✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

R.I.P.

2002. gada 17. jūnijā, 8 komentāri

Šis ieraksts 21 gada laikā ir kļuvis par laika upuri sekojošo iemeslu dēļ:

  • Viena vai vairākas saites vairs neeksistē vai nedarbojas kā nākas un kopiju atrast nav izdevies. Pie tām ir 💀 (galvaskauss)

Šis blogs ir sens, un nekas nav mūžīgs. Saites mēdz pazust, mani uzskati mēdz mainīties, flešs mēdz nomirt. Cenšos atzīmēt un pielabot, bet ierakstu ir tik daudz...

Traģēdija esejas formā

Viss sākās jūnija sākumā. Kādā pēcpusdienā es Viņu ieraudzīju. Viņa bija tērpta metāla krāsas kleitiņā. Es Viņu paņēmu rokās un uznesu augšā uz piekto stāvu. Viņas vārds bija WD Caviar WD800💀.

Iesākumā viņa par mani absolūti nekā nezināja. Un es par viņu arī neko.

Turpinoties mūsu saderīgajai kopdzīvei, attiecības uzlabojās. Viņa neko neteica, ja manis nebija mājās pa naktīm. Viņai bija divas kaimiņienes. Bija ar ko parunāties.

Un kad es ierados, viņa mani priecēja ar savu maigo un mīlestības pārpilno dūkšanu.

Es, savukārt, viņai dāvāju dziesmas MP3 formātā. Laiku pa laikam puķes JPEG formātā. Tad sāku uzticēt sava darba noslēpumus. Un tad, kādu dienu, es viņai pasniedzu gredzenu. Ar visu gredzenu pavēlnieku.

Bet, kādu dienu, viņa aizgāja no manis ... Vizuāli es viņu atpazinu, bet dzīvības pazīmes netika izrādītas nekādas.. Manas sāpes bija neizmērojamas. Līdz ar viņu aizgāja liela mana mūža daļa.

Draugi gan mani mierina. Saka, ka viņa neesot mirusi. Viņa mani vienkārši ir pametusi. Par to liecinot tas, ka visu mantību, kura bija viņas aizgādniecībā, viņa ir paņēmusi līdzi. Visu, ko es biju viņai uzticējis kopt un sargāt. Visu, kas mums bija kopīgs.

Laikam es vairāk ceru uz pēdējo. Lai arī tas ir sāpīgi, tomēr - ceru, ka viņai tur, kur (un ar ko) viņa ir, iet labāk.

Vai spēšu jelkad es kādai vēl tik ļoti uzticēties?

Ja kāds viņu satiek, sakiet, ka tik ļoti ilgojos..

foto
foto

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar petruha

2002. gada 17. jūnijā, plkst. 13:04

laa :))) jaukuminj, tavi vaardi @2001/09/18: 'iisti viiri bekapus netaisa' :))))

Gravatar rediiss

2002. gada 17. jūnijā, plkst. 13:07

shnjuk..... kaa lai nobekapo laimiigu kopdziivi? ak jel...

Gravatar sxr

2002. gada 17. jūnijā, plkst. 15:05

ehh, mans cietnis arii aizgaaja nebuutiibaa. viens neliels trieciens cietnja darbiibas laikaa to nobeidza... :(

Gravatar Zombis

2002. gada 18. jūnijā, plkst. 09:36

sxr --- xaxaxa !!! Pie Aabola ??? Mans IBM 30 GB to pashu triecienu k0o tavs faking wd neiztureeja, mans iztureeja un turpina veel joprojaam straadaat !!!!

Gravatar Zintish

2002. gada 18. jūnijā, plkst. 15:07

izsaku liidzjuutiibu... );

Gravatar drjuumais

2002. gada 29. jūnijā, plkst. 18:30

wd, godiigi sakot, diesgan biezhi atliecaas, pasham ir gadiijies vairaakas reizes :/

Gravatar trash`

2002. gada 25. septembrī, plkst. 21:50

...nu jaa, taa ja winji... bet neko, es nezinu, bet ar to jau laikam dziiwe nebeidzaas... tik uz briidi taada sajuuta... nu kam tas wiss... kaada jeega? nez! ... bet nu, kaut arii gruuti, tam war tik paari... /laikam/ un ne welti jau wairaak kaart esmu jutis taas cieshanas, beedas... ehh...

p.s kad mirst 100Gb ripinja... tad ir iipashi smagi...