Pagājušajā gadā Pīters Džeksons (tas, kuram azotē ir visādi gredzenu pavēlnieki) laida klajā savu pusdokumentālo filmu "They shall not Grow Old" par vienu kampaņu pirmā pasaules kara laikā. It kā jau nekas neierasts, bet šajā konkrētajā darbā realitātes sajūtu deva tas, ka viss video materiāls bija oriģināls. Pēcapstrādē tas tika izkrāsots un padarīts reālistisks. Tā kā šis ir viens no pirmajiem publiskajiem mēģinājumiem pirms gadsimta filmētu materiālu padarīt par tādu, ka izskatās filmēts šodien, tad efekts ir graujošs.

Jāņem vērā arī tas, ka 1. pasaules karš sākās ar tajā iesaistītajām pusēm esot viduslaiku karošanas stadijā - zirgi, lielgabali, vispārpieņemtie karošanas likumi, zobeni un attiecīgas taktikas. Teju viss pirmais pasaules karš bija pozicionāls - dzīve ierakumos vienā un tanī pašā vietā. Tas beidzās ar tankiem, ķīmiju, aviāciju, utt. Šie gadi mainīja visu. Par šo visbrīnišķīgāk spēja pastāstīt Dan Carlin savā podkāsta Hardcore History sērijā "Blueprint for Armageddon" (diemžēl, kaut kas viņiem ir nojucis ar maksas/bezmaksas saturu).

Ar šo ievadu vēlējos pastāstīt, ka janvārī mūs gaida kaut kas brīnišķīgs no Sema Mendeza - 1917. Pārliecība par lieliskuma potenciālu nostiprinājās pēc šī featurette.

Pašam man nekad nav bijusi vēlme aizrauties ar vēsturi. Kā laba ilustrācija kalpo fakts, ka videnē dabūju deviņas balles, kad, ja atmiņa neviļ, vārds vārdā "nospiedu" ievadu par Fransuā De-Larošfuko no viņa Maksimām, kuras saņēmu dāvinājumā no skolotājas devītās klases izlaidumā. Devītnieks, jo tēma bija par pavisam citu laika periodu. Referāts gan esot lielisks. Bet ne par to stāsts. Stāsts par to, ka ignorējot kinematogrāfisko un sižeta saistošuma nodevu, vienmēr kaut kur aiz tā visa stāv cilvēki, kuri mēģina izdarīt lietas savādāk, nevis vienkārši iemest mums visiem ar datografiku.