudz tuvāk, nekā pirms tam.

Sarkasmu pie malas. Vienā jomā gan es paredzu pieprasījuma kritumu. Tie ir mājaslapu čatboti. Pēc tam, kad esi pamēģinājis parunāt ar ChatGPT, jebkas no līdzšinējā nešķiet tavu pāris taustiņu klikšķu vērts. Pliekani un aprobežoti.

To ir diezgan grūti paskaidrot, bet ChatGPT neiekaros pasauli un, ja godīgi, kā tāds neko neprot. Godīgi sakot, man lielāku sajūsmu izraisa Dall-E un Stable Diffusion attēlu ģenerēšanas modeļi, jo tieši tur ir varbūtību teorijas potenciāls.

Domāju, ka vairumam no mums ir tas viens paziņa vai draugs, kurš spēj runāt daudz un par visu, nepasakot neko. Tagad mums ir tāds ChatGPT. Tam nepiemīt izpratne par to, ko tas ir lasījis. Tas to lieliski imitē, pateicoties informācijas apjomam, kuru tam ir iebarojuši.

Atcerēsimies to, ka miljons mērkaķu, kas lēkā pa klaviatūrām, eventuāli kaut kad noteikti uzrakstīs kādu no Šekspīra darbiem. Vajag tikai pagaidīt. Ja uz klaviatūras būs podziņas ar Šekspīra laiku vārdnīcu, gaidīšanas laiks būs īsāks. Ja ar frāzēm, tad vēl īsāks. Un tā tālāk.

Konkrētais eksemplārs ir tā dēvētais lielais valodas modelis (LLM - large language model). Valodas modeļi kā tādi ir sastopami teju uz katra soļa, bet tos vienojošais ir mērķis - saņemot ievaddatus, izspļaut pretī tekstu, kurš visvairāk varētu līdzināties tam, kam būtu jāseko.

Tehniski tā ir gigantiska formula, kuras mērķis ir viens - turpināt tekstu. Šajā gadījumā par teksta sākumu kalpo cilvēka teiktais, bet pats modelis mēģina uzminēt nobeigumu. Tā rīcībā nav zināšanu, tā rīcībā nav prasmju. Viss, kas ir tā rīcībā, ir milzīgs informācijas apjoms, uz kura bāzes tas spēj atbildēt uz jautājumu.

Trivializējot var droši teikt, ka šī modeļa vienīgais mērķis ir "muldēt". Tam ir diezgan liela nosliece izdomāt lietas, citēt neeksistējošus avotus, utt, bet ar to jau esam saskarušies ne reizi vien.

Labs piemērs šai problēmai ir klasisks pāris neironu tīkls, kuru mūsdienās veido bērnudārza pirmajās grupiņās. Cītīgi pastrādājot, diezgan veikli var panākt, ka tas lieliski atpazīst visus ar roku zīmētos ciparus - lai cik šķībi, greizi un dīvaini tie nebūtu uzzīmēti. Bet tam nav ne mazākās nojausmas par to, ka mēdz būt arī necipari. Parādot tukšu vai sašvīkātu lapu, tas tur ar nelielu, bet tomēr varbūtību, tur ieraudzīs kādu no desmit cipariem. Kā arī, ja tu tam paprasīsi uzzīmēt divnieku, tas nepratīs.

Skatoties uz to milzīgo naudu, kuru visi tagad pēkšņi grūž iekšā mašīnmācīšanās modeļos, rodas iespaids, ka ir uzradusies kārtējā kriptofigņa. Lai arī reāla biznesa un labuma nav, daudziem šķiet, ka gan jau kaut kur tālāk tas uzradīsies.

Cilvēkā ir iesakņojies diezgan triviāls priekšstats par to, kāds tieši ir mākslīgais intelekts. Tas var sakarīgi atbildēt uz jautājumiem, runāt kā cilvēks. ChatGPT lieliski izliekas par šo iedomu manifestāciju. Tas dara tieši to, ko tas ir apmācīts darīt - izlikties par rakstīto vārdu.

Taču, te nu ir jāsaka, ka ChatGPT paralēli tam, ka nav neko mainījis, ir arī izmainījis visu. Varbūt. Ja mums veiksies. Raugi, LLM (Large language model) ir radījis mākslīgu pieprasījumu pēc risinājuma neatrisinātai problēmai. Tas nozīmē, ka tagad pasaulē visi L9 inženieri, doktori un inženieru armijas mēģina pastiprināti risināt pieprasījuma problēmu.

ChatGPT ir milzīgi skaista un spoža jauna rotaļlieta, kas lieliski imitē aktīvu lietderību, bet par revolūciju to nosaukt nav iespējams. Tā pat īsti nav evolūcija. Tas viss ir nācis caur milzu investīcijām modeļa apmācībā. Šī spozme un patērētāja mirdzošās actiņas rada iedomātu konkurenci - Microsoft, Google un daudzi citi patlaban cīnās ar sekām. Patērētājam šis šķiet kā maģija, kuru tas pieprasa arī citviet.

Google un pārējie plāno ieviest līdzīgas lietas savos produktos neba tāpēc, ka tās lietas ir noderīgas un lieliskas. Tās tur parādīsies tāpēc, ka cilvēkiem no tām tek siekala. Tā ir tā spīdīgā, bet nekam nederīgā mantiņa, ar kuru pievilināt (vai nepazaudēt) patērētāju.

Lai nerastos pārpratumi, ir lietas, kuras valodas modeļi dara labi pat ar visu to, ka sapratnes līmenis tām ir mazāks nekā pelei. Tie, piemēram, spēj saīsināt tekstu. Jā, pastāv risks, ka pa ceļam pazaudēs svarīgas detaļas vai piedomās klāt. Tāpēc neieteiktu izmantot to kā patiesību. Tie var lieliski mainīt un adaptēt tekstu - pārveidot dažādos stilos, utt. Atkal jau - tikai tāpēc, ka tas ir apmācīts to darīt. Tāpēc, ka viņi tieši tam ir arī paredzēti.

Nepiedēvēsim šiem LLM modeļiem tiem nepiemītošas spējas un īpašības un cerēsim, ka šis viss neizčakarēs tuvākos desmit gadus, liekot industrijai nodarboties ar muļķībām. Vai arī cerēsim, ka pretēji kripto, šim tiks atrasts reāls un īsts pielietojums.